TIESU PRAKSE

Satversmes tiesas 3.kolēģija 4. septembrī ierosināja lietu "Par Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam". Apstrīdētā norma Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk - OCTA likums) 41.panta pirmās daļas "d" apakšpunkts noteic, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma (CSN) apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma. Augstāka juridiska spēka norma Satversmes 105.pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja esot izraisījusi CSN, kā rezultātā nodarījusi zaudējumus trešajai personai. CSN radušos zaudējumus trešajai personai atlīdzinājis...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 4.septembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nokavējuma naudas uzrēķinu AS "Latvijas dzelzceļš" pēc preču ārējās tranzīta procedūras uz Igauniju. Augstākā tiesa spriedumā analizējusi Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un norāda, ka apgabaltiesa ir izdarījusi Pievienotās vērtības nodokļa direktīvas 61.pantam neatbilstošu secinājumu, jo atzinusi, ka PVN maksājams dalībvalstī, kuras teritorijā prece ir izņemta no muitas uzraudzības, t.i., Igaunijā. Apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka izskatāmajā lietā PVN maksāšanas saistības atbilstoši šās direktīvas 61.pantam var rasties arī vietā, kur rodas muitas parāds - ko apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka tā ir Latvijas Republika. Lieta atceltajā sprieduma daļā nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Pieteicēja VAS "Latvijas dzelzceļš" ārējās tranzīta procedūras ietvaros veica preču (akumulatoru) pārvadājumu dzelzceļa vagonā uz Igauniju. Saņemot preces galapunktā, tika konstatēts kravas iztrūkums, par ko VID noteica pieteicējai pienākumu maksāt muitas nodokli, PVN...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 29.augustā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu daļā, kurā pieteicējam bija aprēķināts papildu pievienotās vērtības nodokļa maksājums. Augstākā tiesa spriedumā atzīst, ka pieteicēja sniegtā pakalpojuma gadījumā nav konstatējama tieša saikne ar preču nosūtītāju vai saņēmēju, tādēļ pamatots ir apelācijas instances tiesas secinājums, ka likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 2.punktā ietvertais atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa nav piemērojams un uz pieteicēja sniegto pakalpojumu attiecas attiecīgajā laika periodā spēkā esošā pievienotās vērtības nodokļa pamatlikme. Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā pieteicēja - individuālā komersanta "L.Č." - kasācijas sūdzību lietā, kurā bija izšķirams, vai var piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi pārvadājuma pakalpojumam, kas saistīts ar preču tranzītu (likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 2.punkts), ja faktiskajam pārvadājuma veicējam nav bijusi licence starptautiskajiem pārvadājumiem. Pērn maijā Augstākā tiesa nolēma uzdot Eiropas Savienības tiesai prejudiciālus jautājumus un apturēja...

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors pretkrāpšanas kustības #atkrāpies! ietvaros informē, ka noslēgusies teju 10 gadus ilga tiesvedība krimināllietā pret 13 personām par slimības pabalstu izkrāpšanu lielā apmērā, izmantojot 13 personu fiktīvu nodarbinātību un viltojot darba nespēju apliecinošus dokumentus. Virsprokurors skaidro, ka 2007. gada 30. novembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra tiesai nodeva minēto krimināllietu, kurā četras personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas, savukārt vēl deviņām citām personām celta apsūdzība par Krimināllikuma 177. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Noziedzīga nodarījuma rezultātā, dažādos noziedzīgās grupas sastāvos, kopumā 13 krāpšanas gadījumos no valsts budžeta izkrāpti personām piešķirtie slimības pabalsti 15 413,55 latu (21 931,51 eiro) apmērā. Noziedzīgie nodarījumi īstenoti 2004. gadā un 2005. gadā. Laika posmā no 2008. gada 25. februāra līdz 2010. gada 15.decembrim krimināllieta iztiesāta pirmās instances tiesā. Kopumā pirmās instances tiesā notika 28 tiesas sēdes, kurā lieta daļā apsūdzības iztiesāta ar pierādījumu pārbaudi. Ar...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2017. gada 19. jūlijā ierosināja lietu “Par 2017. gada 1. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 1. panta un 2017. gada 22. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam”. Apstrīdētās normas 2017. gada 1. jūnija likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 1. pants paredz izteikt likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 54. panta otrās daļas otro teikumu “Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības” šādā redakcijā: “Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma: 1) no 2018. gada 1. janvāra – līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; 2) no 2019. gada 1. janvāra – līdz četriem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; 3)...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 21.jūnijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA “Veloserviss" pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pieteicējai uzlikto pienākumu maksāt muitas nodokli un nokavējuma naudu un pievienotās vērtības nodokli (PVN) un nokavējuma naudu. Augstākā tiesa lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 27.marta spriedumu. Augstākā tiesa pērn janvārī apturēja tiesvedību šajā lietā, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus. Uzdodot jautājumus, Augstākā tiesa vēlējās noskaidrot, kā vispārīgi konkretizējams Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220.panta otrās daļas "b" apakšpunktā minētais importētāja pienākums rīkoties labā ticībā, ja Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) ziņojums satur iegūtas ziņas, kas liecina gan par eksportētāja sniegtām nepatiesām ziņām eksportētājas valsts muitas iestādēm, gan ziņas, kas liecina, ka eksportētājas valsts muitas iestāde ir kļūdījusies, izsniedzot A sertifikātu. Tāpat bija...

Satversmes tiesa 2017.gada 15.jūnijā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2016-11-01 "Par likuma "Par valsts pensijām" 11. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109.pantam". Apstrīdētā norma Likuma "Par valsts pensijām" 11.panta ceturtā daļa: "Tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, ir bērna vecākam vai aizbildnim, kurš laika periodā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti. Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības vai kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas šo pienākumu izpildīšanas dēļ." Augstāka juridiska spēka normas Satversmes 91.panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Satversmes 109.pants: "Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba...

Augstākās tiesas Civillietu departamentā 15.jūnijā kļuvis pieejams spriedums lietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīta Lauku atbalsta dienesta kasācijas sūdzība par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 10.aprīļa spriedumu, ar kuru noraidīta Lauku atbalsta dienesta prasība piedzīt zaudējumu atlīdzību no likvidētās SIA "Liepājas kuģu serviss" valdes priekšsēdētāja par prettiesisku valsts un Eiropas Savienības struktūrfonda atbalsta saņemšanu un izlietošanu. Finansējums 345 229,98 LVL (491 220,80 EUR) apmērā SIA "Liepājas kuģu serviss" tika piešķirts, ņemot vērā viltotu Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par to, ka SIA "Liepājas kuģu serviss" nav nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu, kaut arī faktiski sabiedrībai bija nodokļu parāds. Divus mēnešus pēc minētā finansējuma saņemšanas SIA "Liepājas kuģu serviss" tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, un pēc bankrota procedūras pabeigšanas sabiedrība tika izslēgta no Uzņēmumu reģistra. Maksātnespējas procedūras ietvaros piešķirtais finansējums netika atgūts. Lauku atbalsta dienests savu prasību pamatoja ar apstākli, ka atbildētājs, būdams uzņēmuma amatpersona, apzināti sniedzis valstij nepatiesu informāciju par...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 1.jūnijā apturēja tiesvedību lietā, kurā Datu valsts inspekcija bija uzlikusi pieteicējam par pienākumu dzēst internetā ievietotu video, kurā uzfilmēti policijas darbinieki policijas iecirknī. Augstākā tiesa, uzdodot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības (ES) Tiesai, vēlas noskaidrot, vai tādas personas darbības, kādas ir apskatītas konkrētajā lietā – policijas iecirknī nofilmēti policijas darbinieki dienesta pienākumu veikšanas laikā, un nofilmētais videomateriāls ievietots internetā, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra Direktīvas 95/46EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti piemērošanas jomā.Tāpat Augstākā tiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīva 45/46 ir interpretējama tādējādi, ka iepriekš minētās darbības var uzskatīt par personas datu apstrādi žunālistikas nolūkos Direktīvas 9.panta izpratnē. Tiesvedība lietā apturēta līdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Pieteicējs, atrodoties Valsts policijas iecirkņa telpās, nofilmēja savu paskaidrojumu pieņemšanu administratīvā pārkāpuma lietvedības procesā. Uzfilmētajā videomateriālā redzami un dzirdami policijas darbinieki. Pieteicējs videomateriālu ievietoja interneta vietnē www.youtube.com. Datu valsts...

Rīgas administratīvā apgabaltiesa 30.maijā pieņēmusi biedrībai “Auto Asociācija" labvēlīgu lēmumu trīs gadus ilgušajā lietā, kurā Konkurences padome (KP) bija sodījusi Asociāciju par it kā aizliegto vienošanos, kas vērsta uz auto remontdarbu veicēju konkurences ierobežošanu, un piemērojusi naudas sodu 4 % apmērā no tās iepriekšējā gada apgrozījuma. Tiesa savā lēmumā norādījusi uz būtiskām nepilnībām Konkurences padomes darbībās un atcēlusi tās lēmumu. "Esam ļoti gandarīti par tiesas lēmumu, jo apgabaltiesas spriedums skaidri pasaka, ka asociācijas ir tiesīgas aizstāvēt nozares uzņēmumu tiesības un intereses, tostarp ekonomiskās intereses, un šo interešu aizsardzība nerada Konkurences likuma pārkāpumu. Mūsu mērķis ir sakārtot neatkarīgo autoservisu tirgu, kur saskatām ļoti daudzas problēmas un nepilnības, t.sk. arī nodokļu nenomaksu. Šī mērķa sasniegšanā nekad neesam izmantojuši nelikumīgas vai kaitnieciskas darbības, tieši pretēji esam KP vairākkārtīgi norādījuši, ka ir jāņem vērā visas norises un faktiskie apstākļi tirgū, nevis no tiem jānorobežojas. Tiesas spriedums skaidri parāda, ka Konkurences padomei nav izdevies pierādīt pretējo," norāda...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 6.jūnijā negrozīja Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru atstātas spēkā valsts AS "Latvijas Valsts meži" rīkotā publiskā iepirkuma nolikuma prasības. Augstākā tiesa atzina, ka pirmās instances tiesa ir pareizi interpretējusi vispārīgās vienošanās jēdzienu. Savukārt pieteicēja nepamatoti uzskata, ka jau vispārīgās vienošanās projektā vai iepirkuma nolikumā ir jābūt paredzētiem visiem būtiskajiem iepirkuma līguma nosacījumiem, tostarp attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīdi, apjomu, apjoma sadalījumu pa reģioniem u.c. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka vispārīgā vienošanās ļauj pasūtītājam izvēlēties potenciālos sadarbības partnerus vispārīgi paredzamu pasūtījumu izpildei nākotnē, kuru būtiskās sastāvdaļas un izpildes nianses vēl, iespējams, nav pilnībā zināmas un var būt atkarīgas no apstākļiem, kas pastāvēs tad, kad radīsies nepieciešamība pēc precēm vai pakalpojumiem. Konkrētajā gadījumā pasūtītāja AS "Latvijas Valsts meži", ņemot vērā kokmateriālu pārvadājumu ciešo saistību ar tirgus situāciju un no tās izrietošo kokmateriālu pieprasījumu, kā arī saistību ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem (silta ziema, ilgstošas lietavas, vējgāzes u.tml.), kas nereti...

Valsts Datu inspekcija informē, ka 2017.gada 4.maijā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pieņēma spriedumu lietā C-13/16 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantam, ko Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (Latvija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2015.gada 30.decembrī tiesvedībā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde pret Rīgas pašvaldības sabiedrību SIA “Rīgas satiksme” (turpmāk – Lieta). Lietā Latvijas Augstākā tiesa uzdeva EST prejudiciālu jautājumu par to, vai Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu 7.panta f) punkts ir interpretējams tādējādi, ka tajā ir paredzēts pienākums personas datus izpaust trešajai personai, lai tā civiltiesiskā kārtībā varētu celt prasību par zaudējumu atlīdzību tiesā saistībā ar kaitējumu, ko ir nodarījusi persona, uz kuru attiecas šo datu aizsardzība, un vai tas, ka šī persona ir nepilngadīga, var ietekmēt šīs tiesību normas interpretāciju. Inspekcija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 2017.gada 4.maijā pasludināja spriedumu lietā Osipkovs un citi pret Latviju, vienbalsīgi atzīstot, ka nav noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 1.protokola 1.panta (tiesības uz īpašumu) pārkāpums. Savā 2007.gada 13.jūlija pieteikumā Tiesā, atsaucoties uz Konvencijas 1.protokola 1.pantu, iesniedzēji (četras privātpersonas un divas juridiskās personas) sūdzējās, ka viņiem atņemts nekustamais īpašums, proti, 30 ha mežu Jūrmalas pilsētas teritorijā, nepiešķirot kompensāciju. Viens no iesniedzējiem daļu no strīdus īpašumiem bija ieguvis pēc tam, kad 1999.gadā Rīgas apgabaltiesa bija taisījusi spriedumu par īpašuma tiesību atzīšanu iesniedzējam un vēl divām personām, savukārt pārējie iesniedzēji īpašumus bija ieguvuši uz pirkuma līguma pamata. Iesniedzēji īpašuma tiesības zaudēja pēc tam, kad Augstākā tiesa pēc Senāta priekšsēdētāja protesta atcēla Rīgas apgabaltiesas 1999. gada spriedumu, jo konstatēja, ka nebija īpašuma tiesību apstiprinošu dokumentu uz augšminētajiem 30 ha Jūrmalā. Vērtējot Aleksandra Osipkova un Mārtiņa Ādmiņa sūdzības pēc būtības, Tiesa konstatēja, ka abu iesniedzēju īpašumtiesības bija ierakstītas Zemesgrāmatā,...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2017. gada 25. aprīlī ierosināja lietu “Par likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim) 12. panta 12.3 un 12.5 daļas, ciktāl tās ierobežo tiesības uz nodokļu pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētās normas Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 12. panta 12.3 daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim): “Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta nodokļa deklarācija par taksācijas periodu, pārceļ apstiprināto pārmaksāto nodokļa summu uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo nodokļa summu. (..)” Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 12. panta 12.5 daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim): “Ja apliekamajai personai pēc šā...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 12.aprīlī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu strīdā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) zemei, kas atrodas pie daudzdzīvokļu mājas. Lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pieteicējs privatizēja dzīvokli daudzdzīvokļu mājā Rīgā. Zeme zem tās pieder citai personai. Vēlāk pēc privatizācijas pašvaldība vēl kādu zemes gabalu atzina par tādu, kas ir funkcionāli šai mājai nepieciešams. Šo papildu zemi pašvaldība ierakstīja zemesgrāmatā kā funkcionāli saistītu ar dzīvojamo māju un piedāvāja dzīvokļu īpašniekiem iegūt īpašumā bez atlīdzības atbilstoši savām kopīpašuma daļām dzīvojamā mājā. Pieteicējs šo zemi nevēlējās iegūt īpašumā. Rīgas dome noteica pieteicējam pienākumu maksāt NĪN par 2014.gadu. Lēmumā norādīts, ka pieteicējam piederošais dzīvoklis ir funkcionāli saistīts ar zemes vienību tādēļ pieteicējam ir jāmaksā nodoklis arī par domājamām daļām no šīs zemes vienības. Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka zeme pieteicējam lietošanā nav nodota, un viņš to nelieto, tādēļ nodoklis nav jāmaksā. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi...