TIESĪBAS

StarpTieslietu padomes 24.novembra sēdē skatītajiem jautājumiem un lēmumiem bija arī prasība palielināt tiesnešu skaitu tiesās, informē Augstākā tiesa. Lai nodrošinātu likumā "Par tiesu varu" noteikto Augstākās tiesas reformu, kas paredz tiesu palātu likvidāciju, Tieslietu padome lūgs Saeimai ar 2015.gada 1.janvāri palielināt tiesnešu skaitu apgabaltiesās par trīs amata vietām. Vietas nepieciešamas Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem, kas līdz 31.decembrim nebūs iecelti Augstākās tiesas departamenta tiesneša amatā. Tieslietu padome arī apstiprināja kārtību, kādā tiks sagatavots un izskatīts priekšlikums par Augstākās tiesas palātas tiesneša pārcelšanu darbā citā tiesā, ja tiesnesis līdz tiesu palātas darbības izbeigšanai nebūs iecelts Augstākās tiesas departamenta tiesneša amatā. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumiem lēmumu par tiesneša pārcelšanu pieņems Saeima pēc motivēta Tieslietu padomes priekšlikuma. Tieslietu padome lūdz Saeimu ar 2015.gada 1.martu mainīt tiesnešu skaita sadalījumu rajonu (pilsētu) tiesās, kas nepieciešams sakarā ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu", ar kuriem veiktas izmaiņas Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā ietilpstošo rajona (pilsētu) tiesu...

Tieslietu padome nosūtījusi Saeimai priekšlikumu piešķirt Goda tiesneša nosaukumu bijušajam Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājam Gunāram Aigaram un bijušajai Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētājai Astrīdai Hertai Bērziņai. Priekšlikumu par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Gunāram Aigaram iesniedzis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bēziņš, kurš to savukārt darījis pēc Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja Māra Vīganta priekšlikuma. Priekšlikuma pamatojumā norādīts, ka Gunārs Aigars tiesneša darbam veltījis 47 mūža gadus. No 1967.gada bijis Liepājas tiesas tiesnesis un šīs tiesas priekšsēdētājs, 1990.gadā kļuvis par Augstākās tiesas tiesnesi. 1995.gadā, veidojot jauno Augstākās tiesas struktūru, ievēlēts par Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju un šajā amatā bijis līdz aiziešanai pensijā 2014.gadā. Deviņpadsmit gadus bijis Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, piecpadsmit gadus arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs. Priekšlikumu par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Astrīdai Hertai Bērziņai Kurzemes apgabaltiesas kolektīva vārdā iesniegusi tiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde. Pieteikumā norādīts, ka Astrīda Herta Bērziņa bijusi Kurzemes apgabaltiesas tiesnese un priekšsēdētāja kopš apgabaltiesas izveidošanas...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 19.novembrī, nolēma aicināt nozaru ministrijas un valdību savstarpēji koordinēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) grozījumu izstrādi. Gadījumi, kad valdība Saeimā vienlaikus iesniedz vairākus vienāda nosaukuma likumprojektus, būtu jāizskauž, tādējādi mazinot dokumentu daudzumu, kas ceļo no valdības uz parlamentu, uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. "Ierēdņi sagādā sev darbu, izstrādājot aizvien jaunus likuma grozījumus un rakstot anotācijas, taču vairākus likumprojektus ir iespējams apvienot vienā, kā to vairākkārt jau darījis parlaments. Šāda pieeja nepieciešama arī valdībā - dažādu nozaru priekšlikumi kodeksa grozīšanai būtu jāapvieno vienā dokumentā," atzīst komisijas vadītājs. Iepriekšējā Saeimas sasaukumā izmaiņas APK rosinātas gandrīz 40 reizes, bet kodekss trīs gadu laikā grozīts 12 reizes. Tādējādi šis likums ir pastāvīgi atvērts un komisijas dienaskārtībā vienlaikus ir vairāki vienāda nosaukuma likumprojekti, norāda G.Bērziņš, uzsverot, ka šāda pieeja likuma lietotājiem apgrūtina iespēju izsekot izmaiņām un vienlaikus prasa vairāk valsts resursu grozījumu izstrādei. Juridiskā komisija arī šodien skatīja piecus 11.Saeimā nepabeigtus likumprojektus,...

Augstākās tiesas(AT) Administratīvo lietu departaments 13.novembrī apturēja tiesvedību lietā par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālu jautājumu. Augstākā tiesa konstatēja, ka konkrētajā lietā vērtējamais konkurences tiesību pārkāpums nav tāds, kas būtu ietekmējis tirdzniecību starp dalībvalstīm, tādējādi strīds izšķirams, piemērojot Latvijas tiesības - Konkurences likumu. Tomēr vairāki apsvērumi liek Augstākajai tiesai uzdot prejudiciālu jautājumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību normu interpretāciju attiecībā uz aizliegtām vienošanām. Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu: Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta 1.punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai konstatētu, ka uzņēmums ir iesaistījies konkurenci ierobežojošā nolīgumā, ir jāpierāda uzņēmuma amatpersonas personīgā rīcība, informētība par vai piekrišana tādas personas rīcībai, kura sniedz uzņēmumam ārpakalpojumu un vienlaikus darbojas citu eventuālā aizliegtā nolīguma dalībnieku labā? Augstākā tiesa apturēja tiesvedību lietā līdz Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Lēmums nav pārsūdzams. Lietā ir tālākminētie fakti: Pieteicējas SIA "Pārtikas kompānija", SIA "Ausma grupa"...

Pirmdien, 10.novembrī, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Par Latvijas Republikas pievienošanos 2012.gada 24.maija Līgumam par sadarbību liecinieku aizsardzības jomā”, kas paredz uzlabot un attīstīt sadarbību liecinieku aizsardzībā starp Eiropas Savienības un Šengenas dalībvalstīm, informē Iekšlietu ministrija. Liecinošo personu aizsardzība ir nozīmīgs elements smagus un sevišķi smagus noziegumus izdarījušu personu saukšanai pie kriminālatbildības. Liecinošo personu aizsardzība ir viens no atslēgas elementiem, lai iegūtu liecības un pietiekamus pierādījumus notiesājošam spriedumam. Līgums paredz noteikumus par aizsargājamo personu pārvietošanu un aizsardzību, informācijas apmaiņu, administratīvo, tehnisko un loģistikas atbalstu, kā arī liecinieku aizsardzības vienību darbinieku apmācību. Latvijā atbildīgā institūcija minētā līguma normu izpildei būs Valsts policija. Līgums tiks apstiprināts ar Saeimas pieņemtu likumu. Līgumu jau ir noslēgušas Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Igaunija.

Konkurences padome (KP) 24. oktobrī pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēja divu būvniecības uzņēmumu aizliegtu vienošanos, piedaloties iepirkumos. Pārkāpums tika atklāts pēc viena pārkāpuma dalībnieka ziņojuma, un šis uzņēmums ir atbrīvots no soda. Otram pārkāpuma dalībniekam – pārkāpuma iniciatoram SIA „RCI Gulbene” – piemērots naudas sods EUR 125 001,32 apmērā. Abi uzņēmumi trīs iepirkumos, kuru kopējā līgumcena bija EUR 684 770, bija savstarpēji vienojušies nekonkurēt. Divus no iepirkumiem rīkoja zemnieku saimniecības un vienu pašvaldības skola, bet visos gadījumos būvdarbu veikšanai bija piesaistīti ES fondu līdzekļi. Aizliegtā vienošanās tika īstenota šādi – viens uzņēmums iesniedza pasūtītājam savu vēlamo tāmi, bet otrs iesniedza mākslīgi sadārdzinātu tāmi. Divos no iepirkumiem pasūtījumu saņēma SIA „RCI Gulbene”. Vienā iepirkumā pasūtījumu saņēma otrs uzņēmums, bet reālie darbi 100% apmērā kā apakšuzņēmējam tika nodoti SIA „RCI Gulbene”. Par šādu „izlīdzēšanu” SIA „RCI Gulbene” otram pretendentam izmaksāja atlīdzību 3% apmērā no iepirkuma līgumcenas. Ja uzņēmumi patiesu konkurenci aizstāj ar konkurences imitāciju,...

Piektdien, 7.novembrī, Rīgas apgabaltiesa sadarbībā ar Latvijas tiesnešu mācību centru organizēja mācības tiesnešiem par mediācijas piemērošanu civilprocesā. Apmācību mērķis bija izskaidrot, kā vislabākajā veidā ieteikt mediāciju civillietās. Saskaņā ar grozījumiem Civilprocesa likumā, šāds pienākums tiesām būs no 2015.gada 1.janvāra. Apmācību laikā tika izskaidrota mediācijas nozīme un loma domstarpību risināšanā. Mācības par mediācijas procesu notika Rīgas apgabaltiesas telpās un klātienē tajās piedalījās Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesneši, savukārt pārējiem Latvijas apgabaltiesu un pilsētu (rajonu) tiesu tiesnešiem mācības tika organizētas izmantojot videokonferences tehnikas iespējas. Nodarbības vadīja Rīgas apgabaltiesas tiesnese Zane Pētersone, kura šobrīd pilda Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesneša pienākumus un, kura ir piedalījusies mediācijas likuma izstrādē un ir vienīgā Latvijas pārstāve Eiropas Tiesnešu asociācijā mediācijā. Saskaņā ar Mediācijas likumu, mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā domstarpībās iesaistītās puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Mediāciju var izmantot domstarpību risināšanai ārpustiesas procesā, kā arī tiesvedības procesos.

Lielākie autonomas pakalpojumu sniedzēji EUROPCAR, HERTZ un AVIS ir piekrituši nediskriminēt patērētājus, ļaujot viņiem piekļūt labākajiem cenu piedāvājumiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas valsts, ziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Pēc pavasarī nosūtītās Eiropas Komisijas vēstules, kurā izteiktas bažas, ka lielākie autonomas uzņēmumi diskriminē patērētājus atkarībā no viņu dzīves vietas, kā arī pēc publikācijas presē lielākie autonomas uzņēmumi EUROPCAR, HERTZ un AVIS uzsāka konstruktīvu dialogu ar Eiropas Komisiju. Uzņēmumi atkārtoti apstiprinājuši savu apņemšanos ievērot nediskriminācijas principu vienotajā ES tirgū un ir snieguši detalizētu paskaidrojumu par to cenu veidošanas politiku. Lielākie autonomas uzņēmumi turpmāk apņēmušies: neizmantot automātisku pārmaršrutēšanu pēc patērētāja IP adreses identifikācijas;diferencēt cenas piedāvājumu atkarībā no patērētāja dzīvesvietas tikai tādā gadījumā, ja atšķirību var pamatot ar objektīviem iemesliem. Komisija turpinās diskusijas par iespējamiem pamatojumiem cenu atšķirībām piedāvājumos un turpmāk apsvērs iespējas, kā uzlabot patērētājiem pieejamo cenu salīdzinājumu un informāciju. Tā turpinās uzraudzīt, lai uzņēmumos tiktu ievērots nediskriminācijas princips, tostarp arī tajos uzņēmumos, kuri...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) īstenojis līgumu noteikumu un komercprakses/reklāmas uzraudzības projektu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Projekta ietvaros kopumā izvērtēti 14 komersantu piedāvātie līgumu projekti un aktuālie patērētājiem adresētie piedāvājumu materiāli (reklāma, komerciālie paziņojumi u.c.). Lielākajā daļā līgumu konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām. PTAC aktivitāšu rezultātā 10 komersanti iesnieguši rakstveida apņemšanās, labprātīgi apņemoties nepiemērot PTAC konstatētos netaisnīgos līguma noteikumus. Projekts tika īstenots, ņemot vērā patērētāju saņemtās sūdzības un PTAC apzinātās problēmas konkrētajā nozarē. Projekta ietvaros tika vērtēti sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi sniedzēji lielākajās Latvijas pilsētās: Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī (teikuma beigas, manuprāt, nevajag). Galvenie konstatētie pārkāpumi saistīti ar: nepamatotu patērētāja likumīgo tiesību pieteikt prasījumu par līguma noteikumiem neatbilstošu pakalpojumu ierobežošanu, piemēram, nosakot, ka pretenzijas, kas par pakalpojuma sniedzēja sniegtā pakalpojuma kvalitāti tiek izskatītas, ja tās iesniegtas pakalpojuma sniedzējam rakstiskā veidā 24 (divdesmit četru) stundu laikā no attiecīgā notikuma iestāšanās; ar neproporcionāli lielu līgumsodu vai cita veida kompensācijas...

Šā gada 4.novembrī notika Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisijas sēde, kurā tika izskatītas trīs pret zvērinātiem tiesu izpildītājiem ierosinātās disciplinārlietas. Divās no tām piemērots disciplinārsods - piezīme. Tā, ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes 2014.gada 17.septembra lēmumu tika ierosināta disciplinārlieta pret zvērinātu tiesu izpildītāju par Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodeksa pārkāpumu, proti, situācijā, kad izpildu lietvedība lietā, kurā izsludināta nekustamā īpašuma izsole, apturēta, izsole tika turpināta citā izpildu lietā ar to pašu parādnieku. Par minēto netika informēts parādnieks un piedzinējs, tādējādi radot maldīgu priekšstatu, ka izsludinātā izsole netiks novadīta. Tādā veidā sabiedrībai tika radīts priekšstats, ka zvērināts tiesu izpildītājs darbojies savās mantiskajās interesēs. Izskatot, ierosināto disciplinārlietu, Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija nolēma zvērinātam tiesu izpildītājam piemērot disciplinārsodu - piezīmi. Tāpat, tika skatīta 2014. gada 10.oktobrī ierosinātā lieta pret zvērinātu tiesu izpildītāju par pieļautiem pārkāpumiem depozītu summu uzskaitē un kontrolē, vairākiem pārkāpumiem nolēmumu izpildē, par pārkāpumiem rīcībā ar trešo personu naudas līdzekļiem, ienākošo...

2014.gada 1.novembrī spēkā stājās būtiski grozījumi Civilprocesa likumā saistībā ar izsoļu aktu apstiprināšanu. Jaunā kārtība paredz pieteikumu izsoles akta apstiprināšanu nodošanu no apgabaltiesām uz rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļām (zemesgrāmatu nodaļas). Jaunā kārtība attiecas uz visu zvērinātu tiesu izpildītāju rīkoto izsoļu apstiprināšanas kārtību - gan attiecībā uz piespiedu izsolēm, gan labprātīgajām izsolēm. Turpmāk tās būs piekritīgas zemesgrāmatu nodaļai, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Līdz ar pieteikuma par izsoles akta apstiprināšanu nodošanu izskatīšanai zemesgrāmatu nodaļām mainās piekritība, gan pieteikuma, gan arī blakus sūdzības izskatīšanā. Būtiskākās izmaiņas, kas skar zvērinātu tiesu izpildītāju rīkoto izsoļu apstiprināšanas kārtību: zvērināts tiesu izpildītājs pieteikumu zemesgrāmatu nodaļā turpmāk iesniegs elektroniski; vienkāršota izsoles rezultāta apstiprināšana un īpašuma tiesību nostiprināšana uz ieguvēja vārda: lai nodrošinātu efektīvu un maksimāli vienkāršotu procedūru, tiesu izpildītājam kā valsts amatpersonai noteiktas pilnvaras lūgt īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda. Tādējādi nekustamā īpašuma ieguvējam vairs nebūs pašam jādodas uz zemesgrāmatu nodaļu savu īpašumtiesību nostiprināšanai; nosolītājam papildus...

Augstākā tiesa vērš uzmanību uz normatīvā regulējuma trūkumu tādu tiesu lietu izskatīšanai, kas saistītas ar Konkurences padomes izpilddirekcijas darbībām, iekļūstot un veicot pārmeklēšanu tirgus juridisko personu vai to darbinieku īpašumos. Tiesu prakses apkopojums, ko veikusi Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa, un secinājumi un ieteikumi, kas apspriesti Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcē, nosūtīti Tieslietu ministrijai un Konkurences padomei, lai tās izvērtētu nepieciešamību veikt grozījumus Konkurences likumā. Tiesu prakses apkopojums nosūtīts arī ģenerālprokura un tiesībsarga zināšanai. Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 4.punkts nosaka, ka Konkurences padomes izpilddirekcija, padomes vārdā veicot tirgus uzraudzību vai izmeklējot Konkurences likuma vai Reklāmas likuma pārkāpumus, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, ir tiesīga policijas klātbūtnē bez iepriekšēja brīdinājuma iekļūt tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības un to darbinieku īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās neapdzīvojamās telpās, transportlīdzekļos, dzīvokļos, būvēs un citos objektos un veikt to piespiedu pārmeklēšanu un tajos esošo mantu un dokumentu, tai skaitā elektroniskās informācijas sistēmā saglabāto datu apskati. Ja pastāv pamatotas...

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi tirgus uzraudzību, kuras ietvaros pārbaudīja, kā naudas sodu nomaksu veic uzņēmumi, kas 2009. gadā tika sodīti par iesaistīšanos sadzīves elektropreču cenu kartelī. Uzraudzībā gūtās atziņas, kā arī saistītā tiesu prakse ļauj secināt, ka pārkāpēji nevar izvairīties no naudas soda nomaksas, likvidējoties un turpinot to pašu komercdarbību jaunu uzņēmumu veidolā. Uzraudzības gaitas un secinājumu apraksts (.pdf) Vairumā gadījumu pēc KP lēmuma stāšanās galīgā spēkā (parasti – pēc tiesvedības) uzņēmumi naudas sodu nomaksā. Ja uzņēmums tiek atzīts par maksātnespējīgu, KP piesaka kreditora prasījumu. Savukārt, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka uzņēmuma aktīvi nodoti citām juridiskām personām, lai izvairītos no naudas soda nomaksas, KP vēršas ar soda piedziņas prasību pret to uzņēmumu, kas šos aktīvus un saistības ir pārņēmis. Tas jo īpaši jāņem vērā uzņēmumiem, kas plāno citu uzņēmumu iegādi. Pircēja pienākums ir pārbaudīt, vai pārņemamais uzņēmums nav bijis iesaistīts konkurences tiesību pārkāpumā. Pārņemot uzņēmumu vai tā aktīvus un pastāvot ekonomiskai...

Saeima ceturtdien, 30.oktobrī, otrajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kas paredz ar 2015.gada 1.martu izbeigt Siguldas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas darbību. Līdztekus likuma grozījumi paredz noteikt kārtību Augstākās tiesas (AT) palātu tiesnešu pārcelšanai darbā citā tiesā. Deputāti pieņēma arī saistītos grozījumus Zemesgrāmatu likumā un Civilprocesa likumā. Divu rajona tiesu reorganizācijas mērķis ir izlīdzināt tiesu noslodzi, tādējādi paaugstinot tiesas pieejamību, kā arī paaugstināt tiesas spriešanas kvalitāti. Būtiski reorganizācijas aspekti ir arī lietu nejaušas sadales principa ievērošana un tiesu prakses vienveidības un paredzamības veicināšana. Siguldas tiesa un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pieskaitāmas pie mazām tiesām – tajās reāli strādā attiecīgi trīs un deviņi tiesneši. Šāds neliels tiesnešu skaits apgrūtina lietu uzkrājuma likvidēšanu, nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību tiesā, norāda likumprojekta autori. Siguldas tiesas vadība vairākās vēstulēs Tieslietu ministrijai norādījusi, ka sakarā ar tiesnešu atvaļinājumu un darba nespēju Siguldas tiesā nav iespējams organizēt...

Turpmāk informācija par uzturlīdzekļu nemaksātājiem būs publiski pieejama. To paredz Saeimā ceturtdien, 30.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Noteikts, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācija savā mājaslapā publiskos ziņas par parādnieku, un tam būs nepieciešama otra vecāka piekrišana. Savukārt publiski nebūs pieejama informācija, ja parādnieks ir persona ar invaliditāti vai persona, kas pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk nekā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Uzturlīdzekļu garantiju fonds, izveidojot publiski pieejamu datu bāzi ar uzturlīdzekļu nemaksātājiem, tajā norādīs parādnieka vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu. Ziņas par šīm personām UGF mājaslapā būs pieejamas, sākot ar 2015.gada 1.jūliju. Kārtību, kādā UGF publisko un dzēš ziņas par uzturlīdzekļu nemaksātājiem, noteiks Ministru kabinets. Likums grozīts, lai veicinātu bērnu tiesību aizsardzību un vecāku pienākumu pildīšanu, maksājot uzturlīdzekļus. "Līdz šim sabiedrībai ir bijusi iespēja pārbaudīt vai personai nav nodokļu...