TIESU PRAKSE

Augstākā tiesa paplašinātā sastāvā š.g. 25.aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 23.maija spriedumu un izbeidza tiesvedību lietā, kurā darbiniece prasīja atzīt par spēkā neesošu darba devēja uzteikumu, atjaunot viņu darbā, kā arī piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku un atzīt vienošanos ar darba devēju par spēkā neesošu daļā (lieta SKC-404/2018; C28318516). Lietā nebija strīda, ka darbiniece bija nokavējusi Darba likuma 122.pantā noteikto viena mēneša termiņu, kurā var celt prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Vienlaikus gan pirmās, gan otrās instances tiesa bija izskatījušas lietu, prasību noraidot iepriekš minētā termiņa nokavējuma dēļ. Augstākā tiesa turpretim atzīst, ka šādā gadījumā darbiniecei bija zudušas prasības tiesības un tiesnesim, jau saņemot prasības pieteikumu, bija jāatsakās to pieņemt, nevis jāuzsāk tiesvedība. Augstākā tiesa norāda, ka, pieņemot pieteikumu pēc likumā noteiktā termiņa prasības celšanai, prasītājam tiek radīta pārliecība, ka viņa prasības pieteikums formāli atbilst likuma priekšrakstiem un tādēļ ir skatāms pēc būtības....

Satversmes tiesa 2018. gada 11.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2017-12-01 "Par likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim) 12. panta 12.3un 12.5 daļas, ciktāl tās ierobežo tiesības uz nodokļu pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam". Apstrīdētās normas Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim (turpmāk – likums "Par pievienotās vērtības nodokli") 12. panta 12.3 daļa: "Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta nodokļa deklarācija par taksācijas periodu, pārceļ apstiprināto pārmaksāto nodokļa summu uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo nodokļa summu." Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12. panta 12.5 daļa: "Ja apliekamajai personai pēc šā panta 12.4 daļā minētās pārmaksātās nodokļa summas novirzīšanas...

Augstākā tiesa 20. februārī lēma atstāt spēkā Konkurences padomes (KP) 2014. gadā pieņemto lēmumu sodīt AS "Liepājas autobusu parks" par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Uzņēmumam valsts budžetā ir jāiemaksā tam piemērotais naudas sods 129 369 EUR apmērā. 2014. gadā KP konstatēja, ka AS "Liepājas autobusu parks", kas vienlaikus ir gan Liepājas autoostas pārvaldnieks, gan sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, ir pārkāpis godīgas konkurences principus, saviem konkurentiem - citiem pasažieru pārvadātājiem - par autoostas pakalpojumu izmantošanu nepamatoti piemērojot ievērojami augstāku samaksu. KP secināja, ka AS "Liepājas autobusu parks" citiem pasažieru pārvadātājiem maksā par autoostas izmantošanu bija iekļāvusi nesamērīgi augstu peļņas procentu. Savukārt par savu autobusu iebraukšanu bija noteicis zemākas cenas vai arī maksu par autoostas pakalpojumiem nepiemēroja vispār. Izmaksas par savu autobusu iebraukšanu tika kompensētas uz citu pārvadātāju rēķina, kuri bija spiesti maksāt šo nesamērīgi paaugstināto cenu. Līdz ar to AS "Liepājas autobusu parks" sev radīja būtiskas konkurences priekšrocības valsts organizētos iepirkumos -...

Satversmes tiesa 2018. gada 15.februārī ir pieņēmusi spriedumu lietā "Par likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta pirmās daļas 3. punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. pantam". Apstrīdētā norma Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta pirmās daļas 3. punkts (likuma redakcijā, kas bija spēkā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim) paredzēja, ka vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā līdz vienam gadam (vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2018. gada 12. februārī ierosināja lietu "Par Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" 9. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam". Apstrīdētās normas Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmā daļa: "Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai." Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 805) 9. pielikums, kurā ir uzskaitīti veselības traucējumi, kuri ir par pamatu atzinuma par medicīnisku indikāciju noteikšanu speciālo pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta transporta...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 6.februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības" (turpmāk - AKKA/LAA) un Konkurences padomes strīdā par biedrībai piemēroto Ls 45 645,83 sodu par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu - netaisnīgu cenu noteikšanu. Augstākā tiesa lietu nodeva jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka tiesai, izskatot lietu no jauna, pirmkārt, vēlreiz jāpārbauda iestādes lēmuma pamatotība attiecībā uz tarifu salīdzināšanai izmantoto tirgu izvēli. Otrkārt, vēlreiz jāvērtē, vai soda aprēķinā ir jāņem vērā autoriem izmaksājamās atlīdzības. Augstākās tiesas ieskatā, iestāde nav pietiekami pamatojusi salīdzināto tirgu līdzību. Augstākā tiesa arī norāda, ka šā pamatojuma trūkumus var novērst tiesas procesa laikā, iestādei uzrādot sīkākas ziņas, un vajadzības gadījumā iesniedzot pierādījumus par salīdzināmajiem tirgiem. Tas atbilst Administratīvā procesa likuma principiem, kas jebkuram procesa dalībniekam ļauj iesniegt papildu pierādījumus par saviem apgalvojumiem, ciktāl netiek mainīts iestādes lēmuma pamatojums pēc būtības. Konkurences padomes pārstāvji Augstākās tiesas...

Augstākajā tiesā apkopotas Administratīvo lietu departamenta nolēmumu atziņas sociālo tiesību būtiskos jautājumos. Apkopojumus pēc Administratīvo lietu departamenta ierosinājuma sagatavoja Ilze Skultāne un Lāsma Lipkina. Nolēmumi tiesību piemērotāju ērtībai sadalīti šādos tematos: apdrošināšana bezdarba gadījumam, valsts sociālie pabalsti, apdrošināšanas stāžs, valsts pensijas, tiesības prasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi, slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalsti. Apkopojumi aptver periodu no 2004.gada līdz 2017.gada nogalei (atkarībā no apkopojuma pabeigšanas laika). Atsevišķā apkopojumā izdalīti Augstākās tiesas nolēmumi, kuros lemts par Eiropas Savienības Regulu sociālo pabalstu koordinēšanas jautājumos un starpvalstu līgumu piemērošanu. Šajā apkopojumā sistematizēta tiesu prakse pēc 2010.gada. Tiesu prakses apkopojumu mērķis ir sistematizēti pēc normatīvā regulējuma tēmām dot ieskatu Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta nolēmumu atziņās. Tāpēc arī apkopojumi pārsvarā veidoti kā nolēmumos atrodamo atziņu apkopojums citātu veidā. Apkopojumi pieejami Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Administratīvās tiesības Tos var lasīt šeit: Tiesu prakses apkopojums lietās par apdrošināšanu bezdarba gadījumam. 2004.gada februāris - 2017.gada...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2018. gada 30. janvārī ierosināja lietu "Par likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam". Apstrīdētā norma Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, kā arī paredz izņēmumus no minētā pienākuma. Augstāka juridiska spēka norma Satversmes 105. pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk - Augstākā tiesa) pieteikuma. Augstākajā tiesā ar kasācijas sūdzību administratīvajā lietā vērās pieteicēja, kurai aprēķināta nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme par neapstrādātu...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 30.janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts valsts AS "Latvijas Dzelzceļš" pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu atzīts, ka pieteicēja kā principāls ir atbildīga par tranzīta muitas procedūras pienācīgu izpildi, un, tā kā procedūra nav pareizi pabeigta, ir radies muitas parāds, par kura samaksu tā ir atbildīga. Sakarā ar minēto pieteicējai papildus nomaksai budžetā noteikts muitas nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un nokavējuma nauda. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Pieteicēja valsts AS "Latvijas dzelzceļš", rīkojoties kā principāls, īstenoja preces - aviācijas degvielas - tranzīta muitas procedūru, taču prece saņēmēja muitas iestādē nogādāta ar iztrūkumu. Augstākā tiesa spriedumā atzinusi par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka pieteicēja kā principāls ir galvenā atbildīgā persona par tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu un par preču nogādāšanu neskartā veidā līdz galapunkta muitas iestādei. Minēto secinājumu apstiprinājusi arī Eiropas Savienības Tiesa, atzīstot, ka principāls ir atbildīgs par...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 22.janvārī atcēla Kurzemes apgabaltiesas 2015.gada 8.jūnija spriedumu, ar kuru noraidīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja prasība pret bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru par valstij nodarīto zaudējumu piedziņu saistībā ar rīkojumu izdošanu par prēmiju izmaksām (civillieta Nr. C33257014). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2014.gada 16.janvārī cēla Rīgas rajona tiesā prasību pret Gundaru Bojāru, kurā, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktu, likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 5., 30.pantu un šā likuma pārejas noteikumu 17.punktu, lūdza piedzīt valsts ienākumos zaudējumus 12 915,75 EUR (9077,24 Ls). Birojs, veicot Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra, kurš šos amata pienākumus pildīja laikā no 2001.gada 27.martam līdz 2005.gada 26.martam, rīcības atbilstību likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasībām, 2008.gada 12.jūnijā pieņemtajā lēmumā Nr.1/6116 "Par valstij nodarīto zaudējumu atlīdzību” konstatējis šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā ierobežojuma...

Augstākās tiesas Civillietu departament veicis Tiesu prakses apkopojumu darba lietās par periodu no 2012. gada jūlija līdz 2017.gada 31.decembrim. Tiesu prakses apkopojuma mērķis ir tiesību normu vienotas izpratnes un vienveidīgas tiesu prakses veicināšanas nolūkā apkopot Augstākās tiesas Civillietu departamenta (līdz 2014.gadam – Senāta Civillietu departamenta) atziņas darba tiesībās pamatā par Darba likuma normu piemērošanu. Vienlaikus apkopojumā iekļautas arī atziņas darba tiesībās par atsevišķu Civillikuma un Komerclikuma normu piemērošanu. Tiesas nolēmumos paustās atziņas apkopojumā norādītas pie attiecīgās tiesību normas (panta, panta daļas vai punkta). Apkopojumā ietvertas Civillietu departamenta atziņas laikā no 2012.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 31.decembrim pieņemtajos nolēmumos (gan tajos nolēmumos, kas publicēti Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras nolēmumu arhīvā, gan citos Civillietu departamenta nolēmumos). Apkopojumu pēc Augstākās tiesas Civillietu departamenta ierosinājuma sagatavoja departamenta tiesneša palīgs Mg.iur. Konstantīns Vaivods. Līdz šim jau bijuši vairāki pētījumi, tostarp tiesu prakses apkopojumi, par darba tiesību piemērošanas jautājumiem. Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv ir pieejami šādi pētījumi: 2004.gada tiesu...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 16.janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienesta lēmums, uzliekot pienākumu pieteicējai maksāt muitas nodokli, antidempinga maksājumu un pievienotās vērtības nodokli, atcelts. Augstākā tiesa spriedumā atzinusi par pamatotiem apgabaltiesas spriedumā izdarītos secinājumus par būtiskiem trūkumiem Valsts ieņēmumu dienesta izdotajā administratīvajā aktā. Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Augstākās tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem par preču muitas vērtības noteikšanas metodi, savā spriedumā (lieta C-46/16) secinājusi, ka muitas iestādēm savā lēmumā, ar kuru tiek noteikts maksājamā ievedmuitas nodokļa apmērs, ir pienākums norādīt iemeslus, kuru dēļ tās ir noraidījušas Muitas kodeksa 29. un 30.pantā paredzētās muitas vērtības noteikšanas metodes, pirms tās ir varējušas izdarīt secinājumu par tās 31.pantā paredzētās metodes piemērošanu. Augstākās tiesas ieskatā, Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pamatojumam bija būtiski trūkumi, ko nebija iespējams un pieļaujams labot tiesas procesa laikā. Pieteicējai nebija dota pienācīga iespēja nedz pašai pārbaudīt un iesniegt informāciju, kas dotu iespēju piemērot citas preču muitas...

Pēc Tiesībsarga iniciatīvas Satversmes tiesā ierosināta lieta par tiesiskās vienlīdzības principa un tiesību uz īpašumu pārkāpumu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā personām, kurām pieder domājamās daļas no ēkām, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Tiesībsargs pārbaudes lietas ietvaros konstatējis trūkumus Rīgas domes Saistošo noteikumu Nr. 148 normā, kas nosaka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina kārtību fiziskām personām par divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Šāda norma nepamatoti paredz atšķirīgu attieksmi pret nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuriem pieder divu vai vairāku dzīvokļu mājas, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos un kurās ir deklarēta viena persona uz katru īpašnieku, tādējādi radot arī šo personu tiesību uz īpašumu pārkāpumu Noteikumi paredz, ka, piemēram, 300m2 lielā viena dzīvokļa privātmājā, kurā ir deklarēta vismaz viena persona, nekustamā īpašuma nodoklis tiek rēķināts 0,2 – 0,6% no kadastrālās vērtības par visu platību, savukārt, ja mājas (divu dzīvokļu) platība ir 300m2 un tajā ir deklarētas divas personas, bet šī māja ir...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 6.decembrī izskatīja biedrības "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (turpmāk - AKKA/LAA) un Konkurences padomes kasācijas sūdzības strīdā par biedrībai piemēroto Ls 45 645,83 sodu. Tiesa uzklausīja procesa dalībniekus par iesniegtajām kasācijas sūdzībām un Eiropas Savienības Tiesas sniegtajām atbildēm uz Augstākās tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem lietā. Augstākā tiesa noteica, ka spriedums lietā būs pieejams 2018.gada 5.janvārī. Konkurences padome bija saskatījusi pārkāpumus AKKA/LAA darbībā, piemērojot autoratlīdzības tarifus par mūzikas publisku atskaņošanu veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās. Ar 2013.gada 2.aprīļa lēmumu Konkurences padome konstatēja pieteicējas - biedrības AKKA/LAA - darbībās Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta „a” apakšpunktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu (ļaunprātīgi izmantojusi dominējošu stāvokli) un uzlika naudas sodu Ls 45 645,83 apmērā. Aprēķinot pēdējā finanšu gada apgrozījumu naudas soda noteikšanai, Konkurences padome ieskaitīja apgrozījumā arī savākto atlīdzību, kas tiek nodota autoriem, norādot, ka biedrību neto apgrozījums konkurences tiesībās jāaprēķina pēc...

Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēde, izskatot Administratīvās rajona tiesas tiesneša jautājumu par augstskolas administratīvā personāla darba tiesisko attiecību strīda pakļautību, secināja, ka šāds strīds nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā. Lietā par augstskolas rektora piemēroto rājienu katedras vadītājam disciplināri sodītais iesniedza prasības pieteikumu pilsētas tiesā. Tiesa ierosināja civillietu par rektora rīkojuma atzīšanu par spēkā neesošu un rājiena atcelšanu. Par rektora lēmumu pieteicējs vērsās arī universitātes Akadēmiskajā šķīrējtiesā, kas izbeidza lietu, jo konstatēja, ka vispārējās jurisdikcijas tiesā jau tiek izskatīts jautājums par pieteicējam piemēroto disciplinārsodu. Nepiekrītot šim lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā par Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu, un tiesa ierosināja lietu par šā lēmuma atcelšanu. Administratīvās rajona tiesas tiesnesis vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja ar iesniegumu par pakļautības jautājuma izšķiršanu. Augstskolu likuma 26.pants nosaka augstskolas personāla tiesības un pienākumus. Panta astotā daļa paredz, ka augstskolas izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt augstskolas šķīrējtiesā. Šī, līdzīgi kā procesā iesaistītās augstskolas Satversmes...