TIESU PRAKSE

Satversmes tiesa 2014. gada 29. decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-06-03 „Par Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumu Nr. 331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” 3. punkta, 5.5. apakšpunkta, 7. punkta un 10. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam un 105. pantam, kā arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam”. Apstrīdētās normas Apstrīdētās normas noteica kārtību, kādā aprēķināms apdrošināšanas atlīdzības apmērs par cietušās personas sāpēm un garīgajām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas dēļ, kā arī noteica atlīdzības apmērus. Noteikumi citastarp paredzēja: - apdrošināšanas atlīdzību no 80 līdz 200 latiem (120 līdz 290 euro), ja cietušajai personai ir vidēja smaguma miesas bojājumi, - atlīdzību no 250 līdz 400 latiem (300 līdz 570 euro), ja cietušajai personai ir smagi miesas bojājumi, - atlīdzības kopējo apmēru līdz 1000 latiem (1430 euro) katrai ceļu satiksmes...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 2014.gada 25.novembrī pasludināja spriedumu lietā Liepiņš pret Latviju, vienbalsīgi atzīstot, ka ir pārkāptas Valda Liepiņa (iesniedzējs) Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6.panta 1.punktā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo iesniedzējam bija liegta iespēja piedalīties viņa krimināllietas iztiesāšanā kasācijas instancē. Iesniedzēja prasību par morālā kaitējuma atlīdzību 50 000 EUR apmērā Tiesa uzskatīja par pārmērīgu, kompensācijā piešķirot 2 000 EUR. Spriedumā Tiesa uzsvēra, ka, tā kā kasācijas instances tiesa nenoskaidro lietas faktiskos apstākļus un nepārbauda pierādījumus, tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt garantētas arī gadījumā, kad lieta kasācijas instancē tiek izskatīta iesniedzējam klāt neesot, ja viņam ir bijusi nodrošināta iespēja tikt uzklausītam pirmajā instancē. Tāpēc nav pamata secināt, ka iesniedzēja klāt neesamība kasācijas instances tiesas sēdē pati par sevi ir uzskatāma par Konvencijas 6.panta 1.punkta pārkāpumu. Tomēr Tiesa atgādināja tās judikatūrā nostiprināto pamatprincipu, ka viens no "taisnīgas tiesas" jēdziena elementiem Konvencijas 6.panta 1.punkta izpratnē ir pušu līdztiesības...

Augstākās tiesas(AT) Administratīvo lietu departaments 13.novembrī apturēja tiesvedību lietā par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālu jautājumu. Augstākā tiesa konstatēja, ka konkrētajā lietā vērtējamais konkurences tiesību pārkāpums nav tāds, kas būtu ietekmējis tirdzniecību starp dalībvalstīm, tādējādi strīds izšķirams, piemērojot Latvijas tiesības - Konkurences likumu. Tomēr vairāki apsvērumi liek Augstākajai tiesai uzdot prejudiciālu jautājumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību normu interpretāciju attiecībā uz aizliegtām vienošanām. Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu: Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta 1.punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai konstatētu, ka uzņēmums ir iesaistījies konkurenci ierobežojošā nolīgumā, ir jāpierāda uzņēmuma amatpersonas personīgā rīcība, informētība par vai piekrišana tādas personas rīcībai, kura sniedz uzņēmumam ārpakalpojumu un vienlaikus darbojas citu eventuālā aizliegtā nolīguma dalībnieku labā? Augstākā tiesa apturēja tiesvedību lietā līdz Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Lēmums nav pārsūdzams. Lietā ir tālākminētie fakti: Pieteicējas SIA "Pārtikas kompānija", SIA "Ausma grupa"...

Satversmes tiesa 10. oktobrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-04-03 "Par Rīgas domes 2013. gada 18.jūnija saistošo noteikumu Nr. 221 "Kultūras un atpūtas parka "Mežaparks" teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" 55. un 56. punkta, kā arī pielikuma Nr. 1 "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana", ciktāl tie attiecas uz nekustamā īpašuma Pāvu ielā 10, Rīgā (kadastra Nr. 0100 095 0003) plānoto (atļauto) izmantošanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam", kurā atzīts, ka Pāvu ielas nekustamā īpašuma īpašnieka tiesību ierobežojums (aizliegums būvēt dzīvojamās mājas) ir samērīgs. Apstrīdētās normas un lietas fakti Lieta ierosināta pēc SIA "NIF Zemes īpašumi" konstitucionālās sūdzības. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka tā esot iegādājusies nekustamo īpašumu Pāvu ielā, paļaujoties uz to, ka Rīgas teritorijas plānojums šajā īpašuma pieļauj dzīvojamo māju celtniecību. Tomēr Rīgas dome vēlāk esot pieņēmusi Mežaparka teritorijas lokālplānojumu, kurā citastarp aizliegta jaunu dzīvojamo ēku būvniecība minētajā īpašumā. Lokālplānojums pieļauj tikai parka darbībai nepieciešamo būvju, mazumtirdzniecības objektu, u.tml. izvietošanu. Sūdzības...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta (Tiesa) 24.jūlijā pasludināja spriedumu lietā Čalovskis pret Latviju. Savā 2013. gada 28.marta pieteikumā Tiesai, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 3. pantu, Deniss Čalovskis (iesniedzējs) sūdzējās par to, ka, lemjot par viņa izdošanu uz ASV, atbildīgās Latvijas iestādes, nebija pienācīgi izvērtējušas iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus, kuri rastos, ja viņš tiktu izdots ASV. Iesniedzējs arī sūdzējās, ka viņa ievietošana aiz metāla nožogojuma Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas sēdes laikā bija viņa cieņu pazemojoša un ka policijas darbinieki pirms tiesas sēdes esot viņam likuši pārvilkt pāri galvai jakas kapuci. Savukārt, atsaucoties uz Konvencijas 5. pantu (apcietinājuma piemērošana, procesuālās garantijas, kontrole pār piemēroto apcietinājumu), iesniedzējs apgalvoja, ka aizturēšanas laikā viņam netika nodrošināta juridiskā palīdzība, ka pati aizturēšana un tai sekojošā izdošanas apcietinājuma piemērošana bija nelikumīga, ka viņam un viņa aizstāvim savlaicīgi netika dota iespēja iepazīties ar izdošanas lūguma materiāliem. Visbeidzot, iesniedzējs apgalvoja, ka Latvijas tiesību akti neparedz efektīvu...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 27.jūnijā, rakstveida procesā izskatot sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Lady Taxi” kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu, nolēma AT Civillietu tiesu palātas spriedumu atstāt negrozītu, bet kasācijas sūdzību noraidīt. Civillietu departamenta spriedums nav pārsūdzams. Līdz ar to stājas spēkā spriedums, ar kuru apmierināta maksātnespējīgās SIA „Taxi Nurx” prasība par aizliegumu SIA „Lady Taxi” izmantot savā komercdarbībā MSIA „Taxi Nurx” piederošo preču zīmi „Lady Taxi”, domēna vārdam lady-taxi.lv identisku vai līdzīgu apzīmējumu saistībā ar taksometru pakalpojumu sniegšanu vai piedāvāšanu saistībā ar apzīmējumu „Lady Taxi” un apzīmējuma „Lady Taxi” izmantošanu lietišķajos dokumentos un reklāmā. SIA „Taxi Nurx” prasību tiesā par preču zīmes un domēna vārda nelikumīgas izmantošanas aizliegšanu pret SIA „Lady Taxi” iesniedza 2009.gada 22.aprīlī. Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājas darbības veids ir taksometru pakalpojumi un savā uzņēmējdarbībā tā izmanto preču zīmi „Lady Taxi”, kā arī 2006.gada decembrī uz SIA „Taxi Nurx” vārda tika reģistrēts domēna vārds lady-taxi.lv. 2006.gada...

Tieslietu padome uzklausīja Tieslietu ministrijas informāciju par tā sauktā tiesu namu koncepta virzību, kas paredz pārskatīt līdzšinējās tiesu darbības teritorijas un apgabaltiesas darbības teritorijā esošās rajonu (pilsētu) tiesu teritorijas apvienot, juridiski izveidojot vienu pirmās instances tiesu, līdzšinējās tiesas pārveidojot par tiesu namiem. Tādējādi līdzšinējo piecu līdz desmit rajonu (pilsētu) tiesu vietā apgabaltiesas darbības teritorijā būtu viena rajona (pilsētas) tiesa. Reformas mērķis ir tiesu darba optimizācija un efektivitātes paaugstināšana, jo šobrīd Latvijā ir novērojamas būtiskas tiesnešu noslodzes atšķirības. Saskaņā ar 2013.gada datiem rajonu (pilsētu) tiesu līmenī saņemto un izskatīto civillietu un krimināllietu skaits vienam tiesnesim dažādās tiesās var atšķirties pat vairāk kā četras reizes. Apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu apvienošana paredzama pakāpeniski. Sākotnēji reformu paredzēts ieviest Rīgas tiesu apgabalā, apvienojot rajonu (pilsētu) tiesu teritorijas, kā rezultātā tiktu izveidota viena tiesa (kā juridiska vienība), kuras teritorija atbilstu visa Rīgas tiesu apgabala teritorijai. Šai Rīgas pirmās instances tiesai būtu tiesu nami (pašreizējas Rīgas...

Satversmes tiesa 2014. gada 7.jūlijā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-17-01 "Par likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. panta pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam", kurā atzīts, ka norma, kas nosaka īres līguma saistošo spēku nākamajam dzīvojamās telpas īpašniekam, piespiedu izsoles gadījumā nerada personai nesamērīgu īpašuma tiesību ierobežojumu Apstrīdētā norma Likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. panta pirmais teikums: "Ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi." Augstākā juridiska spēka norma Satversmes 105. pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Satversmes tiesa atzina, ka izskatāmās lietas ietvaros ir vērtējama apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Lietas fakti Lietā ir apvienotas divas lietas, viena...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) informē, ka Augstākā tiesa ar 2014.gada 15.maija lēmumu ir atteikusi ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar SIA „Forvards - V” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 10.februāra spriedumu. Tas nozīmē, ka ir stājies spēkā 2014.gada 10.februāra Administratīvā apgabaltiesas spriedums, ar kuru tiesa atzina, ka SIA „Forvards - V” nebija tiesību uz priekšnodokļa atskaitījumiem 42 583,85 latu apmērā no grāmatvedības uzskaitē iegrāmatotajiem darījumiem, nebija tiesību 2005.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļaut un uzskaitīt izmaksas 94 477 latu apmērā, kā arī aprēķināt nolietojumu nodokļu vajadzībām 116 038 524 latu apmērā. Tiesa savā spriedumā arī atzina, ka SIA "Forvards-V" zināja vai tam būtu vajadzējis zināt, ka minētais darījums ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanu. Pirms tam, skatot minēto lietu Augstākās tiesas Senātā, tas vērsās Eiropas Savienības tiesā ar jautājumiem par ES normu interpretāciju saistībā ar tiesībām liegt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitīšanu, jo Senātam pastāvēja šaubas par ES normas...

Augstākā tiesa veikusi apkopojumu "Tiesu prakse lietās par darījumu apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem maksātnespējas procesu ietvaros". Pētījuma ietvaros ir apzinātas tiesu praksē nostiprinājušās atziņas, tipiskākās situācijas, kā arī jautājumi, kas pusēm un tiesai ir sagādājuši vislielākās grūtības. Parādnieka iepriekš veikto darījumu apstrīdēšana un zaudējumu piedziņa no parādnieka pārstāvjiem ir maksātnespējas procesa pasākumi, kas tiek veikti kreditoru kopuma interešu vārdā, lai atgūtu līdzekļus kreditoru prasījumu apmierināšanai. Darījumu apstrīdēšanas un zaudējumu piedziņas prakse būtiski ietekmē arī kopējās komerctiesiskās vides drošību. Efektīva, prognozējama un konsekventa prakse ļauj mazināt negodprātīgu rīcību komersantu savstarpējās attiecībās, tas ir, tai ir arī preventīva nozīme. Augstākās tiesas pētījums aptver apelācijas instances un Augstākās tiesas Senāta nolēmumus laika posmā no 2008.gada līdz 2014.gada sākumam. Analīzei izmantotas 46 lietas par darījumu apstrīdēšanu maksātnespējas procesa ietvaros, savukārt zaudējumu piedziņa no parādnieka pārstāvjiem skatīta 18 lietās. Tiesu prakses pētījumu veicis zvērinātu advokātu biroja "Delotte Legal" vadošais jurists Helmuts Jauja sadarbībā ar...

Satversmes tiesa 24.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-12-01 "Par Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta, ciktāl tas skar transportlīdzekļa īpašnieka tiesības administratīvo pārkāpumu lietvedībā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam". Tiesa konstatējusi, ka gadījumā, kad vadītājs, kas nav transportlīdzekļa īpašnieks, nesamaksā naudas sodu labprātīgi, administratīvā atbildība būtībā tiek pārnesta no pārkāpēja uz transportlīdzekļa īpašnieku, kuram nav iespēju tikt uzklausītam. Apstrīdētā norma Ceļu satiksmes likuma 43.2 pants regulē procedūru, kādā tiek uzlikts sods par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem. Citastarp norma paredz, ka, ja uzliktais naudas sods nav samaksāts noteiktajā termiņā, stājas spēkā aizliegums transportlīdzeklim veikt valsts tehnisko apskati un reģistrēt to transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Turklāt naudas sods piedzenams no transportlīdzekļa īpašnieka. Augstākā juridiska spēka norma Satversmes 92. pants: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu...

Satversmes tiesa 23.aprīlī pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-15-01 "Par Robežsardzes likuma 49.panta pirmās daļas vārdu "apvienoties arodbiedrībās" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 102.pantam un 108.panta otrajam teikumam". Tiesa secināja, ka aizliegums robežsargiem apvienoties arodbiedrībās nesamērīgi ierobežo pamattiesības. Robežsardzes likuma 49.panta pirmā daļa paredz, ka robežsargiem aizliegts apvienoties arodbiedrībās, organizēt streikus un piedalīties tajos. Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 102.pants: "Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās." Satversmes 108.panta otrais teikums: "Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijas Republikas tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētais tiesību ierobežojums, proti, aizliegums robežsargiem dibināt arodbiedrības, ir nesamērīgs un sabiedrībā nepastāv vajadzība pēc tāda ierobežojuma. Tiesas secinājumi un lēmums Par likumdevēja pienākumu arodbiedrību brīvības aizsardzībā Satversmes tiesa norādīja, ka likumdevējam ir pienākums pieņemt tādus tiesību aktus, kas ļautu personām apvienoties arodbiedrībās un tādējādi īstenot savu biedrošanās brīvību. Satversmes 108. panta otrā teikuma formulējums "valsts aizsargā" uzliek valstij īpašu pienākumu...

Ministru kabineta sēdē 8. aprīlī slēgtajā sēdes daļā uzklausīja un pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Pārskats par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības tiesas un Vispārējās tiesas lietās no 2013.gada 1.marta līdz 2014.gada 28.februārim”. Informatīvajā ziņojumā apkopota informācija par Latvijas dalību Eiropas Savienības tiesas un Vispārējās tiesas (turpmāk abas kopā sauktas – ES tiesas), Tieslietu ministrijas īstenoto pārstāvību, kā arī galvenie secinājumi. Aktīvo lietu* skaita salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda aktīvo lietu skaitu Atskaites periodā 01.03.2013.-28.02.2014. Iepriekšējā periodā 01.03.2012.-29.02.2013. Latvijas Citu valstu Latvijas Citu valstu Prejudiciālās lietas 10 5 16 7 Tiešās lietas 1 4 2 10 Apelācijas: 1 0 1 1 Atzinuma lūgumi 2 0 Kopā: 23 37 *lietas, kuras ir kādā no tiesvedības stadijām vai par kurām attiecīgajā periodā ir pieņemts spriedums Galvenie secinājumi: Latvija uzvar...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 26.martā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums daļā par pieteicējas psiholoģisko izspaidošanu dienesta laikā Valsts robežsardzē, bet apmierināts pieteikums daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 50 latu apmērā saistībā ar darba samaksas neizmaksāšanu. Augstākā tiesa atzinusi, ka apgabaltiesas secinājums, ka pieteicēja nav tikusi pakļauta mobingam, nav pietiekami pamatots. Līdz ar to apelācijas instances tiesai būs vēlreiz jāvērtē vairāki pieteicējas argumenti, kurus viņa norādījusi kā mobingu raksturojošus, piemēram: nav skaidrs, kāpēc pieteicēja tika pārcelta uz attālo dienesta vietu; nav pienācīgi noskaidrots, vai pretendente uz pieteicējai apsolīto amatu pati pieteicās konkursam, vai arī viņas kandidatūra tika ieteikta; nav saprotams, kāpēc pieteicējai atšķirībā no amatpersonām netika piešķirts apmaksāts mācību atvaļinājums; pieteicējai netika piešķirta krūšu nozīme, kura pienākas par priekšzīmīgu dienestu un pieciem nepārtrauktiem izdienas gadiem, kaut arī pieteicējai bija gan apbalvojumi par priekšzīmīgu dienestu, gan nepieciešamais izdienas stāžs; nav noskaidrots, kāpēc pieteicējai netika izmaksāta darba samaksa, un citi argumenti....

Satversmes tiesa 19.martā pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-13-01 "Par Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārejas noteikumu 8. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam". Apturot kompensācijas izmaksu un neatbrīvojot zemes īpašniekus no pienākuma nodrošināt labvēlīgus apstākļus aizsargājamo sugu dzīvniekiem, to nodarīto postījumu izmaksas tiek pilnībā pārliktas uz zemes īpašniekiem Apstrīdētā norma Apstrīdētā norma paredz, ka kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem neaprēķina un neizmaksā 2009., 2010. un 2011. gadā. Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 1. pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 105. pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti Sugu un biotopu aizsardzības likums paredz, ka zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir tiesības saņemt no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem kompensāciju...