TIESU PRAKSE

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Administratīvo lietu departamenta praksi muitas lietās un ar muitas lietām saistītos jautājumos. No 2016.gada 1.maija ir uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas Nr.952/2013 jeb tā saucamā jaunā Muitas kodeksa piemērošana. Ar jauno Muitas kodeksu ir izveidots jauns ietvars muitas tiesību regulējumam. Tomēr šis regulējums ir veidots uz iepriekšējā Muitas kodeksa pamatiem un tajā ir saglabāti būtiskākie iepriekšējā regulējuma elementi. Ievērojot minēto, līdz šim izveidotā Augstākās tiesas prakse būs lielā mērā noderīga arī jaunā Muitas kodeksa piemērošanai. Līdz ar to nolūkā atvieglot jaunā Muitas kodeksa piemērošanu ir apkopota līdzšinējā Augstākās tiesas prakse, kas veidota, piemērojot iepriekšējo Muitas kodeksu. Tiesu prakses apkopojuma pamatā ir Augstākās tiesas nolēmumi, kas sagatavoti muitas lietās laikā no 2010.gada līdz 2016.gadam. Apkopojumā iekļautas arī Administratīvās apgabaltiesas spriedumos paustās atziņas lietās, kurās Augstākā tiesa atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību, pamatojoties uz to, ka tai nav radušās šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 16.februārī rakstveida procesā izskatīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 20.jūlija lēmumu, ar kuru apmierināts SIA "PELTES ĪPAŠUMI" tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums pēc tās maksātnespējas procesa pasludināšanas. Virsprokurora ieskatā, konkrētajā lietā tiesiskās aizsardzības procesa mērķis - atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas - nevar tikt sasniegts, jo to nenodrošina izvēlētā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas metode, kā arī tiesiskās aizsardzības procesa plānā nav paredzēts, ka SIA "PELTES ĪPAŠUMI" gūs ienākumus, veicot saimniecisko darbību. Tāpat virsprokurors uzskatīja, ka pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas tiesai bija jāvērtē ziņas par Maksātnespējas administrācijas konstatētajiem pārkāpumiem administratora Māra Sprūda rīcībā SIA "PELTES ĪPAŠUMI" maksātnespējas procesā. Izvērtējot virsprokurora protestā norādītos argumentus, Augstākā tiesa norādīja, ka tiesiskās aizsardzības procesam ir divi mērķi - veicināt maksātnespējīgā subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt viņa kreditoru kopuma intereses. Turklāt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pamats ir vienošanās starp parādnieku (maksātnespējīgo...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk tekstā - Tiesa) 26.janvārī pasludināja spriedumu lietā "Dzirnis pret Latviju", vienbalsīgi atzīstot, ka ir pieļauts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 1. protokola 1. pantu (tiesības uz īpašumu) pārkāpums. Savā 2005. gada 10. martā Tiesā iesniegtajā pieteikumā Jānis Dzirnis (iesniedzējs) sūdzējās par to, ka nacionālo tiesu nolēmumu rezultātā viņam tika atņemtas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Jūrmalā, kuru viņš bija labticīgi ieguvis uz pirkuma līguma pamata. Vērtējot iesniedzēja sūdzību, Tiesa visupirms noraidīja valdības iebildumu par to, ka šī strīda izskatīšana neietilpst Tiesas kompetencē, jo Latvija bija iesniegusi Konvencijas atrunu par to, ka uz ar īpašumu denacionalizāciju saistītajiem strīdiem nav attiecināmas Konvencijas 1. protokola 1. punkta prasības. Tāpat Tiesa noraidīja valdības iebildumu par to, ka iesniedzējs nebija ievērojis sešu mēnešu termiņu sūdzības iesniegšanai Tiesā, kā arī iebildumu par nacionālo tiesību līdzekļu neizsmelšanu pirms bija vērsies Tiesā. Pievēršoties lietas būtībai, Tiesa norādīja, ka, lai izlemtu, vai valsts iejaukšanās...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 12.janvārī atcēla Zemgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība par prasības nodrošinājuma rezultātā radītu zaudējumu piedziņu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi - ja prāvnieks, izvēloties prasības nodrošinājuma līdzekli, iespējams labvēlīga sprieduma izpildes nodrošināšanai piesaka šādu lūgumu, viņam prasības noraidīšanas gadījumā jārēķinās ar pienākumu atlīdzināt pretējās puses mantiski novērtējamas nelabvēlīgās sekas, kas cēlušās piemērotā nodrošinājuma dēļ. SIA "Pure Food" (pēc nosaukuma maiņas - SIA "Puratos Latvia") Ogres rajona tiesā 2009.gada decembrī cēla prasību pret SIA "Gosupi" par 44 456,44 Ls parāda piedziņu. Ar Ogres rajona tiesas lēmumu lietā daļēji tika apmierināts SIA "Pure Food" pieteikums par prasības nodrošināšanu - apķīlāti maksājumi, kas SIA "Gosupi" pienācās no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, par summu, kas nepārsniedz 44 456,44 Ls. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu SIA "Pure Food" prasība tika noraidīta, atceļot prasības nodrošinājumu, kas piemērots ar Ogres rajona tiesas...

Pēc Augstākās tiesas pasūtījuma veikts tiesu prakses pētījums par problēmām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanā. Apkopojumu sagatavoja Saeimas Juridiskā biroja juridiskā padomniece Mg.iur Ilze Oša un Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļa politikas departamenta direktora vietnieks Mg.iur Mārtiņš Auders. Izpētot Augstākās tiesas Civillietu departamenta vairāk nekā 90 nolēmumus lietās par strīdiem, kas saistīti ar dzīvokļu īpašnieku tiesiskajām attiecībām un dzīvojamo māju pārvaldīšanu, kas izskatīti laikā no 2013.gada sākuma līdz 2016.gada vidum, atlasīti un apkopojumā ietverti vairāk par 40 nolēmumiem. Apkopojums sadalīts četrās tēmās. Nodaļu saturs sniedz priekšstatu par dzīvokļa īpašumu kā īpašu nekustamā īpašuma veidu, kura sastāvā ietilpst gan atsevišķais īpašums, gan kopīpašuma domājamā daļa. Tādēļ atsevišķi aprakstītas arī dzīvokļa īpašnieka tiesības un pienākumi rīcībai ar šo īpašumu, kā arī atbildība par tā saglabāšanu. Ņemot vērā dzīvojamās mājas kopīpašuma kopīgās pārvaldīšanas īpatnības, apkopojumā apskatīta tiesu prakse gan dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumu pieņemšanā, gan to apstrīdēšanā. Atsevišķa nodaļa ir veltīta tiesu praksei par kopīpašumā esošas...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments decembrī apturēja tiesvedību lietā par maternitātes pabalsta aprēķinu, ja persona visu apdrošināšanas periodu nav strādājusi Latvijā, bet gan Eiropas Savienības institūcijās. Konkrētajā lietā pieteicēja ir izmantojusi pārvietošanās brīvību un strādājusi Eiropas Savienības institūcijā. Taču, tā kā pieteicējai drīz pēc atgriešanās Latvijā iestājās maternitātes apdrošināšanas gadījums, minētās nodarbinātības ārpus Latvijas 11 mēneši iekļaujas tajā periodā, kas atbilstoši Latvijas tiesību normām ir ņemams vērā, nosakot pieteicējai izmaksājamā maternitātes pabalsta apmēru. Atzīstot, ka šajos 11 mēnešos pieteicēja nav bijusi darba ņēmēja un sociālo iemaksu veicēja Latvijā, un līdz ar to pieņemot par viņas iemaksu algu valstī noteikto vidējo iemaksu algu, kas konkrētajā gadījumā ir bijusi ievērojami mazāka nekā pieteicējas iemaksu alga pēc atgriešanās Latvijā (aprēķina perioda divpadsmitajā mēnesī), pieteicējai aprēķinātā pabalsta apmērs arī ir ievērojami mazāks, nekā tas būtu, ja viņa visus 12 mēnešus būtu strādājusi Latvijā. Konkrētajā gadījumā brīvas pārvietošanās tiesību izmantošana pieteicējai ir radījusi nelabvēlīgus apstākļus attiecībā...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 12.decembrī noraidīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzību un atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas pieteikums un VID uzlikts pienākums atmaksāt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli pieteicējai. Augstākās tiesa spriedumā atzinusi, ka Administratīvā apgabaltiesa pareizi noteikusi pieteicējas pastāvīgo dzīvesvietu Kosovā, jo ievērojusi gan pieteicējas darbību, deklarējot dzīvesvietu Kosovā, gan pārējos apstākļus – nodarbinātību, ģimenes izveidi u.c. AT spriedumā arī norādījusi, ka apstāklis, ka Kosovā pieteicējas gūtie ienākumi, iespējams, nebija apliekami ar nodokli, ir attiecīgās valsts kompetencē. Pat, ja tie būtu apliekami ar nodokli, tie kopumā neatrisinātu lietu pēc būtības tā, kā to vēlas VID, jo Kosovas Republikas jurisdikcija un nodokļu administrēšana tajā, ņemot vērā to, ka pieteicēja atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem nebija Latvijas nodokļu rezidente, tomēr nepakļaujas Latvijas nodokļu jomu regulējošiem tiesību aktiem. Tādējādi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.panta otrā daļa nebūs tiesiskais pamats, lai apliktu nerezidenta ienākumu ar nodokli, kas gūts ārvalstīs,...

Satversmes tiesa 15.novembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015 25 01 "Par likuma "Par nodokļiem un nodevām" 60., 61. un 62. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 92. pantam un 105. pantam". Valdes loceklim ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam, lai izpildītu pienākumu maksāt nodokļus sabiedrības interesēs Apstrīdētās normas Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 60. pants nosaka pamatu un kārtību administratīvajam procesam par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu valsts budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 61. pantā ir noteikta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no attiecīgā juridiskās personas valdes locekļa. Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 62. pants nosaka kārtību, kādā ir izpildāms Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu. Augstāka juridiska spēka normas Satversmes...

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments ar 28.oktobra lēmumu pilnībā atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu ar kuru trīs apsūdzētie atzīti par vainīgiem Vladimira Vaškeviča automašīnas uzspridzināšanā un viņa slepkavības mēģinājumā, kā arī uzņēmēju Genādija Peredeļska, Aigara Lūša un Gata Aišpura slepkavībās. Lieta nosūtīta atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē. V.Vaškevičs ir no amata atstādinātais Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieks, kurš pats tiek tiesāts par kukuļdošanu un aizvien uzturas Austrijā, bet viņa krimināllietā tiesvedība joprojām ir apturēta. Kukuļdošanas lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums. Pēc atbrīvošanas Vaškevičs ar tiesas atļauju devās uz Austriju, kurspēji pasliktinājās viņa veselības stāvoklis, tādēļ bija nepieciešama akūta operācija un pēc tam - ārstēšanās. Savukārt apsūdzētie Mārtiņš Putniņš, Edgars...

Rīgas rajona tiesa 19.oktobrī krimināllietā par autortiesību pārkāpšanu, ar kuru to subjektiem nodarīts zaudējums lielā apmērā - 91 256 eiro apmērā, apstiprinājusi Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora noslēgto vienošanos par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, nospriežot metālapstrādes uzņēmumam piespriest naudas piedziņu 22 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 8140 eiro apmērā. Tāpat tiesa apstiprinājusi vienošanās protokolu, saskaņā ar kuru apsūdzētā persona - uzņēmuma valdes loceklis, atzina savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 148. panta trešās daļas. Minētās personas apzinātas rīcības rezultātā šā gada 14. janvārī deviņās datorsistēmās elektroniskā veidā tika uzglabātas un izmantotas uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā sešpadsmit datorprogrammas bez autortiesību subjekta piekrišanas un licences. Tādā veidā ar minētās personas darbībām, pārkāpjot autortiesības un radot to subjektiem kopējo materiālo zaudējumu 91 256 eiro apmērā, nodarīts zaudējums lielā apmērā. deviņās datorsistēmās elektroniskā veidā tika uzglabātas un izmantotas uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā sešpadsmit datorprogrammas bez autortiesību subjekta piekrišanas un licences Minētās...

Tiesu prakse ir papildināta ar būtisku spriedumu lietā Nr. SKC-102/2016, ko pieņēmis Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments jautājumā par taisnīgas atlīdzības noteikšanu tiem īpašumiem, kas tiek pārdoti piespiedu kārtā uz normatīvā akta pamata, informē zvērinātu advokātu birojs SORAINEN. Finanšu ministrija (FM) vēlējās atsavināt īpašumu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām. FM piedāvāja iegādāties attiecīgo īpašumu par pirkuma summu LVL 9 000 (12 805,85 EUR), kam pārdevējs nepiekrita, jo uzskatīja, ka īpašums ir vismaz LVL 59 000 ( 83 949,44 EUR) vērts. Abi vērtējumi tika pamatoti ar sertificētu vērtētāju izsniegtiem atzinumiem. Attiecīgi atrisinājums pušu attiecībām tika meklēts tiesā, kuras pieaicinātie vērtētāji sniedza būtiski mazāku (līdz pat 90 reizēm) vērtību pārdodamajam īpašumam. Gala rezultātā otrās instances tiesa noteica pārdošanas cenu LVL 5 500 ( 7 825,79 EUR) vērtībā, kam nepiekrita FM, iesniedzot kasācijas sūdzību, kas bija par pamatu sprieduma taisīšanai. Jāteic, ka minētā atlīdzība tika noteikta šajā apmērā tāpēc, ka tiesā to neapstrīdēja...

Satversmes tiesa 28.septembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2016-01-01 "Par Civilprocesa likuma 363.20 panta piektās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim), ciktāl tā liedz parādniekam pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru izbeigts maksātnespējas process, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām parādsaistībām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētā norma Apstrīdētā Civilprocesa likuma norma bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim un tā citstarp noteica, ka tiesas lēmums par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, neatbrīvojot fizisko personu no atlikušajām parādsaistībām, nav pārsūdzams. Augstāka juridiska spēka normas Satversmes 92.panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Aivara Tropa konstitucionālās sūdzības, kurā norādīts, ka viņam ir pabeigta bankrota procedūra un izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, neatbrīvojot viņu no atlikušajām parādsaistībām. Maksātnespējas process sākts 2009.gadā, kad spēkā bija apstrīdētā norma. Apstrīdētā norma liedzot konstitucionālās sūdzības iesniedzējam pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru izbeigts maksātnespējas process, neatbrīvojot viņu no...

Satversmes tiesa 2016.gada 12.septembrī ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-23-01 "Par likuma “Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 12.punkta trešās daļas otrā teikuma, ciktāl tas noteic gadījumus, kad izdienas pensijas vietā piešķiramo vecuma pensiju var noteikt mazāku par izdienas pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109.pantam". Apstrīdētā norma Lietas ierosināšanas dienā likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 12.punkta trešā daļa noteica: "Personām, kurām izdienas pensija piešķirta saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām" un nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" un kuras šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto vecumu sasniegušas pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, izdienas pensijas vietā piešķirama vecuma pensija. Tā nedrīkst būt mazāka par izdienas pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim, izņemot gadījumus, kad tiesības uz vecuma pensiju tiek iegūtas tikai sakarā ar starptautisko līgumu sociālās drošības jomā vai regulas...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 18.augustā atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par pienākuma uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam sniegt pieteicēja pieprasīto informāciju par bijušā valsts civildienesta ierēdņa kārtējo gada deklarāciju publiski pieejamo daļu. Augstākā tiesa spriedumā atzinusi, ka arī uz atstādinātu valsts civildienesta ierēdni pēc notiesājoša sprieduma krimināllietā ir attiecināms vispārējais regulējums par viņa iesniegto kārtējo gada deklarāciju pieejamību. AT ieskatā, arī atstādināšanas laikā ierēdnis, kaut arī faktiski nepildot amata pienākumus, ir ierēdņa statusā un tādējādi iesniedz valsts amatpersonas kārtējās gada deklarācijas. Viņš ir civildienestam piederīgs, un tikai pēc notiesājoša sprieduma krimināllietā šo piederību zaudē. Ar šo brīdi izbeidzas viņa valsts amatpersonas statuss un līdz ar to pienākums iesniegt kārtējās gada deklarācijas. AT lietu atceltajā daļā nodeva jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā. Savukārt lietas daļā par informācijas publicēšanu VID Publiskojamā datu bāzē, kurā rajona tiesa izbeidza tiesvedību, Augstākā tiesa piekrīt rajona tiesas viedoklim, ka pieteicējam nav subjektīvo...

Pēc Eiropas Savienības tiesas sprieduma saņemšanas Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 19.augustā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA "Latvijas Propāna gāze" pieteikums un atcelts Valsts ieņēmuma dienesta (VID) lēmums par pienākumu samaksāt budžetā nodokļu maksājumu. AT lietu rakstveida procesā izskatīja sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Iepriekš AT lietā bija apturējusi tiesvedību, vēršoties ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības tiesā. AT vēlējās noskaidrot, vai konkrētajā lietā ir piemērojams preces deklarētāja piemērotais Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kods vai arī VID piemērotais kods.Laikā no 2009.gada 20.marta līdz 2010.gada 15.janvārim pieteicēja SIA "Latvijas Propāna gāze" no Krievijas importēja Latvijā sašķidrināto naftas gāzi un veica preces klasifikāciju atbilstoši Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodam 2711 19 00, piemērojot precei ievedmuitas nodokļa tarifa likmi 0% no preces muitas vērtības.VID, veicot pieteicējas nodokļu auditu par iepriekš minētajā laika posmā iesniegtajiem vienotajiem administratīvajiem dokumentiem, atzina, ka importētajā precē dominējošās vielas ir propāns...