TIESU PRAKSE

Satversmes tiesa 2017.gada 15.jūnijā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2016-11-01 "Par likuma "Par valsts pensijām" 11. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109.pantam". Apstrīdētā norma Likuma "Par valsts pensijām" 11.panta ceturtā daļa: "Tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, ir bērna vecākam vai aizbildnim, kurš laika periodā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti. Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības vai kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas šo pienākumu izpildīšanas dēļ." Augstāka juridiska spēka normas Satversmes 91.panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Satversmes 109.pants: "Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba...

Augstākās tiesas Civillietu departamentā 15.jūnijā kļuvis pieejams spriedums lietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīta Lauku atbalsta dienesta kasācijas sūdzība par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 10.aprīļa spriedumu, ar kuru noraidīta Lauku atbalsta dienesta prasība piedzīt zaudējumu atlīdzību no likvidētās SIA "Liepājas kuģu serviss" valdes priekšsēdētāja par prettiesisku valsts un Eiropas Savienības struktūrfonda atbalsta saņemšanu un izlietošanu. Finansējums 345 229,98 LVL (491 220,80 EUR) apmērā SIA "Liepājas kuģu serviss" tika piešķirts, ņemot vērā viltotu Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par to, ka SIA "Liepājas kuģu serviss" nav nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu, kaut arī faktiski sabiedrībai bija nodokļu parāds. Divus mēnešus pēc minētā finansējuma saņemšanas SIA "Liepājas kuģu serviss" tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, un pēc bankrota procedūras pabeigšanas sabiedrība tika izslēgta no Uzņēmumu reģistra. Maksātnespējas procedūras ietvaros piešķirtais finansējums netika atgūts. Lauku atbalsta dienests savu prasību pamatoja ar apstākli, ka atbildētājs, būdams uzņēmuma amatpersona, apzināti sniedzis valstij nepatiesu informāciju par...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 1.jūnijā apturēja tiesvedību lietā, kurā Datu valsts inspekcija bija uzlikusi pieteicējam par pienākumu dzēst internetā ievietotu video, kurā uzfilmēti policijas darbinieki policijas iecirknī. Augstākā tiesa, uzdodot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības (ES) Tiesai, vēlas noskaidrot, vai tādas personas darbības, kādas ir apskatītas konkrētajā lietā – policijas iecirknī nofilmēti policijas darbinieki dienesta pienākumu veikšanas laikā, un nofilmētais videomateriāls ievietots internetā, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra Direktīvas 95/46EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti piemērošanas jomā.Tāpat Augstākā tiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīva 45/46 ir interpretējama tādējādi, ka iepriekš minētās darbības var uzskatīt par personas datu apstrādi žunālistikas nolūkos Direktīvas 9.panta izpratnē. Tiesvedība lietā apturēta līdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Pieteicējs, atrodoties Valsts policijas iecirkņa telpās, nofilmēja savu paskaidrojumu pieņemšanu administratīvā pārkāpuma lietvedības procesā. Uzfilmētajā videomateriālā redzami un dzirdami policijas darbinieki. Pieteicējs videomateriālu ievietoja interneta vietnē www.youtube.com. Datu valsts...

Rīgas administratīvā apgabaltiesa 30.maijā pieņēmusi biedrībai “Auto Asociācija" labvēlīgu lēmumu trīs gadus ilgušajā lietā, kurā Konkurences padome (KP) bija sodījusi Asociāciju par it kā aizliegto vienošanos, kas vērsta uz auto remontdarbu veicēju konkurences ierobežošanu, un piemērojusi naudas sodu 4 % apmērā no tās iepriekšējā gada apgrozījuma. Tiesa savā lēmumā norādījusi uz būtiskām nepilnībām Konkurences padomes darbībās un atcēlusi tās lēmumu. "Esam ļoti gandarīti par tiesas lēmumu, jo apgabaltiesas spriedums skaidri pasaka, ka asociācijas ir tiesīgas aizstāvēt nozares uzņēmumu tiesības un intereses, tostarp ekonomiskās intereses, un šo interešu aizsardzība nerada Konkurences likuma pārkāpumu. Mūsu mērķis ir sakārtot neatkarīgo autoservisu tirgu, kur saskatām ļoti daudzas problēmas un nepilnības, t.sk. arī nodokļu nenomaksu. Šī mērķa sasniegšanā nekad neesam izmantojuši nelikumīgas vai kaitnieciskas darbības, tieši pretēji esam KP vairākkārtīgi norādījuši, ka ir jāņem vērā visas norises un faktiskie apstākļi tirgū, nevis no tiem jānorobežojas. Tiesas spriedums skaidri parāda, ka Konkurences padomei nav izdevies pierādīt pretējo," norāda...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 6.jūnijā negrozīja Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru atstātas spēkā valsts AS "Latvijas Valsts meži" rīkotā publiskā iepirkuma nolikuma prasības. Augstākā tiesa atzina, ka pirmās instances tiesa ir pareizi interpretējusi vispārīgās vienošanās jēdzienu. Savukārt pieteicēja nepamatoti uzskata, ka jau vispārīgās vienošanās projektā vai iepirkuma nolikumā ir jābūt paredzētiem visiem būtiskajiem iepirkuma līguma nosacījumiem, tostarp attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīdi, apjomu, apjoma sadalījumu pa reģioniem u.c. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka vispārīgā vienošanās ļauj pasūtītājam izvēlēties potenciālos sadarbības partnerus vispārīgi paredzamu pasūtījumu izpildei nākotnē, kuru būtiskās sastāvdaļas un izpildes nianses vēl, iespējams, nav pilnībā zināmas un var būt atkarīgas no apstākļiem, kas pastāvēs tad, kad radīsies nepieciešamība pēc precēm vai pakalpojumiem. Konkrētajā gadījumā pasūtītāja AS "Latvijas Valsts meži", ņemot vērā kokmateriālu pārvadājumu ciešo saistību ar tirgus situāciju un no tās izrietošo kokmateriālu pieprasījumu, kā arī saistību ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem (silta ziema, ilgstošas lietavas, vējgāzes u.tml.), kas nereti...

Valsts Datu inspekcija informē, ka 2017.gada 4.maijā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pieņēma spriedumu lietā C-13/16 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantam, ko Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (Latvija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2015.gada 30.decembrī tiesvedībā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde pret Rīgas pašvaldības sabiedrību SIA “Rīgas satiksme” (turpmāk – Lieta). Lietā Latvijas Augstākā tiesa uzdeva EST prejudiciālu jautājumu par to, vai Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu 7.panta f) punkts ir interpretējams tādējādi, ka tajā ir paredzēts pienākums personas datus izpaust trešajai personai, lai tā civiltiesiskā kārtībā varētu celt prasību par zaudējumu atlīdzību tiesā saistībā ar kaitējumu, ko ir nodarījusi persona, uz kuru attiecas šo datu aizsardzība, un vai tas, ka šī persona ir nepilngadīga, var ietekmēt šīs tiesību normas interpretāciju. Inspekcija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 2017.gada 4.maijā pasludināja spriedumu lietā Osipkovs un citi pret Latviju, vienbalsīgi atzīstot, ka nav noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 1.protokola 1.panta (tiesības uz īpašumu) pārkāpums. Savā 2007.gada 13.jūlija pieteikumā Tiesā, atsaucoties uz Konvencijas 1.protokola 1.pantu, iesniedzēji (četras privātpersonas un divas juridiskās personas) sūdzējās, ka viņiem atņemts nekustamais īpašums, proti, 30 ha mežu Jūrmalas pilsētas teritorijā, nepiešķirot kompensāciju. Viens no iesniedzējiem daļu no strīdus īpašumiem bija ieguvis pēc tam, kad 1999.gadā Rīgas apgabaltiesa bija taisījusi spriedumu par īpašuma tiesību atzīšanu iesniedzējam un vēl divām personām, savukārt pārējie iesniedzēji īpašumus bija ieguvuši uz pirkuma līguma pamata. Iesniedzēji īpašuma tiesības zaudēja pēc tam, kad Augstākā tiesa pēc Senāta priekšsēdētāja protesta atcēla Rīgas apgabaltiesas 1999. gada spriedumu, jo konstatēja, ka nebija īpašuma tiesību apstiprinošu dokumentu uz augšminētajiem 30 ha Jūrmalā. Vērtējot Aleksandra Osipkova un Mārtiņa Ādmiņa sūdzības pēc būtības, Tiesa konstatēja, ka abu iesniedzēju īpašumtiesības bija ierakstītas Zemesgrāmatā,...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2017. gada 25. aprīlī ierosināja lietu “Par likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim) 12. panta 12.3 un 12.5 daļas, ciktāl tās ierobežo tiesības uz nodokļu pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētās normas Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 12. panta 12.3 daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim): “Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta nodokļa deklarācija par taksācijas periodu, pārceļ apstiprināto pārmaksāto nodokļa summu uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo nodokļa summu. (..)” Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 12. panta 12.5 daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim): “Ja apliekamajai personai pēc šā...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 12.aprīlī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu strīdā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) zemei, kas atrodas pie daudzdzīvokļu mājas. Lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pieteicējs privatizēja dzīvokli daudzdzīvokļu mājā Rīgā. Zeme zem tās pieder citai personai. Vēlāk pēc privatizācijas pašvaldība vēl kādu zemes gabalu atzina par tādu, kas ir funkcionāli šai mājai nepieciešams. Šo papildu zemi pašvaldība ierakstīja zemesgrāmatā kā funkcionāli saistītu ar dzīvojamo māju un piedāvāja dzīvokļu īpašniekiem iegūt īpašumā bez atlīdzības atbilstoši savām kopīpašuma daļām dzīvojamā mājā. Pieteicējs šo zemi nevēlējās iegūt īpašumā. Rīgas dome noteica pieteicējam pienākumu maksāt NĪN par 2014.gadu. Lēmumā norādīts, ka pieteicējam piederošais dzīvoklis ir funkcionāli saistīts ar zemes vienību tādēļ pieteicējam ir jāmaksā nodoklis arī par domājamām daļām no šīs zemes vienības. Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka zeme pieteicējam lietošanā nav nodota, un viņš to nelieto, tādēļ nodoklis nav jāmaksā. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi...

Satversmes tiesa 6.aprīlī ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-10-01 "Par Maksātnespējas likuma 9. panta pirmās daļas otrā teikuma un likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta pirmās daļas 26. punkta un pārejas noteikumu 22.2 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". Pieteikumu iesniedza vairāki maksātnespējas procesa administratori, kuri administratora amatu savieno ar darbu citās nozarēs, tostarp juridisko konsultāciju sniegšanu un zvērināta revidenta amata pienākumu pildīšanu. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka līdzīgi zvērinātiem advokātiem arī vairākos citos amatos strādājošiem kvalificētiem juristiem ir pienākums ievērot noteikta veida pienākumus un ierobežojumus, kas nav savienojami ar valsts amatpersonas statusu un nepieciešamību iesniegt amatpersonas deklarāciju. Vienlīdzības principam neatbilstot regulējums, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret administratoriem, kuri vienlaikus ir zvērināti advokāti, salīdzinājumā ar citām konkrētām administratoru grupām. Pēc pieteikuma iesniedzēju lūguma paplašināt prasījuma robežas Satversmes tiesa secināja, ka pastāv cieša saistība starp apstrīdētajām normām un likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 28.martā lietā par pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību nolēma apturēt tiesvedību un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Augstākās tiesas ieskatā, likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta 12.3 un 12.5daļa, ciktāl tās ierobežo tiesības uz pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas nolēmums. Augstākā tiesa lēmumā secinājusi, ka likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta 12.3 un 12.5 daļa, ciktāl tās ierobežo tiesības uz pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, radītais Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajos trijos teikumos noteikto personas pamattiesību ierobežojums nav samērīgs. Augstākās tiesas ieskatā, sabiedrības ieguvums no konkrēta nodokļu maksātāja potenciālo nodokļu vai nodevu parādu segšanas pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas apmērā ir relatīvi mazs, ņemot arī vērā, ka gadījumā, ja pārmaksa sasniedz 8000 Ls, tad tā tomēr tiek atmaksāta uzreiz. Taču ekonomiskais slogs, ko nodokļa maksātājam uzliek likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 23.martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” uzlikts par pienākumu viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas demontēt automātisko barjeru, kas atrodas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” (turpmāk – Lidosta) teritorijā piekļūšanai taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā, tas ir, pie atlidošanas jeb t.s. „zelta kilometra”. Tāpat ar tiesas spriedumu uzdots atcelt 301.ceļa zīmi „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīmi „Izņemot ar lidostas atļaujām”. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Augstākā tiesa spriedumā analizējusi Lidostas kasācijas sūdzībā minētos argumentus un norādījusi, ka apelācijas instances tiesa spriedumā ir atzinusi, ka lidostas teritorijā Mārupes novada dome nav izveidojusi taksometru stāvvietu, bet Lidostai nav tiesību to darīt, līdz ar to strīdus jautājums lietā ir par Lidostas īpašumā esošas publiskas lietas izmantošanu, uz kuru ir tiesības ikvienam. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka nav izšķirošas nozīmes tam, vai pieteicējs ir taksometra vadītājs vai saimnieciskās darbības veicējs...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 21.martā apturēja tiesvedību lietā, kurā ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu noraidīts pieteicējas pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu, uzliekot pieteicējai papildu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) saistības. Tiesvedība lietā apturēta līdz Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Saskaņā ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 311.panta 1.punkta 1.apakšpunktu „lietotas preces” ir materiāls kustams īpašums, kas ir derīgs turpmākai lietošanai vai nu bez pārveidojumiem, vai pēc remonta, un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas, un nav arī dārgmetāli vai dārgakmeņi, kā tos definējušas dalībvalstis. Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai jautājumu - vai minētā direktīvas norma ir interpretējama tā, ka par lietotām mantām var tikt atzīti tirgotāja iegādāti lietoti dārgmetālu vai dārgakmeņus saturoši izstrādājumi (kā aplūkojamā lietā), kuri tiek pārdoti tālāk galvenokārt tajos esošā dārgmetāla vai dārgakmeņu ieguvei? Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, – vai īpašā režīma...

Satversmes tiesa 8. martā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2016-07-01 “Par Kriminālprocesa likuma 356. panta otrās daļas un 360. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam, 92. un 105. pantam”. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja – AS DNB banka – 2011. gadā izsolē iegādājās nekustamo īpašumu (dzīvokli). 2015. gadā procesa virzītājs – izmeklētājs – pirmstiesas kriminālprocesa laikā pieņēma lēmumu atzīt minēto īpašumu par noziedzīgi iegūtu mantu un atdot to īpašniekam, kas nekustamo īpašumu bija zaudējis noziedzīga nodarījuma – krāpšanas – rezultātā. Kriminālprocesa gaitā tika noskaidrots, ka izkrāptais nekustamais īpašums vēlāk tika pārdots citai personai, kura savas īpašumtiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Pēc tam dzīvoklis nonācis Pieteikuma iesniedzējas īpašumā. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo tās tiesības uz īpašumu un esot pretrunā tiesiskās paļāvības principam. Valstij esot pienākums aizsargāt īpašuma tiesības, kas ir nostiprinātas zemesgrāmatā, tostarp labticīga ieguvēja īpašuma tiesības. Apstrīdētās normas neatbilstot vienlīdzības principam. Personas, kas savas tiesības...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 22.februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Kurzemes Vārds”pieteikums par Datu valsts inspekcijas lēmuma atcelšanu. Ar lēmumu „Par personas datu dzēšanu internetamājas lapā www.kurzemes-vards.lv” SIA „Kurzemes Vārds” noteikts nodrošināt, lai informācija par privātpersonu, kura savulaik sniegusi interviju laikrakstam „Kurzemes Vārds”, vairs nebūtu pieejama pieteicējas mājaslapā. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā ar SIA „Kurzemes Vārds” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Privātpersona, kas bija piekritusi sniegt interviju laikrakstam „Kurzemes Vārds” un to publicēt papīra formātā, iebilda pret sniegtās intervijas pieejamību interneta vidē ilgstošā laika posmā. Datu valsts inspekcija laikrakstam „Kurzemes Vārds” uzdeva, lai tās mājaslapā vairs nebūtu pieejama informācija par trešo personu un viņas ģimenes locekļiem, tajā skaitā nebūtu pieejama arī izmantojot Google vai citas interneta meklētājprogrammas. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka apgabaltiesa nav veikusi pilnīgu pretējo interešu izvērtējumu. Augstākās tiesas ieskatā, apelācijas instances tiesa pamatoti ņēmusi...