TIESU PRAKSE

Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulcē apspriests un atzīts par publiskojamu zvērinātu advokātu biroja "Deloitte Legal" vadošā jurista Helmuta Jaujas veiktais tiesu prakses apkopojums juridiskās personas maksātnespējas procesa lietās. Pētījumā aplūkoti Augstākās tiesas (līdz 2014.gada 1.janvārim - Senāta) Civillietu departamenta nolēmumi, kas pieņemti, izskatot protestus par tiesas nolēmumiem juridiskās personas maksātnespējas procesa lietās laika posmā no 2011.gada līdz 2014.gadam, kas sakrīt ar laiku, kopš ir spēkā pašreizējais Maksātnespējas likums. Civillietu departaments ir pieņēmis nolēmumus arī maksātnespējas procesa lietās, kuras regulē 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likums, un pētījumā ir iekļauti tie nolēmumi, kuru tēzes ir izmantojamas arī pašreiz spēkā esošā Maksātnespējas likuma piemērošanā. Juridiskās personas maksātnespējas procesu lietas izskata rajona (pilsētas) tiesas, un tiesas spriedums par juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu vai arī maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu nav pārsūdzams. Nav pārsūdzami arī tiesas lēmumi, kas pieņemti, izskatot pieteikumus un sūdzības juridiskas personas maksātnespējas procesa lietās. Vienīgā iespēja, kā novērst būtiskus materiālo un procesuālo tiesību...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 5.februārī, rīcības sēdē izskatot pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu lietā par personas izraidīšanu piespiedu kārtā no Latvijas Republikas, atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, atzīstot rajona tiesas spriedumu par tiesisku un pamatotu. Līdz ar rīcības sēdes lēmumu stājas spēkā pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts robežsardzes lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams. Augstākā tiesa rīcības sēdes lēmumā norādījusi, ka rajona tiesa ir apsvērusi lietā nozīmīgos apstākļus un devusi tiem savu novērtējumu. Proti, tiesa ir ne tikai konstatējusi, ka pārsūdzētais lēmums ir pieņemts atbilstoši Imigrācijas likuma regulējumam, bet arī iedziļinājusies cilvēktiesību apsvērumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir konsekventi atzinusi, ka valstij ir tiesības kontrolēt ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos tās teritorijā. Izskatāmajā lietā pārsūdzētais Valsts robežsardzes lēmums ir noslēdzošais posms vairāku lēmumu virknē. Process sākās ar iekšlietu ministra lēmumu, kurš, pamatojoties uz Imigrācijas likuma normām, iekļāva pieteicēju to personu sarakstā, kurām...

Satversmes tiesa 6.februārī ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2014-32-01 "Par Civilprocesa likuma 495. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam". Apstrīdētā Civilprocesa likuma norma savulaik paredzēja, ka šķīrējtiesa pati lemj par strīda pakļautību, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību. Augstākā juridiska spēka norma - Satversmes 92. panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc akciju sabiedrības "Tukuma straume" konstitucionālās sūdzības, kurā bija norādīts, ka sūdzības iesniedzēja esot bijusi atbildētāja vairākos šķīrējtiesas procesos, tomēr šķīrējtiesa neesot bijusi tiesīga izskatīt konkrētās lietas. Vairāk par ierosināto lietu lasiet portālā iepriekš publicētajā informācijā: Ierosināta lieta par šķīrējtiesas kompetenci pašai izlemt jautājumu par strīda pakļautību. Tiesas secinājumi un lēmums Satversmes tiesa norādīja, ka 2014.gada 28.novembrī tā ir pasludinājusi spriedumu, atzīstot apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 92.pantam un spēkā neesošu no sprieduma pasludināšanas dienas. Minētajā spriedumā apstrīdētā norma...

Augstākās tiesas(AT) Civillietu departaments 28.janvārī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru par labu prasītājai no SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" piedzīta 5000 latu morālā kaitējuma kompensācija par savulaik slimnīcā "Linezers" (nosaukums līdz 03.09.2007 - BO VAS slimnīca "Linezers") veiktu operāciju, kuras laikā prasītājai vēdera dobumā atstāts ķirurģisks instruments. Augstākā tiesa atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Augstākā tiesa atzinusi, ka apelācijas instances tiesa nav izdarījusi lietā iesniegto pierādījumu un faktisko apstākļu saturam atbilstošus secinājumus par cēlonisko sakaru starp prasītājai nodarīto kaitējumu un atbildētājas darbinieku prettiesisko rīcību, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. Apelācijas instances tiesa secinājusi, ka atbildētāja ir atbildīga tikai par tām ciešanām un sāpēm, kad prasītāja atradās atbildētājas mediķu uzraudzībā, proti, par sešām pēcoperācijas dienām, jo līdz 2008.gada 1.augustam viņai nekas nebija zināms par 2004.gadā veiktās operācijas laikā viņas vēdera dobumā atstāto medicīnisko instrumentu, tādēļ viņa savas...

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) uzskata par pilnīgi nepieņemamu Tieslietu ministrijas rīcību neiesaistot likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" grozījumu izstrādē žurnālistu profesionālo organizāciju pārstāvjus un Valsts sekretāru sanāksmē 15. janvārī izsludinātos likuma grozījumus uzskata par vārda brīvības būtisku ierobežojumu.Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā paredz plašākus ierobežojumus informācijas publiskošanai par kriminālprocesiem un vēl vairāk ierobežos žurnālistu tiesības informēt sabiedrību par tai svarīgiem notikumiem. LŽA uzskata, ka ministrijas iecerētie grozījumi ir pārspīlēts privātuma aizskāruma ierobežošanas mēģinājums, bet patiesībā to mērķis ir panākt situāciju, ka medijiem tiks liegts ziņot par jebkādu krimināllietu iztiesāšanu un izmeklēšanas gaitu, kamēr nav pieņemts galīgais tiesas lēmums. Kā zināms, Latvijā tiesu galīgā un nepārsūdzamā lēmuma pieņemšana var ilgt pat gadiem (piem., Aivara Lemberga un digitālās televīzijas krimināllietu iztiesāšana), tādējādi sabiedrībai liedzot iespēju sekot līdzi tai nozīmīgiem tiesu procesiem. Jau tagad medijiem ir pienākums ievērot nevainīguma prezumpciju, arī paši mediji ir pieņēmuši un ievēro savus Ētikas kodeksus, kas ir...

Augstākā tiesa (AT) ir veikusi tiesu prakses apkopojumu "Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās". Tiesu prakses apkopojums akceptēts Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu sanāksmē 13.janvārī. Pētījumu veicis Dr. habil. iur. Kalvis Torgāns, Mg. iur. Aldis Laviņš un Mg. iur. Andrejs Stupins, AT Judikatūras nodaļa un AT Civillietu departaments. Apkopojumā analizēti gan kasācijas instances, gan arī citu instanču tiesu nolēmumi. Apkopojums aptver civillietas, kuras izskatītas laika posmā no 2006.gada, kad izdarīti grozījumi Civillikuma (CL) 1635.pantā, līdz 2014.gada augustam. Šajā laikā kasācijas instances tiesa ir pieņēmusi vairāk nekā 500 nolēmumus lietās, kurās prasīta morālā kaitējuma atlīdzība. Apkopojuma autori ir aplūkojuši praktiski visus nolēmumus, kas pieņemti šajās lietās un ir pieejami Tiesu informācijas sistēmā. Sākotnēji tika atlasīti tuvu simtam nozīmīgu spriedumu, kuros ietvertas atziņas par morālā kaitējuma atlīdzības dažādiem aspektiem, taču izpētes laikā aplūkoto lietu skaits pieauga, jo kļuva redzams, ka vēlams analizēt arī vismaz daļu no vairāk nekā divsimt izskatītajām lietām, kurās kasācijas tiesvedības ierosināšana ir...

Satversmes tiesa 2014. gada 29. decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-06-03 „Par Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumu Nr. 331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” 3. punkta, 5.5. apakšpunkta, 7. punkta un 10. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam un 105. pantam, kā arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam”. Apstrīdētās normas Apstrīdētās normas noteica kārtību, kādā aprēķināms apdrošināšanas atlīdzības apmērs par cietušās personas sāpēm un garīgajām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas dēļ, kā arī noteica atlīdzības apmērus. Noteikumi citastarp paredzēja: - apdrošināšanas atlīdzību no 80 līdz 200 latiem (120 līdz 290 euro), ja cietušajai personai ir vidēja smaguma miesas bojājumi, - atlīdzību no 250 līdz 400 latiem (300 līdz 570 euro), ja cietušajai personai ir smagi miesas bojājumi, - atlīdzības kopējo apmēru līdz 1000 latiem (1430 euro) katrai ceļu satiksmes...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 2014.gada 25.novembrī pasludināja spriedumu lietā Liepiņš pret Latviju, vienbalsīgi atzīstot, ka ir pārkāptas Valda Liepiņa (iesniedzējs) Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6.panta 1.punktā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo iesniedzējam bija liegta iespēja piedalīties viņa krimināllietas iztiesāšanā kasācijas instancē. Iesniedzēja prasību par morālā kaitējuma atlīdzību 50 000 EUR apmērā Tiesa uzskatīja par pārmērīgu, kompensācijā piešķirot 2 000 EUR. Spriedumā Tiesa uzsvēra, ka, tā kā kasācijas instances tiesa nenoskaidro lietas faktiskos apstākļus un nepārbauda pierādījumus, tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt garantētas arī gadījumā, kad lieta kasācijas instancē tiek izskatīta iesniedzējam klāt neesot, ja viņam ir bijusi nodrošināta iespēja tikt uzklausītam pirmajā instancē. Tāpēc nav pamata secināt, ka iesniedzēja klāt neesamība kasācijas instances tiesas sēdē pati par sevi ir uzskatāma par Konvencijas 6.panta 1.punkta pārkāpumu. Tomēr Tiesa atgādināja tās judikatūrā nostiprināto pamatprincipu, ka viens no "taisnīgas tiesas" jēdziena elementiem Konvencijas 6.panta 1.punkta izpratnē ir pušu līdztiesības...

Augstākās tiesas(AT) Administratīvo lietu departaments 13.novembrī apturēja tiesvedību lietā par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālu jautājumu. Augstākā tiesa konstatēja, ka konkrētajā lietā vērtējamais konkurences tiesību pārkāpums nav tāds, kas būtu ietekmējis tirdzniecību starp dalībvalstīm, tādējādi strīds izšķirams, piemērojot Latvijas tiesības - Konkurences likumu. Tomēr vairāki apsvērumi liek Augstākajai tiesai uzdot prejudiciālu jautājumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību normu interpretāciju attiecībā uz aizliegtām vienošanām. Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu: Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta 1.punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai konstatētu, ka uzņēmums ir iesaistījies konkurenci ierobežojošā nolīgumā, ir jāpierāda uzņēmuma amatpersonas personīgā rīcība, informētība par vai piekrišana tādas personas rīcībai, kura sniedz uzņēmumam ārpakalpojumu un vienlaikus darbojas citu eventuālā aizliegtā nolīguma dalībnieku labā? Augstākā tiesa apturēja tiesvedību lietā līdz Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Lēmums nav pārsūdzams. Lietā ir tālākminētie fakti: Pieteicējas SIA "Pārtikas kompānija", SIA "Ausma grupa"...

Satversmes tiesa 10. oktobrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-04-03 "Par Rīgas domes 2013. gada 18.jūnija saistošo noteikumu Nr. 221 "Kultūras un atpūtas parka "Mežaparks" teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" 55. un 56. punkta, kā arī pielikuma Nr. 1 "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana", ciktāl tie attiecas uz nekustamā īpašuma Pāvu ielā 10, Rīgā (kadastra Nr. 0100 095 0003) plānoto (atļauto) izmantošanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam", kurā atzīts, ka Pāvu ielas nekustamā īpašuma īpašnieka tiesību ierobežojums (aizliegums būvēt dzīvojamās mājas) ir samērīgs. Apstrīdētās normas un lietas fakti Lieta ierosināta pēc SIA "NIF Zemes īpašumi" konstitucionālās sūdzības. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka tā esot iegādājusies nekustamo īpašumu Pāvu ielā, paļaujoties uz to, ka Rīgas teritorijas plānojums šajā īpašuma pieļauj dzīvojamo māju celtniecību. Tomēr Rīgas dome vēlāk esot pieņēmusi Mežaparka teritorijas lokālplānojumu, kurā citastarp aizliegta jaunu dzīvojamo ēku būvniecība minētajā īpašumā. Lokālplānojums pieļauj tikai parka darbībai nepieciešamo būvju, mazumtirdzniecības objektu, u.tml. izvietošanu. Sūdzības...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta (Tiesa) 24.jūlijā pasludināja spriedumu lietā Čalovskis pret Latviju. Savā 2013. gada 28.marta pieteikumā Tiesai, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 3. pantu, Deniss Čalovskis (iesniedzējs) sūdzējās par to, ka, lemjot par viņa izdošanu uz ASV, atbildīgās Latvijas iestādes, nebija pienācīgi izvērtējušas iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus, kuri rastos, ja viņš tiktu izdots ASV. Iesniedzējs arī sūdzējās, ka viņa ievietošana aiz metāla nožogojuma Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas sēdes laikā bija viņa cieņu pazemojoša un ka policijas darbinieki pirms tiesas sēdes esot viņam likuši pārvilkt pāri galvai jakas kapuci. Savukārt, atsaucoties uz Konvencijas 5. pantu (apcietinājuma piemērošana, procesuālās garantijas, kontrole pār piemēroto apcietinājumu), iesniedzējs apgalvoja, ka aizturēšanas laikā viņam netika nodrošināta juridiskā palīdzība, ka pati aizturēšana un tai sekojošā izdošanas apcietinājuma piemērošana bija nelikumīga, ka viņam un viņa aizstāvim savlaicīgi netika dota iespēja iepazīties ar izdošanas lūguma materiāliem. Visbeidzot, iesniedzējs apgalvoja, ka Latvijas tiesību akti neparedz efektīvu...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 27.jūnijā, rakstveida procesā izskatot sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Lady Taxi” kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu, nolēma AT Civillietu tiesu palātas spriedumu atstāt negrozītu, bet kasācijas sūdzību noraidīt. Civillietu departamenta spriedums nav pārsūdzams. Līdz ar to stājas spēkā spriedums, ar kuru apmierināta maksātnespējīgās SIA „Taxi Nurx” prasība par aizliegumu SIA „Lady Taxi” izmantot savā komercdarbībā MSIA „Taxi Nurx” piederošo preču zīmi „Lady Taxi”, domēna vārdam lady-taxi.lv identisku vai līdzīgu apzīmējumu saistībā ar taksometru pakalpojumu sniegšanu vai piedāvāšanu saistībā ar apzīmējumu „Lady Taxi” un apzīmējuma „Lady Taxi” izmantošanu lietišķajos dokumentos un reklāmā. SIA „Taxi Nurx” prasību tiesā par preču zīmes un domēna vārda nelikumīgas izmantošanas aizliegšanu pret SIA „Lady Taxi” iesniedza 2009.gada 22.aprīlī. Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājas darbības veids ir taksometru pakalpojumi un savā uzņēmējdarbībā tā izmanto preču zīmi „Lady Taxi”, kā arī 2006.gada decembrī uz SIA „Taxi Nurx” vārda tika reģistrēts domēna vārds lady-taxi.lv. 2006.gada...

Tieslietu padome uzklausīja Tieslietu ministrijas informāciju par tā sauktā tiesu namu koncepta virzību, kas paredz pārskatīt līdzšinējās tiesu darbības teritorijas un apgabaltiesas darbības teritorijā esošās rajonu (pilsētu) tiesu teritorijas apvienot, juridiski izveidojot vienu pirmās instances tiesu, līdzšinējās tiesas pārveidojot par tiesu namiem. Tādējādi līdzšinējo piecu līdz desmit rajonu (pilsētu) tiesu vietā apgabaltiesas darbības teritorijā būtu viena rajona (pilsētas) tiesa. Reformas mērķis ir tiesu darba optimizācija un efektivitātes paaugstināšana, jo šobrīd Latvijā ir novērojamas būtiskas tiesnešu noslodzes atšķirības. Saskaņā ar 2013.gada datiem rajonu (pilsētu) tiesu līmenī saņemto un izskatīto civillietu un krimināllietu skaits vienam tiesnesim dažādās tiesās var atšķirties pat vairāk kā četras reizes. Apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu apvienošana paredzama pakāpeniski. Sākotnēji reformu paredzēts ieviest Rīgas tiesu apgabalā, apvienojot rajonu (pilsētu) tiesu teritorijas, kā rezultātā tiktu izveidota viena tiesa (kā juridiska vienība), kuras teritorija atbilstu visa Rīgas tiesu apgabala teritorijai. Šai Rīgas pirmās instances tiesai būtu tiesu nami (pašreizējas Rīgas...

Satversmes tiesa 2014. gada 7.jūlijā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-17-01 "Par likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. panta pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam", kurā atzīts, ka norma, kas nosaka īres līguma saistošo spēku nākamajam dzīvojamās telpas īpašniekam, piespiedu izsoles gadījumā nerada personai nesamērīgu īpašuma tiesību ierobežojumu Apstrīdētā norma Likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. panta pirmais teikums: "Ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi." Augstākā juridiska spēka norma Satversmes 105. pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Satversmes tiesa atzina, ka izskatāmās lietas ietvaros ir vērtējama apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Lietas fakti Lietā ir apvienotas divas lietas, viena...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) informē, ka Augstākā tiesa ar 2014.gada 15.maija lēmumu ir atteikusi ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar SIA „Forvards - V” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 10.februāra spriedumu. Tas nozīmē, ka ir stājies spēkā 2014.gada 10.februāra Administratīvā apgabaltiesas spriedums, ar kuru tiesa atzina, ka SIA „Forvards - V” nebija tiesību uz priekšnodokļa atskaitījumiem 42 583,85 latu apmērā no grāmatvedības uzskaitē iegrāmatotajiem darījumiem, nebija tiesību 2005.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļaut un uzskaitīt izmaksas 94 477 latu apmērā, kā arī aprēķināt nolietojumu nodokļu vajadzībām 116 038 524 latu apmērā. Tiesa savā spriedumā arī atzina, ka SIA "Forvards-V" zināja vai tam būtu vajadzējis zināt, ka minētais darījums ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanu. Pirms tam, skatot minēto lietu Augstākās tiesas Senātā, tas vērsās Eiropas Savienības tiesā ar jautājumiem par ES normu interpretāciju saistībā ar tiesībām liegt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitīšanu, jo Senātam pastāvēja šaubas par ES normas...