TIESU PRAKSE

Satversmes tiesa 6.aprīlī ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-10-01 "Par Maksātnespējas likuma 9. panta pirmās daļas otrā teikuma un likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta pirmās daļas 26. punkta un pārejas noteikumu 22.2 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". Pieteikumu iesniedza vairāki maksātnespējas procesa administratori, kuri administratora amatu savieno ar darbu citās nozarēs, tostarp juridisko konsultāciju sniegšanu un zvērināta revidenta amata pienākumu pildīšanu. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka līdzīgi zvērinātiem advokātiem arī vairākos citos amatos strādājošiem kvalificētiem juristiem ir pienākums ievērot noteikta veida pienākumus un ierobežojumus, kas nav savienojami ar valsts amatpersonas statusu un nepieciešamību iesniegt amatpersonas deklarāciju. Vienlīdzības principam neatbilstot regulējums, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret administratoriem, kuri vienlaikus ir zvērināti advokāti, salīdzinājumā ar citām konkrētām administratoru grupām. Pēc pieteikuma iesniedzēju lūguma paplašināt prasījuma robežas Satversmes tiesa secināja, ka pastāv cieša saistība starp apstrīdētajām normām un likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 28.martā lietā par pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību nolēma apturēt tiesvedību un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Augstākās tiesas ieskatā, likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta 12.3 un 12.5daļa, ciktāl tās ierobežo tiesības uz pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas nolēmums. Augstākā tiesa lēmumā secinājusi, ka likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta 12.3 un 12.5 daļa, ciktāl tās ierobežo tiesības uz pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, radītais Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajos trijos teikumos noteikto personas pamattiesību ierobežojums nav samērīgs. Augstākās tiesas ieskatā, sabiedrības ieguvums no konkrēta nodokļu maksātāja potenciālo nodokļu vai nodevu parādu segšanas pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas apmērā ir relatīvi mazs, ņemot arī vērā, ka gadījumā, ja pārmaksa sasniedz 8000 Ls, tad tā tomēr tiek atmaksāta uzreiz. Taču ekonomiskais slogs, ko nodokļa maksātājam uzliek likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 23.martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” uzlikts par pienākumu viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas demontēt automātisko barjeru, kas atrodas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” (turpmāk – Lidosta) teritorijā piekļūšanai taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā, tas ir, pie atlidošanas jeb t.s. „zelta kilometra”. Tāpat ar tiesas spriedumu uzdots atcelt 301.ceļa zīmi „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīmi „Izņemot ar lidostas atļaujām”. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Augstākā tiesa spriedumā analizējusi Lidostas kasācijas sūdzībā minētos argumentus un norādījusi, ka apelācijas instances tiesa spriedumā ir atzinusi, ka lidostas teritorijā Mārupes novada dome nav izveidojusi taksometru stāvvietu, bet Lidostai nav tiesību to darīt, līdz ar to strīdus jautājums lietā ir par Lidostas īpašumā esošas publiskas lietas izmantošanu, uz kuru ir tiesības ikvienam. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka nav izšķirošas nozīmes tam, vai pieteicējs ir taksometra vadītājs vai saimnieciskās darbības veicējs...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 21.martā apturēja tiesvedību lietā, kurā ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu noraidīts pieteicējas pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu, uzliekot pieteicējai papildu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) saistības. Tiesvedība lietā apturēta līdz Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Saskaņā ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 311.panta 1.punkta 1.apakšpunktu „lietotas preces” ir materiāls kustams īpašums, kas ir derīgs turpmākai lietošanai vai nu bez pārveidojumiem, vai pēc remonta, un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas, un nav arī dārgmetāli vai dārgakmeņi, kā tos definējušas dalībvalstis. Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai jautājumu - vai minētā direktīvas norma ir interpretējama tā, ka par lietotām mantām var tikt atzīti tirgotāja iegādāti lietoti dārgmetālu vai dārgakmeņus saturoši izstrādājumi (kā aplūkojamā lietā), kuri tiek pārdoti tālāk galvenokārt tajos esošā dārgmetāla vai dārgakmeņu ieguvei? Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, – vai īpašā režīma...

Satversmes tiesa 8. martā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2016-07-01 “Par Kriminālprocesa likuma 356. panta otrās daļas un 360. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam, 92. un 105. pantam”. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja – AS DNB banka – 2011. gadā izsolē iegādājās nekustamo īpašumu (dzīvokli). 2015. gadā procesa virzītājs – izmeklētājs – pirmstiesas kriminālprocesa laikā pieņēma lēmumu atzīt minēto īpašumu par noziedzīgi iegūtu mantu un atdot to īpašniekam, kas nekustamo īpašumu bija zaudējis noziedzīga nodarījuma – krāpšanas – rezultātā. Kriminālprocesa gaitā tika noskaidrots, ka izkrāptais nekustamais īpašums vēlāk tika pārdots citai personai, kura savas īpašumtiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Pēc tam dzīvoklis nonācis Pieteikuma iesniedzējas īpašumā. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo tās tiesības uz īpašumu un esot pretrunā tiesiskās paļāvības principam. Valstij esot pienākums aizsargāt īpašuma tiesības, kas ir nostiprinātas zemesgrāmatā, tostarp labticīga ieguvēja īpašuma tiesības. Apstrīdētās normas neatbilstot vienlīdzības principam. Personas, kas savas tiesības...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 22.februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Kurzemes Vārds”pieteikums par Datu valsts inspekcijas lēmuma atcelšanu. Ar lēmumu „Par personas datu dzēšanu internetamājas lapā www.kurzemes-vards.lv” SIA „Kurzemes Vārds” noteikts nodrošināt, lai informācija par privātpersonu, kura savulaik sniegusi interviju laikrakstam „Kurzemes Vārds”, vairs nebūtu pieejama pieteicējas mājaslapā. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā ar SIA „Kurzemes Vārds” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Privātpersona, kas bija piekritusi sniegt interviju laikrakstam „Kurzemes Vārds” un to publicēt papīra formātā, iebilda pret sniegtās intervijas pieejamību interneta vidē ilgstošā laika posmā. Datu valsts inspekcija laikrakstam „Kurzemes Vārds” uzdeva, lai tās mājaslapā vairs nebūtu pieejama informācija par trešo personu un viņas ģimenes locekļiem, tajā skaitā nebūtu pieejama arī izmantojot Google vai citas interneta meklētājprogrammas. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka apgabaltiesa nav veikusi pilnīgu pretējo interešu izvērtējumu. Augstākās tiesas ieskatā, apelācijas instances tiesa pamatoti ņēmusi...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Administratīvo lietu departamenta praksi muitas lietās un ar muitas lietām saistītos jautājumos. No 2016.gada 1.maija ir uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas Nr.952/2013 jeb tā saucamā jaunā Muitas kodeksa piemērošana. Ar jauno Muitas kodeksu ir izveidots jauns ietvars muitas tiesību regulējumam. Tomēr šis regulējums ir veidots uz iepriekšējā Muitas kodeksa pamatiem un tajā ir saglabāti būtiskākie iepriekšējā regulējuma elementi. Ievērojot minēto, līdz šim izveidotā Augstākās tiesas prakse būs lielā mērā noderīga arī jaunā Muitas kodeksa piemērošanai. Līdz ar to nolūkā atvieglot jaunā Muitas kodeksa piemērošanu ir apkopota līdzšinējā Augstākās tiesas prakse, kas veidota, piemērojot iepriekšējo Muitas kodeksu. Tiesu prakses apkopojuma pamatā ir Augstākās tiesas nolēmumi, kas sagatavoti muitas lietās laikā no 2010.gada līdz 2016.gadam. Apkopojumā iekļautas arī Administratīvās apgabaltiesas spriedumos paustās atziņas lietās, kurās Augstākā tiesa atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību, pamatojoties uz to, ka tai nav radušās šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 16.februārī rakstveida procesā izskatīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 20.jūlija lēmumu, ar kuru apmierināts SIA "PELTES ĪPAŠUMI" tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums pēc tās maksātnespējas procesa pasludināšanas. Virsprokurora ieskatā, konkrētajā lietā tiesiskās aizsardzības procesa mērķis - atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas - nevar tikt sasniegts, jo to nenodrošina izvēlētā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas metode, kā arī tiesiskās aizsardzības procesa plānā nav paredzēts, ka SIA "PELTES ĪPAŠUMI" gūs ienākumus, veicot saimniecisko darbību. Tāpat virsprokurors uzskatīja, ka pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas tiesai bija jāvērtē ziņas par Maksātnespējas administrācijas konstatētajiem pārkāpumiem administratora Māra Sprūda rīcībā SIA "PELTES ĪPAŠUMI" maksātnespējas procesā. Izvērtējot virsprokurora protestā norādītos argumentus, Augstākā tiesa norādīja, ka tiesiskās aizsardzības procesam ir divi mērķi - veicināt maksātnespējīgā subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt viņa kreditoru kopuma intereses. Turklāt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pamats ir vienošanās starp parādnieku (maksātnespējīgo...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk tekstā - Tiesa) 26.janvārī pasludināja spriedumu lietā "Dzirnis pret Latviju", vienbalsīgi atzīstot, ka ir pieļauts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 1. protokola 1. pantu (tiesības uz īpašumu) pārkāpums. Savā 2005. gada 10. martā Tiesā iesniegtajā pieteikumā Jānis Dzirnis (iesniedzējs) sūdzējās par to, ka nacionālo tiesu nolēmumu rezultātā viņam tika atņemtas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Jūrmalā, kuru viņš bija labticīgi ieguvis uz pirkuma līguma pamata. Vērtējot iesniedzēja sūdzību, Tiesa visupirms noraidīja valdības iebildumu par to, ka šī strīda izskatīšana neietilpst Tiesas kompetencē, jo Latvija bija iesniegusi Konvencijas atrunu par to, ka uz ar īpašumu denacionalizāciju saistītajiem strīdiem nav attiecināmas Konvencijas 1. protokola 1. punkta prasības. Tāpat Tiesa noraidīja valdības iebildumu par to, ka iesniedzējs nebija ievērojis sešu mēnešu termiņu sūdzības iesniegšanai Tiesā, kā arī iebildumu par nacionālo tiesību līdzekļu neizsmelšanu pirms bija vērsies Tiesā. Pievēršoties lietas būtībai, Tiesa norādīja, ka, lai izlemtu, vai valsts iejaukšanās...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 12.janvārī atcēla Zemgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība par prasības nodrošinājuma rezultātā radītu zaudējumu piedziņu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi - ja prāvnieks, izvēloties prasības nodrošinājuma līdzekli, iespējams labvēlīga sprieduma izpildes nodrošināšanai piesaka šādu lūgumu, viņam prasības noraidīšanas gadījumā jārēķinās ar pienākumu atlīdzināt pretējās puses mantiski novērtējamas nelabvēlīgās sekas, kas cēlušās piemērotā nodrošinājuma dēļ. SIA "Pure Food" (pēc nosaukuma maiņas - SIA "Puratos Latvia") Ogres rajona tiesā 2009.gada decembrī cēla prasību pret SIA "Gosupi" par 44 456,44 Ls parāda piedziņu. Ar Ogres rajona tiesas lēmumu lietā daļēji tika apmierināts SIA "Pure Food" pieteikums par prasības nodrošināšanu - apķīlāti maksājumi, kas SIA "Gosupi" pienācās no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, par summu, kas nepārsniedz 44 456,44 Ls. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu SIA "Pure Food" prasība tika noraidīta, atceļot prasības nodrošinājumu, kas piemērots ar Ogres rajona tiesas...

Pēc Augstākās tiesas pasūtījuma veikts tiesu prakses pētījums par problēmām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanā. Apkopojumu sagatavoja Saeimas Juridiskā biroja juridiskā padomniece Mg.iur Ilze Oša un Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļa politikas departamenta direktora vietnieks Mg.iur Mārtiņš Auders. Izpētot Augstākās tiesas Civillietu departamenta vairāk nekā 90 nolēmumus lietās par strīdiem, kas saistīti ar dzīvokļu īpašnieku tiesiskajām attiecībām un dzīvojamo māju pārvaldīšanu, kas izskatīti laikā no 2013.gada sākuma līdz 2016.gada vidum, atlasīti un apkopojumā ietverti vairāk par 40 nolēmumiem. Apkopojums sadalīts četrās tēmās. Nodaļu saturs sniedz priekšstatu par dzīvokļa īpašumu kā īpašu nekustamā īpašuma veidu, kura sastāvā ietilpst gan atsevišķais īpašums, gan kopīpašuma domājamā daļa. Tādēļ atsevišķi aprakstītas arī dzīvokļa īpašnieka tiesības un pienākumi rīcībai ar šo īpašumu, kā arī atbildība par tā saglabāšanu. Ņemot vērā dzīvojamās mājas kopīpašuma kopīgās pārvaldīšanas īpatnības, apkopojumā apskatīta tiesu prakse gan dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumu pieņemšanā, gan to apstrīdēšanā. Atsevišķa nodaļa ir veltīta tiesu praksei par kopīpašumā esošas...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments decembrī apturēja tiesvedību lietā par maternitātes pabalsta aprēķinu, ja persona visu apdrošināšanas periodu nav strādājusi Latvijā, bet gan Eiropas Savienības institūcijās. Konkrētajā lietā pieteicēja ir izmantojusi pārvietošanās brīvību un strādājusi Eiropas Savienības institūcijā. Taču, tā kā pieteicējai drīz pēc atgriešanās Latvijā iestājās maternitātes apdrošināšanas gadījums, minētās nodarbinātības ārpus Latvijas 11 mēneši iekļaujas tajā periodā, kas atbilstoši Latvijas tiesību normām ir ņemams vērā, nosakot pieteicējai izmaksājamā maternitātes pabalsta apmēru. Atzīstot, ka šajos 11 mēnešos pieteicēja nav bijusi darba ņēmēja un sociālo iemaksu veicēja Latvijā, un līdz ar to pieņemot par viņas iemaksu algu valstī noteikto vidējo iemaksu algu, kas konkrētajā gadījumā ir bijusi ievērojami mazāka nekā pieteicējas iemaksu alga pēc atgriešanās Latvijā (aprēķina perioda divpadsmitajā mēnesī), pieteicējai aprēķinātā pabalsta apmērs arī ir ievērojami mazāks, nekā tas būtu, ja viņa visus 12 mēnešus būtu strādājusi Latvijā. Konkrētajā gadījumā brīvas pārvietošanās tiesību izmantošana pieteicējai ir radījusi nelabvēlīgus apstākļus attiecībā...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 12.decembrī noraidīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzību un atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas pieteikums un VID uzlikts pienākums atmaksāt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli pieteicējai. Augstākās tiesa spriedumā atzinusi, ka Administratīvā apgabaltiesa pareizi noteikusi pieteicējas pastāvīgo dzīvesvietu Kosovā, jo ievērojusi gan pieteicējas darbību, deklarējot dzīvesvietu Kosovā, gan pārējos apstākļus – nodarbinātību, ģimenes izveidi u.c. AT spriedumā arī norādījusi, ka apstāklis, ka Kosovā pieteicējas gūtie ienākumi, iespējams, nebija apliekami ar nodokli, ir attiecīgās valsts kompetencē. Pat, ja tie būtu apliekami ar nodokli, tie kopumā neatrisinātu lietu pēc būtības tā, kā to vēlas VID, jo Kosovas Republikas jurisdikcija un nodokļu administrēšana tajā, ņemot vērā to, ka pieteicēja atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem nebija Latvijas nodokļu rezidente, tomēr nepakļaujas Latvijas nodokļu jomu regulējošiem tiesību aktiem. Tādējādi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.panta otrā daļa nebūs tiesiskais pamats, lai apliktu nerezidenta ienākumu ar nodokli, kas gūts ārvalstīs,...

Satversmes tiesa 15.novembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015 25 01 "Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 60., 61. un 62. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 92. pantam un 105. pantam". Valdes loceklim ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, lai izpildītu pienākumu maksāt nodokļus sabiedrības interesēs Apstrīdētās normas Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 60. pants nosaka pamatu un kārtību administratīvajam procesam par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu valsts budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 61. pantā ir noteikta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no attiecīgā juridiskās personas valdes locekļa. Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 62. pants nosaka kārtību, kādā ir izpildāms Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu. Augstāka juridiska spēka normas Satversmes...

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments ar 28.oktobra lēmumu pilnībā atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu ar kuru trīs apsūdzētie atzīti par vainīgiem Vladimira Vaškeviča automašīnas uzspridzināšanā un viņa slepkavības mēģinājumā, kā arī uzņēmēju Genādija Peredeļska, Aigara Lūša un Gata Aišpura slepkavībās. Lieta nosūtīta atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē. V.Vaškevičs ir no amata atstādinātais Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieks, kurš pats tiek tiesāts par kukuļdošanu un aizvien uzturas Austrijā, bet viņa krimināllietā tiesvedība joprojām ir apturēta. Kukuļdošanas lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums. Pēc atbrīvošanas Vaškevičs ar tiesas atļauju devās uz Austriju, kurspēji pasliktinājās viņa veselības stāvoklis, tādēļ bija nepieciešama akūta operācija un pēc tam - ārstēšanās. Savukārt apsūdzētie Mārtiņš Putniņš, Edgars...