TIESU PRAKSE

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta 23.maijā pasludināja spriedumu lietā "Avotiņš pret Latviju", noraidot Pētera Avotiņa sūdzību par tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu saistībā ar ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu Latvijā, informē Ārlietu ministrija.Savā 2007.gada 20.februārī ECT iesniegtajā pieteikumā P.Avotiņš (turpmāk – iesniedzējs) sūdzējās par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6.pantā garantēto tiesību uz taisnīgu tiesu, tai skaitā pušu līdztiesības principa, pārkāpumu. Iesniedzējs uzskatīja, ka šo pārkāpumu veidoja Latvijas tiesas lēmums atzīt un izpildīt Latvijā Kipras tiesas spriedumu, kurš tika pieņemts iesniedzējam klāt neesot un kas uzlika viņam pienākumu atmaksāt aizdevumu. Lēmums par Kiprā taisītā sprieduma atzīšanu un izpildi Latvijā tika pieņemts, piemērojot Eiropas Savienības (ES) tiesību normas, proti, ES Padomes 2000.gada 22.decembra regulu (EK) Nr.44/2001 par piekritību un spriedumu atzīšanu un izpildīšanu civillietās un komerclietās (Briseles I Regula).Lietas pamatā ir strīds par 1999.gada notikumiem, kad iesniedzējs, kas darbojās kā investīciju konsultants, aizņēmās no Kipras kompānijas 100 000...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamentā ienākušas 14 maksātnespējas procesa administratoru blakus sūdzības par Administratīvās rajona tiesas lēmumiem, ar kuriem atteikts pieņemt pieteicēju pieteikumus, apstrīdot viņu iekļaušanu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamajā valsts amatpersonu sarakstā. 17.maijā, izskatot vienu no šādām blakus sūdzībām, Augstākā tiesa pirmās instances tiesas lēmumu atstāja negrozītu. AT atzinusi par pamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka Maksātnespējas administrācijas vēstule nerada pieteicējai tiesiskas vai faktiskas sekas, tādēļ lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.Maksātnespējas administrācija vēstulēs informējusi pieteicējus - maksātnespējas procesa administratorus - par iekļaušanu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamajā valsts amatpersonu sarakstā. Pieteicēji apstrīdēja šīs vēstules Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrija atbildēja pieteicējiem, ka Maksātnespējas administrācijas lēmums nerada viņiem tiesiskas vai faktiskas sekas, tādēļ nav vērtējams kā administratīvais akts, bet gan vienkārša iestādes darbība, kas atbilst tiesību normām. Pieteicēji, uzskatot Maksātnespējas administrācijas vēstuli par konstatējošu administratīvo aktu, vērsās tiesā ar pieteikumiem par administratīvā akta atcelšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumiem pieteikumus atteikts...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 16.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai uzdots pārrēķināt pieteicējas pensiju, apdrošināšanas stāžā ieskaitot darba periodu, kad pieteicēja strādāja Lietuvas uzņēmumā. AT spriedumā norādījusi, ka apgabaltiesa ir pareizi atzinusi, ka aģentūrai bija jāieskaita pieteicējas apdrošināšanas stāžā laiks no 1973.gada 7.septembra līdz 1984.gada 16.janvārim kā darbs bijušās PSRS teritorijā, pamatojoties uz likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punktu.VSAA, piešķirot pieteicējai, LR pilsonei, vecuma pensiju, apdrošināšanas stāžā neņēma vērā laiku no 1973. līdz 1984.gadam, kad pieteicēja strādāja Lietuvas uzņēmumā. Pieteicēja vērsās tiesā, uzskatot, ka minētais laiks ir ieskaitāms viņas apdrošināšanas stāžā, līdz ar ko pensijas apmērs nosakāms lielāks.Administratīvā apgabaltiesa uzdeva aģentūrai minēto laiku ieskaitīt pieteicējas apdrošināšanas stāžā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 11.panta 3.punkta „e” apakšpunktu, atbilstoši kuram pieteicēja ir pakļauta dzīvesvietas dalībvalsts – Latvijas – tiesību aktiem, un Latvijas Republikas likuma „Par valsts...

Satversmes tiesa 12.maijā ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2015-14-0103 "Par DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 1. panta 2. un 6. punkta, 4. panta, 10. panta, 18. panta pirmās daļas, kā arī Ministru kabineta 2005. gada 23.augusta noteikumu Nr. 620 "DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība" 2. un 13. punkta tiktāl, ciktāl tie attiecas uz aizdomās turētajām personām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam".Aizdomās turētu personu bioloģiskā materiāla izņemšana DNS profilu noteikšanai glabāšanai DNS nacionālajā datu bāzē atbilst Satversmes 96. pantam. Tomēr bioloģiskā materiāla un DNS profila glabāšanas turpināšana nav samērīga un neatbilst Satversmes 96. pantam, ja kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu uz reabilitējošu apstākļu pamata vai arī tiek atcelts lēmums, ar kuru attiecīgā persona atzīta par aizdomās turēto uz tāda paša pamata, kā arī tad, ja stājies spēkā personu attaisnojošs spriedums.Apstrīdētās normasDNS nacionālās datu bāzes...

Satversmes tiesa 2016.gada 29.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-19-01 "Par Kriminālprocesa likuma 657. panta pirmās, trešās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam".Kriminālprocesa atjaunošanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem mērķis ir nodrošināt līdzsvaru divu taisnīgas tiesas satura elementu - res judicata principa* un taisnīga sprieduma – kolīzijas gadījumāApstrīdētās normasKriminālprocesa likuma 657.panta pirmā daļa: "Tiesības atjaunot kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir prokuroram."Kriminālprocesa likuma 657.panta trešā daļa: "Pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem izskata prokurors pēc sākotnējā kriminālprocesa izskatīšanas vietas."Kriminālprocesa likuma 657.panta piektā daļa: "Ja prokurors atsakās atjaunot kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, viņš par to pieņem motivētu lēmumu un paziņo par to pieteicējam, nosūtot viņam lēmuma kopiju un, izskaidrojot tiesības, 10 dienu laikā no saņemšanas brīža pārsūdzēt šo lēmumu amatā augstākam prokuroram, kura lēmums nav pārsūdzams."Augstāka juridiska spēka normaSatversmes 92. panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā."Lietas faktiLieta ierosināta pēc Ringolda Meļķa un Ivara...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 14.aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzdots atmaksāt pieteicējai pārmaksāto iedzīvotāja ienākuma nodokli saistībā ar attaisnotajiem izdevumiem par medicīnisku operāciju. AT atzina, ka apelācijas instances tiesa ir pamatoti secinājusi, ka pieteicēja ir pierādījusi, ka viņai ir bijuši izdevumi par ārstnieciskā pakalpojuma izmantošanu, kas dod tiesības saņemt nodokļa pārmaksas atmaksu. AT atzina par pamatotu Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka Dr.Solomatina Acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centra izziņa, kurā norādīts pieteicējas vārds, uzvārds un personas kods, pamatojums, par kādu ārstniecības pakalpojumu šī izziņa ir izsniegta, kā arī samaksas veids - Zizu kuponi, lai arī nav uzskatāmi par attaisnojuma dokumentu likuma "Par grāmatvedību" izpratnē, taču no tiem kopumā ir iespējams izsekot pakalpojuma sniegšanas norisei, proti, ka Dr.Solomatina Acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centrā pieteicējai tika veikta plānveida acu operācija, operācijas cena un pakalpojuma apmaksa ar Zizu kuponiem. Tas, ka pakalpojuma sniedzējs...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 8.aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Europark Latvia” pieteikums un atcelts Datu valsts inspekcijas lēmums, kas noteica pārtraukt trešās personas datu apstrādi, kas vērsta uz līgumsoda piedziņu. AT atzina par pamatotiem apelācijas instances tiesas argumentus, ka konkrētās fiziskās personas datu apstrāde izriet no tās kā datu subjekta līgumsaistībām. Proti, pieteicējas vēršanās Ceļu satiksmes drošības direkcijā pēc informācijas par automašīnas īpašnieku ir uzskatāma par atbilstošu Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta un 10.panta pirmās daļas 1., 2.punktam. Privātpersonai (trešā persona) piederoša automašīna tika novietota SIA „Europark Latvia” (pieteicējas) autostāvvietā, nesamaksājot par automašīnas stāvēšanas laiku. Līdz ar to pieteicēja šai automašīnai izrakstīja soda kvīti. Pieteicējas parādu piedziņas sabiedrība Ceļu satiksmes drošības direkcijā ieguva personas datus par automašīnas īpašnieku, kurus tālāk nodeva parādu piedziņas sabiedrībai. Trešā persona vērsās Datu valsts inspekcijā ar sūdzību par šādu viņas personas datu prettiesisku apstrādi. Datu valsts...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 1.martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicēja pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums samaksāt valsts budžetā papildu ievedmuitas nodokli, tā nokavējuma naudu un soda naudu, kā arī pievienotās vērtības nodokli, tā nokavējuma naudu un soda naudu. AT atzinusi par pamatotiem apelācijas instances tiesas secinājumus, atzīstot par nepamatotiem VID argumentus, ka muitas vērtība ir noteikta neatbilstošā apmērā. Lietā bija izšķirams, vai muitas iestādei ir pamats apšaubīt preču muitas vērtību, norādot uz darījumu starp saistītām personām, ja darījums slēgts starp fizisko personu un ārvalsts uzņēmumu, kuras direktors ir šīs personas brālis. Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka Komisijas īstenošanas noteikumus Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 143.panta 1.punkta "h" apakšpunkts saistīto personu jēdzienu attiecina tikai uz tādiem gadījumiem, kad darījums tiek slēgts starp fiziskajām personām (radiniekiem), un šā iemesla dēļ Administratīvā apgabaltiesa bija VID lēmumu...

Satversmes tiesa 2.martā ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2015-11-03 "Par Latvijas Bankas 2014. gada 15.septembra noteikumu Nr. 141 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" 19. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam". Likums izsmeļoši regulē kredītiestāžu un kapitālsabiedrību, kas veic ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, klientu identifikācijas gadījumus. Latvijas Banka, pieņemot apstrīdētās normas, ir pārkāpusi likumdevēja piešķirto pilnvarojumu, uzskata tiesa. Apstrīdētās normas Apstrīdētās normas nosaka: 19. Ja darījums nav neparasts vai aizdomīgs un netiek uzsāktas darījuma attiecības, bet darījuma summa ir ekvivalenta 2 000 - 7 999,99 euro, kapitālsabiedrība veic klienta vai patiesā labuma guvēja identifikāciju šādā kārtībā: 19.1. nokopē klienta identifikācijas dokumentus; 19.2. pārliecinās par klienta personu apliecinošā dokumenta īstumu un derīgumu; 19.3. nekavējoties ziņo kompetentai tiesībsargājošai iestādei, ja ir pamatotas aizdomas par iesniegtā personu apliecinošā dokumenta viltojumu....

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 26.februārī atcēla un nodeva jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā lietu, kurā pirmās instances tiesa bija atzinusi par prettiesisku Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu daļā par konkursa nolikumā ietverto norādi piegādātājam pierādīt apakšuzņēmēja spēju izpildīt piegādātāja prasības.Lietā ir strīds par to, vai tiesību normas pieļauj, ka līgumslēdzēja iestāde specifikācijās par publiskā iepirkuma procedūru var noteikt pienākumu pretendentam, kurš balstās uz citu uzņēmēju iespējām, pirms publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noslēgt ar šiem uzņēmējiem sabiedrības līgumu vai izveidot ar tiem pilnsabiedrību. Tāpat ir strīds par to, vai līgumslēdzēja iestāde drīkst pretendentam pieprasīt ziņas par to uzņēmēju finansiālo un saimniecisko stāvokli, uz kuru spējām pretendents balstās. Augstākā tiesa, balstoties uz Eiropas Savienības tiesas sniegto atbildi uz prejudiciālo jautājumu lietā, atzina, ka iestāde nevar noteikt pienākumu pretendentam, kurš balstās uz citu uzņēmēju iespējām, pirms publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noslēgt ar šiem uzņēmējiem sabiedrības līgumu vai izveidot ar tiem...

Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar juridisko zinātņu doktori Valentiju Liholaju veikusi tiesu prakses pētījumu krimināllietās par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgajiem, apkopojuma secinājumi akceptēti Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcē, informē Augstākajā tiesā. Pētījumā vērsta uzmanība, ka ar 2012.gada 13.decembra grozījumiem Krimināllikumā mainītas 174.pantā noteiktās sankcijas un līdz ar to arī tajā ietvertā noziedzīgā nodarījuma klasifikācija. Ja iepriekš kā panta pirmajā daļā, kas vērsta uz nepilngadīgo aizsardzību, tā arī tā otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums pret mazgadīgo tika klasificēts kā mazāk smags noziegums, tad pēc grozījumu izdarīšanas panta otrajā daļā ietvertais noziegums atzīstams par smagu. Skaidrojot Krimināllikuma 174.pantā paredzētā nozieguma objektīvās pazīmes, pētījumā norādīts, ka cietsirdīga un vardarbīga apiešanās ar nepilngadīgo vai mazgadīgo ir divi patstāvīgi, alternatīvi noziedzīgās rīcības izpausmes veidi, kas konkretizējami un precīzi norādāmi katrā apsūdzībā un tiesu nolēmumā. Tāpat precīzi jānorāda, kādas fiziskas vai psiholoģiskas ciešanas un ar kādu apiešanās veidu ir nodarītas. Lai atzītu par vainīgu Krimināllikuma 174.pantā paredzētajā...

Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcē apspriests un atzīts par publiskojamu pētījums par tiesu praksi lietās par ārvalstīs noteikto kriminālsodu izpildīšanu Latvijā. Pētījumu "Latvijas tiesu prakse lietās par ārvalstīs noteikto kriminālsodu izpildīšanu Latvijā" sadarbībā ar Augstākās tiesas Judikatūras nodaļu veica Mag. iur. Jūlija Muraru-Kļučica un Biznesa augstskolas "Turība" students Kaspars Kukmilks. Pētījuma mērķis ir analizēt Latvijas tiesu praksi jautājumos par ārvalstīs kriminālprocesa ietvaros noteikto sodu atzīšanu un izpildīšanu Latvijā, kā arī konstatēt starptautisko tiesisko instrumentu un Kriminālprocesa likuma praktiskās piemērošanas problēmas un piedāvāt iespējamos risinājumus to novēršanai. Tas atvieglotu un reizē arī nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku starptautisko tiesību normu piemērošanu attiecībā uz ārvalstī piespriesto sodu atzīšanu un izpildīšanu Latvijā. Latvijas tiesiskais regulējums attiecībā uz savstarpējās atzīšanas principu krimināllietās ir jauns - tikai ar 2012.gada 24.maija grozījumiem Kriminālprocesa likumā Latvijā tika ieviesti Eiropas Savienības (ES) Padomes pamatlēmumu noteikumi, kas paredz ES dalībvalstīs vienādu tiesisko regulējumu attiecībā uz citā ES dalībvalstī piespriesto sodu izpildīšanu....

Satversmes tiesa 21. decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-03-01 „Par 2014. gada 25. septembra likuma „Grozījumi Maksātnespējas likumā” 2. panta un 2014. gada 30. oktobra likuma „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam”. Tajā tiesa atzinusi, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam Apstrīdētās normas Ar 2014. gada 25. septembra likuma „Grozījumi Maksātnespējas likumā” 2. pantu Maksātnespējas likuma 9. panta pirmā daļa papildināta ar otro teikumu šādā redakcijā: „Amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām.” Norma stājās spēkā šā gada 1. martā. Savukārt 2014. gada 30. oktobra likums „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” paredz papildināt likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta pirmajā daļā noteikto valsts amatpersonu uzskaitījumu ar jaunu 26. punktu „maksātnespējas administrators”. Likums...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 11.decembrī, izskatot prasītājas kasācijas sūdzību, atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība pret Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA) par rīkojuma atzīšanu par prettiesisku un spēkā neesošu daļā un vidējās izpeļņas piedziņu. Augstākā tiesa nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. AT spriedumā norādījusi, ka apelācijas instances tiesa, atkārtoti izskatot lietu, nav noskaidrojusi lietā nozīmīgus apstākļus, kas bija izdarāms, tiesai novērtējot pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem. Spriedumā norādīts, ka tiesai, izšķirot jautājumu par atstādināšanas no darba pamatotību pēc Darba likuma 58.panta trešās daļas jāizvērtē, kādas ir tās darba devējas vai trešo personu pamatotās intereses, kuru apdraudējums būtu novēršams un jānodibina apstākļi, kas apliecina kaitējuma iestāšanās iespējamību darbinieka neatstādināšanas gadījumā, proti, ka darbinieks, turpinādams pildīt darba pienākumus, var kaitēt darba...

Satversmes tiesa 8.decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-07-03 "Par Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumu Nr. 341 "Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu" 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam". Apstrīdētā norma Ministru kabineta noteikumi Nr. 341 citastarp noteic, ka pārvadātājam, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumu, kompensē zaudējumus, kas radušies, ja ar pakalpojuma sniegšanu saistītās nepieciešamās izmaksas ir lielākas par gūtajiem ieņēmumiem. Noteikumu 3. punkts (apstrīdētā norma) noteic, ka šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt maksimālās kompensējamās izmaksas, kas noteiktas noteikumu pielikumā. Augstāka juridiska spēka normas Satversmes 1. pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 105. pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti Konstitucionālo...