TIESU PRAKSE

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 16.novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pieteicējas iekļaušanu riska personu sarakstā. Izskatāmajā lietā (SKA-307/2018; A420200315) ir strīds par to, vai pieteicēja pamatoti iekļauta riska personu sarakstā atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 31.punkta "a" un "c" apakšpunkta kritērijiem. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 31.punktā noteikts, ka par riska personu atzīstama tāda fiziskā persona, kura atbilst vismaz vienam no punktā norādītajiem pieciem kritērijiem. Punkta "a" apakšpunkts par riska personu atzīst personu, kura piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību. Savukārt atbilstoši "c" apakšpunktam riska persona ir persona, kura ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā un tās amata pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bija par pamatu komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanai, un no šāda VID lēmuma par darbības apturēšanu pieņemšanas dienas nav pagājuši divi gadi. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka VID nevarēja pieteicēju...

Eiropas Savienības Tiesa (ES Tiesa) 2018. gada 4. oktobrī izskatīja Varnas Administratīvās tiesas (Bulgārija) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar patērētāju tiesībās lietoto jēdzienu “tirgotājs” un “komercprakse” interpretēšanu (lieta Nr. C‑105/17). Šai lietā kāds patērētājs iegādājies pulksteni tīmekļvietnē www.olx.bg (līdzīga sludinājumu serverim www.ss.lv) atbilstoši distances līgumam. Uzskatot, ka šis pulkstenis neatbilst vietnē publicētajā sludinājumā norādītajām īpašībām, viņš pēc tam, kad pulksteņa piegādātājs bija atteicies no tā nosūtīšanas tam atpakaļ, pretī pārskaitot samaksāto summu, iesniedza sūdzību Bulgārijas Patērētāju tiesību aizsardzības komisijai (turpmāk tekstā – “CPC”). Pēc pārbaudes CPC konstatēja, ka pulksteņa pārdevējs publicējis pavisam astoņus sludinājumus par dažādu preču pārdošanu šajā vietnē, tostarp par pamatlietā aplūkoto pulksteni. CPC uzlika tirgotājam vairākus administratīvos naudas sodus, jo nevienā sludinājumā nebija norādīts tirgotāja vārds, pasta adrese un tirgotāja elektroniskā pasta adrese, galīgā cenu ar visiem nodokļiem un nodevām, maksāšanas, piegādes un izpildes nosacījumi, patērētāja tiesības atkāpties no distances līguma, šo tiesību īstenošanas nosacījumi, termiņi un kārtība,...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 31.oktobrī atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – biedrības „Zemes reformas komiteja” – pieteikums par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu neizsniegt pieteicējai ziņas par vairāku bijušo un esošo Ministru kabineta locekļu dzīvesvietu. Izskatāmajā lietā pieteicēja lūdza noteikt pienākumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izsniegt pieteicējai ziņas par vairāku bijušo un esošo Ministru kabineta locekļu dzīvesvietu. Šo ziņu saņemšanas nepieciešamību pieteicēja pamatoja ar to, ka vēlas pret šīm personām vērsties tiesā ar civilprasību, proti, prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzību, jo attiecīgās personas ar savu rīcību, balsojot par konkrētu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu, esot rīkojušās prettiesiski un nodarījušas pieteicējai zaudējumus. Lietas izskatīšanas ietvaros Augstākā tiesa konstatēja, ka atbilstoši Civilprocesa likuma regulējumam pieteicējai, lai tā varētu vērsties tiesā ar civilprasību, ir jānoskaidro iespējamo atbildētāju dzīvesvieta. Augstākajai tiesai radās šaubas par to, vai likumdevējs ar šo regulējumu ir radis optimālo risinājumu, kas vienlaikus nodrošinātu personas (konkrētajā gadījumā...

Satversmes tiesa 2018. gada 18. oktobrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2018-04-01 “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. pantā noteikta nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās. Šā panta trešajā daļā paredzēts, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, kā arī paredzēti izņēmumi no šā noteikuma. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. panta pirmie trīs teikumi: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Augstākās tiesas tiesvedībā atrodas lieta, kurā pieteicēja lūdz atzīt par prettiesisku pašvaldības domes lēmumu. Ar šo lēmumu pieteicējai aprēķināta...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2018. gada 16. oktobrī ierosināja lietu “Par Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmās daļas un 20. panta pirmās daļas 2. punkta, ciktāl tas attiecas uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētās normas Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmā daļa paredz, ka tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. Valsts sociālo pabalstu likuma 20. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka regulāri izmaksājamā valsts sociālā pabalsta izmaksu pārtrauc, ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 109. pants: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir sagatavojusi apkopojumu “Naida runa un vārda brīvība (Tiesu prakse krimināllietās par Krimināllikuma 74.1, 78., 150.pantu). Apkopojumā izvērsti skatīts starptautiskais tiesiskais regulējums vārda brīvības aizsardzībai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse šajos jautājumos. Papildus tam norādīta arī Latvijas tiesu prakse naida runas krimināllietās, kurās taisītais spriedums ir stājies spēkā no 2012.gada oktobra līdz 2018.gada maijam. Vārda brīvības kā centrālās tēmas izvēle 2018.gada apkopojumam skaidrojama ar to, ka visas attiecīgajā periodā iztiesātās krimināllietas ir saistītas ar personu paustiem izteikumiem. Līdz ar to tiesību uz vārda brīvību aizsardzības standarta piemērošana Latvijas tiesu praksē ir aktuāls jautājums. Augstākās tiesas mājaslapā pieejams arī 2012.gada apkopojums „Tiesu prakse krimināllietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu”. Tajā sniegts naida noziegumu un naida runas izvērsts, vispārīgs starptautisko tiesību aktu regulējuma un definīciju apskats. 2012.gada apkopojumā arī iztirzāts naida noziegumu un naida runas objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse Krimināllikuma izpratnē. Eiropas Cilvēktiesību...

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 21.septembrī , pasludinot notiesājošu spriedumu, tika pabeigta iztiesāšana krimināllietā, kurā divu uzņēmumu amatpersonas tika apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā - par izvairīšanos no PVN nomaksas, bet trīs personas tika apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā - par izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu. Saskaņā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurores celto apsūdzību, viena uzņēmuma izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā valsts budžetam tika nodarīts mantisks kaitējums 337 731, 17 EUR apmērā, savukārt otra uzņēmuma izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā - mantisks kaitējums 521 510, 31 EUR apmērā. Pirmās instances tiesa apsūdzētās personas atzina par vainīgām izvirzītajās apsūdzībās un noteica brīvības atņemšanas sodus no 2 gadiem 7 mēnešiem līdz 1 gadam 8 mēnešiem, visas piecas personas apcietinot tiesas zālē. Ņemot vērā apsūdzēto sistemātiskās noziedzīgās darbības personīgā labuma gūšanai, kas raksturojas kā tendence izdarīt noziedzīgus...

Apkopota tiesu prakse likuma „Par nodokļiem un nodevām” piemērošanā, informē Augstākā tiesa. Tiesu prakses apkopojumā īpaši aplūkoti tādi jautājumi kā nodokļu apmēra precizēšana, nodokļa iekasēšanas noilgums, atbildība par budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra samazināšanu vai no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra nepamatotu palielināšanu, nodokļu pārbaudes un pierādījumu nodrošināšana. Tiesu prakses apkopojumu “Nodokļu tiesību vispārīgie jautājumi 2005–2018” veidots kā likuma „Par nodokļiem un nodevām” normu komentārs, kurā Augstākās tiesas nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likuma pantiem. Proti, norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Katrai atziņai ir pievienota norāde uz izmantoto nolēmumu un tā punktiem. Ja izteiktā atziņa ietverta vairākos nolēmumos, norādīti arī pārējie nolēmumi. Turklāt, ņemot vērā, ka šās jomas lietās risināmie jautājumi parasti ir cieši saistīti ar konkrētās lietas apstākļiem, nepieciešamības gadījumā, lai labāk varētu uztvert izteikto atziņu būtību, ir ietvertas arī ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem. Tiesu prakses apkopojumu...