TIESU PRAKSE

Valsts Datu inspekcija informē, ka 2017.gada 4.maijā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pieņēma spriedumu lietā C-13/16 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantam, ko Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (Latvija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2015.gada 30.decembrī tiesvedībā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde pret Rīgas pašvaldības sabiedrību SIA “Rīgas satiksme” (turpmāk – Lieta). Lietā Latvijas Augstākā tiesa uzdeva EST prejudiciālu jautājumu par to, vai Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu 7.panta f) punkts ir interpretējams tādējādi, ka tajā ir paredzēts pienākums personas datus izpaust trešajai personai, lai tā civiltiesiskā kārtībā varētu celt prasību par zaudējumu atlīdzību tiesā saistībā ar kaitējumu, ko ir nodarījusi persona, uz kuru attiecas šo datu aizsardzība, un vai tas, ka šī persona ir nepilngadīga, var ietekmēt šīs tiesību normas interpretāciju. Inspekcija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 2017.gada 4.maijā pasludināja spriedumu lietā Osipkovs un citi pret Latviju, vienbalsīgi atzīstot, ka nav noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 1.protokola 1.panta (tiesības uz īpašumu) pārkāpums. Savā 2007.gada 13.jūlija pieteikumā Tiesā, atsaucoties uz Konvencijas 1.protokola 1.pantu, iesniedzēji (četras privātpersonas un divas juridiskās personas) sūdzējās, ka viņiem atņemts nekustamais īpašums, proti, 30 ha mežu Jūrmalas pilsētas teritorijā, nepiešķirot kompensāciju. Viens no iesniedzējiem daļu no strīdus īpašumiem bija ieguvis pēc tam, kad 1999.gadā Rīgas apgabaltiesa bija taisījusi spriedumu par īpašuma tiesību atzīšanu iesniedzējam un vēl divām personām, savukārt pārējie iesniedzēji īpašumus bija ieguvuši uz pirkuma līguma pamata. Iesniedzēji īpašuma tiesības zaudēja pēc tam, kad Augstākā tiesa pēc Senāta priekšsēdētāja protesta atcēla Rīgas apgabaltiesas 1999. gada spriedumu, jo konstatēja, ka nebija īpašuma tiesību apstiprinošu dokumentu uz augšminētajiem 30 ha Jūrmalā. Vērtējot Aleksandra Osipkova un Mārtiņa Ādmiņa sūdzības pēc būtības, Tiesa konstatēja, ka abu iesniedzēju īpašumtiesības bija ierakstītas Zemesgrāmatā,...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2017. gada 25. aprīlī ierosināja lietu “Par likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim) 12. panta 12.3 un 12.5 daļas, ciktāl tās ierobežo tiesības uz nodokļu pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētās normas Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 12. panta 12.3 daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim): “Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta nodokļa deklarācija par taksācijas periodu, pārceļ apstiprināto pārmaksāto nodokļa summu uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo nodokļa summu. (..)” Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 12. panta 12.5 daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim): “Ja apliekamajai personai pēc šā...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 12.aprīlī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu strīdā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) zemei, kas atrodas pie daudzdzīvokļu mājas. Lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pieteicējs privatizēja dzīvokli daudzdzīvokļu mājā Rīgā. Zeme zem tās pieder citai personai. Vēlāk pēc privatizācijas pašvaldība vēl kādu zemes gabalu atzina par tādu, kas ir funkcionāli šai mājai nepieciešams. Šo papildu zemi pašvaldība ierakstīja zemesgrāmatā kā funkcionāli saistītu ar dzīvojamo māju un piedāvāja dzīvokļu īpašniekiem iegūt īpašumā bez atlīdzības atbilstoši savām kopīpašuma daļām dzīvojamā mājā. Pieteicējs šo zemi nevēlējās iegūt īpašumā. Rīgas dome noteica pieteicējam pienākumu maksāt NĪN par 2014.gadu. Lēmumā norādīts, ka pieteicējam piederošais dzīvoklis ir funkcionāli saistīts ar zemes vienību tādēļ pieteicējam ir jāmaksā nodoklis arī par domājamām daļām no šīs zemes vienības. Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka zeme pieteicējam lietošanā nav nodota, un viņš to nelieto, tādēļ nodoklis nav jāmaksā. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi...

Satversmes tiesa 6.aprīlī ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-10-01 "Par Maksātnespējas likuma 9. panta pirmās daļas otrā teikuma un likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta pirmās daļas 26. punkta un pārejas noteikumu 22.2 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". Pieteikumu iesniedza vairāki maksātnespējas procesa administratori, kuri administratora amatu savieno ar darbu citās nozarēs, tostarp juridisko konsultāciju sniegšanu un zvērināta revidenta amata pienākumu pildīšanu. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka līdzīgi zvērinātiem advokātiem arī vairākos citos amatos strādājošiem kvalificētiem juristiem ir pienākums ievērot noteikta veida pienākumus un ierobežojumus, kas nav savienojami ar valsts amatpersonas statusu un nepieciešamību iesniegt amatpersonas deklarāciju. Vienlīdzības principam neatbilstot regulējums, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret administratoriem, kuri vienlaikus ir zvērināti advokāti, salīdzinājumā ar citām konkrētām administratoru grupām. Pēc pieteikuma iesniedzēju lūguma paplašināt prasījuma robežas Satversmes tiesa secināja, ka pastāv cieša saistība starp apstrīdētajām normām un likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 28.martā lietā par pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību nolēma apturēt tiesvedību un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Augstākās tiesas ieskatā, likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta 12.3 un 12.5daļa, ciktāl tās ierobežo tiesības uz pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas nolēmums. Augstākā tiesa lēmumā secinājusi, ka likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta 12.3 un 12.5 daļa, ciktāl tās ierobežo tiesības uz pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, radītais Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajos trijos teikumos noteikto personas pamattiesību ierobežojums nav samērīgs. Augstākās tiesas ieskatā, sabiedrības ieguvums no konkrēta nodokļu maksātāja potenciālo nodokļu vai nodevu parādu segšanas pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas apmērā ir relatīvi mazs, ņemot arī vērā, ka gadījumā, ja pārmaksa sasniedz 8000 Ls, tad tā tomēr tiek atmaksāta uzreiz. Taču ekonomiskais slogs, ko nodokļa maksātājam uzliek likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 23.martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” uzlikts par pienākumu viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas demontēt automātisko barjeru, kas atrodas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” (turpmāk – Lidosta) teritorijā piekļūšanai taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā, tas ir, pie atlidošanas jeb t.s. „zelta kilometra”. Tāpat ar tiesas spriedumu uzdots atcelt 301.ceļa zīmi „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīmi „Izņemot ar lidostas atļaujām”. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Augstākā tiesa spriedumā analizējusi Lidostas kasācijas sūdzībā minētos argumentus un norādījusi, ka apelācijas instances tiesa spriedumā ir atzinusi, ka lidostas teritorijā Mārupes novada dome nav izveidojusi taksometru stāvvietu, bet Lidostai nav tiesību to darīt, līdz ar to strīdus jautājums lietā ir par Lidostas īpašumā esošas publiskas lietas izmantošanu, uz kuru ir tiesības ikvienam. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka nav izšķirošas nozīmes tam, vai pieteicējs ir taksometra vadītājs vai saimnieciskās darbības veicējs...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 21.martā apturēja tiesvedību lietā, kurā ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu noraidīts pieteicējas pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu, uzliekot pieteicējai papildu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) saistības. Tiesvedība lietā apturēta līdz Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Saskaņā ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 311.panta 1.punkta 1.apakšpunktu „lietotas preces” ir materiāls kustams īpašums, kas ir derīgs turpmākai lietošanai vai nu bez pārveidojumiem, vai pēc remonta, un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas, un nav arī dārgmetāli vai dārgakmeņi, kā tos definējušas dalībvalstis. Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai jautājumu - vai minētā direktīvas norma ir interpretējama tā, ka par lietotām mantām var tikt atzīti tirgotāja iegādāti lietoti dārgmetālu vai dārgakmeņus saturoši izstrādājumi (kā aplūkojamā lietā), kuri tiek pārdoti tālāk galvenokārt tajos esošā dārgmetāla vai dārgakmeņu ieguvei? Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, – vai īpašā režīma...

Satversmes tiesa 8. martā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2016-07-01 “Par Kriminālprocesa likuma 356. panta otrās daļas un 360. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam, 92. un 105. pantam”. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja – AS DNB banka – 2011. gadā izsolē iegādājās nekustamo īpašumu (dzīvokli). 2015. gadā procesa virzītājs – izmeklētājs – pirmstiesas kriminālprocesa laikā pieņēma lēmumu atzīt minēto īpašumu par noziedzīgi iegūtu mantu un atdot to īpašniekam, kas nekustamo īpašumu bija zaudējis noziedzīga nodarījuma – krāpšanas – rezultātā. Kriminālprocesa gaitā tika noskaidrots, ka izkrāptais nekustamais īpašums vēlāk tika pārdots citai personai, kura savas īpašumtiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Pēc tam dzīvoklis nonācis Pieteikuma iesniedzējas īpašumā. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo tās tiesības uz īpašumu un esot pretrunā tiesiskās paļāvības principam. Valstij esot pienākums aizsargāt īpašuma tiesības, kas ir nostiprinātas zemesgrāmatā, tostarp labticīga ieguvēja īpašuma tiesības. Apstrīdētās normas neatbilstot vienlīdzības principam. Personas, kas savas tiesības...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 22.februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Kurzemes Vārds”pieteikums par Datu valsts inspekcijas lēmuma atcelšanu. Ar lēmumu „Par personas datu dzēšanu internetamājas lapā www.kurzemes-vards.lv” SIA „Kurzemes Vārds” noteikts nodrošināt, lai informācija par privātpersonu, kura savulaik sniegusi interviju laikrakstam „Kurzemes Vārds”, vairs nebūtu pieejama pieteicējas mājaslapā. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā ar SIA „Kurzemes Vārds” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Privātpersona, kas bija piekritusi sniegt interviju laikrakstam „Kurzemes Vārds” un to publicēt papīra formātā, iebilda pret sniegtās intervijas pieejamību interneta vidē ilgstošā laika posmā. Datu valsts inspekcija laikrakstam „Kurzemes Vārds” uzdeva, lai tās mājaslapā vairs nebūtu pieejama informācija par trešo personu un viņas ģimenes locekļiem, tajā skaitā nebūtu pieejama arī izmantojot Google vai citas interneta meklētājprogrammas. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka apgabaltiesa nav veikusi pilnīgu pretējo interešu izvērtējumu. Augstākās tiesas ieskatā, apelācijas instances tiesa pamatoti ņēmusi...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Administratīvo lietu departamenta praksi muitas lietās un ar muitas lietām saistītos jautājumos. No 2016.gada 1.maija ir uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas Nr.952/2013 jeb tā saucamā jaunā Muitas kodeksa piemērošana. Ar jauno Muitas kodeksu ir izveidots jauns ietvars muitas tiesību regulējumam. Tomēr šis regulējums ir veidots uz iepriekšējā Muitas kodeksa pamatiem un tajā ir saglabāti būtiskākie iepriekšējā regulējuma elementi. Ievērojot minēto, līdz šim izveidotā Augstākās tiesas prakse būs lielā mērā noderīga arī jaunā Muitas kodeksa piemērošanai. Līdz ar to nolūkā atvieglot jaunā Muitas kodeksa piemērošanu ir apkopota līdzšinējā Augstākās tiesas prakse, kas veidota, piemērojot iepriekšējo Muitas kodeksu. Tiesu prakses apkopojuma pamatā ir Augstākās tiesas nolēmumi, kas sagatavoti muitas lietās laikā no 2010.gada līdz 2016.gadam. Apkopojumā iekļautas arī Administratīvās apgabaltiesas spriedumos paustās atziņas lietās, kurās Augstākā tiesa atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību, pamatojoties uz to, ka tai nav radušās šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 16.februārī rakstveida procesā izskatīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 20.jūlija lēmumu, ar kuru apmierināts SIA "PELTES ĪPAŠUMI" tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums pēc tās maksātnespējas procesa pasludināšanas. Virsprokurora ieskatā, konkrētajā lietā tiesiskās aizsardzības procesa mērķis - atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas - nevar tikt sasniegts, jo to nenodrošina izvēlētā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas metode, kā arī tiesiskās aizsardzības procesa plānā nav paredzēts, ka SIA "PELTES ĪPAŠUMI" gūs ienākumus, veicot saimniecisko darbību. Tāpat virsprokurors uzskatīja, ka pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas tiesai bija jāvērtē ziņas par Maksātnespējas administrācijas konstatētajiem pārkāpumiem administratora Māra Sprūda rīcībā SIA "PELTES ĪPAŠUMI" maksātnespējas procesā. Izvērtējot virsprokurora protestā norādītos argumentus, Augstākā tiesa norādīja, ka tiesiskās aizsardzības procesam ir divi mērķi - veicināt maksātnespējīgā subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt viņa kreditoru kopuma intereses. Turklāt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pamats ir vienošanās starp parādnieku (maksātnespējīgo...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk tekstā - Tiesa) 26.janvārī pasludināja spriedumu lietā "Dzirnis pret Latviju", vienbalsīgi atzīstot, ka ir pieļauts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 1. protokola 1. pantu (tiesības uz īpašumu) pārkāpums. Savā 2005. gada 10. martā Tiesā iesniegtajā pieteikumā Jānis Dzirnis (iesniedzējs) sūdzējās par to, ka nacionālo tiesu nolēmumu rezultātā viņam tika atņemtas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Jūrmalā, kuru viņš bija labticīgi ieguvis uz pirkuma līguma pamata. Vērtējot iesniedzēja sūdzību, Tiesa visupirms noraidīja valdības iebildumu par to, ka šī strīda izskatīšana neietilpst Tiesas kompetencē, jo Latvija bija iesniegusi Konvencijas atrunu par to, ka uz ar īpašumu denacionalizāciju saistītajiem strīdiem nav attiecināmas Konvencijas 1. protokola 1. punkta prasības. Tāpat Tiesa noraidīja valdības iebildumu par to, ka iesniedzējs nebija ievērojis sešu mēnešu termiņu sūdzības iesniegšanai Tiesā, kā arī iebildumu par nacionālo tiesību līdzekļu neizsmelšanu pirms bija vērsies Tiesā. Pievēršoties lietas būtībai, Tiesa norādīja, ka, lai izlemtu, vai valsts iejaukšanās...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 12.janvārī atcēla Zemgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība par prasības nodrošinājuma rezultātā radītu zaudējumu piedziņu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi - ja prāvnieks, izvēloties prasības nodrošinājuma līdzekli, iespējams labvēlīga sprieduma izpildes nodrošināšanai piesaka šādu lūgumu, viņam prasības noraidīšanas gadījumā jārēķinās ar pienākumu atlīdzināt pretējās puses mantiski novērtējamas nelabvēlīgās sekas, kas cēlušās piemērotā nodrošinājuma dēļ. SIA "Pure Food" (pēc nosaukuma maiņas - SIA "Puratos Latvia") Ogres rajona tiesā 2009.gada decembrī cēla prasību pret SIA "Gosupi" par 44 456,44 Ls parāda piedziņu. Ar Ogres rajona tiesas lēmumu lietā daļēji tika apmierināts SIA "Pure Food" pieteikums par prasības nodrošināšanu - apķīlāti maksājumi, kas SIA "Gosupi" pienācās no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, par summu, kas nepārsniedz 44 456,44 Ls. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu SIA "Pure Food" prasība tika noraidīta, atceļot prasības nodrošinājumu, kas piemērots ar Ogres rajona tiesas...

Pēc Augstākās tiesas pasūtījuma veikts tiesu prakses pētījums par problēmām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanā. Apkopojumu sagatavoja Saeimas Juridiskā biroja juridiskā padomniece Mg.iur Ilze Oša un Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļa politikas departamenta direktora vietnieks Mg.iur Mārtiņš Auders. Izpētot Augstākās tiesas Civillietu departamenta vairāk nekā 90 nolēmumus lietās par strīdiem, kas saistīti ar dzīvokļu īpašnieku tiesiskajām attiecībām un dzīvojamo māju pārvaldīšanu, kas izskatīti laikā no 2013.gada sākuma līdz 2016.gada vidum, atlasīti un apkopojumā ietverti vairāk par 40 nolēmumiem. Apkopojums sadalīts četrās tēmās. Nodaļu saturs sniedz priekšstatu par dzīvokļa īpašumu kā īpašu nekustamā īpašuma veidu, kura sastāvā ietilpst gan atsevišķais īpašums, gan kopīpašuma domājamā daļa. Tādēļ atsevišķi aprakstītas arī dzīvokļa īpašnieka tiesības un pienākumi rīcībai ar šo īpašumu, kā arī atbildība par tā saglabāšanu. Ņemot vērā dzīvojamās mājas kopīpašuma kopīgās pārvaldīšanas īpatnības, apkopojumā apskatīta tiesu prakse gan dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumu pieņemšanā, gan to apstrīdēšanā. Atsevišķa nodaļa ir veltīta tiesu praksei par kopīpašumā esošas...