TIESU PRAKSE

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments decembrī apturēja tiesvedību lietā par maternitātes pabalsta aprēķinu, ja persona visu apdrošināšanas periodu nav strādājusi Latvijā, bet gan Eiropas Savienības institūcijās. Konkrētajā lietā pieteicēja ir izmantojusi pārvietošanās brīvību un strādājusi Eiropas Savienības institūcijā. Taču, tā kā pieteicējai drīz pēc atgriešanās Latvijā iestājās maternitātes apdrošināšanas gadījums, minētās nodarbinātības ārpus Latvijas 11 mēneši iekļaujas tajā periodā, kas atbilstoši Latvijas tiesību normām ir ņemams vērā, nosakot pieteicējai izmaksājamā maternitātes pabalsta apmēru. Atzīstot, ka šajos 11 mēnešos pieteicēja nav bijusi darba ņēmēja un sociālo iemaksu veicēja Latvijā, un līdz ar to pieņemot par viņas iemaksu algu valstī noteikto vidējo iemaksu algu, kas konkrētajā gadījumā ir bijusi ievērojami mazāka nekā pieteicējas iemaksu alga pēc atgriešanās Latvijā (aprēķina perioda divpadsmitajā mēnesī), pieteicējai aprēķinātā pabalsta apmērs arī ir ievērojami mazāks, nekā tas būtu, ja viņa visus 12 mēnešus būtu strādājusi Latvijā. Konkrētajā gadījumā brīvas pārvietošanās tiesību izmantošana pieteicējai ir radījusi nelabvēlīgus apstākļus attiecībā...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 12.decembrī noraidīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzību un atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas pieteikums un VID uzlikts pienākums atmaksāt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli pieteicējai. Augstākās tiesa spriedumā atzinusi, ka Administratīvā apgabaltiesa pareizi noteikusi pieteicējas pastāvīgo dzīvesvietu Kosovā, jo ievērojusi gan pieteicējas darbību, deklarējot dzīvesvietu Kosovā, gan pārējos apstākļus – nodarbinātību, ģimenes izveidi u.c. AT spriedumā arī norādījusi, ka apstāklis, ka Kosovā pieteicējas gūtie ienākumi, iespējams, nebija apliekami ar nodokli, ir attiecīgās valsts kompetencē. Pat, ja tie būtu apliekami ar nodokli, tie kopumā neatrisinātu lietu pēc būtības tā, kā to vēlas VID, jo Kosovas Republikas jurisdikcija un nodokļu administrēšana tajā, ņemot vērā to, ka pieteicēja atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem nebija Latvijas nodokļu rezidente, tomēr nepakļaujas Latvijas nodokļu jomu regulējošiem tiesību aktiem. Tādējādi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.panta otrā daļa nebūs tiesiskais pamats, lai apliktu nerezidenta ienākumu ar nodokli, kas gūts ārvalstīs,...

Satversmes tiesa 15.novembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015 25 01 "Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 60., 61. un 62. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 92. pantam un 105. pantam". Valdes loceklim ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, lai izpildītu pienākumu maksāt nodokļus sabiedrības interesēs Apstrīdētās normas Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 60. pants nosaka pamatu un kārtību administratīvajam procesam par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu valsts budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 61. pantā ir noteikta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no attiecīgā juridiskās personas valdes locekļa. Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 62. pants nosaka kārtību, kādā ir izpildāms Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu. Augstāka juridiska spēka normas Satversmes...

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments ar 28.oktobra lēmumu pilnībā atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu ar kuru trīs apsūdzētie atzīti par vainīgiem Vladimira Vaškeviča automašīnas uzspridzināšanā un viņa slepkavības mēģinājumā, kā arī uzņēmēju Genādija Peredeļska, Aigara Lūša un Gata Aišpura slepkavībās. Lieta nosūtīta atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē. V.Vaškevičs ir no amata atstādinātais Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieks, kurš pats tiek tiesāts par kukuļdošanu un aizvien uzturas Austrijā, bet viņa krimināllietā tiesvedība joprojām ir apturēta. Kukuļdošanas lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums. Pēc atbrīvošanas Vaškevičs ar tiesas atļauju devās uz Austriju, kurspēji pasliktinājās viņa veselības stāvoklis, tādēļ bija nepieciešama akūta operācija un pēc tam - ārstēšanās. Savukārt apsūdzētie Mārtiņš Putniņš, Edgars...

Rīgas rajona tiesa 19.oktobrī krimināllietā par autortiesību pārkāpšanu, ar kuru to subjektiem nodarīts zaudējums lielā apmērā - 91 256 eiro apmērā, apstiprinājusi Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora noslēgto vienošanos par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, nospriežot metālapstrādes uzņēmumam piespriest naudas piedziņu 22 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 8140 eiro apmērā. Tāpat tiesa apstiprinājusi vienošanās protokolu, saskaņā ar kuru apsūdzētā persona - uzņēmuma valdes loceklis, atzina savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 148. panta trešās daļas. Minētās personas apzinātas rīcības rezultātā šā gada 14. janvārī deviņās datorsistēmās elektroniskā veidā tika uzglabātas un izmantotas uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā sešpadsmit datorprogrammas bez autortiesību subjekta piekrišanas un licences. Tādā veidā ar minētās personas darbībām, pārkāpjot autortiesības un radot to subjektiem kopējo materiālo zaudējumu 91 256 eiro apmērā, nodarīts zaudējums lielā apmērā. deviņās datorsistēmās elektroniskā veidā tika uzglabātas un izmantotas uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā sešpadsmit datorprogrammas bez autortiesību subjekta piekrišanas un licences Minētās...

Tiesu prakse ir papildināta ar būtisku spriedumu lietā Nr. SKC-102/2016, ko pieņēmis Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments jautājumā par taisnīgas atlīdzības noteikšanu tiem īpašumiem, kas tiek pārdoti piespiedu kārtā uz normatīvā akta pamata, informē zvērinātu advokātu birojs SORAINEN. Finanšu ministrija (FM) vēlējās atsavināt īpašumu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām. FM piedāvāja iegādāties attiecīgo īpašumu par pirkuma summu LVL 9 000 (12 805,85 EUR), kam pārdevējs nepiekrita, jo uzskatīja, ka īpašums ir vismaz LVL 59 000 ( 83 949,44 EUR) vērts. Abi vērtējumi tika pamatoti ar sertificētu vērtētāju izsniegtiem atzinumiem. Attiecīgi atrisinājums pušu attiecībām tika meklēts tiesā, kuras pieaicinātie vērtētāji sniedza būtiski mazāku (līdz pat 90 reizēm) vērtību pārdodamajam īpašumam. Gala rezultātā otrās instances tiesa noteica pārdošanas cenu LVL 5 500 ( 7 825,79 EUR) vērtībā, kam nepiekrita FM, iesniedzot kasācijas sūdzību, kas bija par pamatu sprieduma taisīšanai. Jāteic, ka minētā atlīdzība tika noteikta šajā apmērā tāpēc, ka tiesā to neapstrīdēja...

Satversmes tiesa 28.septembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2016-01-01 "Par Civilprocesa likuma 363.20 panta piektās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim), ciktāl tā liedz parādniekam pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru izbeigts maksātnespējas process, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām parādsaistībām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētā norma Apstrīdētā Civilprocesa likuma norma bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim un tā citstarp noteica, ka tiesas lēmums par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, neatbrīvojot fizisko personu no atlikušajām parādsaistībām, nav pārsūdzams. Augstāka juridiska spēka normas Satversmes 92.panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Aivara Tropa konstitucionālās sūdzības, kurā norādīts, ka viņam ir pabeigta bankrota procedūra un izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, neatbrīvojot viņu no atlikušajām parādsaistībām. Maksātnespējas process sākts 2009.gadā, kad spēkā bija apstrīdētā norma. Apstrīdētā norma liedzot konstitucionālās sūdzības iesniedzējam pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru izbeigts maksātnespējas process, neatbrīvojot viņu no...

Satversmes tiesa 2016.gada 12.septembrī ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-23-01 "Par likuma “Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 12.punkta trešās daļas otrā teikuma, ciktāl tas noteic gadījumus, kad izdienas pensijas vietā piešķiramo vecuma pensiju var noteikt mazāku par izdienas pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109.pantam". Apstrīdētā norma Lietas ierosināšanas dienā likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 12.punkta trešā daļa noteica: "Personām, kurām izdienas pensija piešķirta saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām" un nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" un kuras šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto vecumu sasniegušas pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, izdienas pensijas vietā piešķirama vecuma pensija. Tā nedrīkst būt mazāka par izdienas pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim, izņemot gadījumus, kad tiesības uz vecuma pensiju tiek iegūtas tikai sakarā ar starptautisko līgumu sociālās drošības jomā vai regulas...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 18.augustā atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par pienākuma uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam sniegt pieteicēja pieprasīto informāciju par bijušā valsts civildienesta ierēdņa kārtējo gada deklarāciju publiski pieejamo daļu. Augstākā tiesa spriedumā atzinusi, ka arī uz atstādinātu valsts civildienesta ierēdni pēc notiesājoša sprieduma krimināllietā ir attiecināms vispārējais regulējums par viņa iesniegto kārtējo gada deklarāciju pieejamību. AT ieskatā, arī atstādināšanas laikā ierēdnis, kaut arī faktiski nepildot amata pienākumus, ir ierēdņa statusā un tādējādi iesniedz valsts amatpersonas kārtējās gada deklarācijas. Viņš ir civildienestam piederīgs, un tikai pēc notiesājoša sprieduma krimināllietā šo piederību zaudē. Ar šo brīdi izbeidzas viņa valsts amatpersonas statuss un līdz ar to pienākums iesniegt kārtējās gada deklarācijas. AT lietu atceltajā daļā nodeva jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā. Savukārt lietas daļā par informācijas publicēšanu VID Publiskojamā datu bāzē, kurā rajona tiesa izbeidza tiesvedību, Augstākā tiesa piekrīt rajona tiesas viedoklim, ka pieteicējam nav subjektīvo...

Pēc Eiropas Savienības tiesas sprieduma saņemšanas Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 19.augustā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA "Latvijas Propāna gāze" pieteikums un atcelts Valsts ieņēmuma dienesta (VID) lēmums par pienākumu samaksāt budžetā nodokļu maksājumu. AT lietu rakstveida procesā izskatīja sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Iepriekš AT lietā bija apturējusi tiesvedību, vēršoties ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības tiesā. AT vēlējās noskaidrot, vai konkrētajā lietā ir piemērojams preces deklarētāja piemērotais Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kods vai arī VID piemērotais kods.Laikā no 2009.gada 20.marta līdz 2010.gada 15.janvārim pieteicēja SIA "Latvijas Propāna gāze" no Krievijas importēja Latvijā sašķidrināto naftas gāzi un veica preces klasifikāciju atbilstoši Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodam 2711 19 00, piemērojot precei ievedmuitas nodokļa tarifa likmi 0% no preces muitas vērtības.VID, veicot pieteicējas nodokļu auditu par iepriekš minētajā laika posmā iesniegtajiem vienotajiem administratīvajiem dokumentiem, atzina, ka importētajā precē dominējošās vielas ir propāns...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 27.maija spiedumā lietā SKA-240/2016 ir izvirzījis sekojošas tēzes, kas turpmāk būtu jāņem vērā, skatot saimniecisko darbību likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” izpratnē.No 2010.gada 1.janvāra ienākums no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas visos gadījumos ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekams ienākums, tāpēc IIN aprēķināšanas vajadzībām nav jāvērtē, vai izpildās ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” panta 1.3 daļas kritēriji. Taču minētajiem ienākumiem ir piemērojama ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 1.4 daļa, saskaņā ar kuru fiziskas personas – meža īpašnieka ienākumu gūšana no augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas netiek uzskatīta par saimniecisko darbību, ja izdevumus, kas saistīti ar šo ienākumu gūšanu, persona nav atzinusi par saimnieciskās darbības izdevumiem.Tas, ka ienākumi nav gūti saimnieciskās darbības ietvaros saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” panta 1.4 daļu, nav pamats...

Pēc Eiropas Savienības tiesas sprieduma saņemšanas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 9.augustā izskatīja pieteicējas - zemnieku saimniecības - kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Lauku atbalsta dienesta lēmums par pienākumu pieteicējai atmaksāt saņemto atbalstu. Augstākā tiesa Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu.Pieteicēja sākotnēji pieteica agrovides atbalstam 10,20 hektārus zemes, bet nākamajā gadā palielināja šo sākotnējo platību par 2,30 hektāriem. Šā palielinājuma dēļ saistība tika nodibināta no jauna uz pieciem gadiem. Pieteicēja, kļūdaini uzskatot, ka saistības ir izpildītas, skaitot piecu gadu termiņu no sākotnējās saistības nodibināšanas brīža, nepieteica platību atbalsta saņemšanai saistību pēdējā gadā. Lauku atbalsta dienests nolēma atprasīt visu izmaksāto atbalstu, jo atzina, ka saistības nav tikušas pildītas visu nepieciešamo periodu.Iepriekš Augstākā tiesa lietā bija apturējusi tiesvedību, vēršoties ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības tiesā. Ņemot vērā, ka pieteicējai piešķirtais atbalsts attiecībā uz sākotnēji atbalstam pieteikto zemes platību faktiski nodrošināja to mērķu sasniegšanu, kuru dēļ tas paredzēts Eiropas Savienības...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 15.jūlijā apturēja tiesvedību lietā, kas ierosināta pēc SIA "Aqua Pro" pieteikuma atcelt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru pieteicējai uzlikts pienākums maksāt muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli, kā arī atbilstošu nokavējuma naudu un soda naudu. Uzdodot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus, Augstākā tiesa vēlas noskaidrot, kā vispārīgi konkretizējams Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220.panta otrās daļas "b" apakšpunktā minētais importētāja pienākums rīkoties labā ticībā, ja Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) ziņojums satur iegūtas ziņas, kas liecina gan par eksportētāja sniegtām nepatiesām ziņām eksportētājas valsts muitas iestādēm, gan ziņas, kas liecina, ka eksportētājas valsts muitas iestāde ir kļūdījusies, izsniedzot A sertifikātu. Tāpat būtu noskaidrojams, vai nav piešķirama nozīme tam, ka pieteicēja preces nav iegādājusies tieši no Kambodžas uzņēmuma. Proti, pieteicēja preču iegādi veikusi no Vācijas kompānijas, pamatojoties uz noslēgtu distribūcijas līgumu. Tādējādi visa pieteicējas sadarbība notikusi ar...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 12.jūlijā pasludināja spriedumu lietā AKKA/LAA pret Latviju, atzīstot, ka Latvija nav pārkāpusi biedrības tiesības uz īpašumu un tiesības uz taisnīgu tiesu.Savā 2004. gada 6.augustā Tiesā iesniegtajā pieteikumā biedrība AKKA/LAA (turpmāk - iesniedzēja organizācija) sūdzējās par tiesību uz īpašumu un tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu Latvijā. Proti, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 1. protokola 1. pantu, iesniedzēja organizācija apgalvoja, ka vispārējās jurisdikcijas tiesas bija ierobežojušas autoru ekskluzīvās tiesības brīvi un līdzvērtīgi vienoties par savu darbu izmantošanas nosacījumiem un cenu, nosakot biedrībai pienākumu noslēgt licences līgumus ar "Radio SWH" un "Latvijas Radio", kā arī nosakot autoratlīdzības apmēru. Tāpat iesniedzēja organizācija atsaucoties uz Konvencijas 6. panta 1. punktu, apgalvoja, ka vispārējās jurisdikcijas tiesas pārkāpa pušu līdztiesības principu, paplašinot prasības un pretprasības robežas, kā arī kļūdaini interpretējot un piemērojot autortiesības regulējošos tiesību aktus.Izvērtējot iesniedzējas organizācijas sūdzības, Tiesa vienbalsīgi atzina, ka šajā lietā nav noticis īpašumtiesību...

Augstākās Tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ikdienā strādā ne tikai ar Augstākās tiesas judikatūru, bet seko līdzi arī citu valstu, kā arī starptautisko tiesu nolēmumiem. Šī procesa rezultātā sagatavots pirmais nolēmumu apskats, kurā atrodami īsi kopsavilkumi no 2016.gada pirmā pusgada interesantiem nolēmumiem vai par aktuālām tēmām.Šoreiz apskatā Augstākās tiesas, Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Vācijas Konstitucionālās tiesas nolēmumu kopsavilkumi – pavisam analizēti 19 nolēmumi. Tā, piemēram, komersantiem interesi varētu raisīt lietu apskats par šādu tematiku: Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātājs – transportlīdzekļa turētājs; Kapitālsabiedrības un tās valdes locekļa noslēgta darījuma nostiprināšana zemesgrāmatā – darījuma neatbilstība formālajām prasībām; No reģistrētas preču zīmes atšķirīga apzīmējuma izmantošana – aizsardzības neattiecināšana; Autortiesību un blakustiesību aizsardzība un mākslinieciskās jaunrades brīvība u.c.Turpmāk šādus interesanto un aktuālo nolēmumu apskatus Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa plāno sagatavot vismaz divreiz gadā. Pirmais apkopojums sagatavots kā „Augstākās Tiesas Biļetena” pielikums elektroniskā formā. „Augstākās tiesas un citu tiesu atsevišķu nolēmumu...