TIESU PRAKSE

Augstākajā tiesā 14.novembrī kļuvis pieejams spriedums civillietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīta SIA "Newcon Hospitality Group" darbinieces kasācijas sūdzība par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 6.septembra spriedumu, ar kuru darbinieces prasība pret SIA "Newcon Hospitality Group" par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, neizmaksātās darba samaksas, neizmantotā atvaļinājuma kompensācijas, vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu apmierināta daļēji. Ar pārsūdzēto spriedumu atzīts, ka darba devēja ir pārkāpusi Darba likuma 9.pantā noteikto aizliegumu radīt darbiniekam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības. Apelācijas instances tiesa atzina par pierādītu, ka darbiniece tika atlaista no darba pārbaudes laikā, jo viņa atteicās saņemt darba samaksu aploksnē, proti, bez nodokļu maksājumiem. Apelācijas instances tiesa nosprieda, ka no darba devējas par labu darbiniecei piedzenama morālā kaitējuma atlīdzība, taču noraidīja darbinieces prasību daļā par atšķirīgas attieksmes jeb diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu, par darba devējas uzteikuma atzīšanu...

Augstākā tiesa 2017.gada 13.novembrī apturēja tiesvedību civillietā Eiropas komercsabiedrības "Balcia Insurance" SE (agrākais nosaukums - Eiropas komercsabiedrība "BTA Insurance Company" SE) prasībā pret apdrošināšanas AS "Baltijas Apdrošināšanas Nams" par zaudējumu atlīdzības piedziņu regresa kārtībā un nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai (EST) jautājumus par direktīvas 72/166/EEK (par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību) 3.panta 1.punkta iztulkošanu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kas stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Lietā ir izšķirams jautājums, vai zaudējumi trešās personas mantai, kas radušies, pasažierim atverot stāvoša transportlīdzekļa durvis, ietilpst obligātās transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās apdrošināšanas regulējumā lietotā jēdziena "apdrošināšanas gadījums" tvērumā. Savukārt, lai pareizi iztulkotu minēto jēdzienu, jānoskaidro, vai stāvoša transportlīdzekļa pasažiera durvju atvēršana ir "transportlīdzekļa lietošana" direktīvas 72/166/EK izpratnē. Atsaucoties uz EST iepriekš sniegtajiem skaidrojumiem par jēdziena "transportlīdzekļa lietošana" plašo tvērumu, Augstākā tiesa lēmumā secina, ka...

Satversmes tiesas 3.kolēģija 2017.gada 8.novembrī ierosināja lietu "Par Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" 3.1 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. panta pirmajai daļai un 21. panta pirmajai daļai". Apstrīdētā norma Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 148) 3.1 punkts: "Ja nekustamā īpašuma objektā deklarēta citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa vai personas, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, dzīvesvieta, saistošo noteikumu 3.punkta ievaddaļā noteiktās nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanai iepriekšminētās personas dzīvesvietai jābūt bijušai deklarētai Latvijā uz tā gada, kas ir bijis 7 gadus pirms attiecīgā taksācijas gada, 1.janvāri. Ja personai vienreiz konstatēta atbilstība šim kritērijam, nākamajos taksācijas gados to atkārtoti neizvērtē un uzskata par izpildītu." Augstāka juridiska spēka normas Satversmes 91.pants: "Visi cilvēki Latvijā...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2017.gada 8.novembrī apturēja tiesvedību lietā SIA "Ķipars AI" prasībā pret likvidējamo AS "Latvijas Krājbanka" par maksājuma rīkojuma izpildi un nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normu iztulkošanu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Eiropas Savienības Tiesas praksē līdz šim nav sniegta interpretācija par Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 19.maija Direktīvas 98/26/EK normām attiecībā uz pārveduma rīkojuma ievadīšanas sistēmā brīdi un maksātnespējas procedūras ietekmi uz pārveduma rīkojumu. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Augstākā tiesa lietu izskata sakarā ar likvidējamās AS "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas procesa administratora "KPMG Baltics" SIA pārstāvju kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 22.aprīļa spriedumu SIA "Ķipars AI" prasībā pret likvidējamo AS "Latvijas Krājbanka" par maksājuma rīkojuma izpildi. Lietā ir izšķirams jautājums, vai privātpersonas kredītiestādei dots maksājuma rīkojums, kāds ir izskatāmajā lietā, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 19.maija Direktīvas 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 1.novembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums, nosakot pienākumu samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no kapitāla pieauguma un nokavējuma naudu. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Pieteicējs atsavināja zemi ar ēku, kura bija patvaļīgi būvēta un nevarēja būt ierakstīta zemesgrāmatā. Tā kā pieteicējs bija šajā ēkā deklarējis dzīvesvietu, viņš uzskatīja, ka atbilst likumā noteiktajām prasībām atbrīvošanai no nodokļa. Valsts ieņēmumu dienests tomēr aprēķināja iedzīvotāju ienākuma nodokli. Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 33.punktam nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta. Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu, atzina, ka atbrīvojums pieteicējam nepienākas, jo no juridiskā viedokļa tika atsavināta neapbūvēta zeme. Augstākā tiesa par pareizu atzinusi Administratīvās apgabaltiesas secināto, ka no tiesiskā viedokļa, piemērojot nodokļus...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Civillietu departamenta praksi patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Apkopojums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/Tiesu prakses apkopojumi/ Civiltiesības. Apkopojumā sistematizētas Civillietu departamenta atziņas saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem, kas bijuši nozīmīgi tiesā izskatītajās lietās: procesuālo normu piemērošana strīdos, kur viena puse ir patērētājs; tiesas pienākums vērtēt ar patērētāju noslēgtā līguma noteikumus; tiesas pilnvaras, konstatējot netaisnīgu līguma noteikumu; līguma noteikumu novērtējums; netaisnīgu līguma noteikumu piemēri; piemēri līguma noteikumiem, kas nav atzīstami par netaisnīgiem; neapspriesti līguma noteikumi un līguma noteikuma saprotamība; līgumslēdzēju pušu tiesiskā līdzsvarotība; patērētāju tiesību aizsardzības normu piemērošana dažādiem strīdiem; patērētāja pienākumi; patērētāja atbildība par nodarītajiem zaudējumiem. Civillietu departamenta secinājumi papildināti ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru attiecīgajos jautājumos. Tiesu prakses apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Reinis Markvarts. Savukārt citā Augstākās tiesas prakses apkopojumā strukturēti aktualizētas Augstākās tiesas atziņas un prakses piemēri publisko iepirkumu lietās. Tas dod iespēju vienuviet iepazīties ar...

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 27.oktobrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 17.janvāra spriedumu, ar kuru apsūdzētais, krimināllietā par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, tika atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 200.panta otrās daļas, proti, par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai un, piemērojot Krimināllikuma 491.panta pirmās daļas 1.punktu, sodīts ar piespiedu darbu uz 60 stundām. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams. Augstākā tiesa lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Augstākā tiesa atzina, ka kasācijas sūdzībā norādītie motīvi tiesas nolēmuma atcelšanai nav guvuši apstiprinājumu. Augstākā tiesa lēmumā norāda, ka VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS), kā autorizētās datu apstrādes sistēmai, piekļuves tiesības attiecas uz autorizētiem lietotājiem, kuri ir noslēguši līgumu ar sistēmas pārzini - VID. Savukārt līgums satur lietotājiem saistošus piekļuves noteikumus. Ja persona apzināti apiet vai neitralizē piekļuves pārbaudes ciklu, tas norāda uz personas mērķi...

Satversmes tiesa 17.oktobrī tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos turpināja skatīt lietu "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5. un 6.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam". Satversmes tiesa turpināja uzklausīt pieaicināto personu viedokļus lietā. Tiesas sēdē savu viedokli pauda biedrības "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija" Sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns un Dr. oec. Kārlis Ketners. Satversmes tiesa noklausījās tiesas debates, lietas dalībnieku replikas un pabeidza lietas izskatīšanu. Satversmes tiesa spriedumu lietā pasludinās 16.novembrī plkst.10:00 tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Iepriekšējās tiesas sēdē jau tika iztautātas vairākas pieaicinātās personas, tostarp Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietniece nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos konsultante Daina Robežniece. Tiesas sēdes laikā Satversmes tiesa uzklausīja un iztaujāja arī vairākas citas pieaicinātas personas: finanšu ministri Danu Reiznieci - Ozolu, bijušo finanšu ministru Jāni Reiru, bijušo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētaju Kārli Šadurski, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 12.septembrī apmierināja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) kasācijas sūdzību un atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par ģimenes valsts pabalsta piešķiršanu periodā, kad viens no vecākiem pabalstu saņēmis Apvienotajā Karalistē. Jautājumu par pabalsta pārmaksu no jauna izskatīs apelācijas kārtībā. VSSA konstatēja pieteicējai Latvijā izmaksātā ģimenes valsts pabalsta pārmaksu un pieprasīja to atmaksāt, pamatojot, ka primāri kompetentā valsts ģimenes valsts pabalsta izmaksai par pieteicējas dēlu bija Apvienotā Karaliste, kurā strādāja bērna tēvs, jo pieteicēja ar bērnu dzīvoja Latvijā un periodā, par kuru konstatēta pabalsta pārmaksa, pieteicēja nebija nodarbināta. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka konkrētajā gadījumā nav strīda par to, ka Latvija nebija kompetentā valsts ģimenes pabalsta izmaksā laika periodā, par kuru aģentūra konstatēja pabalsta pārmaksu. Proti, nav strīda par to, ka pieteicējai minētajā periodā pabalsts no Latvijas nepienācās un tāpēc ir radusies pabalsta pārmaksa. Pabalsta pārmaksas jautājumus regulē nacionālās tiesību normas. Augstākā tiesa konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, izskatot...

Satversmes tiesas 3.kolēģija 4. septembrī ierosināja lietu "Par Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam". Apstrīdētā norma Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk - OCTA likums) 41.panta pirmās daļas "d" apakšpunkts noteic, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma (CSN) apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma. Augstāka juridiska spēka norma Satversmes 105.pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja esot izraisījusi CSN, kā rezultātā nodarījusi zaudējumus trešajai personai. CSN radušos zaudējumus trešajai personai atlīdzinājis...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 4.septembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nokavējuma naudas uzrēķinu AS "Latvijas dzelzceļš" pēc preču ārējās tranzīta procedūras uz Igauniju. Augstākā tiesa spriedumā analizējusi Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un norāda, ka apgabaltiesa ir izdarījusi Pievienotās vērtības nodokļa direktīvas 61.pantam neatbilstošu secinājumu, jo atzinusi, ka PVN maksājams dalībvalstī, kuras teritorijā prece ir izņemta no muitas uzraudzības, t.i., Igaunijā. Apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka izskatāmajā lietā PVN maksāšanas saistības atbilstoši šās direktīvas 61.pantam var rasties arī vietā, kur rodas muitas parāds - ko apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka tā ir Latvijas Republika. Lieta atceltajā sprieduma daļā nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Pieteicēja VAS "Latvijas dzelzceļš" ārējās tranzīta procedūras ietvaros veica preču (akumulatoru) pārvadājumu dzelzceļa vagonā uz Igauniju. Saņemot preces galapunktā, tika konstatēts kravas iztrūkums, par ko VID noteica pieteicējai pienākumu maksāt muitas nodokli, PVN...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 29.augustā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu daļā, kurā pieteicējam bija aprēķināts papildu pievienotās vērtības nodokļa maksājums. Augstākā tiesa spriedumā atzīst, ka pieteicēja sniegtā pakalpojuma gadījumā nav konstatējama tieša saikne ar preču nosūtītāju vai saņēmēju, tādēļ pamatots ir apelācijas instances tiesas secinājums, ka likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 2.punktā ietvertais atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa nav piemērojams un uz pieteicēja sniegto pakalpojumu attiecas attiecīgajā laika periodā spēkā esošā pievienotās vērtības nodokļa pamatlikme. Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā pieteicēja - individuālā komersanta "L.Č." - kasācijas sūdzību lietā, kurā bija izšķirams, vai var piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi pārvadājuma pakalpojumam, kas saistīts ar preču tranzītu (likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 2.punkts), ja faktiskajam pārvadājuma veicējam nav bijusi licence starptautiskajiem pārvadājumiem. Pērn maijā Augstākā tiesa nolēma uzdot Eiropas Savienības tiesai prejudiciālus jautājumus un apturēja...

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors pretkrāpšanas kustības #atkrāpies! ietvaros informē, ka noslēgusies teju 10 gadus ilga tiesvedība krimināllietā pret 13 personām par slimības pabalstu izkrāpšanu lielā apmērā, izmantojot 13 personu fiktīvu nodarbinātību un viltojot darba nespēju apliecinošus dokumentus. Virsprokurors skaidro, ka 2007. gada 30. novembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra tiesai nodeva minēto krimināllietu, kurā četras personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas, savukārt vēl deviņām citām personām celta apsūdzība par Krimināllikuma 177. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Noziedzīga nodarījuma rezultātā, dažādos noziedzīgās grupas sastāvos, kopumā 13 krāpšanas gadījumos no valsts budžeta izkrāpti personām piešķirtie slimības pabalsti 15 413,55 latu (21 931,51 eiro) apmērā. Noziedzīgie nodarījumi īstenoti 2004. gadā un 2005. gadā. Laika posmā no 2008. gada 25. februāra līdz 2010. gada 15.decembrim krimināllieta iztiesāta pirmās instances tiesā. Kopumā pirmās instances tiesā notika 28 tiesas sēdes, kurā lieta daļā apsūdzības iztiesāta ar pierādījumu pārbaudi. Ar...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2017. gada 19. jūlijā ierosināja lietu “Par 2017. gada 1. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 1. panta un 2017. gada 22. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam”. Apstrīdētās normas 2017. gada 1. jūnija likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 1. pants paredz izteikt likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 54. panta otrās daļas otro teikumu “Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības” šādā redakcijā: “Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma: 1) no 2018. gada 1. janvāra – līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; 2) no 2019. gada 1. janvāra – līdz četriem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; 3)...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 21.jūnijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA “Veloserviss" pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pieteicējai uzlikto pienākumu maksāt muitas nodokli un nokavējuma naudu un pievienotās vērtības nodokli (PVN) un nokavējuma naudu. Augstākā tiesa lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 27.marta spriedumu. Augstākā tiesa pērn janvārī apturēja tiesvedību šajā lietā, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus. Uzdodot jautājumus, Augstākā tiesa vēlējās noskaidrot, kā vispārīgi konkretizējams Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220.panta otrās daļas "b" apakšpunktā minētais importētāja pienākums rīkoties labā ticībā, ja Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) ziņojums satur iegūtas ziņas, kas liecina gan par eksportētāja sniegtām nepatiesām ziņām eksportētājas valsts muitas iestādēm, gan ziņas, kas liecina, ka eksportētājas valsts muitas iestāde ir kļūdījusies, izsniedzot A sertifikātu. Tāpat bija...