TIESU PRAKSE

Augstākā tiesa veikusi apkopojumu "Tiesu prakse lietās par darījumu apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu no parādnieka pārstāvjiem maksātnespējas procesu ietvaros". Pētījuma ietvaros ir apzinātas tiesu praksē nostiprinājušās atziņas, tipiskākās situācijas, kā arī jautājumi, kas pusēm un tiesai ir sagādājuši vislielākās grūtības. Parādnieka iepriekš veikto darījumu apstrīdēšana un zaudējumu piedziņa no parādnieka pārstāvjiem ir maksātnespējas procesa pasākumi, kas tiek veikti kreditoru kopuma interešu vārdā, lai atgūtu līdzekļus kreditoru prasījumu apmierināšanai. Darījumu apstrīdēšanas un zaudējumu piedziņas prakse būtiski ietekmē arī kopējās komerctiesiskās vides drošību. Efektīva, prognozējama un konsekventa prakse ļauj mazināt negodprātīgu rīcību komersantu savstarpējās attiecībās, tas ir, tai ir arī preventīva nozīme. Augstākās tiesas pētījums aptver apelācijas instances un Augstākās tiesas Senāta nolēmumus laika posmā no 2008.gada līdz 2014.gada sākumam. Analīzei izmantotas 46 lietas par darījumu apstrīdēšanu maksātnespējas procesa ietvaros, savukārt zaudējumu piedziņa no parādnieka pārstāvjiem skatīta 18 lietās. Tiesu prakses pētījumu veicis zvērinātu advokātu biroja "Delotte Legal" vadošais jurists Helmuts Jauja sadarbībā ar...

Satversmes tiesa 24.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-12-01 "Par Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta, ciktāl tas skar transportlīdzekļa īpašnieka tiesības administratīvo pārkāpumu lietvedībā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam". Tiesa konstatējusi, ka gadījumā, kad vadītājs, kas nav transportlīdzekļa īpašnieks, nesamaksā naudas sodu labprātīgi, administratīvā atbildība būtībā tiek pārnesta no pārkāpēja uz transportlīdzekļa īpašnieku, kuram nav iespēju tikt uzklausītam. Apstrīdētā norma Ceļu satiksmes likuma 43.2 pants regulē procedūru, kādā tiek uzlikts sods par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem. Citastarp norma paredz, ka, ja uzliktais naudas sods nav samaksāts noteiktajā termiņā, stājas spēkā aizliegums transportlīdzeklim veikt valsts tehnisko apskati un reģistrēt to transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Turklāt naudas sods piedzenams no transportlīdzekļa īpašnieka. Augstākā juridiska spēka norma Satversmes 92. pants: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu...

Satversmes tiesa 23.aprīlī pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-15-01 "Par Robežsardzes likuma 49.panta pirmās daļas vārdu "apvienoties arodbiedrībās" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 102.pantam un 108.panta otrajam teikumam". Tiesa secināja, ka aizliegums robežsargiem apvienoties arodbiedrībās nesamērīgi ierobežo pamattiesības. Robežsardzes likuma 49.panta pirmā daļa paredz, ka robežsargiem aizliegts apvienoties arodbiedrībās, organizēt streikus un piedalīties tajos. Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 102.pants: "Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās." Satversmes 108.panta otrais teikums: "Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijas Republikas tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētais tiesību ierobežojums, proti, aizliegums robežsargiem dibināt arodbiedrības, ir nesamērīgs un sabiedrībā nepastāv vajadzība pēc tāda ierobežojuma. Tiesas secinājumi un lēmums Par likumdevēja pienākumu arodbiedrību brīvības aizsardzībā Satversmes tiesa norādīja, ka likumdevējam ir pienākums pieņemt tādus tiesību aktus, kas ļautu personām apvienoties arodbiedrībās un tādējādi īstenot savu biedrošanās brīvību. Satversmes 108. panta otrā teikuma formulējums "valsts aizsargā" uzliek valstij īpašu pienākumu...

Ministru kabineta sēdē 8. aprīlī slēgtajā sēdes daļā uzklausīja un pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Pārskats par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības tiesas un Vispārējās tiesas lietās no 2013.gada 1.marta līdz 2014.gada 28.februārim”. Informatīvajā ziņojumā apkopota informācija par Latvijas dalību Eiropas Savienības tiesas un Vispārējās tiesas (turpmāk abas kopā sauktas – ES tiesas), Tieslietu ministrijas īstenoto pārstāvību, kā arī galvenie secinājumi. Aktīvo lietu* skaita salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda aktīvo lietu skaitu Atskaites periodā 01.03.2013.-28.02.2014. Iepriekšējā periodā 01.03.2012.-29.02.2013. Latvijas Citu valstu Latvijas Citu valstu Prejudiciālās lietas 10 5 16 7 Tiešās lietas 1 4 2 10 Apelācijas: 1 0 1 1 Atzinuma lūgumi 2 0 Kopā: 23 37 *lietas, kuras ir kādā no tiesvedības stadijām vai par kurām attiecīgajā periodā ir pieņemts spriedums Galvenie secinājumi: Latvija uzvar...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 26.martā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums daļā par pieteicējas psiholoģisko izspaidošanu dienesta laikā Valsts robežsardzē, bet apmierināts pieteikums daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 50 latu apmērā saistībā ar darba samaksas neizmaksāšanu. Augstākā tiesa atzinusi, ka apgabaltiesas secinājums, ka pieteicēja nav tikusi pakļauta mobingam, nav pietiekami pamatots. Līdz ar to apelācijas instances tiesai būs vēlreiz jāvērtē vairāki pieteicējas argumenti, kurus viņa norādījusi kā mobingu raksturojošus, piemēram: nav skaidrs, kāpēc pieteicēja tika pārcelta uz attālo dienesta vietu; nav pienācīgi noskaidrots, vai pretendente uz pieteicējai apsolīto amatu pati pieteicās konkursam, vai arī viņas kandidatūra tika ieteikta; nav saprotams, kāpēc pieteicējai atšķirībā no amatpersonām netika piešķirts apmaksāts mācību atvaļinājums; pieteicējai netika piešķirta krūšu nozīme, kura pienākas par priekšzīmīgu dienestu un pieciem nepārtrauktiem izdienas gadiem, kaut arī pieteicējai bija gan apbalvojumi par priekšzīmīgu dienestu, gan nepieciešamais izdienas stāžs; nav noskaidrots, kāpēc pieteicējai netika izmaksāta darba samaksa, un citi argumenti....

Satversmes tiesa 19.martā pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-13-01 "Par Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārejas noteikumu 8. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam". Apturot kompensācijas izmaksu un neatbrīvojot zemes īpašniekus no pienākuma nodrošināt labvēlīgus apstākļus aizsargājamo sugu dzīvniekiem, to nodarīto postījumu izmaksas tiek pilnībā pārliktas uz zemes īpašniekiem Apstrīdētā norma Apstrīdētā norma paredz, ka kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem neaprēķina un neizmaksā 2009., 2010. un 2011. gadā. Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 1. pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 105. pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti Sugu un biotopu aizsardzības likums paredz, ka zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir tiesības saņemt no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem kompensāciju...

Augstākā tiesa veikusi administratīvo tiesu prakses atziņu apkopojumu būvniecības lietās, skatot tās galvenokārt vides aizsardzības un teritorijas attīstības plānošanas kontekstā. Tiesu prakse analizēta par laika posmu no 2008. gada līdz 2012. gadam. Apkopojumu veidojusi juridisko zinātņu doktore Silvija Meiere sadarbībā ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentu un Judikatūras nodaļu. Ar apkopojumu „Tiesu prakse teritorijas plānošanas, būvniecības un vides lietās 2008–2012” var iepazīties Augstākās tiesas mājaslapā Judikatūras sadaļā pie tiesu prakses apkopojumiem administratīvajās tiesībās. Lietu skaits teritorijas plānošanas, būvniecības un vides lietās pēdējos gados palielinās. Ja 2008.gadā kopumā bijušas 3 vides lietas, 2009.gadā 6 lietas, tad 2012.gadā jau 17 šādas lietas. Ar teritorijas plānošanu saistītu lietu skaits kopumā ir 4–7 lietas gadā. Savukārt būvniecības lietas Senātā 2008.gadā bijušas 6, 2009.gadā 5, 2012.gadā – 20. Detalizētā griezumā vides lietās lielāko pieaugumu veidojušas lietas saistībā ar apbūves ierobežojumiem piekrastes aizsargjoslā, krasta kāpu aizsargjoslā, applūstošajās teritorijās, kā arī lietas par kompensācijām sakarā ar saimnieciskās darbības...

Latvijas tiesu prakse par tiesību pārkāpuma atzīšanu uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un rīcības variantiem, konstatējot šo pārkāpumu, nav vienveidīga - secināts Augstākās tiesas pētījumā par saprātīgiem kriminālprocesa termiņiem un to neievērošanas sekām. Konstatēts, ka salīdzināmos apstākļos saprātīgu termiņu pārkāpumi tiek gan atzīti, gan noliegti, turklāt pārkāpuma konstatēšanas gadījumā piemēroti dažādi tiesiskie risinājumi. 77% no visiem konstatētajiem gadījumiem, kad tikušas pārkāptas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesas rīcības variants ir bijusi vai nu atbrīvošana no soda vai soda "mīkstināšana". Lielākajā daļā gadījumu tiesas izvēlas piemērot vieglāku sodu sankcijas ietvaros. Daudzos gadījumos tiesu nolēmumos konstatējamas argumentācijas nepilnības par to, vai tiesību pārkāpums uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā ir vai nav atzīts, un, ja ir atzīts, kāpēc piemērots konkrētais tiesas rīcības modelis. Tāpat pētījuma autori norāda - tiesas maz izmanto blakus lēmumu institūtu kā iespēju reaģēt ne tikai uz konkrēto pārkāpumu, bet arī mazināt pārkāpumus nākotnē. Ikvienā gadījumā, kad tiek konstatēts tiesību...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 20.februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums un atzīta par prettiesisku Saeimas Kancelejas rīcība, 2008.gada decembrī noslēdzot iepirkuma līgumu ar akciju sabiedrību "Balta", neraugoties uz to, ka ticis iesniegts AS "If P&C Insurance" iesniegums par izsludinātā iepirkuma konkursa procedūras pārkāpumiem. Augstākās tiesa lietu kasācijas kārtībā izskatīja kopsēdē rakstveida procesā sakarā ar Saeimas Kancelejas kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Lieta tiesā tika ierosināta pēc AS "If P&C Insurance" pieteikuma par Saeimas Kancelejas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, kas izpaudusies kā iepirkuma līguma noslēgšana, neskatoties uz to, ka Iepirkumu uzraudzības birojā bija iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Proti, iepirkuma līgums noslēgts 8.30 no rīta nākamajā dienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām, lai gan uz to brīdi Saeimas Kancelejā jau bija saņemta iepriekšējā dienā elektroniski nosūtīta, bet vēl neiereģistrēta pieteicējas sūdzība. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka apelācijas instances tiesa pareizi konstatējusi,...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 13.februārī rīcības sēdē pieņēma lēmumu atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par Valsts ieņēmumu dienesta aprēķināto maksājumu SIA „Cido Grupa” par cukuru saturoša produkta liekajiem krājumiem. Pārbaudījusi apgabaltiesas spriedumu, Augstākā tiesa atzinusi, ka tai nav šaubu par šī sprieduma tiesiskumu. Apgabaltiesas apsvērumi atbilst izskatāmajā lietā taisītajam Augstākās tiesas spriedumam un ar izskatāmo lietu saistītajam Eiropas Savienības Tiesas spriedumam. Līdz ar to stājas spēkā apelācijas instances tiesas 2013.gada 25.aprīļa spriedums, ar kuru noraidīts SIA „Cido Grupa” pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu. Administratīvā apgabaltiesa lietu atkārtoti apelācijas kārtībā skatīja, jo Senāta Administratīvo lietu departaments 2012.gada novembrī atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.Iepriekš Senāts bija apturējis tiesvedību lietā, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālu jautājumu, jo lietā pastāvēja atšķirīgi viedokļi par Eiropas Komisijas Regulas Nr.60/2004 6.panta 3.punkta trešās daļas interpretāciju. Lietā bija izšķirams, vai, aprēķinot maksājumu par liekajiem cukura krājumiem (Komisijas 2004.gada 14.janvāra Regula...

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta daļēji apmierināja akciju sabiedrības „Grindeks” prasību pret akciju sabiedrību „Olainfarm” un atzina par spēkā neesošu preču zīmes „MIDOLAT" "МИДОЛАТ” reģistrāciju no tās reģistrācijas dienas attiecībā uz 5.klases precēm „farmaceitiskie preparāti”. Tiesa aizliedza akciju sabiedrībai „Olainfarm” izmantot vārdiskos apzīmējumus „MILDRONĀTS”, „MIDOLAT” un „МИДОЛАТ” attiecībā uz 5.klases precēm „farmaceitiskie preparāti”, tostarp minēto apzīmējumu lietošanu (uzdrukāšanu, piestiprināšanu) uz precēm vai to iepakojuma, preču piedāvāšanu, laišanu tirgū vai uzglabāšanu šādiem nolūkiem saistībā ar šiem apzīmējumiem, preču importu vai eksportu saistībā ar šiem apzīmējumiem, minēto apzīmējumu izmantošanu lietišķajos dokumentos un reklāmā. Tiesa uzlika pienākumu akciju sabiedrībai „Olainfarm” iznīcināt visas zāles un to iepakojumu, kas marķēti ar vārdiskajiem apzīmējumiem „MILDRONĀTS”, „MIDOLAT” un „МИДОЛАТ” viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Prasību daļā par zaudējumu atlīdzības, morālā kaitējuma atlīdzības un likumisko procentu piedziņu un pienākuma uzlikšanu atsaukt un pilnībā izņemt no tirdzniecības zāles, kas marķētas ar vārdiskajiem apzīmējumiem „MIDOLAT” un „МИДОЛАТ” – tiesa...

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 27.janvārī atjaunoja tiesvedību prasības lietā pret Latvijas Republiku Satiksmes ministrijas personā ar trešo personu VAS „Starptautiskā lidosta Rīga”” par kompensācijas un procentu piedziņu par savulaik prasītājai lidostas "Rīga" vajadzībām atsavināto zemesgabalu. Tiesa atlika lietas izskatīšanu līdz 10.marta plkst. 10.00, kad prasītāja puse apņēmās iesniegt papildu pierādījumus. Apelācijas instances tiesa lietu iepriekš tiesas sēdē skatīja 13.janvārī un vakar lietā bija paredzēts pasludināt saīsināto spriedumu. Prasītājai 1994.gada augustā nostiprinātas īpašuma tiesības Rīgas rajona Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā uz nekustamo īpašumu, kas sastāvējis no diviem zemes gabaliem ar kopējo platību 20,22 ha. 1997.gada 5.februārī Latvijas Republikas Saeima pieņēmusi likumu „Par zemes īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām VLU „Rīga” teritorijā”, kas paredzējis atsavināt bijušo īpašnieku un to mantinieku zemes īpašumus 242,6467 ha platībā. Prasītājas nekustamais īpašums 12,6573 ha platībā ticis iekļauts atsavināmo zemju sarakstā un atlīdzība par atsavināmo zemi vienpusēji noteikta Ls 1811,26 apmērā. Nosakot šo atlīdzības apmēru, piemēroti 1996.gada 19.decembra grozījumi...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 22.janvārī nolēma neatjaunot tiesvedību lietā par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi Latvijas Republikā līdz brīdim, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības tiesas nolēmums. Augstākā tiesa atzina, ka lietā būtu nepieciešams saņemt Eiropas Savienības tiesas nolēmumu, kas būtu lietderīgi arī no procesuālās ekonomijas viedokļa, ņemot vērā, ka līdzīgs tiesību jautājums varētu būt risināms arī citā lietā. Līdz ar to Augstākā tiesa nolēma uzturēt lūgumu Eiropas Savienības tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi Latvijas Republikā. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2013.gada 12.jūnijā pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, apturot tiesvedību, līdz likumīgā spēkā stājas Eiropas Savienības tiesas nolēmums, "Antonio Gramsci Shipping Corporation" un citu pieteikumā par Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas, kas atrodas Londonā, Apvienotajā Karalistē, tiesneša 2011.gada 20.aprīļa lēmuma (iesaldēšanas rīkojuma par arestu) atzīšanu un izpildi Latvijas Republikā, kā arī lēmuma izpildes nodrošināšanu. Senāts Eiropas Savienības tiesai...

Lai nodrošinātu precīzu Kriminālprocesa likuma (KPL) 499.panta nosacījumu piemērošanu un līdz ar to arī pareizu noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju krimināllietās, kas tiek izskatītas, neizdarot pierādījumu pārbaudi, Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar juridisko zinātņu doktori profesori Valentiju Liholaju veikusi tiesu prakses pētījumu par šādu lietu iztiesāšanu. Apkopojums akceptēts Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu sanāksmē. Pētījumā secināts, ka pirmās instances tiesu prakse noziedzīgu nodarījumu kvalificēšanā, ja lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, ne vienmēr bijusi pārliecinoša un likumam atbilstoša. Atbilstoši KPL 499.pantā noteiktajam tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu attiecībā uz visu apsūdzību vai tās patstāvīgu daļu tikai ar nosacījumu, ka apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgā tās daļā; tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu; apsūdzētais, bet obligātās aizstāvības gadījumos arī viņa aizstāvis un pārstāvis, piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai. Pētījumā konstatēti gadījumi, kad apsūdzībā norādīto noziedzīgo nodarījumu kvalifikācija ir kļūdaina vai vismaz diskutabla, nereti arī...

Ar lielu aizkavēšanos, kas saistīta ar krājuma izdevēju meklējumiem un grāmatas sagatavošanu, beidzot pie lasītājiem nonācis Augstākās tiesas Senāta 2012.gada nolēmumu krājums, informē Augstākā tiesa. Krājumā izlases kārtībā apkopoti visu Senāta departamentu – Civillietu, Krimināllietu un Administratīvo lietu departamenta – juridiski nozīmīgākie nolēmumi. 2012.gadā Augstākās tiesas Senātā izskatītas 3049 lietas. Nolēmumu krājumā no katra departamenta atlasīti vien 40 nolēmumi, kas nav pat četri procenti no kopējā spriedumu un lēmumu skaita. Bet, kā norādīts grāmatas ievadā, tie ir juridiski visnozīmīgākie – tātad 2012.gada judikatūras sava veida esence. Katru Senāta departamenta nolēmumu daļu nosacīti var uzskatīt par atsevišķu grāmatu, kas dod vispārēju pārskatu par katra departamenta darbu 2012.gadā un sniedz ieskatu konkrētu lietu izskatīšanas laikā aktualizētos jautājumos. Katrai grāmatas daļai ir savs izvērsts satura rādītājs, kā arī katra departamenta judikatūras apskats daļas sākuma anotācijā. Tiesu nolēmumi, tostarp arī Augstākās tiesas, kļūst arvien pieejamāki sabiedrībai – gan Augstākās tiesas interneta mājaslapā Judikatūras sadaļā, gan tiesu...