TIESU PRAKSE

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 8.aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Europark Latvia” pieteikums un atcelts Datu valsts inspekcijas lēmums, kas noteica pārtraukt trešās personas datu apstrādi, kas vērsta uz līgumsoda piedziņu. AT atzina par pamatotiem apelācijas instances tiesas argumentus, ka konkrētās fiziskās personas datu apstrāde izriet no tās kā datu subjekta līgumsaistībām. Proti, pieteicējas vēršanās Ceļu satiksmes drošības direkcijā pēc informācijas par automašīnas īpašnieku ir uzskatāma par atbilstošu Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta un 10.panta pirmās daļas 1., 2.punktam. Privātpersonai (trešā persona) piederoša automašīna tika novietota SIA „Europark Latvia” (pieteicējas) autostāvvietā, nesamaksājot par automašīnas stāvēšanas laiku. Līdz ar to pieteicēja šai automašīnai izrakstīja soda kvīti. Pieteicējas parādu piedziņas sabiedrība Ceļu satiksmes drošības direkcijā ieguva personas datus par automašīnas īpašnieku, kurus tālāk nodeva parādu piedziņas sabiedrībai. Trešā persona vērsās Datu valsts inspekcijā ar sūdzību par šādu viņas personas datu prettiesisku apstrādi. Datu valsts...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 1.martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicēja pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums samaksāt valsts budžetā papildu ievedmuitas nodokli, tā nokavējuma naudu un soda naudu, kā arī pievienotās vērtības nodokli, tā nokavējuma naudu un soda naudu. AT atzinusi par pamatotiem apelācijas instances tiesas secinājumus, atzīstot par nepamatotiem VID argumentus, ka muitas vērtība ir noteikta neatbilstošā apmērā. Lietā bija izšķirams, vai muitas iestādei ir pamats apšaubīt preču muitas vērtību, norādot uz darījumu starp saistītām personām, ja darījums slēgts starp fizisko personu un ārvalsts uzņēmumu, kuras direktors ir šīs personas brālis. Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr.2454/93, ar ko nosaka Komisijas īstenošanas noteikumus Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 143.panta 1.punkta "h" apakšpunkts saistīto personu jēdzienu attiecina tikai uz tādiem gadījumiem, kad darījums tiek slēgts starp fiziskajām personām (radiniekiem), un šā iemesla dēļ Administratīvā apgabaltiesa bija VID lēmumu...

Satversmes tiesa 2.martā ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2015-11-03 "Par Latvijas Bankas 2014. gada 15.septembra noteikumu Nr. 141 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" 19. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam". Likums izsmeļoši regulē kredītiestāžu un kapitālsabiedrību, kas veic ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, klientu identifikācijas gadījumus. Latvijas Banka, pieņemot apstrīdētās normas, ir pārkāpusi likumdevēja piešķirto pilnvarojumu, uzskata tiesa. Apstrīdētās normas Apstrīdētās normas nosaka: 19. Ja darījums nav neparasts vai aizdomīgs un netiek uzsāktas darījuma attiecības, bet darījuma summa ir ekvivalenta 2 000 - 7 999,99 euro, kapitālsabiedrība veic klienta vai patiesā labuma guvēja identifikāciju šādā kārtībā: 19.1. nokopē klienta identifikācijas dokumentus; 19.2. pārliecinās par klienta personu apliecinošā dokumenta īstumu un derīgumu; 19.3. nekavējoties ziņo kompetentai tiesībsargājošai iestādei, ja ir pamatotas aizdomas par iesniegtā personu apliecinošā dokumenta viltojumu....

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 26.februārī atcēla un nodeva jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā lietu, kurā pirmās instances tiesa bija atzinusi par prettiesisku Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu daļā par konkursa nolikumā ietverto norādi piegādātājam pierādīt apakšuzņēmēja spēju izpildīt piegādātāja prasības.Lietā ir strīds par to, vai tiesību normas pieļauj, ka līgumslēdzēja iestāde specifikācijās par publiskā iepirkuma procedūru var noteikt pienākumu pretendentam, kurš balstās uz citu uzņēmēju iespējām, pirms publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noslēgt ar šiem uzņēmējiem sabiedrības līgumu vai izveidot ar tiem pilnsabiedrību. Tāpat ir strīds par to, vai līgumslēdzēja iestāde drīkst pretendentam pieprasīt ziņas par to uzņēmēju finansiālo un saimniecisko stāvokli, uz kuru spējām pretendents balstās. Augstākā tiesa, balstoties uz Eiropas Savienības tiesas sniegto atbildi uz prejudiciālo jautājumu lietā, atzina, ka iestāde nevar noteikt pienākumu pretendentam, kurš balstās uz citu uzņēmēju iespējām, pirms publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noslēgt ar šiem uzņēmējiem sabiedrības līgumu vai izveidot ar tiem...

Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar juridisko zinātņu doktori Valentiju Liholaju veikusi tiesu prakses pētījumu krimināllietās par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgajiem, apkopojuma secinājumi akceptēti Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcē, informē Augstākajā tiesā. Pētījumā vērsta uzmanība, ka ar 2012.gada 13.decembra grozījumiem Krimināllikumā mainītas 174.pantā noteiktās sankcijas un līdz ar to arī tajā ietvertā noziedzīgā nodarījuma klasifikācija. Ja iepriekš kā panta pirmajā daļā, kas vērsta uz nepilngadīgo aizsardzību, tā arī tā otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums pret mazgadīgo tika klasificēts kā mazāk smags noziegums, tad pēc grozījumu izdarīšanas panta otrajā daļā ietvertais noziegums atzīstams par smagu. Skaidrojot Krimināllikuma 174.pantā paredzētā nozieguma objektīvās pazīmes, pētījumā norādīts, ka cietsirdīga un vardarbīga apiešanās ar nepilngadīgo vai mazgadīgo ir divi patstāvīgi, alternatīvi noziedzīgās rīcības izpausmes veidi, kas konkretizējami un precīzi norādāmi katrā apsūdzībā un tiesu nolēmumā. Tāpat precīzi jānorāda, kādas fiziskas vai psiholoģiskas ciešanas un ar kādu apiešanās veidu ir nodarītas. Lai atzītu par vainīgu Krimināllikuma 174.pantā paredzētajā...

Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcē apspriests un atzīts par publiskojamu pētījums par tiesu praksi lietās par ārvalstīs noteikto kriminālsodu izpildīšanu Latvijā. Pētījumu "Latvijas tiesu prakse lietās par ārvalstīs noteikto kriminālsodu izpildīšanu Latvijā" sadarbībā ar Augstākās tiesas Judikatūras nodaļu veica Mag. iur. Jūlija Muraru-Kļučica un Biznesa augstskolas "Turība" students Kaspars Kukmilks. Pētījuma mērķis ir analizēt Latvijas tiesu praksi jautājumos par ārvalstīs kriminālprocesa ietvaros noteikto sodu atzīšanu un izpildīšanu Latvijā, kā arī konstatēt starptautisko tiesisko instrumentu un Kriminālprocesa likuma praktiskās piemērošanas problēmas un piedāvāt iespējamos risinājumus to novēršanai. Tas atvieglotu un reizē arī nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku starptautisko tiesību normu piemērošanu attiecībā uz ārvalstī piespriesto sodu atzīšanu un izpildīšanu Latvijā. Latvijas tiesiskais regulējums attiecībā uz savstarpējās atzīšanas principu krimināllietās ir jauns - tikai ar 2012.gada 24.maija grozījumiem Kriminālprocesa likumā Latvijā tika ieviesti Eiropas Savienības (ES) Padomes pamatlēmumu noteikumi, kas paredz ES dalībvalstīs vienādu tiesisko regulējumu attiecībā uz citā ES dalībvalstī piespriesto sodu izpildīšanu....

Satversmes tiesa 21. decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-03-01 „Par 2014. gada 25. septembra likuma „Grozījumi Maksātnespējas likumā” 2. panta un 2014. gada 30. oktobra likuma „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam”. Tajā tiesa atzinusi, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam Apstrīdētās normas Ar 2014. gada 25. septembra likuma „Grozījumi Maksātnespējas likumā” 2. pantu Maksātnespējas likuma 9. panta pirmā daļa papildināta ar otro teikumu šādā redakcijā: „Amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām.” Norma stājās spēkā šā gada 1. martā. Savukārt 2014. gada 30. oktobra likums „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” paredz papildināt likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta pirmajā daļā noteikto valsts amatpersonu uzskaitījumu ar jaunu 26. punktu „maksātnespējas administrators”. Likums...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 11.decembrī, izskatot prasītājas kasācijas sūdzību, atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība pret Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA) par rīkojuma atzīšanu par prettiesisku un spēkā neesošu daļā un vidējās izpeļņas piedziņu. Augstākā tiesa nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. AT spriedumā norādījusi, ka apelācijas instances tiesa, atkārtoti izskatot lietu, nav noskaidrojusi lietā nozīmīgus apstākļus, kas bija izdarāms, tiesai novērtējot pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem. Spriedumā norādīts, ka tiesai, izšķirot jautājumu par atstādināšanas no darba pamatotību pēc Darba likuma 58.panta trešās daļas jāizvērtē, kādas ir tās darba devējas vai trešo personu pamatotās intereses, kuru apdraudējums būtu novēršams un jānodibina apstākļi, kas apliecina kaitējuma iestāšanās iespējamību darbinieka neatstādināšanas gadījumā, proti, ka darbinieks, turpinādams pildīt darba pienākumus, var kaitēt darba...

Satversmes tiesa 8.decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-07-03 "Par Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumu Nr. 341 "Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu" 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam". Apstrīdētā norma Ministru kabineta noteikumi Nr. 341 citastarp noteic, ka pārvadātājam, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumu, kompensē zaudējumus, kas radušies, ja ar pakalpojuma sniegšanu saistītās nepieciešamās izmaksas ir lielākas par gūtajiem ieņēmumiem. Noteikumu 3. punkts (apstrīdētā norma) noteic, ka šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt maksimālās kompensējamās izmaksas, kas noteiktas noteikumu pielikumā. Augstāka juridiska spēka normas Satversmes 1. pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 105. pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti Konstitucionālo...

Ņemot vērā ar iepirkumiem saistīto tiesu lietu skaita pieaugumu un arvien plašāku tajās aplūkoto tiesību jautājumu loku, Augstākā tiesa aktualizējusi pagājušajā gadā izveidoto "Tiesu prakses apkopojums publisko iepirkumu lietās 2004 - 2015". Apkopojumu veikusi Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesneša palīdze Mg.iur. Līva Skujiņa sadarbībā ar Administratīvo lietu departamentu un Judikatūras nodaļu. Prakses apkopojuma mērķis ir sistematizēt līdz šim Augstākajā tiesā aplūkoto iepirkuma procedūru piemērošanas un to tiesiskuma kontroles aspektus, radot iespēju gan vienveidot turpmāko tiesu praksi, gan arī iespēju ieinteresētajām personām iepazīties ar tiesas atziņām vienkopus. Tā kā tiesas atziņu klāsts arvien paplašinās un skar arī tādu jautājumu loku, kas iepriekš nav aplūkoti, ir būtiski papildināt jau esošo apkopojumu. Iepriekšējā gada apkopojums, kurā ietverta tiesu prakse kopš 2004.gada, papildināts ar jaunām atziņām un secinājumiem un pārskatāmības nolūkā mainīta arī apkopojuma struktūru. Ņemot vērā, ka laika posmā no 2004. gadam līdz 2015. gadam ir mainījies speciālais tiesiskais regulējums, atsevišķi nav aplūkoti tie...

Satversmes tiesa 13.oktobrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-36-01 "Par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam". Finansiālās grūtībās nonākušās komercsabiedrības pakārtoto saistību izpildes apturēšanas mērķis ir panākt, lai komercsabiedrības, kuras ir saņēmušas komercdarbības atbalstu, to atmaksātu visupirms. Apstrīdētā norma Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.panta pirmā daļa: "Ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto un neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža." Norma ir spēka no 2014.gada 1.jūlija. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 105.pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 28.septembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasītājam par nepamatotu atrašanos apcietinājumā četrus mēnešus un 26 dienas piedzīta 100 latu (142,29 eiro) morālā kaitējuma atlīdzība. Augstākā tiesa nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā. AT spriedumā norādījusi, ka tiesai, atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta piektās daļas noteikumiem, sprieduma pamatojumā jānorāda argumenti, kuru dēļ tā uzskatījusi, ka noteiktais atlīdzinājums ir taisnīgs un samērīgs - tāds, kas dod apmierinājumu cietušai personai, un vienlaikus kalpo arī kā līdzeklis pušu samierināšanai un sasniedz ģenerālās prevencijas mērķi. Tāpat AT spriedumā norādījusi, ka spriežot lietu pēc tiesas ieskata, tiesai, atbilstoši Civilprocesa likuma 5.panta sestās daļas noteikumiem, kā palīgavots atbilstīga atlīdzinājums noteikšanai ņemama vērā tiesu prakse. AT spriedumā teikts: "Ar katru tiesas izšķirto dzīves gadījumu pieaug salīdzināšanas iespēja, tāpēc no juridiskās metodes viedokļa salīdzināšana palīdz nonākt līdz taisnīgam risinājumam konkrētā lietā." Šāda rakstura strīdos tiesu prakse veido plašu uzziņas un salīdzināšanas materiālu, taču AT ieskatā, apelācijas...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI septembra numurā par jaunāko tiesu praksi nodokļu jomā raksta Mārtiņš Daģis, zvērinātu advokātu biroja BORENIUS advokāts, norādot, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesvedībā arī 2015. gadā joprojām nozīmīgu vietu ieņem dažādu nodokļu strīdu izskatīšana. Šajos nolēmumos Augstākā tiesa turpina skaidrot nodokļu likumu normas un papildināt tiesu praksi ar jaunām atziņām. Šā gada pirmajā pusē pieņemtajos nolēmumos ir izkristalizējušās vairākas atziņas, kuras ir būtiski ņemt vērā gan uzņēmējiem, gan fiziskām personām, ja tās nonāk saskarē ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) veiktajām nodokļu revīzijām (auditiem). Pārpublicējam žurnālā publicēto rakstu. Ja vēl neesat abonējuši žurnālu, to var izdarīt šeit. Vairāk par žurnāla septembra numura saturu lasiet šeit. Termiņš audita veikšanai un tā nokavējuma sekas Vairākos nolēmumos Augstākā tiesa ir pievērsusies likuma normu, kas ierobežo VID noteiktās tiesības laikā, vērtējumam. Piemēram, 2015. gada 5. jūnija spriedumā lietā Nr. SKA-102/2015 Augstākā tiesa kopsēdē izvērsti skaidrojusi audita (nodokļu revīzijas) veikšanai atvēlētā...

Administratīvā apgabaltiesa 2.septembrī pieņēmusi spriedumu, ar kuru atzīst - ir pareizs un pamatots Konkurences padomes (KP) 2013.gada lēmums AS "Latvijas Gāze" likt mainīt parādu atgūšanas praksi un piemērot naudas sodu 2,2 miljonu eiro apmērā par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. 2013.gadā KP lēma, ka AS "Latvijas Gāze" pārkāpusi Konkurences likumu, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. Lietas izpētes laikā KP saņēma patērētāju un uzņēmumu iesniegumus par vairāk nekā 500 šādiem gadījumiem. Savā lēmumā KP skaidroja, ka AS "Latvijas Gāze" ne vien radīja nepamatotus izdevumus jaunajiem klientiem, bet arī veicināja kopējā parādu apjoma palielināšanos, jo esošie lietotāji, apzinoties, ka par parādiem atbildēs jaunais īpašnieks, nebija motivēti maksāt par pakalpojumu. Izvērtējot KP lēmumu, tiesa atzinusi par pareiziem iestādes secinājumus. Tāpat tiesa ir uzsvērusi, ka KP bija tiesības vērtēt AS "Latvijas Gāze" darbību atbilstību Konkurences likumam, neraugoties uz to, ka šis uzņēmums darbojas regulētā nozarē, jo tas nav attaisnojums...

Formulējot apsūdzību krimināllietās par kukuļdošanu un kukuļņemšanu, ne vienmēr tiek ievērota Kriminālprocesa likuma prasība norādīt katra inkriminētā noziedzīga nodarījuma faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju, kā arī judikatūrā vairākkārt ietvertie norādījumi par apsūdzības konkrētību - secināts juridisko zinātņu doktores Valentijas Liholajas sadarbībā ar Augstāko tiesu veiktajā tiesu prakses apkopojumā "Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 320., 321., 322., 323.panta", informē Tieslietu ministrija. Tiesu prakses apkopojuma atziņas īpaši aktuālas pēc augstu amatpersonu apsūdzības kukuļņemšanā. Kā norādīts pētījumā, apsūdzībai jābūt tādai, lai apsūdzētā persona varētu zināt, ne tikai par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, bet kādas konkrēti izdarītas darbības tai tiek inkriminētas uzrādītās apsūdzības ietvaros. Apsūdzībai jābūt tādai, kas pilnībā ļauj izprast tās būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumus krimināllietās - norādīts apkopojuma rekomendācijās. Tiesu prakses analīzei Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa bija atlasījusi 85 pirmās instances tiesas spriedumus, kas pieņemti vienā apgabaltiesā un 26 rajona (pilsētas) tiesās 2012.-2014.gadā. Analizēti arī apelācijas un kasācijas instances...