TIESU PRAKSE

Apkopota tiesu prakse likuma „Par nodokļiem un nodevām” piemērošanā, informē Augstākā tiesa. Tiesu prakses apkopojumā īpaši aplūkoti tādi jautājumi kā nodokļu apmēra precizēšana, nodokļa iekasēšanas noilgums, atbildība par budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra samazināšanu vai no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra nepamatotu palielināšanu, nodokļu pārbaudes un pierādījumu nodrošināšana. Tiesu prakses apkopojumu “Nodokļu tiesību vispārīgie jautājumi 2005–2018” veidots kā likuma „Par nodokļiem un nodevām” normu komentārs, kurā Augstākās tiesas nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likuma pantiem. Proti, norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Katrai atziņai ir pievienota norāde uz izmantoto nolēmumu un tā punktiem. Ja izteiktā atziņa ietverta vairākos nolēmumos, norādīti arī pārējie nolēmumi. Turklāt, ņemot vērā, ka šās jomas lietās risināmie jautājumi parasti ir cieši saistīti ar konkrētās lietas apstākļiem, nepieciešamības gadījumā, lai labāk varētu uztvert izteikto atziņu būtību, ir ietvertas arī ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem. Tiesu prakses apkopojumu...

No 2018. gada 1. jūlija ir anonimizētas prejudiciālā nolēmuma lietas, kurās ir iesaistītas fiziskas personas, paziņojusi Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - ES Tiesa). Tā kā ir stājusies spēkā jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) 1, kurai drīzumā sekos arī Eiropas Savienības iestādēm piemērojamā regula 2, ES Tiesa nolēma pastiprināt fizisko personu datu aizsardzību publikācijās par prejudiciālā nolēmuma lietām. Šādi rīkodamās, tā seko dalībvalstīs novērojamajai tendencei ciešāk aizsargāt personas datus, strauji pieaugot dažnedažādu informācijas meklēšanas un izplatīšanas rīku skaitam. Šī tendence atblāzmojas arī jaunākajā ES Tiesas judikatūrā, kurā arvien pieaug šajā jomā pieņemto nolēmumu skaits, kuros iztirzāti tādi jautājumi kā, piemēram, vai ir tiesības netikt atrastam meklētājprogrammu meklēšanas rezultātos3, vai ir spēkā Eiropas Komisijas lēmums, kurā konstatēts, ka ASV nodrošina pārsūtīto personas pienācīgu aizsardzību4, vai ir spēkā Nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu par aviopasažieru datu reģistra datu pārsūtīšanu un apstrādi (Passenger Name Record data – PNR)5, kāda ir Facebook fanu lapu uzturētāju...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2018. gada 3. augustā ierosināja lietu "Par Augstskolu likuma 27. panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētās normas Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa: "Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem." Augstskolu likuma 30. panta ceturtā daļa: "Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33. panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru." Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 106. panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijas Universitātes asociētā profesora Jāņa Kārkliņa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) pieteikuma....

Šā gada 29.jūnijā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā apsūdzēta viena persona par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā. Uzņēmuma amatpersona, nolūkā samazināt valsts budžetā maksājamā PVN apmēru, laika periodā 2012. gada janvāra līdz 2014. gada aprīlim, uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē iegrāmatoja faktiski nenotikušus darījumus, t.sk., elektronisko kases aparātu čekus ar skaidras naudas darījumiem un VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā parakstīja un iesniedza uzņēmuma PVN deklarācijas, kurās iekļāva apzināti nepatiesu informāciju par nenotikušiem darījumiem. Turklāt uzņēmuma amatpersona, ar mērķi nenomaksāt valstij pienākošos iedzīvotāja ienākuma nodokli un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, laika posmā no 2012.gada aprīļa līdz 2014.gada janvārim VID iesniegtajos “Ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” apzināti nenorādīja informāciju par darba ņēmēju un to bruto darba algas ienākumiem. Nodarītais zaudējums valstij ir 98 752,17 EUR....

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 3.jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts SIA "Aqua Pro" pieteikums atcelt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, uzliekot pieteicējai pienākumu maksāt muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli, kā arī atbilstošu nokavējuma naudu un soda naudu. Vadoties no Eiropas Savienības Tiesas sniegtās atbildes uz Augstākās tiesas sniegto prejudiciālo jautājumu, Augstākā tiesa atzina, ka apelācijas instances tiesas spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Pieteicēja SIA "Aqua Pro" importēja Eiropas Savienībā izlaišanai brīvam apgrozījumam velosipēdus no Kambodžas uzņēmuma "Bestway Industrial Co.Ltd." Pamatojoties uz Kambodžas eksportētājam izsniegto preces izcelsmes A sertifikātu, pieteicēja nemaksāja muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli. 2010.gada 15.februārī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas auditu pārvalde saņēma Eiropas Komisijas Krāpšanas apkarošanas biroja (turpmāk - OLAF) informāciju par Eiropas Komisijas misiju Kambodžā saistībā ar izcelsmi apliecinošo dokumentu izsniegšanas pamatotību velosipēdiem, kuri no Kambodžas uzņēmumiem "Bestway Industrial Co. Ltd." un "Atlantic Cycle Co. Ltd." eksportēti uz Eiropas Savienību....

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2018. gada 29. jūnijā ierosināja lietu “Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 9.2 daļas 1. un 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”. Apstrīdētās normas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 9.2 daļas 1. un 2. punkts: “Lai nodrošinātu Satversmes 100. pantā nostiprināto cilvēktiesību uz vārda brīvību, tai skaitā informācijas atklātību, ievērošanu un efektīvu īstenošanu iespējami ērti privātpersonām, visu valsts un pašvaldību strādājošo atlīdzība ir pilnīgi atklāta sabiedrībai šādā kārtībā: 1) institūcijas visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē institūcijas mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto summu, ja likums nenosaka citādi; 2) informācija par institūcijas amatpersonām un darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un naudas summām, kas viņiem pienākas, iestādes mājaslapā internetā atrodas ne mazāk kā astoņus gadus. Ja institūciju likvidē, šīs publicētās informācijas pieejamību līdz noteiktā...

Augstākā tiesa 28.jūnijā atstāja negrozītu Zemgales apgabaltiesas 2016.gada 27.jūlija spriedumu daļā par dalībnieces izslēgšanu no SIA "Rīgas Tālmācības vidusskola", bet atcēla daļā par zaudējumu atlīdzības piedziņu saistība ar autortiesību pārkāpumu. Pārsūdzētais spriedums taisīts SIA "Rīgas Tālmācības vidusskola" prasībā pret prasītājas dalībnieci (fizisku personu), SIA "V.V. mācību centrs" un Rīgas 1. Tālmācības vidusskolu par dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, autortiesību pārkāpuma pārtraukšanu un zaudējumu atlīdzības piedziņu (Lieta Nr. SKC-195/2018; C10061814). Lieta sprieduma atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. SIA "Rīgas Tālmācības vidusskola" pieder mācību iestāde Rīgas Tālmācības vidusskola, kas nodrošina pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības apguvi tālmācībā. Prasība tiesā celta, jo viena no divām sabiedrības dalībniecēm (katrai pieder 50 % sabiedrības daļu) bija nodibinājusi konkurējošu komercsabiedrību - SIA "V.V. mācību centrs", kurai savukārt pieder Rīgas 1. Tālmācības vidusskola. Konkurējošā izglītības iestāde ir saņēmusi tādu pašu izglītības programmu licences kā prasītāja. Turklāt konkurējošās sabiedrības dibinātāja apzināti maldināja Rīgas Tālmācības vidusskolas absolventus par to,...

Augstākā tiesa paplašinātā sastāvā 27.jūnijā atcēla Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014.gada 17.jūnija spriedumu daļā, ar kuru par iepriekšējo laika periodu papildus zemes piespiedu nomas maksai piedzīts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un noteikts pienākums šādu maksājumu veikt turpmāk. Pārsūdzētais spriedums taisīts akciju sabiedrības "Pilsētas zemes dienests" prasībā pret dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību "Bāka-2" un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Leasing & Factoring AB" par zemes nomas tiesisko attiecību konstatēšanu un nomas maksas parāda piedziņu (Lieta Nr. SKC-5/2018; C39102313). Lieta sprieduma atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Zemes īpašniece AS "Pilsētas zemes dienests" bija cēlusi prasību tiesā pret daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Lielvārdes ielā 115, Rīgā, apsaimniekotāju - dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību (turpmāk - DzĪKS) "Bāka-2" un SIA "Leasing & Factoring AB", kura galvojusi par atbildētājas saistībām. Zemes īpašniece prasīja atzīt, ka starp prasītāju kā iznomātāju un atbildētāju kā nomnieku, sākot ar 2009. gada 1. novembri, pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības, noteikt...

Šī gada maijā noslēdzās tiesas prāva, kurā ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu uzņēmums "Akers VKS" vērsās pret atpūtas kompleksa "Vernisāža" attīstītāju SIA "Euro Luxe Trading Latvia" par nesamaksātām saistībām par būvdarbu veikšanu. Rezultātā "Akers VKS" piedzina parāda summu, apķīlājot atbildētāja bankas kontus, un pēc mazāk nekā trīs gadu tiesvedības, kas ir salīdzinoši īss periods šādai tiesvedībai, prasītājs jau saņēma samaksu par darbiem savā bankas kontā. Ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu uzņēmums "Akers VKS" bija veicis darbus atpūtas kompleksā "Vernisāža". Darbi bija pieņemti ekspluatācijā, bet pēdējie maksājumi par darbiem netika saņemti un "Vernisāžas" attīstītāji izvirzīja visdažādākās pretenzijas, lai vilcinātu samaksu. Prasītāja pārstāvis, advokātu birojs BDO Law norāda, ka parāda piedziņas lietu apgrūtinājis apstāklis, ka atpūtas kompleksa "Vernisāža" ēka juridiski piederēja Karību jūras salā Angiljā reģistrētai kompānijai, kura to izīrēja attīstītājam SIA "Euro Luxe Trading Latvia", ar kuru faktiski tika slēgti visi būvniecības līgumi. Latvijā un citur pasaulē nereti tiek izmantota šāda pieeja, nodalot uzņēmumu, kuram...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 18.jūnijā, lietā par maternitātes pabalsta aprēķinu, ja persona visu apdrošināšanas periodu nav strādājusi Latvijā, bet daļu perioda ir strādājusi Eiropas Savienības institūcijās, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Vadoties no Eiropas Savienības Tiesas sniegtās atbildes uz Augstākās tiesas sniegto prejudiciālo jautājumu, Augstākā tiesa spriedumā atzīst, ka apgabaltiesa nav piemērojusi to materiālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot - Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 45.pantu, nonākot pie nepareiza lietas iznākuma. Apelācijas instances tiesai no jauna jāskata pieteikums, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā izteiktās atziņas. Konkrētajā lietā pieteicēja ir izmantojusi pārvietošanās brīvību un strādājusi Eiropas Savienības institūcijā. Taču, tā kā pieteicējai drīz pēc atgriešanās Latvijā iestājās maternitātes apdrošināšanas gadījums, minētās nodarbinātības ārpus Latvijas 11 mēneši iekļaujas tajā periodā, kas atbilstoši Latvijas tiesību normām ir ņemams vērā, nosakot pieteicējai izmaksājamā maternitātes pabalsta apmēru. Atzīstot, ka šajos 11 mēnešos pieteicēja nav bijusi...

Augstākā tiesa 8.jūnijā atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 5.maija spriedumu, ar kuru noraidīta prasība par īpašuma tiesību atzīšanu uz izpirkuma tiesību pamata un ieraksta dzēšanu zemesgrāmatā (Lieta Nr. SKC-116/2018; C04365004). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Atbildētājiem pieder zemes gabals Rīgā, uz kura atrodas prasītājām piederošās ēkas. Prasītājas ar prasību tiesā vērsās, jo, atsavinot zemes gabalu, atbildētāji pārkāpa prasītāju pirmpirkuma tiesības. Atbildētāji nepiedāvāja prasītājām iegādāties viņiem piederošo zemes gabalu, uz kura atrodas prasītājām piederošās ēkas. Prasītājuprāt atbildētāji rīkojās ļaunā nolūkā un vienojās par zemes gabala atsavināšanu pa daļām, tādējādi neievērojot Civillikuma 1073.pantā noteiktās pirmpirkuma tiesības. Kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniegušas prasītājas. Augstākā tiesa spriedumā piekrīt prasītājām un atzīst, ka apelācijas instances tiesa materiālo tiesību normas piemērojusi nepareizi. Lietā pastāv strīds par ēku īpašnieku tiesībām uz zemes gabalu, kas atrodas zem ēkām, taču pieder citai personai, pirmpirkuma un izpirkuma tiesību veidā. Augstākā tiesa spriedumā norāda – no likuma...

Satversmes tiesa 2018. gada 23. maijā ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-20-0103 “Par likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta piektās daļas sestā un astotā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam un Ministru kabineta 2006. gada 23. maija noteikumu Nr. 412 “Industriālās drošības sertifikāta pieprasīšanas, izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtība” 12. punkta otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta piektās daļas sestais teikums: “Ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.” Likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta piektās daļas astotais teikums: “Pretendentam paziņojums par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu tiek nosūtīts, neizklāstot tajā atteikuma pamatojumu.” Ministru kabineta 2006. gada 23. maija noteikumu Nr. 412 “Industriālās drošības sertifikāta pieprasīšanas, izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 412) 12. punkta otrais teikums: “Ja ir pieņemts lēmums par atteikumu izsniegt industriālās drošības...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Civillietu departamenta praksi par Zemesgrāmatu likuma normu piemērošanu. Tiesu prakses apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Mag.iur. Aleksandrs Potaičuks. Latvijā privātīpašuma atzīšanu un nostiprināšanu, kas ir valsts un sabiedriskās iekārtas pamats, palīdz īstenot 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likums. Šis likums ir pielāgots mūsdienu apstākļiem, taču savā būtībā tas vēl arvien saglabājis savas vēsturiskās iezīmes. Lai veicinātu vienveidīgas tiesu prakses veidošanos, ir apkopota tiesu prakse par minētā likuma normu līdzšinējo piemērošanu. Tiesu prakses apkopojuma pamatā ir Augstākās tiesas Civillietu departamenta nolēmumi, kas pieņemti laikā no 2006.gada līdz 2018.gadam. Apkopojums veidots kā Zemesgrāmatu likuma normu komentārs, kurā Augstākās tiesas nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem Zemesgrāmatu likuma pantiem. Proti, norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Tiesu prakses apkopojumā īpaši aplūkoti tādi jautājumi kā zemesgrāmatu vešanas kārtība, zemesgrāmatu ieraksts un publiskā ticamība, nodalījuma...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 17.maijā nodeva jaunai izskatīšanai Moller Auto Baltic AS, Harald A. Moller AS un Heinz Wilke Autohandel GmbH pieteikumu par Konkurences padomes uzlikto naudas sodu par aizliegtu vienošanos, kas konstatēts meitas sabiedrību darbībās. Augstākā tiesa atzina, ka apgabaltiesas spriedums ir atceļams, jo lietā nav pēc būtības pārbaudīti apstākļi par pieteicēju atbildību. Konkurences padome, piemērojot sodu, atzina, ka pieteicējas Moller Auto Baltic AS, Harald A. Moller AS un Heinz Wilke Autohandel GmbH ir solidāri atbildīgas par konkurences tiesību pārkāpumu, kas konstatēts to meitas sabiedrību darbībās. Pieteicējas nav bijušas dalībnieces pārkāpuma izdarīšanā, tomēr pieteicēju solidārā atbildība par savu meitas sabiedrību rīcību izriet no tā, ka saistītās sabiedrības savu rīcību nenosaka neatkarīgi. Lietu Augstākajā tiesā izskatīja sakarā ar Konkurences padomes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija apmierināts pieteikums par soda atcelšanu, ciktāl tas paredzēja solidāru atbildību. Augstākā tiesa spriedumā norāda uz Konkurences likumā ietverto regulējumu, kas ir pietiekami...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 14.maijā lietā par pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Augstākā tiesa spriedumā par pareizu atzina Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējas nodokļa pārmaksa ir pārcelta uz tādu periodu, kas ir atzīstams par samērīgu. Augstākā tiesa lietu kasācijas kārtībā skatīja sakarā ar pieteicējas - SIA ''LatInterMeh'' - kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Augstākā tiesa pērn 28.martā apturēja lietā tiesvedību, lai vērstos ar pieteikumu Satversmes tiesā. Pēc Satversmes tiesas sprieduma stāšanās spēkā Augstākā tiesa atjaunoja lietā tiesvedību. Augstākā tiesa, interpretējot likuma ''Par pievienotās vērtības nodokli'' 12.panta 12.3, 12.5 un 12.6daļu, atzina, ka, lai arī VID formāli lemj par pārmaksas pārcelšanu uz nākamo taksācijas periodu un šādu lēmumu pieņem par katru no taksācijas periodiem, tas tomēr nenozīmē, ka nodokļu maksātājam rastos tiesības uz pārmaksas atmaksu pēc šī nākamā...