TIESU PRAKSE

Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcē apspriests un atzīts par publiskojamu pētījums par tiesu praksi lietās par ārvalstīs noteikto kriminālsodu izpildīšanu Latvijā. Pētījumu "Latvijas tiesu prakse lietās par ārvalstīs noteikto kriminālsodu izpildīšanu Latvijā" sadarbībā ar Augstākās tiesas Judikatūras nodaļu veica Mag. iur. Jūlija Muraru-Kļučica un Biznesa augstskolas "Turība" students Kaspars Kukmilks. Pētījuma mērķis ir analizēt Latvijas tiesu praksi jautājumos par ārvalstīs kriminālprocesa ietvaros noteikto sodu atzīšanu un izpildīšanu Latvijā, kā arī konstatēt starptautisko tiesisko instrumentu un Kriminālprocesa likuma praktiskās piemērošanas problēmas un piedāvāt iespējamos risinājumus to novēršanai. Tas atvieglotu un reizē arī nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku starptautisko tiesību normu piemērošanu attiecībā uz ārvalstī piespriesto sodu atzīšanu un izpildīšanu Latvijā. Latvijas tiesiskais regulējums attiecībā uz savstarpējās atzīšanas principu krimināllietās ir jauns - tikai ar 2012.gada 24.maija grozījumiem Kriminālprocesa likumā Latvijā tika ieviesti Eiropas Savienības (ES) Padomes pamatlēmumu noteikumi, kas paredz ES dalībvalstīs vienādu tiesisko regulējumu attiecībā uz citā ES dalībvalstī piespriesto sodu izpildīšanu....

Satversmes tiesa 21. decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-03-01 „Par 2014. gada 25. septembra likuma „Grozījumi Maksātnespējas likumā” 2. panta un 2014. gada 30. oktobra likuma „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam”. Tajā tiesa atzinusi, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam Apstrīdētās normas Ar 2014. gada 25. septembra likuma „Grozījumi Maksātnespējas likumā” 2. pantu Maksātnespējas likuma 9. panta pirmā daļa papildināta ar otro teikumu šādā redakcijā: „Amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām.” Norma stājās spēkā šā gada 1. martā. Savukārt 2014. gada 30. oktobra likums „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” paredz papildināt likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta pirmajā daļā noteikto valsts amatpersonu uzskaitījumu ar jaunu 26. punktu „maksātnespējas administrators”. Likums...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 11.decembrī, izskatot prasītājas kasācijas sūdzību, atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība pret Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA) par rīkojuma atzīšanu par prettiesisku un spēkā neesošu daļā un vidējās izpeļņas piedziņu. Augstākā tiesa nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. AT spriedumā norādījusi, ka apelācijas instances tiesa, atkārtoti izskatot lietu, nav noskaidrojusi lietā nozīmīgus apstākļus, kas bija izdarāms, tiesai novērtējot pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem. Spriedumā norādīts, ka tiesai, izšķirot jautājumu par atstādināšanas no darba pamatotību pēc Darba likuma 58.panta trešās daļas jāizvērtē, kādas ir tās darba devējas vai trešo personu pamatotās intereses, kuru apdraudējums būtu novēršams un jānodibina apstākļi, kas apliecina kaitējuma iestāšanās iespējamību darbinieka neatstādināšanas gadījumā, proti, ka darbinieks, turpinādams pildīt darba pienākumus, var kaitēt darba...

Satversmes tiesa 8.decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-07-03 "Par Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumu Nr. 341 "Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu" 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam". Apstrīdētā norma Ministru kabineta noteikumi Nr. 341 citastarp noteic, ka pārvadātājam, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumu, kompensē zaudējumus, kas radušies, ja ar pakalpojuma sniegšanu saistītās nepieciešamās izmaksas ir lielākas par gūtajiem ieņēmumiem. Noteikumu 3. punkts (apstrīdētā norma) noteic, ka šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt maksimālās kompensējamās izmaksas, kas noteiktas noteikumu pielikumā. Augstāka juridiska spēka normas Satversmes 1. pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 105. pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti Konstitucionālo...

Ņemot vērā ar iepirkumiem saistīto tiesu lietu skaita pieaugumu un arvien plašāku tajās aplūkoto tiesību jautājumu loku, Augstākā tiesa aktualizējusi pagājušajā gadā izveidoto "Tiesu prakses apkopojums publisko iepirkumu lietās 2004 - 2015". Apkopojumu veikusi Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesneša palīdze Mg.iur. Līva Skujiņa sadarbībā ar Administratīvo lietu departamentu un Judikatūras nodaļu. Prakses apkopojuma mērķis ir sistematizēt līdz šim Augstākajā tiesā aplūkoto iepirkuma procedūru piemērošanas un to tiesiskuma kontroles aspektus, radot iespēju gan vienveidot turpmāko tiesu praksi, gan arī iespēju ieinteresētajām personām iepazīties ar tiesas atziņām vienkopus. Tā kā tiesas atziņu klāsts arvien paplašinās un skar arī tādu jautājumu loku, kas iepriekš nav aplūkoti, ir būtiski papildināt jau esošo apkopojumu. Iepriekšējā gada apkopojums, kurā ietverta tiesu prakse kopš 2004.gada, papildināts ar jaunām atziņām un secinājumiem un pārskatāmības nolūkā mainīta arī apkopojuma struktūru. Ņemot vērā, ka laika posmā no 2004. gadam līdz 2015. gadam ir mainījies speciālais tiesiskais regulējums, atsevišķi nav aplūkoti tie...

Satversmes tiesa 13.oktobrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-36-01 "Par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam". Finansiālās grūtībās nonākušās komercsabiedrības pakārtoto saistību izpildes apturēšanas mērķis ir panākt, lai komercsabiedrības, kuras ir saņēmušas komercdarbības atbalstu, to atmaksātu visupirms. Apstrīdētā norma Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.panta pirmā daļa: "Ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto un neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža." Norma ir spēka no 2014.gada 1.jūlija. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 105.pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 28.septembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasītājam par nepamatotu atrašanos apcietinājumā četrus mēnešus un 26 dienas piedzīta 100 latu (142,29 eiro) morālā kaitējuma atlīdzība. Augstākā tiesa nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā. AT spriedumā norādījusi, ka tiesai, atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta piektās daļas noteikumiem, sprieduma pamatojumā jānorāda argumenti, kuru dēļ tā uzskatījusi, ka noteiktais atlīdzinājums ir taisnīgs un samērīgs - tāds, kas dod apmierinājumu cietušai personai, un vienlaikus kalpo arī kā līdzeklis pušu samierināšanai un sasniedz ģenerālās prevencijas mērķi. Tāpat AT spriedumā norādījusi, ka spriežot lietu pēc tiesas ieskata, tiesai, atbilstoši Civilprocesa likuma 5.panta sestās daļas noteikumiem, kā palīgavots atbilstīga atlīdzinājums noteikšanai ņemama vērā tiesu prakse. AT spriedumā teikts: "Ar katru tiesas izšķirto dzīves gadījumu pieaug salīdzināšanas iespēja, tāpēc no juridiskās metodes viedokļa salīdzināšana palīdz nonākt līdz taisnīgam risinājumam konkrētā lietā." Šāda rakstura strīdos tiesu prakse veido plašu uzziņas un salīdzināšanas materiālu, taču AT ieskatā, apelācijas...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI septembra numurā par jaunāko tiesu praksi nodokļu jomā raksta Mārtiņš Daģis, zvērinātu advokātu biroja BORENIUS advokāts, norādot, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesvedībā arī 2015. gadā joprojām nozīmīgu vietu ieņem dažādu nodokļu strīdu izskatīšana. Šajos nolēmumos Augstākā tiesa turpina skaidrot nodokļu likumu normas un papildināt tiesu praksi ar jaunām atziņām. Šā gada pirmajā pusē pieņemtajos nolēmumos ir izkristalizējušās vairākas atziņas, kuras ir būtiski ņemt vērā gan uzņēmējiem, gan fiziskām personām, ja tās nonāk saskarē ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) veiktajām nodokļu revīzijām (auditiem). Pārpublicējam žurnālā publicēto rakstu. Ja vēl neesat abonējuši žurnālu, to var izdarīt šeit. Vairāk par žurnāla septembra numura saturu lasiet šeit. Termiņš audita veikšanai un tā nokavējuma sekas Vairākos nolēmumos Augstākā tiesa ir pievērsusies likuma normu, kas ierobežo VID noteiktās tiesības laikā, vērtējumam. Piemēram, 2015. gada 5. jūnija spriedumā lietā Nr. SKA-102/2015 Augstākā tiesa kopsēdē izvērsti skaidrojusi audita (nodokļu revīzijas) veikšanai atvēlētā...

Administratīvā apgabaltiesa 2.septembrī pieņēmusi spriedumu, ar kuru atzīst - ir pareizs un pamatots Konkurences padomes (KP) 2013.gada lēmums AS "Latvijas Gāze" likt mainīt parādu atgūšanas praksi un piemērot naudas sodu 2,2 miljonu eiro apmērā par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. 2013.gadā KP lēma, ka AS "Latvijas Gāze" pārkāpusi Konkurences likumu, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. Lietas izpētes laikā KP saņēma patērētāju un uzņēmumu iesniegumus par vairāk nekā 500 šādiem gadījumiem. Savā lēmumā KP skaidroja, ka AS "Latvijas Gāze" ne vien radīja nepamatotus izdevumus jaunajiem klientiem, bet arī veicināja kopējā parādu apjoma palielināšanos, jo esošie lietotāji, apzinoties, ka par parādiem atbildēs jaunais īpašnieks, nebija motivēti maksāt par pakalpojumu. Izvērtējot KP lēmumu, tiesa atzinusi par pareiziem iestādes secinājumus. Tāpat tiesa ir uzsvērusi, ka KP bija tiesības vērtēt AS "Latvijas Gāze" darbību atbilstību Konkurences likumam, neraugoties uz to, ka šis uzņēmums darbojas regulētā nozarē, jo tas nav attaisnojums...

Formulējot apsūdzību krimināllietās par kukuļdošanu un kukuļņemšanu, ne vienmēr tiek ievērota Kriminālprocesa likuma prasība norādīt katra inkriminētā noziedzīga nodarījuma faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju, kā arī judikatūrā vairākkārt ietvertie norādījumi par apsūdzības konkrētību - secināts juridisko zinātņu doktores Valentijas Liholajas sadarbībā ar Augstāko tiesu veiktajā tiesu prakses apkopojumā "Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 320., 321., 322., 323.panta", informē Tieslietu ministrija. Tiesu prakses apkopojuma atziņas īpaši aktuālas pēc augstu amatpersonu apsūdzības kukuļņemšanā. Kā norādīts pētījumā, apsūdzībai jābūt tādai, lai apsūdzētā persona varētu zināt, ne tikai par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, bet kādas konkrēti izdarītas darbības tai tiek inkriminētas uzrādītās apsūdzības ietvaros. Apsūdzībai jābūt tādai, kas pilnībā ļauj izprast tās būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumus krimināllietās - norādīts apkopojuma rekomendācijās. Tiesu prakses analīzei Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa bija atlasījusi 85 pirmās instances tiesas spriedumus, kas pieņemti vienā apgabaltiesā un 26 rajona (pilsētas) tiesās 2012.-2014.gadā. Analizēti arī apelācijas un kasācijas instances...

Eiropas Savienības tiesa ( EST) 25. jūnijā pasludināja spriedumu lietā C-664/13 Nīmanis. Šajā lietā Latvijas Republikas Administratīvā apgabaltiesa uzdeva jautājumu, lai noskaidrotu, vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006. gada 20. decembra 2006/126/EK par vadītāju apliecībām (turpmāk – Direktīva 2006/126/EK) 12. pants, lasot to kopsakarā ar preambulas (2) punkta pirmo teikumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas noteic, ka vienīgais veids, kā pierādīt, ka persona pastāvīgi dzīvo šajā valsti (Latvijā), ir šīs personas deklarētā dzīvesvieta? Lieta saistīta ar tiesvedību starp privātpersonu – K.Nīmani – un VAS "Celu satiksmes drošības direkciju" (turpmāk - CSDD). K.Nīmanis vērsās ar iesniegumu CSDD, lai nomainītu transportlīdzekļa vadītāja apliecību, taču saņēma atteikumu jo, lai saņemtu pakalpojumu, K.Nīmanim jāuzturas Latvijā ilgāk par 185 dienām un jādeklarē sava dzīvesvieta Latvijas tiesību aktos noteiktajā kārtībā. K.Nīmanim nebija deklarētā dzīvesvieta Latvijā. K.Nīmanis iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – par transportlīdzekļa vadītāja...

Augstākā tiesa, noraidot AS “Drogas” sūdzību, atzinusi par pamatotu Konkurences padomes (KP) lēmumu konstatēt AS „Drogas” dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā un tā ļaunprātīgu izmantošanu. Tādējādi spēkā stājies pirmais lēmums par šāda veida pārkāpuma konstatēšanu nepārtikas preču tirgotāja darbībās. Lēmumu sodīt AS „Drogas” KP pieņēma 2012.gada nogalē, kad tika secināts, ka uzņēmums savam piegādātājam SIA „Euro Cosmetics” piemērojis netaisnīgus sadarbības nosacījums attiecībā uz neiztirgoto preču atpakaļatdošanu, maksām par jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu, atlaižu uzspiešanu un līgumsodiem par laikus nepiegādātām precēm (plašāka informācija par pārkāpuma būtību). Neizturot šādu netaisnīgu sadarbības nosacījumu slogu, piegādātājs kļuva maksātnespējīgs. KP ar lēmumu uzlika AS “Drogas” par pienākumu no līgumiem ar piegādātājiem netaisnīgos nosacījumus izslēgt. AS “Drogas” ir pirmais nepārtikas preču tirgotājs, kura darbībās KP konstatēja šādu pārkāpumu – līdz tam konkrēto likuma normu pārkāpumus KP konstatēja tikai lielāko pārtikas mazumtirdzniecības tīklu darbībās. Augstākā tiesas spriedums apstiprina, ka tiesības uz godīgiem un samērīgiem sadarbības nosacījumiem ir piegādātājiem visos mazumtirdzniecības sektoros....

Satversmes tiesa 3.jūlijā ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2014-12-01 "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3.panta 1. un 2.punkta, 4.panta 1.punkta un 5.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam", kurā secināts, ka subsidētās elektroenerģijas nodoklis nav atzīstams par nesamērīgu slogu tā maksātājiem. Apstrīdētās normas Subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likuma 3.panta 1. un 2.punkts noteic: "Ar nodokli apliekami ienākumi, kuri tiek gūti no: 1) obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas; 2) saņemtās garantētās maksas par koģenerācijas stacijā vai elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu." SEN likuma 4. panta 1. punkts noteic: "Nodokļa maksātāji ir elektroenerģijas ražotāji, kuriem ir tiesības: 1) pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros." Savukārt SEN likuma 5.pants noteic nodokļa likmes. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 1.pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 105.pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 5.jūnija kopsēdē deviņu tiesnešu sastāvā izskatīja lietu SKA – 102/2015 un spriedumā izvirzījis vairākas tēzes, tostarp saistībā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”. Tiesa atzinusi, ka no likuma 38.panta izriet nodokļu maksātāja pienākums iesniegt pierādījumus par skaidras naudas uzkrājumu veidošanos vai vismaz norādīt ticamu pamatojumu un apstākļus, kādos tas veidojies, kurus savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu pārbaudīt. Novērtējot nodokļu maksātāja paskaidrojumus, VID ir jāizvērtē to ticamība kopsakarā ar citiem tiešiem vai netiešiem pierādījumiem. Ja nodokļu maksātājs nespēj sniegt ticamu izskaidrojumu par skaidras naudas uzkrājumiem, VID ir tiesības tos atzīt vai neatzīt. Savukārt tiesa šajā gadījumā pārbauda VID novērtējuma pareizību Lai arī tieši nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas pamato iebildumus pret VID secinājumiem, pierādīšanas nastai jābūt reāli īstenojamai – tiesa nedrīkst nonākt līdz tam, ka nekāds pierādījumu apjoms kādā lietu kategorijā netiek uzskatīts par pietiekamu nodokļu maksātāja pozīcijas pierādīšanai, jo pretējā gadījumā darbotos neatspēkojama...

Satversmes tiesa 2. jūlijā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-01-01 „Par Latvijas valsts karoga likuma 7. panta pirmās un otrās daļas un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam”. Kā atzinusi tiesa, pienākums novietot Latvijas valsts karogu pie dzīvojamām ēkām stiprina valstisko apziņu. Soda noteikšana pilsoniska rakstura pienākumu izpildes nodrošināšanai ir atzīstama par samērīgu tikai izņēmuma gadījumos. Apstrīdētās normas Latvijas valsts karoga likuma 7. panta pirmā un otrā daļa noteic: „(1) Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 1.maijā, 4.maijā, 21.augustā, 11.novembrī un 18.novembrī. (2) Latvijas valsts karogu sēru noformējumā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 25.martā, 14.jūnijā, 17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.” Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 pants noteic: „Par Latvijas valsts karoga vai citu valstu karogu nepacelšanu Saeimas, Ministru...