TIESU PRAKSE

Eiropas Savienības tiesa ( EST) 25. jūnijā pasludināja spriedumu lietā C-664/13 Nīmanis. Šajā lietā Latvijas Republikas Administratīvā apgabaltiesa uzdeva jautājumu, lai noskaidrotu, vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006. gada 20. decembra 2006/126/EK par vadītāju apliecībām (turpmāk – Direktīva 2006/126/EK) 12. pants, lasot to kopsakarā ar preambulas (2) punkta pirmo teikumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas noteic, ka vienīgais veids, kā pierādīt, ka persona pastāvīgi dzīvo šajā valsti (Latvijā), ir šīs personas deklarētā dzīvesvieta? Lieta saistīta ar tiesvedību starp privātpersonu – K.Nīmani – un VAS "Celu satiksmes drošības direkciju" (turpmāk - CSDD). K.Nīmanis vērsās ar iesniegumu CSDD, lai nomainītu transportlīdzekļa vadītāja apliecību, taču saņēma atteikumu jo, lai saņemtu pakalpojumu, K.Nīmanim jāuzturas Latvijā ilgāk par 185 dienām un jādeklarē sava dzīvesvieta Latvijas tiesību aktos noteiktajā kārtībā. K.Nīmanim nebija deklarētā dzīvesvieta Latvijā. K.Nīmanis iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – par transportlīdzekļa vadītāja...

Augstākā tiesa, noraidot AS “Drogas” sūdzību, atzinusi par pamatotu Konkurences padomes (KP) lēmumu konstatēt AS „Drogas” dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā un tā ļaunprātīgu izmantošanu. Tādējādi spēkā stājies pirmais lēmums par šāda veida pārkāpuma konstatēšanu nepārtikas preču tirgotāja darbībās. Lēmumu sodīt AS „Drogas” KP pieņēma 2012.gada nogalē, kad tika secināts, ka uzņēmums savam piegādātājam SIA „Euro Cosmetics” piemērojis netaisnīgus sadarbības nosacījums attiecībā uz neiztirgoto preču atpakaļatdošanu, maksām par jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu, atlaižu uzspiešanu un līgumsodiem par laikus nepiegādātām precēm (plašāka informācija par pārkāpuma būtību). Neizturot šādu netaisnīgu sadarbības nosacījumu slogu, piegādātājs kļuva maksātnespējīgs. KP ar lēmumu uzlika AS “Drogas” par pienākumu no līgumiem ar piegādātājiem netaisnīgos nosacījumus izslēgt. AS “Drogas” ir pirmais nepārtikas preču tirgotājs, kura darbībās KP konstatēja šādu pārkāpumu – līdz tam konkrēto likuma normu pārkāpumus KP konstatēja tikai lielāko pārtikas mazumtirdzniecības tīklu darbībās. Augstākā tiesas spriedums apstiprina, ka tiesības uz godīgiem un samērīgiem sadarbības nosacījumiem ir piegādātājiem visos mazumtirdzniecības sektoros....

Satversmes tiesa 3.jūlijā ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2014-12-01 "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3.panta 1. un 2.punkta, 4.panta 1.punkta un 5.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam", kurā secināts, ka subsidētās elektroenerģijas nodoklis nav atzīstams par nesamērīgu slogu tā maksātājiem. Apstrīdētās normas Subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likuma 3.panta 1. un 2.punkts noteic: "Ar nodokli apliekami ienākumi, kuri tiek gūti no: 1) obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas; 2) saņemtās garantētās maksas par koģenerācijas stacijā vai elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu." SEN likuma 4. panta 1. punkts noteic: "Nodokļa maksātāji ir elektroenerģijas ražotāji, kuriem ir tiesības: 1) pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros." Savukārt SEN likuma 5.pants noteic nodokļa likmes. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 1.pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 105.pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 5.jūnija kopsēdē deviņu tiesnešu sastāvā izskatīja lietu SKA – 102/2015 un spriedumā izvirzījis vairākas tēzes, tostarp saistībā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”. Tiesa atzinusi, ka no likuma 38.panta izriet nodokļu maksātāja pienākums iesniegt pierādījumus par skaidras naudas uzkrājumu veidošanos vai vismaz norādīt ticamu pamatojumu un apstākļus, kādos tas veidojies, kurus savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu pārbaudīt. Novērtējot nodokļu maksātāja paskaidrojumus, VID ir jāizvērtē to ticamība kopsakarā ar citiem tiešiem vai netiešiem pierādījumiem. Ja nodokļu maksātājs nespēj sniegt ticamu izskaidrojumu par skaidras naudas uzkrājumiem, VID ir tiesības tos atzīt vai neatzīt. Savukārt tiesa šajā gadījumā pārbauda VID novērtējuma pareizību Lai arī tieši nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas pamato iebildumus pret VID secinājumiem, pierādīšanas nastai jābūt reāli īstenojamai – tiesa nedrīkst nonākt līdz tam, ka nekāds pierādījumu apjoms kādā lietu kategorijā netiek uzskatīts par pietiekamu nodokļu maksātāja pozīcijas pierādīšanai, jo pretējā gadījumā darbotos neatspēkojama...

Satversmes tiesa 2. jūlijā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-01-01 „Par Latvijas valsts karoga likuma 7. panta pirmās un otrās daļas un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam”. Kā atzinusi tiesa, pienākums novietot Latvijas valsts karogu pie dzīvojamām ēkām stiprina valstisko apziņu. Soda noteikšana pilsoniska rakstura pienākumu izpildes nodrošināšanai ir atzīstama par samērīgu tikai izņēmuma gadījumos. Apstrīdētās normas Latvijas valsts karoga likuma 7. panta pirmā un otrā daļa noteic: „(1) Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 1.maijā, 4.maijā, 21.augustā, 11.novembrī un 18.novembrī. (2) Latvijas valsts karogu sēru noformējumā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 25.martā, 14.jūnijā, 17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.” Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 pants noteic: „Par Latvijas valsts karoga vai citu valstu karogu nepacelšanu Saeimas, Ministru...

Augstākā tiesa 8. jūnijā atzinusi par pamatotu Konkurences padomes (KP) lēmumu sodīt uzņēmumu SIA „Austrumu Energoceltnieks” par dalību 26 energobūvnieku kartelī, kas mākslīgi sadārdzināja cenu kopumā vairāk nekā 300 iepirkumos. Noraidot SIA „Austrumu Energoceltnieks” kasācijas sūdzību, Augstākā tiesa atzina par pilnībā pamatotu KP 2013. gadā pieņemto lēmumu sodīt uzņēmumu par dalību iepirkuma kartelī. Šis ir pirmais gala spriedums konkrētajā lietā, kamēr ar pārējiem pārkāpuma dalībniekiem, kas pārsūdzēja KP lēmumu, turpinās tiesvedība. Tādējādi SIA „Austrumu Energoceltnieks”, kas ir viens no trim uzņēmumiem, kuriem tika piemērots lietā augstākais naudas sods – 7,5% no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma – par kaitējumu konkurencei valsts budžetā ir jāiemaksā tam piemērotais naudas sods 59 699,43 EUR apmērā. Tā kā konkrētā pārkāpuma lietā iesaistīts liels uzņēmumu skaits un KP ir pienākums nodrošināt visu tirgus dalībnieku tiesības iepazīties ar lietā iegūtajiem materiāliem un sniegt viedokli par iegūtajiem pierādījumiem, KP lēmumu pieņēma divus mēnešus pēc likumā noteiktā termiņa, par ko SIA...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 3.jūnijā nolēma apturēt tiesvedību zemnieku saimniecības pieteikumā par Lauku atbalsta dienesta lēmuma atcelšanu, ar kuru pieteicējai uzlikts pienākums atmaksāt saņemto atbalstu. Augstākā tiesa, izskatot zemnieku saimniecības kasācijas sūdzību, atzina par nepieciešamu vērsties ar prejudiciālajiem jautājumiem Eiropas Savienības tiesā (EST). Tiesvedība lietā tiek apturēta līdz brīdim, kad EST pieņems nolēmumu sakarā ar prejudiciālo jautājumu. Pieteicēja sākotnēji pieteica agrovides atbalstam 10,20 hektārus zemes, bet nākamajā gadā palielināja šo sākotnējo platību par 2,30 hektāriem. Šā palielinājuma dēļ saistība tika nodibināta no jauna uz pieciem gadiem. Pieteicēja, kļūdaini uzskatot, ka saistības ir izpildītas, skaitot piecu gadu termiņu no sākotnējās saistības nodibināšanas brīža, nepieteica platību atbalsta saņemšanai saistību pēdējā gadā. Lauku atbalsta dienests nolēma atprasīt visu izmaksāto atbalstu, jo atzina, ka saistības nav tikušas pildītas visu nepieciešamo periodu. Lietā nav strīda, ka par sākotnēji pieteikto platību (10,20 hektāriem) katru gadu piecu gadu laikā ir izpildīti visi priekšnosacījumi atbalsta saņemšanai. Proti, katru...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 4.jūnijā atstāja negrozītu Administratīvā apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmums atteikt pieteicējai veikt pensijas pārrēķinu. Lēmums pamatots ar to, ka persona nav izdarījusi izvēli saņemt vecuma pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā vai Krievijas Federācijas pilsoņa pensiju. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Pieteicēja ir Krievijas Federācijas pilsone, kas dzīvo Latvijā. Līdz 2011.gada 19.janvārim, kad stājās spēkā Latvija Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk - Līgums), pieteicējai piešķirta un viņa saņem gan Krievijas Federācijas vecuma pensiju, gan Latvijas Republikas vecuma pensiju. 2011.gada novembrī pieteicēja vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar iesniegumu par Latvijas vecuma pensijas pārrēķinu (palielināšanu) par Latvijā uzkrāto pensijas kapitālu pēc 2010.gada 1.decembra. Aģentūra atteica veikt pārrēķinu, jo pieteicēja nav izdarījusi izvēli saņemt vecuma pensiju saskaņā ar Līgumu vai KF pilsoņa pensiju. Augstākā tiesa atzinusi par pamatotu...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 26.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Ādažu novada domes lēmuma atcelšanu. Ar minēto pašvaldības lēmumu pieteicējam uzlikts pienākums pārvietot vai nojaukt nelikumīgi uzbūvēto ēku Lielā Baltezera aizsargjoslā. AT spriedums nav pārsūdzams. Strīdus ēkas būvniecība veikta 2003. vai 2004.gadā. Būvniecības likums minētajā laikā noteica, ka būvdarbus drīkstēja veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu būvprojektu. Visi plānošanas dokumenti pieteicējam izdoti vienīgi attiecībā uz dzīvojamo māju un laivu piestātni, bet attiecībā uz strīdus ēku būvprojekts likumā noteiktā kārtībā nav bijis izstrādāts un būvatļauja nav saņemta. Turklāt pašvaldības saistošie noteikumi nepieļauj strīdus ēkas atrašanos aizsargjoslā. Pieteicējs pašvaldības lēmumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā. Pieteicēja iebildumi – ka aizsargjosla noteikta nepamatoti un ka ēkas nojaukšana ir nesamērīga, jo nav konstatēts sabiedrības interešu aizskārums. Administratīvā rajona tiesa ar 2011.gada 6.decembra spriedumu un Administratīvā apgabaltiesa ar 2014.gada 20.marta spriedumu pieteikumu noraidīja. Augstākā tiesa atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas spriedumu...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 20.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas pieteikums un atcelts Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) lēmums par pārmaksātā ģimenes valsts pabalsta atmaksu. VSAA kasācijas sūdzību tiesa noraidīja. AT spriedums nav pārsūdzams.VSAA pieprasīja pieteicējai, kas kopā ar bērniem dzīvo Latvijā, atmaksāt saņemto ģimenes valsts pabalstu, kas, aģentūras ieskatā, bija izmaksāts nepamatoti, jo konstatēts, ka par to pašu laiku par bērniem pabalstu saņēmis arī bērnu tēvs kā nodarbinātais Apvienotajā Karalistē. Strīds lietā bija par to, kura valsts - Latvija vai Apvienotā Karaliste - konkrētajā gadījumā ir uzskatāma par primāti kompetento valsti minētā pabalsta izmaksai atbilstoši Padomes Regulai (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā un Padomes Regulai (EEK) Nr.574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr. 1408/71. Aģentūra uzskatīja, ka pabalsta saņemšanas laikā pieteicēja nebija obligāti sociāli apdrošināta un līdz ar to nebija uzskatāma par nodarbinātu personu Latvijā....

Rīgas apgabaltiesa apmierinājusi AS "Laima" prasību pret uzņēmumu "Krasniy oktyabr" un SIA "Russian Sweet" lietā par preču zīmes "Lācītis ķepainītis" aizsardzību, atzīstot preču zīmi ""Miška kosolapij" par spēkā neesošu. "Laima" bija iesniegusi prasības pieteikumu par preču zīmes "Miška kosolapij" dzēšanu Latvijas teritorijā uzņēmumam "Krasniy oktyabr", jo šī preču zīme ir sajaucami līdzīga "Laimas" reģistrētajai preču zīmei "Lācītis ķepainītis". Tādējādi tiek veikta preču zīmes aizsardzība, lai patērētājiem un arī pārdevējiem nodrošinātu nesajaucamu produktu identitāti. "Lācītis Ķepainītis" pieejams konfekšu, vafeļu tortes un mini vafeļu tortes veidā. Visus produktus raksturo īpašā "Lācīša Ķepainīša" garša un lāču attēlojums uz iepakojuma. AS "Laima" tāpat kā AS "Staburadze", AS "Gutta", SIA "Staburadzes konditoreja", SIA "Saldumu tirdzniecība" un SIA "NP Logistics" ir SIA "NP Foods" grupas uzņēmumi. Kā ziņots, šī gada 11.martā noslēdzās norvēģu koncerna Orkla un kompānijas "NP Foods" apvienošanās darījums, norvēģiem iegādājoties "NP Foods" piederošos uzņēmumus AS "Laima", AS "Gutta", SIA "NP Foods", AS "Staburadze", SIA "Staburadze...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 6.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts personas pieteikums un uzlikts pienākums Iekšlietu ministrijai nodrošināt, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās izsniedz personai termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem. Imigrācijas likuma 23.panta trešās daļas 2.punktā noteikts, ka šajā likumā neparedzētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem piešķir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks, ja tas atbilst starptautisko tiesību normām vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem. Lietā persona bija pieprasījusi termiņuzturēšanās atļauju, pamatojot lūgumu ar humāniem apsvērumiem. Turpretī iestāde atzina, ka nepastāv humāni apsvērumi, uz kuru pamata termiņuzturēšanās atļauja būtu izsniedzama atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta trešās daļas 2.punktam. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi – lai arī likumā termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamati ir savstarpēji nošķirti – humāni apsvērumi un starptautisko tiesību normas –, to satura noskaidrošana un savstarpējā nošķiršana privātpersonai ir pietiekami sarežģīta, tādēļ Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei,...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 20.aprīlī kopsēdē, izskatot lietu, kurā ir strīds par preču muitas vērtības noteikšanai piemērojamo metodi, nolēma apturēt lietā tiesvedību un uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālu jautājumu. AT šādu lēmumu pieņēma, jo pastāv šaubas par Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 29.panta 1.punkta interpretāciju un Eiropas Savienības Tiesa nav sniegusi šīs normas iztulkojumu. Augstākās tiesas ieskatā, šīs normas interpretācija ir izšķiroša lietas izspriešanā. Pieteicēja SIA "Latspas" 2010.gada martā Daugavpils muitas kontroles punktā kā principiāls noformēja preču tranzīta muitas deklarāciju. Preču tranzītu bija paredzēts veikt no Krievijas Federācijas caur Kopienas teritoriju uz Kazahstānas Republiku. Preču tranzīts netika pabeigts, jo preces Lietuvas Republikas muitas punktā nepienāca. Tādēļ pieteicējai ar Valsts ieņēmumu dienesta 2010.gada 2.novembra lēmumu noteikts pienākums maksāt muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli. Valsts ieņēmumu dienesta lēmums daļā par preču muitas vērtības noteikšanu pamatots ar argumentu, ka aprēķina veikšanas brīdī pēc dienesta rīcībā esošās...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 24.aprīlī, izskatot zvērināta advokāta kasācijas sūdzību, atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pienākuma uzlikšanu Tieslietu ministrijai izsniegt pieprasīto informāciju. Augstākā tiesa spriedumā atzina par pamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka pieteicēja pieprasījums apstrādāt tik lielu informācijas daudzumu nav samērojams ar sabiedrības interesēm, jo vienas personas interesēs tiek ieguldīts neadekvāti liels valsts pārvaldes iestādes darbs. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka pieteicēja informācijas pieprasījums ir saistīts ne vien ar informācijas izsniegšanu, bet arī tās radīšanu, jo Tiesu administrācijas ikdienas darba uzdevumos neietilpst apkopot informāciju tādā formātā, kādā to ir pieprasījis pieteicējs. Turklāt, ņemot vērā iestādes konstatēto, ka prasītā ierobežotas pieejamības informācija nav izsniedzama (jo ar to nevar sasniegt pieteicēja norādīto mērķi), iestādei būtu pašai jānodala vispārpieejamā informācija no ierobežotas pieejamības informācijas. Šāds informācijas pieprasījums iestādei būtu jāizpilda, vienlaikus turpinot pildīt pastāvīgos darba uzdevumus. Tiesas ieskatā, pieteicēja informācijas pieprasījums ir apjomīgs un nav samērojams...

Augstākās tiesas mājaslapā publiskots tiesu prakses apkopojums "Tiesu prakse prasības nodrošināšanas lietās". Pētījumu veikusi juridisko zinātņu doktore Daina Ose sadarbībā ar Augstākās tiesas Judikatūras nodaļu. Apkopojuma mērķis ir izpētīt tiesu prakses attīstības tendences prasības nodrošinājuma piemērošanā laika posmā no 2012.gada un līdz 2014.gadam, analizējot gan Augstākās tiesas Senāta (kopš 2014.gada - Civillietu departamenta) nolēmumus, gan Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas, gan apgabaltiesu, gan rajona (pilsētas) tiesu nolēmumus. Kopumā tika izpētīti vairāk nekā 500 dažādu tiesu instanču pieņemtie nolēmumi, konstatējot tiesu prakses kopīgās un atšķirīgās piemērošanas tendences. Pētījumā ir norādīti spilgtākie tiesu prakses piemēri, lai ilustrētu atsevišķu prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanas gadījumus un vienveidotu izpratni par tiem. Atsevišķos piemēros ir analizēti tādi tiesu prakses gadījumi, kuros ir vērojamas atkāpes no vispārīgās prakses. Pētījuma autore norāda, ka prasības nodrošināšanas prakse ir veidojusies divos posmos, t.i., līdz 2010.gadam, kad Satversmes tiesa 2010.gada 30.marta spriedumā lietā Nr.2009-85-0 norādīja uz šīs tiesu prakses neatbilstošiem secinājumiem atsevišķos piemērošanas...