TIESU PRAKSE

Augstākās tiesas Civillietu departaments 22.janvārī atcēla Kurzemes apgabaltiesas 2015.gada 8.jūnija spriedumu, ar kuru noraidīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja prasība pret bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru par valstij nodarīto zaudējumu piedziņu saistībā ar rīkojumu izdošanu par prēmiju izmaksām (civillieta Nr. C33257014). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2014.gada 16.janvārī cēla Rīgas rajona tiesā prasību pret Gundaru Bojāru, kurā, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktu, likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 5., 30.pantu un šā likuma pārejas noteikumu 17.punktu, lūdza piedzīt valsts ienākumos zaudējumus 12 915,75 EUR (9077,24 Ls). Birojs, veicot Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra, kurš šos amata pienākumus pildīja laikā no 2001.gada 27.martam līdz 2005.gada 26.martam, rīcības atbilstību likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasībām, 2008.gada 12.jūnijā pieņemtajā lēmumā Nr.1/6116 "Par valstij nodarīto zaudējumu atlīdzību” konstatējis šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā ierobežojuma...

Augstākās tiesas Civillietu departament veicis Tiesu prakses apkopojumu darba lietās par periodu no 2012. gada jūlija līdz 2017.gada 31.decembrim. Tiesu prakses apkopojuma mērķis ir tiesību normu vienotas izpratnes un vienveidīgas tiesu prakses veicināšanas nolūkā apkopot Augstākās tiesas Civillietu departamenta (līdz 2014.gadam – Senāta Civillietu departamenta) atziņas darba tiesībās pamatā par Darba likuma normu piemērošanu. Vienlaikus apkopojumā iekļautas arī atziņas darba tiesībās par atsevišķu Civillikuma un Komerclikuma normu piemērošanu. Tiesas nolēmumos paustās atziņas apkopojumā norādītas pie attiecīgās tiesību normas (panta, panta daļas vai punkta). Apkopojumā ietvertas Civillietu departamenta atziņas laikā no 2012.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 31.decembrim pieņemtajos nolēmumos (gan tajos nolēmumos, kas publicēti Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras nolēmumu arhīvā, gan citos Civillietu departamenta nolēmumos). Apkopojumu pēc Augstākās tiesas Civillietu departamenta ierosinājuma sagatavoja departamenta tiesneša palīgs Mg.iur. Konstantīns Vaivods. Līdz šim jau bijuši vairāki pētījumi, tostarp tiesu prakses apkopojumi, par darba tiesību piemērošanas jautājumiem. Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv ir pieejami šādi pētījumi: 2004.gada tiesu...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 16.janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienesta lēmums, uzliekot pienākumu pieteicējai maksāt muitas nodokli, antidempinga maksājumu un pievienotās vērtības nodokli, atcelts. Augstākā tiesa spriedumā atzinusi par pamatotiem apgabaltiesas spriedumā izdarītos secinājumus par būtiskiem trūkumiem Valsts ieņēmumu dienesta izdotajā administratīvajā aktā. Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Augstākās tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem par preču muitas vērtības noteikšanas metodi, savā spriedumā (lieta C-46/16) secinājusi, ka muitas iestādēm savā lēmumā, ar kuru tiek noteikts maksājamā ievedmuitas nodokļa apmērs, ir pienākums norādīt iemeslus, kuru dēļ tās ir noraidījušas Muitas kodeksa 29. un 30.pantā paredzētās muitas vērtības noteikšanas metodes, pirms tās ir varējušas izdarīt secinājumu par tās 31.pantā paredzētās metodes piemērošanu. Augstākās tiesas ieskatā, Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pamatojumam bija būtiski trūkumi, ko nebija iespējams un pieļaujams labot tiesas procesa laikā. Pieteicējai nebija dota pienācīga iespēja nedz pašai pārbaudīt un iesniegt informāciju, kas dotu iespēju piemērot citas preču muitas...

Pēc Tiesībsarga iniciatīvas Satversmes tiesā ierosināta lieta par tiesiskās vienlīdzības principa un tiesību uz īpašumu pārkāpumu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā personām, kurām pieder domājamās daļas no ēkām, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Tiesībsargs pārbaudes lietas ietvaros konstatējis trūkumus Rīgas domes Saistošo noteikumu Nr. 148 normā, kas nosaka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina kārtību fiziskām personām par divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Šāda norma nepamatoti paredz atšķirīgu attieksmi pret nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuriem pieder divu vai vairāku dzīvokļu mājas, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos un kurās ir deklarēta viena persona uz katru īpašnieku, tādējādi radot arī šo personu tiesību uz īpašumu pārkāpumu Noteikumi paredz, ka, piemēram, 300m2 lielā viena dzīvokļa privātmājā, kurā ir deklarēta vismaz viena persona, nekustamā īpašuma nodoklis tiek rēķināts 0,2 – 0,6% no kadastrālās vērtības par visu platību, savukārt, ja mājas (divu dzīvokļu) platība ir 300m2 un tajā ir deklarētas divas personas, bet šī māja ir...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 6.decembrī izskatīja biedrības "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (turpmāk - AKKA/LAA) un Konkurences padomes kasācijas sūdzības strīdā par biedrībai piemēroto Ls 45 645,83 sodu. Tiesa uzklausīja procesa dalībniekus par iesniegtajām kasācijas sūdzībām un Eiropas Savienības Tiesas sniegtajām atbildēm uz Augstākās tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem lietā. Augstākā tiesa noteica, ka spriedums lietā būs pieejams 2018.gada 5.janvārī. Konkurences padome bija saskatījusi pārkāpumus AKKA/LAA darbībā, piemērojot autoratlīdzības tarifus par mūzikas publisku atskaņošanu veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās. Ar 2013.gada 2.aprīļa lēmumu Konkurences padome konstatēja pieteicējas - biedrības AKKA/LAA - darbībās Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta „a” apakšpunktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu (ļaunprātīgi izmantojusi dominējošu stāvokli) un uzlika naudas sodu Ls 45 645,83 apmērā. Aprēķinot pēdējā finanšu gada apgrozījumu naudas soda noteikšanai, Konkurences padome ieskaitīja apgrozījumā arī savākto atlīdzību, kas tiek nodota autoriem, norādot, ka biedrību neto apgrozījums konkurences tiesībās jāaprēķina pēc...

Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēde, izskatot Administratīvās rajona tiesas tiesneša jautājumu par augstskolas administratīvā personāla darba tiesisko attiecību strīda pakļautību, secināja, ka šāds strīds nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā. Lietā par augstskolas rektora piemēroto rājienu katedras vadītājam disciplināri sodītais iesniedza prasības pieteikumu pilsētas tiesā. Tiesa ierosināja civillietu par rektora rīkojuma atzīšanu par spēkā neesošu un rājiena atcelšanu. Par rektora lēmumu pieteicējs vērsās arī universitātes Akadēmiskajā šķīrējtiesā, kas izbeidza lietu, jo konstatēja, ka vispārējās jurisdikcijas tiesā jau tiek izskatīts jautājums par pieteicējam piemēroto disciplinārsodu. Nepiekrītot šim lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā par Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu, un tiesa ierosināja lietu par šā lēmuma atcelšanu. Administratīvās rajona tiesas tiesnesis vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja ar iesniegumu par pakļautības jautājuma izšķiršanu. Augstskolu likuma 26.pants nosaka augstskolas personāla tiesības un pienākumus. Panta astotā daļa paredz, ka augstskolas izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt augstskolas šķīrējtiesā. Šī, līdzīgi kā procesā iesaistītās augstskolas Satversmes...

Augstākajā tiesā 14.novembrī kļuvis pieejams spriedums civillietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīta SIA "Newcon Hospitality Group" darbinieces kasācijas sūdzība par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 6.septembra spriedumu, ar kuru darbinieces prasība pret SIA "Newcon Hospitality Group" par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, neizmaksātās darba samaksas, neizmantotā atvaļinājuma kompensācijas, vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu apmierināta daļēji. Ar pārsūdzēto spriedumu atzīts, ka darba devēja ir pārkāpusi Darba likuma 9.pantā noteikto aizliegumu radīt darbiniekam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības. Apelācijas instances tiesa atzina par pierādītu, ka darbiniece tika atlaista no darba pārbaudes laikā, jo viņa atteicās saņemt darba samaksu aploksnē, proti, bez nodokļu maksājumiem. Apelācijas instances tiesa nosprieda, ka no darba devējas par labu darbiniecei piedzenama morālā kaitējuma atlīdzība, taču noraidīja darbinieces prasību daļā par atšķirīgas attieksmes jeb diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu, par darba devējas uzteikuma atzīšanu...

Augstākā tiesa 2017.gada 13.novembrī apturēja tiesvedību civillietā Eiropas komercsabiedrības "Balcia Insurance" SE (agrākais nosaukums - Eiropas komercsabiedrība "BTA Insurance Company" SE) prasībā pret apdrošināšanas AS "Baltijas Apdrošināšanas Nams" par zaudējumu atlīdzības piedziņu regresa kārtībā un nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai (EST) jautājumus par direktīvas 72/166/EEK (par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību) 3.panta 1.punkta iztulkošanu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kas stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Lietā ir izšķirams jautājums, vai zaudējumi trešās personas mantai, kas radušies, pasažierim atverot stāvoša transportlīdzekļa durvis, ietilpst obligātās transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās apdrošināšanas regulējumā lietotā jēdziena "apdrošināšanas gadījums" tvērumā. Savukārt, lai pareizi iztulkotu minēto jēdzienu, jānoskaidro, vai stāvoša transportlīdzekļa pasažiera durvju atvēršana ir "transportlīdzekļa lietošana" direktīvas 72/166/EK izpratnē. Atsaucoties uz EST iepriekš sniegtajiem skaidrojumiem par jēdziena "transportlīdzekļa lietošana" plašo tvērumu, Augstākā tiesa lēmumā secina, ka...

Satversmes tiesas 3.kolēģija 2017.gada 8.novembrī ierosināja lietu "Par Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" 3.1 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. panta pirmajai daļai un 21. panta pirmajai daļai". Apstrīdētā norma Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 148) 3.1 punkts: "Ja nekustamā īpašuma objektā deklarēta citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa vai personas, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, dzīvesvieta, saistošo noteikumu 3.punkta ievaddaļā noteiktās nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanai iepriekšminētās personas dzīvesvietai jābūt bijušai deklarētai Latvijā uz tā gada, kas ir bijis 7 gadus pirms attiecīgā taksācijas gada, 1.janvāri. Ja personai vienreiz konstatēta atbilstība šim kritērijam, nākamajos taksācijas gados to atkārtoti neizvērtē un uzskata par izpildītu." Augstāka juridiska spēka normas Satversmes 91.pants: "Visi cilvēki Latvijā...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2017.gada 8.novembrī apturēja tiesvedību lietā SIA "Ķipars AI" prasībā pret likvidējamo AS "Latvijas Krājbanka" par maksājuma rīkojuma izpildi un nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normu iztulkošanu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Eiropas Savienības Tiesas praksē līdz šim nav sniegta interpretācija par Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 19.maija Direktīvas 98/26/EK normām attiecībā uz pārveduma rīkojuma ievadīšanas sistēmā brīdi un maksātnespējas procedūras ietekmi uz pārveduma rīkojumu. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Augstākā tiesa lietu izskata sakarā ar likvidējamās AS "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas procesa administratora "KPMG Baltics" SIA pārstāvju kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 22.aprīļa spriedumu SIA "Ķipars AI" prasībā pret likvidējamo AS "Latvijas Krājbanka" par maksājuma rīkojuma izpildi. Lietā ir izšķirams jautājums, vai privātpersonas kredītiestādei dots maksājuma rīkojums, kāds ir izskatāmajā lietā, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 19.maija Direktīvas 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 1.novembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums, nosakot pienākumu samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no kapitāla pieauguma un nokavējuma naudu. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Pieteicējs atsavināja zemi ar ēku, kura bija patvaļīgi būvēta un nevarēja būt ierakstīta zemesgrāmatā. Tā kā pieteicējs bija šajā ēkā deklarējis dzīvesvietu, viņš uzskatīja, ka atbilst likumā noteiktajām prasībām atbrīvošanai no nodokļa. Valsts ieņēmumu dienests tomēr aprēķināja iedzīvotāju ienākuma nodokli. Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 33.punktam nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta. Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu, atzina, ka atbrīvojums pieteicējam nepienākas, jo no juridiskā viedokļa tika atsavināta neapbūvēta zeme. Augstākā tiesa par pareizu atzinusi Administratīvās apgabaltiesas secināto, ka no tiesiskā viedokļa, piemērojot nodokļus...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Civillietu departamenta praksi patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Apkopojums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/Tiesu prakses apkopojumi/ Civiltiesības. Apkopojumā sistematizētas Civillietu departamenta atziņas saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem, kas bijuši nozīmīgi tiesā izskatītajās lietās: procesuālo normu piemērošana strīdos, kur viena puse ir patērētājs; tiesas pienākums vērtēt ar patērētāju noslēgtā līguma noteikumus; tiesas pilnvaras, konstatējot netaisnīgu līguma noteikumu; līguma noteikumu novērtējums; netaisnīgu līguma noteikumu piemēri; piemēri līguma noteikumiem, kas nav atzīstami par netaisnīgiem; neapspriesti līguma noteikumi un līguma noteikuma saprotamība; līgumslēdzēju pušu tiesiskā līdzsvarotība; patērētāju tiesību aizsardzības normu piemērošana dažādiem strīdiem; patērētāja pienākumi; patērētāja atbildība par nodarītajiem zaudējumiem. Civillietu departamenta secinājumi papildināti ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru attiecīgajos jautājumos. Tiesu prakses apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Reinis Markvarts. Savukārt citā Augstākās tiesas prakses apkopojumā strukturēti aktualizētas Augstākās tiesas atziņas un prakses piemēri publisko iepirkumu lietās. Tas dod iespēju vienuviet iepazīties ar...

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 27.oktobrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 17.janvāra spriedumu, ar kuru apsūdzētais, krimināllietā par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, tika atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 200.panta otrās daļas, proti, par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai un, piemērojot Krimināllikuma 491.panta pirmās daļas 1.punktu, sodīts ar piespiedu darbu uz 60 stundām. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams. Augstākā tiesa lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Augstākā tiesa atzina, ka kasācijas sūdzībā norādītie motīvi tiesas nolēmuma atcelšanai nav guvuši apstiprinājumu. Augstākā tiesa lēmumā norāda, ka VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS), kā autorizētās datu apstrādes sistēmai, piekļuves tiesības attiecas uz autorizētiem lietotājiem, kuri ir noslēguši līgumu ar sistēmas pārzini - VID. Savukārt līgums satur lietotājiem saistošus piekļuves noteikumus. Ja persona apzināti apiet vai neitralizē piekļuves pārbaudes ciklu, tas norāda uz personas mērķi...

Satversmes tiesa 17.oktobrī tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos turpināja skatīt lietu "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5. un 6.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam". Satversmes tiesa turpināja uzklausīt pieaicināto personu viedokļus lietā. Tiesas sēdē savu viedokli pauda biedrības "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija" Sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns un Dr. oec. Kārlis Ketners. Satversmes tiesa noklausījās tiesas debates, lietas dalībnieku replikas un pabeidza lietas izskatīšanu. Satversmes tiesa spriedumu lietā pasludinās 16.novembrī plkst.10:00 tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Iepriekšējās tiesas sēdē jau tika iztautātas vairākas pieaicinātās personas, tostarp Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietniece nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos konsultante Daina Robežniece. Tiesas sēdes laikā Satversmes tiesa uzklausīja un iztaujāja arī vairākas citas pieaicinātas personas: finanšu ministri Danu Reiznieci - Ozolu, bijušo finanšu ministru Jāni Reiru, bijušo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētaju Kārli Šadurski, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 12.septembrī apmierināja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) kasācijas sūdzību un atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par ģimenes valsts pabalsta piešķiršanu periodā, kad viens no vecākiem pabalstu saņēmis Apvienotajā Karalistē. Jautājumu par pabalsta pārmaksu no jauna izskatīs apelācijas kārtībā. VSSA konstatēja pieteicējai Latvijā izmaksātā ģimenes valsts pabalsta pārmaksu un pieprasīja to atmaksāt, pamatojot, ka primāri kompetentā valsts ģimenes valsts pabalsta izmaksai par pieteicējas dēlu bija Apvienotā Karaliste, kurā strādāja bērna tēvs, jo pieteicēja ar bērnu dzīvoja Latvijā un periodā, par kuru konstatēta pabalsta pārmaksa, pieteicēja nebija nodarbināta. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka konkrētajā gadījumā nav strīda par to, ka Latvija nebija kompetentā valsts ģimenes pabalsta izmaksā laika periodā, par kuru aģentūra konstatēja pabalsta pārmaksu. Proti, nav strīda par to, ka pieteicējai minētajā periodā pabalsts no Latvijas nepienācās un tāpēc ir radusies pabalsta pārmaksa. Pabalsta pārmaksas jautājumus regulē nacionālās tiesību normas. Augstākā tiesa konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, izskatot...