TIESU PRAKSE

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 18.jūnijā, lietā par maternitātes pabalsta aprēķinu, ja persona visu apdrošināšanas periodu nav strādājusi Latvijā, bet daļu perioda ir strādājusi Eiropas Savienības institūcijās, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Vadoties no Eiropas Savienības Tiesas sniegtās atbildes uz Augstākās tiesas sniegto prejudiciālo jautājumu, Augstākā tiesa spriedumā atzīst, ka apgabaltiesa nav piemērojusi to materiālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot - Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 45.pantu, nonākot pie nepareiza lietas iznākuma. Apelācijas instances tiesai no jauna jāskata pieteikums, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā izteiktās atziņas. Konkrētajā lietā pieteicēja ir izmantojusi pārvietošanās brīvību un strādājusi Eiropas Savienības institūcijā. Taču, tā kā pieteicējai drīz pēc atgriešanās Latvijā iestājās maternitātes apdrošināšanas gadījums, minētās nodarbinātības ārpus Latvijas 11 mēneši iekļaujas tajā periodā, kas atbilstoši Latvijas tiesību normām ir ņemams vērā, nosakot pieteicējai izmaksājamā maternitātes pabalsta apmēru. Atzīstot, ka šajos 11 mēnešos pieteicēja nav bijusi...

Augstākā tiesa 8.jūnijā atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 5.maija spriedumu, ar kuru noraidīta prasība par īpašuma tiesību atzīšanu uz izpirkuma tiesību pamata un ieraksta dzēšanu zemesgrāmatā (Lieta Nr. SKC-116/2018; C04365004). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Atbildētājiem pieder zemes gabals Rīgā, uz kura atrodas prasītājām piederošās ēkas. Prasītājas ar prasību tiesā vērsās, jo, atsavinot zemes gabalu, atbildētāji pārkāpa prasītāju pirmpirkuma tiesības. Atbildētāji nepiedāvāja prasītājām iegādāties viņiem piederošo zemes gabalu, uz kura atrodas prasītājām piederošās ēkas. Prasītājuprāt atbildētāji rīkojās ļaunā nolūkā un vienojās par zemes gabala atsavināšanu pa daļām, tādējādi neievērojot Civillikuma 1073.pantā noteiktās pirmpirkuma tiesības. Kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniegušas prasītājas. Augstākā tiesa spriedumā piekrīt prasītājām un atzīst, ka apelācijas instances tiesa materiālo tiesību normas piemērojusi nepareizi. Lietā pastāv strīds par ēku īpašnieku tiesībām uz zemes gabalu, kas atrodas zem ēkām, taču pieder citai personai, pirmpirkuma un izpirkuma tiesību veidā. Augstākā tiesa spriedumā norāda – no likuma...

Satversmes tiesa 2018. gada 23. maijā ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-20-0103 “Par likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta piektās daļas sestā un astotā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam un Ministru kabineta 2006. gada 23. maija noteikumu Nr. 412 “Industriālās drošības sertifikāta pieprasīšanas, izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtība” 12. punkta otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta piektās daļas sestais teikums: “Ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.” Likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta piektās daļas astotais teikums: “Pretendentam paziņojums par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu tiek nosūtīts, neizklāstot tajā atteikuma pamatojumu.” Ministru kabineta 2006. gada 23. maija noteikumu Nr. 412 “Industriālās drošības sertifikāta pieprasīšanas, izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 412) 12. punkta otrais teikums: “Ja ir pieņemts lēmums par atteikumu izsniegt industriālās drošības...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Civillietu departamenta praksi par Zemesgrāmatu likuma normu piemērošanu. Tiesu prakses apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Mag.iur. Aleksandrs Potaičuks. Latvijā privātīpašuma atzīšanu un nostiprināšanu, kas ir valsts un sabiedriskās iekārtas pamats, palīdz īstenot 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likums. Šis likums ir pielāgots mūsdienu apstākļiem, taču savā būtībā tas vēl arvien saglabājis savas vēsturiskās iezīmes. Lai veicinātu vienveidīgas tiesu prakses veidošanos, ir apkopota tiesu prakse par minētā likuma normu līdzšinējo piemērošanu. Tiesu prakses apkopojuma pamatā ir Augstākās tiesas Civillietu departamenta nolēmumi, kas pieņemti laikā no 2006.gada līdz 2018.gadam. Apkopojums veidots kā Zemesgrāmatu likuma normu komentārs, kurā Augstākās tiesas nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem Zemesgrāmatu likuma pantiem. Proti, norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Tiesu prakses apkopojumā īpaši aplūkoti tādi jautājumi kā zemesgrāmatu vešanas kārtība, zemesgrāmatu ieraksts un publiskā ticamība, nodalījuma...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 17.maijā nodeva jaunai izskatīšanai Moller Auto Baltic AS, Harald A. Moller AS un Heinz Wilke Autohandel GmbH pieteikumu par Konkurences padomes uzlikto naudas sodu par aizliegtu vienošanos, kas konstatēts meitas sabiedrību darbībās. Augstākā tiesa atzina, ka apgabaltiesas spriedums ir atceļams, jo lietā nav pēc būtības pārbaudīti apstākļi par pieteicēju atbildību. Konkurences padome, piemērojot sodu, atzina, ka pieteicējas Moller Auto Baltic AS, Harald A. Moller AS un Heinz Wilke Autohandel GmbH ir solidāri atbildīgas par konkurences tiesību pārkāpumu, kas konstatēts to meitas sabiedrību darbībās. Pieteicējas nav bijušas dalībnieces pārkāpuma izdarīšanā, tomēr pieteicēju solidārā atbildība par savu meitas sabiedrību rīcību izriet no tā, ka saistītās sabiedrības savu rīcību nenosaka neatkarīgi. Lietu Augstākajā tiesā izskatīja sakarā ar Konkurences padomes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija apmierināts pieteikums par soda atcelšanu, ciktāl tas paredzēja solidāru atbildību. Augstākā tiesa spriedumā norāda uz Konkurences likumā ietverto regulējumu, kas ir pietiekami...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 14.maijā lietā par pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Augstākā tiesa spriedumā par pareizu atzina Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējas nodokļa pārmaksa ir pārcelta uz tādu periodu, kas ir atzīstams par samērīgu. Augstākā tiesa lietu kasācijas kārtībā skatīja sakarā ar pieteicējas - SIA ''LatInterMeh'' - kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Augstākā tiesa pērn 28.martā apturēja lietā tiesvedību, lai vērstos ar pieteikumu Satversmes tiesā. Pēc Satversmes tiesas sprieduma stāšanās spēkā Augstākā tiesa atjaunoja lietā tiesvedību. Augstākā tiesa, interpretējot likuma ''Par pievienotās vērtības nodokli'' 12.panta 12.3, 12.5 un 12.6daļu, atzina, ka, lai arī VID formāli lemj par pārmaksas pārcelšanu uz nākamo taksācijas periodu un šādu lēmumu pieņem par katru no taksācijas periodiem, tas tomēr nenozīmē, ka nodokļu maksātājam rastos tiesības uz pārmaksas atmaksu pēc šī nākamā...

Augstākā tiesa paplašinātā sastāvā š.g. 25.aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 23.maija spriedumu un izbeidza tiesvedību lietā, kurā darbiniece prasīja atzīt par spēkā neesošu darba devēja uzteikumu, atjaunot viņu darbā, kā arī piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku un atzīt vienošanos ar darba devēju par spēkā neesošu daļā (lieta SKC-404/2018; C28318516). Lietā nebija strīda, ka darbiniece bija nokavējusi Darba likuma 122.pantā noteikto viena mēneša termiņu, kurā var celt prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Vienlaikus gan pirmās, gan otrās instances tiesa bija izskatījušas lietu, prasību noraidot iepriekš minētā termiņa nokavējuma dēļ. Augstākā tiesa turpretim atzīst, ka šādā gadījumā darbiniecei bija zudušas prasības tiesības un tiesnesim, jau saņemot prasības pieteikumu, bija jāatsakās to pieņemt, nevis jāuzsāk tiesvedība. Augstākā tiesa norāda, ka, pieņemot pieteikumu pēc likumā noteiktā termiņa prasības celšanai, prasītājam tiek radīta pārliecība, ka viņa prasības pieteikums formāli atbilst likuma priekšrakstiem un tādēļ ir skatāms pēc būtības....

Satversmes tiesa 2018. gada 11.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2017-12-01 "Par likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim) 12. panta 12.3un 12.5 daļas, ciktāl tās ierobežo tiesības uz nodokļu pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam". Apstrīdētās normas Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim (turpmāk – likums "Par pievienotās vērtības nodokli") 12. panta 12.3 daļa: "Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta nodokļa deklarācija par taksācijas periodu, pārceļ apstiprināto pārmaksāto nodokļa summu uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo nodokļa summu." Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12. panta 12.5 daļa: "Ja apliekamajai personai pēc šā panta 12.4 daļā minētās pārmaksātās nodokļa summas novirzīšanas...

Augstākā tiesa 20. februārī lēma atstāt spēkā Konkurences padomes (KP) 2014. gadā pieņemto lēmumu sodīt AS "Liepājas autobusu parks" par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Uzņēmumam valsts budžetā ir jāiemaksā tam piemērotais naudas sods 129 369 EUR apmērā. 2014. gadā KP konstatēja, ka AS "Liepājas autobusu parks", kas vienlaikus ir gan Liepājas autoostas pārvaldnieks, gan sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, ir pārkāpis godīgas konkurences principus, saviem konkurentiem - citiem pasažieru pārvadātājiem - par autoostas pakalpojumu izmantošanu nepamatoti piemērojot ievērojami augstāku samaksu. KP secināja, ka AS "Liepājas autobusu parks" citiem pasažieru pārvadātājiem maksā par autoostas izmantošanu bija iekļāvusi nesamērīgi augstu peļņas procentu. Savukārt par savu autobusu iebraukšanu bija noteicis zemākas cenas vai arī maksu par autoostas pakalpojumiem nepiemēroja vispār. Izmaksas par savu autobusu iebraukšanu tika kompensētas uz citu pārvadātāju rēķina, kuri bija spiesti maksāt šo nesamērīgi paaugstināto cenu. Līdz ar to AS "Liepājas autobusu parks" sev radīja būtiskas konkurences priekšrocības valsts organizētos iepirkumos -...

Satversmes tiesa 2018. gada 15.februārī ir pieņēmusi spriedumu lietā "Par likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta pirmās daļas 3. punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. pantam". Apstrīdētā norma Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta pirmās daļas 3. punkts (likuma redakcijā, kas bija spēkā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim) paredzēja, ka vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā līdz vienam gadam (vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2018. gada 12. februārī ierosināja lietu "Par Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" 9. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam". Apstrīdētās normas Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmā daļa: "Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai." Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 805) 9. pielikums, kurā ir uzskaitīti veselības traucējumi, kuri ir par pamatu atzinuma par medicīnisku indikāciju noteikšanu speciālo pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta transporta...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 6.februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības" (turpmāk - AKKA/LAA) un Konkurences padomes strīdā par biedrībai piemēroto Ls 45 645,83 sodu par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu - netaisnīgu cenu noteikšanu. Augstākā tiesa lietu nodeva jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka tiesai, izskatot lietu no jauna, pirmkārt, vēlreiz jāpārbauda iestādes lēmuma pamatotība attiecībā uz tarifu salīdzināšanai izmantoto tirgu izvēli. Otrkārt, vēlreiz jāvērtē, vai soda aprēķinā ir jāņem vērā autoriem izmaksājamās atlīdzības. Augstākās tiesas ieskatā, iestāde nav pietiekami pamatojusi salīdzināto tirgu līdzību. Augstākā tiesa arī norāda, ka šā pamatojuma trūkumus var novērst tiesas procesa laikā, iestādei uzrādot sīkākas ziņas, un vajadzības gadījumā iesniedzot pierādījumus par salīdzināmajiem tirgiem. Tas atbilst Administratīvā procesa likuma principiem, kas jebkuram procesa dalībniekam ļauj iesniegt papildu pierādījumus par saviem apgalvojumiem, ciktāl netiek mainīts iestādes lēmuma pamatojums pēc būtības. Konkurences padomes pārstāvji Augstākās tiesas...

Augstākajā tiesā apkopotas Administratīvo lietu departamenta nolēmumu atziņas sociālo tiesību būtiskos jautājumos. Apkopojumus pēc Administratīvo lietu departamenta ierosinājuma sagatavoja Ilze Skultāne un Lāsma Lipkina. Nolēmumi tiesību piemērotāju ērtībai sadalīti šādos tematos: apdrošināšana bezdarba gadījumam, valsts sociālie pabalsti, apdrošināšanas stāžs, valsts pensijas, tiesības prasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi, slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalsti. Apkopojumi aptver periodu no 2004.gada līdz 2017.gada nogalei (atkarībā no apkopojuma pabeigšanas laika). Atsevišķā apkopojumā izdalīti Augstākās tiesas nolēmumi, kuros lemts par Eiropas Savienības Regulu sociālo pabalstu koordinēšanas jautājumos un starpvalstu līgumu piemērošanu. Šajā apkopojumā sistematizēta tiesu prakse pēc 2010.gada. Tiesu prakses apkopojumu mērķis ir sistematizēti pēc normatīvā regulējuma tēmām dot ieskatu Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta nolēmumu atziņās. Tāpēc arī apkopojumi pārsvarā veidoti kā nolēmumos atrodamo atziņu apkopojums citātu veidā. Apkopojumi pieejami Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Administratīvās tiesības Tos var lasīt šeit: Tiesu prakses apkopojums lietās par apdrošināšanu bezdarba gadījumam. 2004.gada februāris - 2017.gada...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2018. gada 30. janvārī ierosināja lietu "Par likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam". Apstrīdētā norma Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, kā arī paredz izņēmumus no minētā pienākuma. Augstāka juridiska spēka norma Satversmes 105. pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk - Augstākā tiesa) pieteikuma. Augstākajā tiesā ar kasācijas sūdzību administratīvajā lietā vērās pieteicēja, kurai aprēķināta nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme par neapstrādātu...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 30.janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts valsts AS "Latvijas Dzelzceļš" pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu atzīts, ka pieteicēja kā principāls ir atbildīga par tranzīta muitas procedūras pienācīgu izpildi, un, tā kā procedūra nav pareizi pabeigta, ir radies muitas parāds, par kura samaksu tā ir atbildīga. Sakarā ar minēto pieteicējai papildus nomaksai budžetā noteikts muitas nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un nokavējuma nauda. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Pieteicēja valsts AS "Latvijas dzelzceļš", rīkojoties kā principāls, īstenoja preces - aviācijas degvielas - tranzīta muitas procedūru, taču prece saņēmēja muitas iestādē nogādāta ar iztrūkumu. Augstākā tiesa spriedumā atzinusi par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka pieteicēja kā principāls ir galvenā atbildīgā persona par tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu un par preču nogādāšanu neskartā veidā līdz galapunkta muitas iestādei. Minēto secinājumu apstiprinājusi arī Eiropas Savienības Tiesa, atzīstot, ka principāls ir atbildīgs par...