Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

TIESU PRAKSE

Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas piespriež reālus cietumsodus
Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas piespriež reālus cietumsodus
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 21.septembrī , pasludinot notiesājošu spriedumu, tika pabeigta iztiesāšana krimināllietā, kurā divu uzņēmumu amatpersonas tika apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā - par izvairīšanos no PVN nomaksas, bet trīs personas tika apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā - par izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu. Saskaņā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurores celto apsūdzību, viena uzņēmuma izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā valsts budžetam tika nodarīts mantisks kaitējums 337 731, 17 EUR apmērā, savukārt otra uzņēmuma izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā - mantisks kaitējums 521 510, 31 EUR apmērā. Pirmās instances tiesa apsūdzētās personas atzina par vainīgām izvirzītajās apsūdzībās un noteica brīvības atņemšanas sodus no 2 gadiem 7 mēnešiem līdz 1 gadam 8 mēnešiem, visas piecas personas apcietinot tiesas zālē. Ņemot vērā apsūdzēto sistemātiskās noziedzīgās darbības personīgā labuma gūšanai, kas raksturojas kā tendence izdarīt noziedzīgus...
Apkopotas Augstākās tiesas atziņas likuma „Par nodokļiem un nodevām” piemērošanā
Apkopotas Augstākās tiesas atziņas likuma „Par nodokļiem un nodevām” piemērošanā
Apkopota tiesu prakse likuma „Par nodokļiem un nodevām” piemērošanā, informē Augstākā tiesa. Tiesu prakses apkopojumā īpaši aplūkoti tādi jautājumi kā nodokļu apmēra precizēšana, nodokļa iekasēšanas noilgums, atbildība par budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra samazināšanu vai no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra nepamatotu palielināšanu, nodokļu pārbaudes un pierādījumu nodrošināšana. Tiesu prakses apkopojumu “Nodokļu tiesību vispārīgie jautājumi 2005–2018” veidots kā likuma „Par nodokļiem un nodevām” normu komentārs, kurā Augstākās tiesas nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likuma pantiem. Proti, norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Katrai atziņai ir pievienota norāde uz izmantoto nolēmumu un tā punktiem. Ja izteiktā atziņa ietverta vairākos nolēmumos, norādīti arī pārējie nolēmumi. Turklāt, ņemot vērā, ka šās jomas lietās risināmie jautājumi parasti ir cieši saistīti ar konkrētās lietas apstākļiem, nepieciešamības gadījumā, lai labāk varētu uztvert izteikto atziņu būtību, ir ietvertas arī ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem. Tiesu prakses apkopojumu...
ES Tiesa anonimizēs spriedumus nolēmumos lietās, kur iesaistītas fiziskas personas
ES Tiesa anonimizēs spriedumus nolēmumos lietās, kur iesaistītas fiziskas personas
No 2018. gada 1. jūlija ir anonimizētas prejudiciālā nolēmuma lietas, kurās ir iesaistītas fiziskas personas, paziņojusi Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - ES Tiesa). Tā kā ir stājusies spēkā jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) 1, kurai drīzumā sekos arī Eiropas Savienības iestādēm piemērojamā regula 2, ES Tiesa nolēma pastiprināt fizisko personu datu aizsardzību publikācijās par prejudiciālā nolēmuma lietām. Šādi rīkodamās, tā seko dalībvalstīs novērojamajai tendencei ciešāk aizsargāt personas datus, strauji pieaugot dažnedažādu informācijas meklēšanas un izplatīšanas rīku skaitam. Šī tendence atblāzmojas arī jaunākajā ES Tiesas judikatūrā, kurā arvien pieaug šajā jomā pieņemto nolēmumu skaits, kuros iztirzāti tādi jautājumi kā, piemēram, vai ir tiesības netikt atrastam meklētājprogrammu meklēšanas rezultātos3, vai ir spēkā Eiropas Komisijas lēmums, kurā konstatēts, ka ASV nodrošina pārsūtīto personas pienācīgu aizsardzību4, vai ir spēkā Nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu par aviopasažieru datu reģistra datu pārsūtīšanu un apstrādi (Passenger Name Record data – PNR)5, kāda ir Facebook fanu lapu uzturētāju...
Ierosināta lieta par normām, kas paredz darba līguma noslēgšanu ar augstskolas akadēmiskajā amatā ievēlētu personu uz noteiktu laiku
Ierosināta lieta par normām, kas paredz darba līguma noslēgšanu ar augstskolas akadēmiskajā amatā ievēlētu personu uz noteiktu laiku
Satversmes tiesas 1. kolēģija 2018. gada 3. augustā ierosināja lietu "Par Augstskolu likuma 27. panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētās normas Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa: "Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem." Augstskolu likuma 30. panta ceturtā daļa: "Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33. panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru." Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 106. panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijas Universitātes asociētā profesora Jāņa Kārkliņa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) pieteikuma....