TIESU PRAKSE

Satversmes tiesa 12.martā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-23-01 "Par Civilprocesa likuma 363.8 panta astotās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31.oktobrim), ciktāl tā attiecas uz maksātnespējas administratora tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru administrators tiek atcelts no maksātnespējas procesa, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam". Tiesas lēmums par administratora atcelšanu no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesā nav tāds nolēmums, kura pārsūdzības nodrošināšana būtu likumdevēja pienākums Apstrīdētā norma bija spēkā līdz 2010. gada 31.oktobrim un tā citastarp noteica, ka tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu, tajā skaitā par administratora atcelšanu no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesā uz pieteikuma pamata, nav pārsūdzams. Augstākā juridiska spēka norma Satversmes 92. pants: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību." Ņemot vērā pieteikumā ietvertos argumentus,...

Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcē apspriests un akceptēts tiesu prakses apkopojums par Krimināllikuma 317., 318. un 319. panta piemērošanu. Apkopojumu sagatavoja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore juridisko zinātņu doktore Valentija Liholaja sadarbībā ar Augstākās tiesas Judikatūras nodaļu. Pētījumā analizētas krimināllietas, kurās apsūdzība celta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai izdarīts mantkārīgā nolūkā, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, kā arī par valsts amatpersonu bezdarbību, ja amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks. Pētījuma gaitā analizēti 160 nolēmumi 78 krimināllietās, kas stājušies spēkā laikā no 2009. gada līdz 2014. gadam, atsevišķi nolēmumi arī 2008. gadā. No tiem 78 ir pirmās instances tiesas spriedumi, 58 apelācijas instances tiesas nolēmumi un 24 nolēmumi - kasācijas instances tiesas. Izpētot tiesu praksi par Krimināllikuma 317., 318. un 319. panta piemērošanu, secināts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā, 2004.gadā veiktajā, tiesu prakses pētījumā konstatēto, ir vērojamas pozitīvas izmaiņas...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 5.martā, rīcības sēdē izskatot prasītāja kasācijas sūdzību strīdā par dziesmu "Mana vienīgā ziņģe", pieņēma lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību lietā. Šāds lēmums pieņemts, jo tiesnešu kolēģijai nerodas šaubas par zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz ar to stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 14.jūnija spriedums, ar kuru noraidīta Guntara Rača prasība pret Uģi Rūķīti, Jāņa Groduma mantiniekiem, biedrību Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) par autorības nodalīšanu, autoru mantisko tiesību sadalījuma noteikšanu, nesaņemtās autoratlīdzības un likumisko procentu piedziņu. Rīcības sēdes lēmums nav pārsūdzams. Prasītājs prasību tiesā cēlis 2005.gada maijā. Prasītājs norādījis, ka 2000.gadā uzrakstījis dzejoli "Mana vienīgā ziņģe" un nodevis to Jānim Grodumam izmantošanai dziesmā kopā ar sakomponēto melodiju. Lai gan prasītājs nav devis tiesības pārveidot dzejoli, Jānis Grodums daļu no prasītāja dzejoļa aizstājis ar Uģa Rūķīša sarakstītā dzejoļa "... vien tu...." fragmentu. Tādējādi dziesmas "Mana vienīgā ziņģe"...

Ir izveidojusies stabila administratīvo tiesu prakse lietās par bāriņtiesu lēmumiem un tiesas savos nolēmumos nākušas pie svarīgām atziņām - secināts tiesu prakses vispārinājumā „Administratīvo tiesu prakse lietās par bāriņtiesu lēmumiem”, ko veicis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments sadarbībā ar Judikatūras nodaļu un juristi Ivetu Zalpēteri. Vispārinājumā analizētas 92 administratīvās lietas, kas izskatītas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā un Administratīvajā apgabaltiesā laikā no 2005. līdz 2014.gadam. Jautājumi, kas saistīti ar bērnu tiesībām, ir ārkārtīgi būtiski, tādēļ lēmumiem, kas skar bērnu tiesības, izvirzāmas īpaši augstas prasības attiecībā uz to pamatojumu, - norādīts tiesu prakses apkopojuma secinājumos. Visos gadījumos, kad ar administratīvu aktu tiek izlemti jautājumi, kas skar bērnus, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, ir jāizvērtē, vai lēmuma pieņemšanas brīdī pastāvēja priekšnoteikumi tā pieņemšanai un vai lēmums atbilst bērna vislabākajām interesēm. Īpaša uzmanība pētījumā vērsta uz lietām, kas ir par aizgādības tiesību pārtraukšanu un bērna izņemšanu no ģimenes, jo tās skar ļoti nozīmīgas personas tiesības uz...

Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulcē apspriests un atzīts par publiskojamu zvērinātu advokātu biroja "Deloitte Legal" vadošā jurista Helmuta Jaujas veiktais tiesu prakses apkopojums juridiskās personas maksātnespējas procesa lietās. Pētījumā aplūkoti Augstākās tiesas (līdz 2014.gada 1.janvārim - Senāta) Civillietu departamenta nolēmumi, kas pieņemti, izskatot protestus par tiesas nolēmumiem juridiskās personas maksātnespējas procesa lietās laika posmā no 2011.gada līdz 2014.gadam, kas sakrīt ar laiku, kopš ir spēkā pašreizējais Maksātnespējas likums. Civillietu departaments ir pieņēmis nolēmumus arī maksātnespējas procesa lietās, kuras regulē 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likums, un pētījumā ir iekļauti tie nolēmumi, kuru tēzes ir izmantojamas arī pašreiz spēkā esošā Maksātnespējas likuma piemērošanā. Juridiskās personas maksātnespējas procesu lietas izskata rajona (pilsētas) tiesas, un tiesas spriedums par juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu vai arī maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu nav pārsūdzams. Nav pārsūdzami arī tiesas lēmumi, kas pieņemti, izskatot pieteikumus un sūdzības juridiskas personas maksātnespējas procesa lietās. Vienīgā iespēja, kā novērst būtiskus materiālo un procesuālo tiesību...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 5.februārī, rīcības sēdē izskatot pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu lietā par personas izraidīšanu piespiedu kārtā no Latvijas Republikas, atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, atzīstot rajona tiesas spriedumu par tiesisku un pamatotu. Līdz ar rīcības sēdes lēmumu stājas spēkā pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts robežsardzes lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams. Augstākā tiesa rīcības sēdes lēmumā norādījusi, ka rajona tiesa ir apsvērusi lietā nozīmīgos apstākļus un devusi tiem savu novērtējumu. Proti, tiesa ir ne tikai konstatējusi, ka pārsūdzētais lēmums ir pieņemts atbilstoši Imigrācijas likuma regulējumam, bet arī iedziļinājusies cilvēktiesību apsvērumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir konsekventi atzinusi, ka valstij ir tiesības kontrolēt ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos tās teritorijā. Izskatāmajā lietā pārsūdzētais Valsts robežsardzes lēmums ir noslēdzošais posms vairāku lēmumu virknē. Process sākās ar iekšlietu ministra lēmumu, kurš, pamatojoties uz Imigrācijas likuma normām, iekļāva pieteicēju to personu sarakstā, kurām...

Satversmes tiesa 6.februārī ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2014-32-01 "Par Civilprocesa likuma 495. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam". Apstrīdētā Civilprocesa likuma norma savulaik paredzēja, ka šķīrējtiesa pati lemj par strīda pakļautību, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību. Augstākā juridiska spēka norma - Satversmes 92. panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc akciju sabiedrības "Tukuma straume" konstitucionālās sūdzības, kurā bija norādīts, ka sūdzības iesniedzēja esot bijusi atbildētāja vairākos šķīrējtiesas procesos, tomēr šķīrējtiesa neesot bijusi tiesīga izskatīt konkrētās lietas. Vairāk par ierosināto lietu lasiet portālā iepriekš publicētajā informācijā: Ierosināta lieta par šķīrējtiesas kompetenci pašai izlemt jautājumu par strīda pakļautību. Tiesas secinājumi un lēmums Satversmes tiesa norādīja, ka 2014.gada 28.novembrī tā ir pasludinājusi spriedumu, atzīstot apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 92.pantam un spēkā neesošu no sprieduma pasludināšanas dienas. Minētajā spriedumā apstrīdētā norma...

Augstākās tiesas(AT) Civillietu departaments 28.janvārī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru par labu prasītājai no SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" piedzīta 5000 latu morālā kaitējuma kompensācija par savulaik slimnīcā "Linezers" (nosaukums līdz 03.09.2007 - BO VAS slimnīca "Linezers") veiktu operāciju, kuras laikā prasītājai vēdera dobumā atstāts ķirurģisks instruments. Augstākā tiesa atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Augstākā tiesa atzinusi, ka apelācijas instances tiesa nav izdarījusi lietā iesniegto pierādījumu un faktisko apstākļu saturam atbilstošus secinājumus par cēlonisko sakaru starp prasītājai nodarīto kaitējumu un atbildētājas darbinieku prettiesisko rīcību, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. Apelācijas instances tiesa secinājusi, ka atbildētāja ir atbildīga tikai par tām ciešanām un sāpēm, kad prasītāja atradās atbildētājas mediķu uzraudzībā, proti, par sešām pēcoperācijas dienām, jo līdz 2008.gada 1.augustam viņai nekas nebija zināms par 2004.gadā veiktās operācijas laikā viņas vēdera dobumā atstāto medicīnisko instrumentu, tādēļ viņa savas...

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) uzskata par pilnīgi nepieņemamu Tieslietu ministrijas rīcību neiesaistot likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" grozījumu izstrādē žurnālistu profesionālo organizāciju pārstāvjus un Valsts sekretāru sanāksmē 15. janvārī izsludinātos likuma grozījumus uzskata par vārda brīvības būtisku ierobežojumu.Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā paredz plašākus ierobežojumus informācijas publiskošanai par kriminālprocesiem un vēl vairāk ierobežos žurnālistu tiesības informēt sabiedrību par tai svarīgiem notikumiem. LŽA uzskata, ka ministrijas iecerētie grozījumi ir pārspīlēts privātuma aizskāruma ierobežošanas mēģinājums, bet patiesībā to mērķis ir panākt situāciju, ka medijiem tiks liegts ziņot par jebkādu krimināllietu iztiesāšanu un izmeklēšanas gaitu, kamēr nav pieņemts galīgais tiesas lēmums. Kā zināms, Latvijā tiesu galīgā un nepārsūdzamā lēmuma pieņemšana var ilgt pat gadiem (piem., Aivara Lemberga un digitālās televīzijas krimināllietu iztiesāšana), tādējādi sabiedrībai liedzot iespēju sekot līdzi tai nozīmīgiem tiesu procesiem. Jau tagad medijiem ir pienākums ievērot nevainīguma prezumpciju, arī paši mediji ir pieņēmuši un ievēro savus Ētikas kodeksus, kas ir...

Augstākā tiesa (AT) ir veikusi tiesu prakses apkopojumu "Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās". Tiesu prakses apkopojums akceptēts Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu sanāksmē 13.janvārī. Pētījumu veicis Dr. habil. iur. Kalvis Torgāns, Mg. iur. Aldis Laviņš un Mg. iur. Andrejs Stupins, AT Judikatūras nodaļa un AT Civillietu departaments. Apkopojumā analizēti gan kasācijas instances, gan arī citu instanču tiesu nolēmumi. Apkopojums aptver civillietas, kuras izskatītas laika posmā no 2006.gada, kad izdarīti grozījumi Civillikuma (CL) 1635.pantā, līdz 2014.gada augustam. Šajā laikā kasācijas instances tiesa ir pieņēmusi vairāk nekā 500 nolēmumus lietās, kurās prasīta morālā kaitējuma atlīdzība. Apkopojuma autori ir aplūkojuši praktiski visus nolēmumus, kas pieņemti šajās lietās un ir pieejami Tiesu informācijas sistēmā. Sākotnēji tika atlasīti tuvu simtam nozīmīgu spriedumu, kuros ietvertas atziņas par morālā kaitējuma atlīdzības dažādiem aspektiem, taču izpētes laikā aplūkoto lietu skaits pieauga, jo kļuva redzams, ka vēlams analizēt arī vismaz daļu no vairāk nekā divsimt izskatītajām lietām, kurās kasācijas tiesvedības ierosināšana ir...

Satversmes tiesa 2014. gada 29. decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-06-03 „Par Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumu Nr. 331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” 3. punkta, 5.5. apakšpunkta, 7. punkta un 10. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam un 105. pantam, kā arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam”. Apstrīdētās normas Apstrīdētās normas noteica kārtību, kādā aprēķināms apdrošināšanas atlīdzības apmērs par cietušās personas sāpēm un garīgajām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas dēļ, kā arī noteica atlīdzības apmērus. Noteikumi citastarp paredzēja: - apdrošināšanas atlīdzību no 80 līdz 200 latiem (120 līdz 290 euro), ja cietušajai personai ir vidēja smaguma miesas bojājumi, - atlīdzību no 250 līdz 400 latiem (300 līdz 570 euro), ja cietušajai personai ir smagi miesas bojājumi, - atlīdzības kopējo apmēru līdz 1000 latiem (1430 euro) katrai ceļu satiksmes...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 2014.gada 25.novembrī pasludināja spriedumu lietā Liepiņš pret Latviju, vienbalsīgi atzīstot, ka ir pārkāptas Valda Liepiņa (iesniedzējs) Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6.panta 1.punktā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo iesniedzējam bija liegta iespēja piedalīties viņa krimināllietas iztiesāšanā kasācijas instancē. Iesniedzēja prasību par morālā kaitējuma atlīdzību 50 000 EUR apmērā Tiesa uzskatīja par pārmērīgu, kompensācijā piešķirot 2 000 EUR. Spriedumā Tiesa uzsvēra, ka, tā kā kasācijas instances tiesa nenoskaidro lietas faktiskos apstākļus un nepārbauda pierādījumus, tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt garantētas arī gadījumā, kad lieta kasācijas instancē tiek izskatīta iesniedzējam klāt neesot, ja viņam ir bijusi nodrošināta iespēja tikt uzklausītam pirmajā instancē. Tāpēc nav pamata secināt, ka iesniedzēja klāt neesamība kasācijas instances tiesas sēdē pati par sevi ir uzskatāma par Konvencijas 6.panta 1.punkta pārkāpumu. Tomēr Tiesa atgādināja tās judikatūrā nostiprināto pamatprincipu, ka viens no "taisnīgas tiesas" jēdziena elementiem Konvencijas 6.panta 1.punkta izpratnē ir pušu līdztiesības...

Augstākās tiesas(AT) Administratīvo lietu departaments 13.novembrī apturēja tiesvedību lietā par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālu jautājumu. Augstākā tiesa konstatēja, ka konkrētajā lietā vērtējamais konkurences tiesību pārkāpums nav tāds, kas būtu ietekmējis tirdzniecību starp dalībvalstīm, tādējādi strīds izšķirams, piemērojot Latvijas tiesības - Konkurences likumu. Tomēr vairāki apsvērumi liek Augstākajai tiesai uzdot prejudiciālu jautājumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību normu interpretāciju attiecībā uz aizliegtām vienošanām. Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu: Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta 1.punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai konstatētu, ka uzņēmums ir iesaistījies konkurenci ierobežojošā nolīgumā, ir jāpierāda uzņēmuma amatpersonas personīgā rīcība, informētība par vai piekrišana tādas personas rīcībai, kura sniedz uzņēmumam ārpakalpojumu un vienlaikus darbojas citu eventuālā aizliegtā nolīguma dalībnieku labā? Augstākā tiesa apturēja tiesvedību lietā līdz Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Lēmums nav pārsūdzams. Lietā ir tālākminētie fakti: Pieteicējas SIA "Pārtikas kompānija", SIA "Ausma grupa"...

Satversmes tiesa 10. oktobrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-04-03 "Par Rīgas domes 2013. gada 18.jūnija saistošo noteikumu Nr. 221 "Kultūras un atpūtas parka "Mežaparks" teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" 55. un 56. punkta, kā arī pielikuma Nr. 1 "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana", ciktāl tie attiecas uz nekustamā īpašuma Pāvu ielā 10, Rīgā (kadastra Nr. 0100 095 0003) plānoto (atļauto) izmantošanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam", kurā atzīts, ka Pāvu ielas nekustamā īpašuma īpašnieka tiesību ierobežojums (aizliegums būvēt dzīvojamās mājas) ir samērīgs. Apstrīdētās normas un lietas fakti Lieta ierosināta pēc SIA "NIF Zemes īpašumi" konstitucionālās sūdzības. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka tā esot iegādājusies nekustamo īpašumu Pāvu ielā, paļaujoties uz to, ka Rīgas teritorijas plānojums šajā īpašuma pieļauj dzīvojamo māju celtniecību. Tomēr Rīgas dome vēlāk esot pieņēmusi Mežaparka teritorijas lokālplānojumu, kurā citastarp aizliegta jaunu dzīvojamo ēku būvniecība minētajā īpašumā. Lokālplānojums pieļauj tikai parka darbībai nepieciešamo būvju, mazumtirdzniecības objektu, u.tml. izvietošanu. Sūdzības...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta (Tiesa) 24.jūlijā pasludināja spriedumu lietā Čalovskis pret Latviju. Savā 2013. gada 28.marta pieteikumā Tiesai, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 3. pantu, Deniss Čalovskis (iesniedzējs) sūdzējās par to, ka, lemjot par viņa izdošanu uz ASV, atbildīgās Latvijas iestādes, nebija pienācīgi izvērtējušas iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus, kuri rastos, ja viņš tiktu izdots ASV. Iesniedzējs arī sūdzējās, ka viņa ievietošana aiz metāla nožogojuma Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas sēdes laikā bija viņa cieņu pazemojoša un ka policijas darbinieki pirms tiesas sēdes esot viņam likuši pārvilkt pāri galvai jakas kapuci. Savukārt, atsaucoties uz Konvencijas 5. pantu (apcietinājuma piemērošana, procesuālās garantijas, kontrole pār piemēroto apcietinājumu), iesniedzējs apgalvoja, ka aizturēšanas laikā viņam netika nodrošināta juridiskā palīdzība, ka pati aizturēšana un tai sekojošā izdošanas apcietinājuma piemērošana bija nelikumīga, ka viņam un viņa aizstāvim savlaicīgi netika dota iespēja iepazīties ar izdošanas lūguma materiāliem. Visbeidzot, iesniedzējs apgalvoja, ka Latvijas tiesību akti neparedz efektīvu...