TIESU PRAKSE

Augstākā tiesa veikusi administratīvo tiesu prakses atziņu apkopojumu būvniecības lietās, skatot tās galvenokārt vides aizsardzības un teritorijas attīstības plānošanas kontekstā. Tiesu prakse analizēta par laika posmu no 2008. gada līdz 2012. gadam. Apkopojumu veidojusi juridisko zinātņu doktore Silvija Meiere sadarbībā ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentu un Judikatūras nodaļu. Ar apkopojumu „Tiesu prakse teritorijas plānošanas, būvniecības un vides lietās 2008–2012” var iepazīties Augstākās tiesas mājaslapā Judikatūras sadaļā pie tiesu prakses apkopojumiem administratīvajās tiesībās. Lietu skaits teritorijas plānošanas, būvniecības un vides lietās pēdējos gados palielinās. Ja 2008.gadā kopumā bijušas 3 vides lietas, 2009.gadā 6 lietas, tad 2012.gadā jau 17 šādas lietas. Ar teritorijas plānošanu saistītu lietu skaits kopumā ir 4–7 lietas gadā. Savukārt būvniecības lietas Senātā 2008.gadā bijušas 6, 2009.gadā 5, 2012.gadā – 20. Detalizētā griezumā vides lietās lielāko pieaugumu veidojušas lietas saistībā ar apbūves ierobežojumiem piekrastes aizsargjoslā, krasta kāpu aizsargjoslā, applūstošajās teritorijās, kā arī lietas par kompensācijām sakarā ar saimnieciskās darbības...

Latvijas tiesu prakse par tiesību pārkāpuma atzīšanu uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un rīcības variantiem, konstatējot šo pārkāpumu, nav vienveidīga - secināts Augstākās tiesas pētījumā par saprātīgiem kriminālprocesa termiņiem un to neievērošanas sekām. Konstatēts, ka salīdzināmos apstākļos saprātīgu termiņu pārkāpumi tiek gan atzīti, gan noliegti, turklāt pārkāpuma konstatēšanas gadījumā piemēroti dažādi tiesiskie risinājumi. 77% no visiem konstatētajiem gadījumiem, kad tikušas pārkāptas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesas rīcības variants ir bijusi vai nu atbrīvošana no soda vai soda "mīkstināšana". Lielākajā daļā gadījumu tiesas izvēlas piemērot vieglāku sodu sankcijas ietvaros. Daudzos gadījumos tiesu nolēmumos konstatējamas argumentācijas nepilnības par to, vai tiesību pārkāpums uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā ir vai nav atzīts, un, ja ir atzīts, kāpēc piemērots konkrētais tiesas rīcības modelis. Tāpat pētījuma autori norāda - tiesas maz izmanto blakus lēmumu institūtu kā iespēju reaģēt ne tikai uz konkrēto pārkāpumu, bet arī mazināt pārkāpumus nākotnē. Ikvienā gadījumā, kad tiek konstatēts tiesību...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 20.februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums un atzīta par prettiesisku Saeimas Kancelejas rīcība, 2008.gada decembrī noslēdzot iepirkuma līgumu ar akciju sabiedrību "Balta", neraugoties uz to, ka ticis iesniegts AS "If P&C Insurance" iesniegums par izsludinātā iepirkuma konkursa procedūras pārkāpumiem. Augstākās tiesa lietu kasācijas kārtībā izskatīja kopsēdē rakstveida procesā sakarā ar Saeimas Kancelejas kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Lieta tiesā tika ierosināta pēc AS "If P&C Insurance" pieteikuma par Saeimas Kancelejas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, kas izpaudusies kā iepirkuma līguma noslēgšana, neskatoties uz to, ka Iepirkumu uzraudzības birojā bija iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Proti, iepirkuma līgums noslēgts 8.30 no rīta nākamajā dienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām, lai gan uz to brīdi Saeimas Kancelejā jau bija saņemta iepriekšējā dienā elektroniski nosūtīta, bet vēl neiereģistrēta pieteicējas sūdzība. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka apelācijas instances tiesa pareizi konstatējusi,...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 13.februārī rīcības sēdē pieņēma lēmumu atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par Valsts ieņēmumu dienesta aprēķināto maksājumu SIA „Cido Grupa” par cukuru saturoša produkta liekajiem krājumiem. Pārbaudījusi apgabaltiesas spriedumu, Augstākā tiesa atzinusi, ka tai nav šaubu par šī sprieduma tiesiskumu. Apgabaltiesas apsvērumi atbilst izskatāmajā lietā taisītajam Augstākās tiesas spriedumam un ar izskatāmo lietu saistītajam Eiropas Savienības Tiesas spriedumam. Līdz ar to stājas spēkā apelācijas instances tiesas 2013.gada 25.aprīļa spriedums, ar kuru noraidīts SIA „Cido Grupa” pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu. Administratīvā apgabaltiesa lietu atkārtoti apelācijas kārtībā skatīja, jo Senāta Administratīvo lietu departaments 2012.gada novembrī atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.Iepriekš Senāts bija apturējis tiesvedību lietā, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālu jautājumu, jo lietā pastāvēja atšķirīgi viedokļi par Eiropas Komisijas Regulas Nr.60/2004 6.panta 3.punkta trešās daļas interpretāciju. Lietā bija izšķirams, vai, aprēķinot maksājumu par liekajiem cukura krājumiem (Komisijas 2004.gada 14.janvāra Regula...

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta daļēji apmierināja akciju sabiedrības „Grindeks” prasību pret akciju sabiedrību „Olainfarm” un atzina par spēkā neesošu preču zīmes „MIDOLAT" "МИДОЛАТ” reģistrāciju no tās reģistrācijas dienas attiecībā uz 5.klases precēm „farmaceitiskie preparāti”. Tiesa aizliedza akciju sabiedrībai „Olainfarm” izmantot vārdiskos apzīmējumus „MILDRONĀTS”, „MIDOLAT” un „МИДОЛАТ” attiecībā uz 5.klases precēm „farmaceitiskie preparāti”, tostarp minēto apzīmējumu lietošanu (uzdrukāšanu, piestiprināšanu) uz precēm vai to iepakojuma, preču piedāvāšanu, laišanu tirgū vai uzglabāšanu šādiem nolūkiem saistībā ar šiem apzīmējumiem, preču importu vai eksportu saistībā ar šiem apzīmējumiem, minēto apzīmējumu izmantošanu lietišķajos dokumentos un reklāmā. Tiesa uzlika pienākumu akciju sabiedrībai „Olainfarm” iznīcināt visas zāles un to iepakojumu, kas marķēti ar vārdiskajiem apzīmējumiem „MILDRONĀTS”, „MIDOLAT” un „МИДОЛАТ” viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Prasību daļā par zaudējumu atlīdzības, morālā kaitējuma atlīdzības un likumisko procentu piedziņu un pienākuma uzlikšanu atsaukt un pilnībā izņemt no tirdzniecības zāles, kas marķētas ar vārdiskajiem apzīmējumiem „MIDOLAT” un „МИДОЛАТ” – tiesa...

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 27.janvārī atjaunoja tiesvedību prasības lietā pret Latvijas Republiku Satiksmes ministrijas personā ar trešo personu VAS „Starptautiskā lidosta Rīga”” par kompensācijas un procentu piedziņu par savulaik prasītājai lidostas "Rīga" vajadzībām atsavināto zemesgabalu. Tiesa atlika lietas izskatīšanu līdz 10.marta plkst. 10.00, kad prasītāja puse apņēmās iesniegt papildu pierādījumus. Apelācijas instances tiesa lietu iepriekš tiesas sēdē skatīja 13.janvārī un vakar lietā bija paredzēts pasludināt saīsināto spriedumu. Prasītājai 1994.gada augustā nostiprinātas īpašuma tiesības Rīgas rajona Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā uz nekustamo īpašumu, kas sastāvējis no diviem zemes gabaliem ar kopējo platību 20,22 ha. 1997.gada 5.februārī Latvijas Republikas Saeima pieņēmusi likumu „Par zemes īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām VLU „Rīga” teritorijā”, kas paredzējis atsavināt bijušo īpašnieku un to mantinieku zemes īpašumus 242,6467 ha platībā. Prasītājas nekustamais īpašums 12,6573 ha platībā ticis iekļauts atsavināmo zemju sarakstā un atlīdzība par atsavināmo zemi vienpusēji noteikta Ls 1811,26 apmērā. Nosakot šo atlīdzības apmēru, piemēroti 1996.gada 19.decembra grozījumi...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 22.janvārī nolēma neatjaunot tiesvedību lietā par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi Latvijas Republikā līdz brīdim, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības tiesas nolēmums. Augstākā tiesa atzina, ka lietā būtu nepieciešams saņemt Eiropas Savienības tiesas nolēmumu, kas būtu lietderīgi arī no procesuālās ekonomijas viedokļa, ņemot vērā, ka līdzīgs tiesību jautājums varētu būt risināms arī citā lietā. Līdz ar to Augstākā tiesa nolēma uzturēt lūgumu Eiropas Savienības tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi Latvijas Republikā. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2013.gada 12.jūnijā pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, apturot tiesvedību, līdz likumīgā spēkā stājas Eiropas Savienības tiesas nolēmums, "Antonio Gramsci Shipping Corporation" un citu pieteikumā par Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas, kas atrodas Londonā, Apvienotajā Karalistē, tiesneša 2011.gada 20.aprīļa lēmuma (iesaldēšanas rīkojuma par arestu) atzīšanu un izpildi Latvijas Republikā, kā arī lēmuma izpildes nodrošināšanu. Senāts Eiropas Savienības tiesai...

Lai nodrošinātu precīzu Kriminālprocesa likuma (KPL) 499.panta nosacījumu piemērošanu un līdz ar to arī pareizu noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju krimināllietās, kas tiek izskatītas, neizdarot pierādījumu pārbaudi, Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar juridisko zinātņu doktori profesori Valentiju Liholaju veikusi tiesu prakses pētījumu par šādu lietu iztiesāšanu. Apkopojums akceptēts Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu sanāksmē. Pētījumā secināts, ka pirmās instances tiesu prakse noziedzīgu nodarījumu kvalificēšanā, ja lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, ne vienmēr bijusi pārliecinoša un likumam atbilstoša. Atbilstoši KPL 499.pantā noteiktajam tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu attiecībā uz visu apsūdzību vai tās patstāvīgu daļu tikai ar nosacījumu, ka apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgā tās daļā; tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu; apsūdzētais, bet obligātās aizstāvības gadījumos arī viņa aizstāvis un pārstāvis, piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai. Pētījumā konstatēti gadījumi, kad apsūdzībā norādīto noziedzīgo nodarījumu kvalifikācija ir kļūdaina vai vismaz diskutabla, nereti arī...

Ar lielu aizkavēšanos, kas saistīta ar krājuma izdevēju meklējumiem un grāmatas sagatavošanu, beidzot pie lasītājiem nonācis Augstākās tiesas Senāta 2012.gada nolēmumu krājums, informē Augstākā tiesa. Krājumā izlases kārtībā apkopoti visu Senāta departamentu – Civillietu, Krimināllietu un Administratīvo lietu departamenta – juridiski nozīmīgākie nolēmumi. 2012.gadā Augstākās tiesas Senātā izskatītas 3049 lietas. Nolēmumu krājumā no katra departamenta atlasīti vien 40 nolēmumi, kas nav pat četri procenti no kopējā spriedumu un lēmumu skaita. Bet, kā norādīts grāmatas ievadā, tie ir juridiski visnozīmīgākie – tātad 2012.gada judikatūras sava veida esence. Katru Senāta departamenta nolēmumu daļu nosacīti var uzskatīt par atsevišķu grāmatu, kas dod vispārēju pārskatu par katra departamenta darbu 2012.gadā un sniedz ieskatu konkrētu lietu izskatīšanas laikā aktualizētos jautājumos. Katrai grāmatas daļai ir savs izvērsts satura rādītājs, kā arī katra departamenta judikatūras apskats daļas sākuma anotācijā. Tiesu nolēmumi, tostarp arī Augstākās tiesas, kļūst arvien pieejamāki sabiedrībai – gan Augstākās tiesas interneta mājaslapā Judikatūras sadaļā, gan tiesu...

Satversmes tiesa 18.decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-06-01 "Par likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta piektās daļas 2.punkta un 23.1 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam". Centrālajai vēlēšanu komisija ir jāreģistrē ikviens vēlētāju iesniegts likumprojekts, izņemot gadījumus, kad likumprojekts acīmredzami nav pilnībā izstrādāts pēc satura Apstrīdētās normas Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta piektās daļas 2. punkts noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju, ja likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.1 panta pirmā daļa paredz, ka Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju iniciatīvas grupa var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Satversmes tiesa, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, apstrīdētās normas vērtēja tikai tiktāl, ciktāl tās attiecas uz vēlētāju iesniegtu likumprojektu...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 5.decembrī atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājas pieteikumā par KNAB priekšnieka rīkojuma atcelšanu, ar kuru pieteicēja atbrīvota no amata. Pieteicējas blakus sūdzību Senāts noraidīja. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Senāts lēmumā atzinis, ka Administratīvā rajona tiesa, atbilstoši Senāta praksē paustajām atziņām ir pareizi norādījusi, ka biroja amatpersonas ir darba tiesiskajās attiecībās un tās apspriežamas pēc darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu normām, tādējādi tās ir privāttiesiskas attiecības. Līdz ar to rīkojums ir izdots privāto tiesību sfērā un tā tiesiskuma pārbaude nav pakļauta administratīvajai tiesai. Pieteicēja atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta pirmajai daļai ir biroja amatpersona – nodaļas vadītāja. Panta otrā daļa noteic, ka biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas. Minētā tiesību norma tiešiem vārdiem noteic, ka biroja amatpersonas ir...

Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departaments 25.novembrī rakstveida procesā izskatīja prasītāja pārstāvja kasācijas sūdzību par AT Civillietu tiesu palātas spriedumu, ar kuru daļēji tika apmierināta Talsu traģēdijā cietušā jaunieša prasība un viņam par labu tika piedzīta Ls 15 000 atlīdzība saistībā ar traģisko negadījumu Talsos 1997.gada 28.jūnijā, kad IeM rīkotajos svētkos, krītot auto pacēlāja grozam, miesas bojājumus guva 21 bērns, tostarp prasītājs. Senāts, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 4.punktu, kas paredz kasācijas instances tiesas tiesības grozīt spriedumu daļā par prasības apmēru, nosprieda grozīt apelācijas instances tiesas spriedumu, nosakot, ka no Latvijas valsts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personā par labu prasītājam piedzenama Ls 25 000 atlīdzība par morālo kaitējumu. Senāta ieskatā, lai kompensētu prasītājam pārdzīvojumus un arī sakropļojumu, kura esamību pamatoti atzinusi apelācijas instances tiesa, ir nosakāma atlīdzība, kas atbilstu arī citās no faktisko un tiesisko apstākļu viedokļa raugoties, līdzīgās lietās noteiktās atlīdzības apmēram. Senāts atzinis, ka pēc smaguma pakāpes prasītāja veselībai...

Satversmes tiesa 19.novembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-09-01 "Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21. panta otrās daļas vārdu "ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". Valstij ir jānodrošina tas, ka personas ar īpašām vajadzībām var brīvi pārvietoties, novietot transportlīdzekli tām paredzētās stāvvietās un tādējādi īstenot savas tiesības Apstrīdētā norma Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 21. pants paredz iespēju tiesai atbrīvot personu no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā. Tā otrā daļa noteic, ka ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu. Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 91. panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Lietas fakti Pieteikumu ir iesniegusi Administratīvā rajona tiesa. Tas lietvedībā ir lieta par administratīvo pārkāpumu – transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai neatbilstošā...

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 14.novembrī daļēji apmierināja prasību par morālā kaitējuma atlīdzinājumu saistībā ar fotogrāfijas neatļautu parādīšanu televīzijā. Tiesa no AS "Latvijas Neatkarīgā televīzija" par labu vienam no prasītājiem lietā - fotogrāfijā atspoguļotajam pieaugušajam - piedzina 800 latu morālā kaitējuma atlīdzinājumu, bet noraidīja nepilngadīgā zēna prasību. Pārējā daļā tiesa prasību pret LNT noraidīja. Tiesa noraidīja prasību pret SIA "TV NET" un izbeidza tiesvedību prasībā pret SIA "Industriālo produktu reklāmas aģentūra" (iepriekš SIA "TV Rīga"). Pilns apelācijas instances tiesas spriedums tiks sastādīts 28.novembrī un pēc motivēta nolēmuma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt Senātā. Prasītāji ar prasību tiesā pret AS "Latvijas Neatkarīgā televīzija" (LNT), SIA "TV Rīga" un SIA "TV NET" vērsās pēc tam, kad LNT televīzijas raidījumā "Degpunkts" parādīja fotogrāfiju, kurā redzami prasītāji - vīrietis un viņa nepilngadīgais dēls un vēl kāda persona šīs personas meklēšanas nolūkā sakarā ar šīs personas varbūtēju noziedzīgu darbību veikšanu. Minētais sižets...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 6.novembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par prettiesisku Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmums, atsakot uzlikt pienākumu AS „Latvijas Gāze” noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu ar pieteicēju. Senāts lietu rakstveida procesā izskatīja sakarā ar atbildētājas – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un trešās personas lietā – AS „Latvijas Gāze” – kasācijas sūdzībām. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Strīda pamatā ir AS „Latvijas Gāze” atteikums slēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jauno nekustamā īpašuma (NI) īpašnieku Jelgavā, pamatojoties uz to, ka iepriekšējam lietotājam ir parāds par piegādāto dabasgāzi. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un AS „Latvijas Gāze” uzskata, ka šāds atteikums atbilst likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 24.panta pirmajā daļā paredzētajām sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja tiesībām atteikties nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu, ja šā pakalpojumu sniedzēja finansiālās iespējas to nepieļauj. Senāts atzina par nepamatotiem atbildētājas un trešās personas lietā argumentus, ka nav nozīmes tam, kura persona ir atbildīga par parāda segšanu, jo...