TIESU PRAKSE

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 20.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas pieteikums un atcelts Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) lēmums par pārmaksātā ģimenes valsts pabalsta atmaksu. VSAA kasācijas sūdzību tiesa noraidīja. AT spriedums nav pārsūdzams.VSAA pieprasīja pieteicējai, kas kopā ar bērniem dzīvo Latvijā, atmaksāt saņemto ģimenes valsts pabalstu, kas, aģentūras ieskatā, bija izmaksāts nepamatoti, jo konstatēts, ka par to pašu laiku par bērniem pabalstu saņēmis arī bērnu tēvs kā nodarbinātais Apvienotajā Karalistē. Strīds lietā bija par to, kura valsts - Latvija vai Apvienotā Karaliste - konkrētajā gadījumā ir uzskatāma par primāti kompetento valsti minētā pabalsta izmaksai atbilstoši Padomes Regulai (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā un Padomes Regulai (EEK) Nr.574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr. 1408/71. Aģentūra uzskatīja, ka pabalsta saņemšanas laikā pieteicēja nebija obligāti sociāli apdrošināta un līdz ar to nebija uzskatāma par nodarbinātu personu Latvijā....

Rīgas apgabaltiesa apmierinājusi AS "Laima" prasību pret uzņēmumu "Krasniy oktyabr" un SIA "Russian Sweet" lietā par preču zīmes "Lācītis ķepainītis" aizsardzību, atzīstot preču zīmi ""Miška kosolapij" par spēkā neesošu. "Laima" bija iesniegusi prasības pieteikumu par preču zīmes "Miška kosolapij" dzēšanu Latvijas teritorijā uzņēmumam "Krasniy oktyabr", jo šī preču zīme ir sajaucami līdzīga "Laimas" reģistrētajai preču zīmei "Lācītis ķepainītis". Tādējādi tiek veikta preču zīmes aizsardzība, lai patērētājiem un arī pārdevējiem nodrošinātu nesajaucamu produktu identitāti. "Lācītis Ķepainītis" pieejams konfekšu, vafeļu tortes un mini vafeļu tortes veidā. Visus produktus raksturo īpašā "Lācīša Ķepainīša" garša un lāču attēlojums uz iepakojuma. AS "Laima" tāpat kā AS "Staburadze", AS "Gutta", SIA "Staburadzes konditoreja", SIA "Saldumu tirdzniecība" un SIA "NP Logistics" ir SIA "NP Foods" grupas uzņēmumi. Kā ziņots, šī gada 11.martā noslēdzās norvēģu koncerna Orkla un kompānijas "NP Foods" apvienošanās darījums, norvēģiem iegādājoties "NP Foods" piederošos uzņēmumus AS "Laima", AS "Gutta", SIA "NP Foods", AS "Staburadze", SIA "Staburadze...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 6.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts personas pieteikums un uzlikts pienākums Iekšlietu ministrijai nodrošināt, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās izsniedz personai termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem. Imigrācijas likuma 23.panta trešās daļas 2.punktā noteikts, ka šajā likumā neparedzētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem piešķir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks, ja tas atbilst starptautisko tiesību normām vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem. Lietā persona bija pieprasījusi termiņuzturēšanās atļauju, pamatojot lūgumu ar humāniem apsvērumiem. Turpretī iestāde atzina, ka nepastāv humāni apsvērumi, uz kuru pamata termiņuzturēšanās atļauja būtu izsniedzama atbilstoši Imigrācijas likuma 23.panta trešās daļas 2.punktam. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi – lai arī likumā termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamati ir savstarpēji nošķirti – humāni apsvērumi un starptautisko tiesību normas –, to satura noskaidrošana un savstarpējā nošķiršana privātpersonai ir pietiekami sarežģīta, tādēļ Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei,...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 20.aprīlī kopsēdē, izskatot lietu, kurā ir strīds par preču muitas vērtības noteikšanai piemērojamo metodi, nolēma apturēt lietā tiesvedību un uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālu jautājumu. AT šādu lēmumu pieņēma, jo pastāv šaubas par Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 29.panta 1.punkta interpretāciju un Eiropas Savienības Tiesa nav sniegusi šīs normas iztulkojumu. Augstākās tiesas ieskatā, šīs normas interpretācija ir izšķiroša lietas izspriešanā. Pieteicēja SIA "Latspas" 2010.gada martā Daugavpils muitas kontroles punktā kā principiāls noformēja preču tranzīta muitas deklarāciju. Preču tranzītu bija paredzēts veikt no Krievijas Federācijas caur Kopienas teritoriju uz Kazahstānas Republiku. Preču tranzīts netika pabeigts, jo preces Lietuvas Republikas muitas punktā nepienāca. Tādēļ pieteicējai ar Valsts ieņēmumu dienesta 2010.gada 2.novembra lēmumu noteikts pienākums maksāt muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli. Valsts ieņēmumu dienesta lēmums daļā par preču muitas vērtības noteikšanu pamatots ar argumentu, ka aprēķina veikšanas brīdī pēc dienesta rīcībā esošās...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 24.aprīlī, izskatot zvērināta advokāta kasācijas sūdzību, atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pienākuma uzlikšanu Tieslietu ministrijai izsniegt pieprasīto informāciju. Augstākā tiesa spriedumā atzina par pamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka pieteicēja pieprasījums apstrādāt tik lielu informācijas daudzumu nav samērojams ar sabiedrības interesēm, jo vienas personas interesēs tiek ieguldīts neadekvāti liels valsts pārvaldes iestādes darbs. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka pieteicēja informācijas pieprasījums ir saistīts ne vien ar informācijas izsniegšanu, bet arī tās radīšanu, jo Tiesu administrācijas ikdienas darba uzdevumos neietilpst apkopot informāciju tādā formātā, kādā to ir pieprasījis pieteicējs. Turklāt, ņemot vērā iestādes konstatēto, ka prasītā ierobežotas pieejamības informācija nav izsniedzama (jo ar to nevar sasniegt pieteicēja norādīto mērķi), iestādei būtu pašai jānodala vispārpieejamā informācija no ierobežotas pieejamības informācijas. Šāds informācijas pieprasījums iestādei būtu jāizpilda, vienlaikus turpinot pildīt pastāvīgos darba uzdevumus. Tiesas ieskatā, pieteicēja informācijas pieprasījums ir apjomīgs un nav samērojams...

Augstākās tiesas mājaslapā publiskots tiesu prakses apkopojums "Tiesu prakse prasības nodrošināšanas lietās". Pētījumu veikusi juridisko zinātņu doktore Daina Ose sadarbībā ar Augstākās tiesas Judikatūras nodaļu. Apkopojuma mērķis ir izpētīt tiesu prakses attīstības tendences prasības nodrošinājuma piemērošanā laika posmā no 2012.gada un līdz 2014.gadam, analizējot gan Augstākās tiesas Senāta (kopš 2014.gada - Civillietu departamenta) nolēmumus, gan Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas, gan apgabaltiesu, gan rajona (pilsētas) tiesu nolēmumus. Kopumā tika izpētīti vairāk nekā 500 dažādu tiesu instanču pieņemtie nolēmumi, konstatējot tiesu prakses kopīgās un atšķirīgās piemērošanas tendences. Pētījumā ir norādīti spilgtākie tiesu prakses piemēri, lai ilustrētu atsevišķu prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanas gadījumus un vienveidotu izpratni par tiem. Atsevišķos piemēros ir analizēti tādi tiesu prakses gadījumi, kuros ir vērojamas atkāpes no vispārīgās prakses. Pētījuma autore norāda, ka prasības nodrošināšanas prakse ir veidojusies divos posmos, t.i., līdz 2010.gadam, kad Satversmes tiesa 2010.gada 30.marta spriedumā lietā Nr.2009-85-0 norādīja uz šīs tiesu prakses neatbilstošiem secinājumiem atsevišķos piemērošanas...

Satversmes tiesa 16.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-13-01 "Par Civilprocesa likuma 635. panta sestās daļas, ciktāl tā attiecas uz sprieduma izpildīšanas pagriezienu lietās par darba samaksas piedziņu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un trešajam teikumam". Tiesa secinājusi, ka darba devēja tiesības atgūt bez tiesiska pamata piedzītos naudas līdzekļus ir ierobežotas tiktāl, ka var uzskatīt, ka šīs tiesības ir atņemtas pēc būtības Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 635. panta sestā daļa: "Lietās par [....] darba samaksas piedziņu [...] sprieduma izpildīšanas pagrieziens pieļaujams, ja atceltais spriedums pamatots uz prasītāja sniegtām nepatiesām ziņām vai uz viņa iesniegtiem viltotiem dokumentiem." Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 92. panta pirmais un trešais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. [...] Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu." Lietas fakti Lietā apvienotas divas lietas, kas ierosinātas pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību "RMB One" un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "DNB līzings"...

Satversmes tiesa 8.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-34-01 "Par Krimināllikuma 36. panta otrās daļas 1. punkta, 42. panta un 177. panta trešās daļas vārdu "konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta otrajam un trešajam teikumam". Iespēja zaudēt īpašumu ir piemērots līdzeklis personu atturēšanai no mantiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas Apstrīdētās normas Krimināllikuma 36. panta otrās daļas pirmais punkts: Bez pamata nosodtiesātajam var piespriest šādus papildsodus: 1) mantas konfiskācija, (...).Krimināllikuma 42. pants: (1) Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas konfiskāciju var noteikt kā papildsodu. Var konfiscēt arī notiesātā īpašumā esošu mantu, ko tas nodevis citai fiziskajai vai juridiskajai personai.(2) Mantas konfiskāciju var noteikt tikai šā likuma sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos.(3) Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama. Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, attiecina to uz transportlīdzekli.(4) Likums nosaka to notiesātajam vai viņa apgādībā...

Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā publiskots plašs Tiesu prakses apkopojums lietās par sociālās drošības jautājumiem. Apkopojumu veikusi Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Mg.iur Anita Kovaļevska sadarbībā ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentu un Judikatūras nodaļu. Tiesu prakses apkopojuma sagatavošanai Judikatūras nodaļa atlasīja Administratīvās apgabaltiesas un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta apmēram 400 nolēmumus, kas pieņemti 2007.– 2013. gadā. Administratīvās apgabaltiesas nolēmumi tika atlasīti tikai tad, ja tie bija stājušies spēkā. Apkopojuma sagatavošanai tika atlasīti nolēmumi lietās, kas skar sociālā nodrošinājuma sistēmas klasiskos elementus - valsts sociālo apdrošināšanu, sociālo palīdzību un valsts atbalstu valsts sociālo pabalstu veidā. Apkopojumā nav iekļautas atziņas par izdienas pensijām un citām sociālajām garantijām, kas ir saistītas ar noteiktu amatu ieņemšanu, veselības aprūpes pakalpojumiem, uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, izmaksām no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Tāpat apkopojumā nav iekļautas atziņas par tādiem specifiskiem sociālā nodrošinājuma sistēmas jautājumiem kā pabalsts bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, vai pabalsti...

Satversmes tiesa 25. martā pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2014-11-0103 „Par Dabas resursu nodokļa likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkta „f” apakšpunkta, 19.1 panta un Ministru kabineta 2014. gada 14. janvāra noteikumu Nr. 27 „Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 „Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Pienākums maksāt dabas resursu nodokli ir vērsts uz efektīvāku un atbildīgāku dabas resursu izmantošanu un ienākumu nodrošināšanu valsts budžetā. Apstrīdētās normas Apstrīdētās Dabas resursu nodokļa likuma normas ieviesa pienākumu maksāt dabas resursu nodokli to hidroelektrostaciju īpašniekiem, kuru hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir mazāka par diviem megavatiem (turpmāk arī – mazās HES). Nodokļa likme ir 0,00853 euro par 100 kubikmetriem hidrotehniskajai būvei caurplūdušā ūdens. Savukārt apstrīdētie Ministru kabineta noteikumi noteic kārtību, kādā aprēķina hidrotehniskajai būvei caurplūdušā ūdens apjomu. Apstrīdētās Dabas resursu nodokļa likuma normas stājās spēkā 2014. gada...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 16.martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā, kas saistīta ar balsošanu Saeimas vēlēšanās, atrodoties ārvalstīs. Augstākā tiesa atzina, ka Saeimas vēlēšanu likuma 44.panta pirmajā daļā noteiktā kārtība, ka vēlētāji, kas balso ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, saņem Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm, nav pretrunā vēlēšanu principiem.Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka, izsniedzot pieteicējam ārvalstīs izveidotā vēlēšanu iecirknī Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes (atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 44.pantam), netiek aizskartas pieteicēja tiesības uz brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu norisi. Tāpat Centrālās vēlēšanu komisijas rīcība nav pretrunā proporcionālajai vēlēšanu sistēmai. Neviens no minētajiem vēlēšanu principiem netiek pārkāpts, jo, arī balsojot ārvalstīs, vēlētājam ir nodrošinātas tiesības brīvi veidot savus uzskatus un paust savu izvēli, kā arī tiek ievērota proporcionāla pārstāvības veidošana atbilstoši vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Līdz ar to nav konstatējams vēlēšanu tiesību, kas paredzētas Satversmes 8.pantā,...

Satversmes tiesa 12.martā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-23-01 "Par Civilprocesa likuma 363.8 panta astotās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31.oktobrim), ciktāl tā attiecas uz maksātnespējas administratora tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru administrators tiek atcelts no maksātnespējas procesa, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam". Tiesas lēmums par administratora atcelšanu no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesā nav tāds nolēmums, kura pārsūdzības nodrošināšana būtu likumdevēja pienākums Apstrīdētā norma bija spēkā līdz 2010. gada 31.oktobrim un tā citastarp noteica, ka tiesas lēmums par pieteikuma un sūdzības izskatīšanu, tajā skaitā par administratora atcelšanu no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesā uz pieteikuma pamata, nav pārsūdzams. Augstākā juridiska spēka norma Satversmes 92. pants: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību." Ņemot vērā pieteikumā ietvertos argumentus,...

Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcē apspriests un akceptēts tiesu prakses apkopojums par Krimināllikuma 317., 318. un 319. panta piemērošanu. Apkopojumu sagatavoja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore juridisko zinātņu doktore Valentija Liholaja sadarbībā ar Augstākās tiesas Judikatūras nodaļu. Pētījumā analizētas krimināllietas, kurās apsūdzība celta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai izdarīts mantkārīgā nolūkā, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, kā arī par valsts amatpersonu bezdarbību, ja amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks. Pētījuma gaitā analizēti 160 nolēmumi 78 krimināllietās, kas stājušies spēkā laikā no 2009. gada līdz 2014. gadam, atsevišķi nolēmumi arī 2008. gadā. No tiem 78 ir pirmās instances tiesas spriedumi, 58 apelācijas instances tiesas nolēmumi un 24 nolēmumi - kasācijas instances tiesas. Izpētot tiesu praksi par Krimināllikuma 317., 318. un 319. panta piemērošanu, secināts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā, 2004.gadā veiktajā, tiesu prakses pētījumā konstatēto, ir vērojamas pozitīvas izmaiņas...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 5.martā, rīcības sēdē izskatot prasītāja kasācijas sūdzību strīdā par dziesmu "Mana vienīgā ziņģe", pieņēma lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību lietā. Šāds lēmums pieņemts, jo tiesnešu kolēģijai nerodas šaubas par zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz ar to stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 14.jūnija spriedums, ar kuru noraidīta Guntara Rača prasība pret Uģi Rūķīti, Jāņa Groduma mantiniekiem, biedrību Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) par autorības nodalīšanu, autoru mantisko tiesību sadalījuma noteikšanu, nesaņemtās autoratlīdzības un likumisko procentu piedziņu. Rīcības sēdes lēmums nav pārsūdzams. Prasītājs prasību tiesā cēlis 2005.gada maijā. Prasītājs norādījis, ka 2000.gadā uzrakstījis dzejoli "Mana vienīgā ziņģe" un nodevis to Jānim Grodumam izmantošanai dziesmā kopā ar sakomponēto melodiju. Lai gan prasītājs nav devis tiesības pārveidot dzejoli, Jānis Grodums daļu no prasītāja dzejoļa aizstājis ar Uģa Rūķīša sarakstītā dzejoļa "... vien tu...." fragmentu. Tādējādi dziesmas "Mana vienīgā ziņģe"...

Ir izveidojusies stabila administratīvo tiesu prakse lietās par bāriņtiesu lēmumiem un tiesas savos nolēmumos nākušas pie svarīgām atziņām - secināts tiesu prakses vispārinājumā „Administratīvo tiesu prakse lietās par bāriņtiesu lēmumiem”, ko veicis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments sadarbībā ar Judikatūras nodaļu un juristi Ivetu Zalpēteri. Vispārinājumā analizētas 92 administratīvās lietas, kas izskatītas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā un Administratīvajā apgabaltiesā laikā no 2005. līdz 2014.gadam. Jautājumi, kas saistīti ar bērnu tiesībām, ir ārkārtīgi būtiski, tādēļ lēmumiem, kas skar bērnu tiesības, izvirzāmas īpaši augstas prasības attiecībā uz to pamatojumu, - norādīts tiesu prakses apkopojuma secinājumos. Visos gadījumos, kad ar administratīvu aktu tiek izlemti jautājumi, kas skar bērnus, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, ir jāizvērtē, vai lēmuma pieņemšanas brīdī pastāvēja priekšnoteikumi tā pieņemšanai un vai lēmums atbilst bērna vislabākajām interesēm. Īpaša uzmanība pētījumā vērsta uz lietām, kas ir par aizgādības tiesību pārtraukšanu un bērna izņemšanu no ģimenes, jo tās skar ļoti nozīmīgas personas tiesības uz...