TIESĪBAS

Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulcē akceptēts pētījums un tā secinājumi par tiesu praksi adopcijas jautājumos. Pētījuma mērķis ir ieviest vienotu tiesu praksi adopcijas apstiprināšanas lietās tiesās, lai sekmētu ātrāku bērnu adopcijas apstiprināšanu un bez ģimenes palikušo bērnu nonākšanu pie saviem jaunajiem vecākiem. Pētījumā analizēta tiesu prakse adopcijas apstiprināšanas jautājumos un izdarīti secinājumi par virzību uz vienotu tiesu praksi, lemjot par bērna vārda maiņu, par otra vārda pievienošanu bērna līdzšinējam vārdam, par uzvārda maiņu, par adopcijas apstiprināšanu gadījumos, kad adoptē otra laulātā bērnu, un gadījumos, kad adopcija saistīta ar adopcijas apstiprināšanu uz ārvalstīm. Tāpat pētījumā atspoguļots, kā pastāvošā tiesu prakse risina tādus jautājumus kā bērna personas koda daļas maiņu, viena adoptētāja apstiprināšanu un citus jautājumus, un kādos gadījumos pirmo instanču tiesu spriedumi tikuši pārsūdzēti apelācijas kārtībā. Pētījums sagatavots, ņemot vērā tiesu praksi laika posmā no 2008.gada līdz 2013.gada otrajam pusgadam, kad pirmās instances tiesās izskatītas 1439 ar adopcijas jautājumiem saistītas lietas. Tiesu...

Ar pirmdienu, 1.decembri, Augstākās tiesas Civillietu departamentā jauna tiesnese - šajā amatā iecelta Inta Lauka, kas bija Civillietu tiesu palātas tiesnese. Lēmumu par Intas Laukas iecelšanu kasācijas instances tiesneša amatā pieņēma Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce. Inta Lauka par tiesnesi strādā kopš 1993.gada. Bijusi Aizkraukles rajona tiesas, pēc tam Zemgales apgabaltiesas tiesnese, no 2007.gada - Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnese. Vakanta tiesneša amata vieta Augstākās tiesas Civillietu departamentā radās, kad, sasniedzot likumā "Par tiesu varu" noteikto maksimālo tiesneša amata vecumu, 19.novembrī tiesneša pilnvaras beidzās departamenta priekšsēdētājam Zigmantam Gencam.

Ceturtdien, 27.novembrī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atklāja pirmo sertificētu mediatoru kopsapulci, kuras laikā tika ievēlēta Sertificētu mediatoru padome (Padome). Dzintars Rasnačs, atklājot sanāksmi, vēlēja mediatoriem veiksmi darbā un pauda cerību, ka mediācijas procesa iedzīvināšana civiltiesisko strīdu risināšanā atslogos Latvijas tiesas: "Ceru, ka šīs profesijas pārstāvji daudziem cilvēkiem nesīs izlīgumu, mieru un saticību. Prognozējam, ka mediatoru darba rezultātā tiesas tiks atslogotas vismaz par 10% civiltiesiskajos strīdos. Mediatori turpmāk būs miera un saticības nesēji starp konfliktā iesaistītajiem, jeb īsāk sakot - mierneši". Kopsapulces laikā Padomes locekļi tika izvēlēti no mediatoru vidus. Aizklātā balsojuma rezultātā tika atbalstīts šāds Padomes sastāvs: Kristīne Dārzniece, Laura Žukovska, Lelde Kāpiņa, Laima Ārija Zelmene un Baiba Kalnmeiere. Jau iepriekš ziņots, ka mediatoru sertifikācijas pārbaudījums tika uzsākts šā gada 1.oktobrī, kas norisinājās trīs kārtās. Uz pirmo mediatoru sertifikācijas eksāmenu bija pieteikušies vairāk nekā simts pretendenti. Savukārt 2014.gada 27.oktobrī tieslietu ministrs pasniedza sertifikātus pirmajiem 24 Latvijā sertificētajiem mediatoriem. Atgādinām, ka sākot ar...

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti trešdien, 26.novembrī, nolēma aicināt tiesībsargājošās iestādes mēneša laikā sniegt priekšlikumus izmaiņām likumos, lai izmeklēšanas pēc Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem kļūtu efektīvākas. Tāpat deputāti aicināja prokuratūru un Valsts kontroli vienreiz sešos mēnešos informēt komisiju par Valsts kontroles revīzijās konstatēto tiesību normu pārkāpumu izskatīšanas rezultātiem. Valsts kontrole no 2006.gada līdz 2014.gada novembrim tiesībaizsardzības iestādēm ziņojusi par 168 revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem, vakar komisijas sēdē deputātus informēja valsts kontroliere Elita Krūmiņa, norādot, ka patlaban izmeklēšana vēl turpinās 35 kriminālprocesos. "Valsts kontrole šo astoņu gadu laikā ir izdarījusi pamatīgu darbu un iesniegusi tiesībsargājošām iestādēm materiālus, kas apliecina noteiktu amatpersonu likuma pārkāpumus, tomēr nereti kriminālprocess un gala rezultāts izpaliek. Secinājām, ka bieži vien kriminālprocesu izbeigšanas pamatojums liecina par izmeklētāja nespēju dažādu iemeslu dēļ procesu novest līdz loģiskam iznākumam. Tomēr tikai tiesībsargājošās iestādes var sniegt priekšlikumus izmaiņām, lai šādas izmeklēšanas dotu rezultātu un kļūtu efektīvākas," uzsver komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš....

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 2014.gada 25.novembrī pasludināja spriedumu lietā Liepiņš pret Latviju, vienbalsīgi atzīstot, ka ir pārkāptas Valda Liepiņa (iesniedzējs) Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6.panta 1.punktā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo iesniedzējam bija liegta iespēja piedalīties viņa krimināllietas iztiesāšanā kasācijas instancē. Iesniedzēja prasību par morālā kaitējuma atlīdzību 50 000 EUR apmērā Tiesa uzskatīja par pārmērīgu, kompensācijā piešķirot 2 000 EUR. Spriedumā Tiesa uzsvēra, ka, tā kā kasācijas instances tiesa nenoskaidro lietas faktiskos apstākļus un nepārbauda pierādījumus, tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt garantētas arī gadījumā, kad lieta kasācijas instancē tiek izskatīta iesniedzējam klāt neesot, ja viņam ir bijusi nodrošināta iespēja tikt uzklausītam pirmajā instancē. Tāpēc nav pamata secināt, ka iesniedzēja klāt neesamība kasācijas instances tiesas sēdē pati par sevi ir uzskatāma par Konvencijas 6.panta 1.punkta pārkāpumu. Tomēr Tiesa atgādināja tās judikatūrā nostiprināto pamatprincipu, ka viens no "taisnīgas tiesas" jēdziena elementiem Konvencijas 6.panta 1.punkta izpratnē ir pušu līdztiesības...

StarpTieslietu padomes 24.novembra sēdē skatītajiem jautājumiem un lēmumiem bija arī prasība palielināt tiesnešu skaitu tiesās, informē Augstākā tiesa. Lai nodrošinātu likumā "Par tiesu varu" noteikto Augstākās tiesas reformu, kas paredz tiesu palātu likvidāciju, Tieslietu padome lūgs Saeimai ar 2015.gada 1.janvāri palielināt tiesnešu skaitu apgabaltiesās par trīs amata vietām. Vietas nepieciešamas Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem, kas līdz 31.decembrim nebūs iecelti Augstākās tiesas departamenta tiesneša amatā. Tieslietu padome arī apstiprināja kārtību, kādā tiks sagatavots un izskatīts priekšlikums par Augstākās tiesas palātas tiesneša pārcelšanu darbā citā tiesā, ja tiesnesis līdz tiesu palātas darbības izbeigšanai nebūs iecelts Augstākās tiesas departamenta tiesneša amatā. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumiem lēmumu par tiesneša pārcelšanu pieņems Saeima pēc motivēta Tieslietu padomes priekšlikuma. Tieslietu padome lūdz Saeimu ar 2015.gada 1.martu mainīt tiesnešu skaita sadalījumu rajonu (pilsētu) tiesās, kas nepieciešams sakarā ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu", ar kuriem veiktas izmaiņas Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā ietilpstošo rajona (pilsētu) tiesu...

Tieslietu padome nosūtījusi Saeimai priekšlikumu piešķirt Goda tiesneša nosaukumu bijušajam Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājam Gunāram Aigaram un bijušajai Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētājai Astrīdai Hertai Bērziņai. Priekšlikumu par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Gunāram Aigaram iesniedzis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bēziņš, kurš to savukārt darījis pēc Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja Māra Vīganta priekšlikuma. Priekšlikuma pamatojumā norādīts, ka Gunārs Aigars tiesneša darbam veltījis 47 mūža gadus. No 1967.gada bijis Liepājas tiesas tiesnesis un šīs tiesas priekšsēdētājs, 1990.gadā kļuvis par Augstākās tiesas tiesnesi. 1995.gadā, veidojot jauno Augstākās tiesas struktūru, ievēlēts par Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju un šajā amatā bijis līdz aiziešanai pensijā 2014.gadā. Deviņpadsmit gadus bijis Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, piecpadsmit gadus arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs. Priekšlikumu par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Astrīdai Hertai Bērziņai Kurzemes apgabaltiesas kolektīva vārdā iesniegusi tiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde. Pieteikumā norādīts, ka Astrīda Herta Bērziņa bijusi Kurzemes apgabaltiesas tiesnese un priekšsēdētāja kopš apgabaltiesas izveidošanas...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 19.novembrī, nolēma aicināt nozaru ministrijas un valdību savstarpēji koordinēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) grozījumu izstrādi. Gadījumi, kad valdība Saeimā vienlaikus iesniedz vairākus vienāda nosaukuma likumprojektus, būtu jāizskauž, tādējādi mazinot dokumentu daudzumu, kas ceļo no valdības uz parlamentu, uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. "Ierēdņi sagādā sev darbu, izstrādājot aizvien jaunus likuma grozījumus un rakstot anotācijas, taču vairākus likumprojektus ir iespējams apvienot vienā, kā to vairākkārt jau darījis parlaments. Šāda pieeja nepieciešama arī valdībā - dažādu nozaru priekšlikumi kodeksa grozīšanai būtu jāapvieno vienā dokumentā," atzīst komisijas vadītājs. Iepriekšējā Saeimas sasaukumā izmaiņas APK rosinātas gandrīz 40 reizes, bet kodekss trīs gadu laikā grozīts 12 reizes. Tādējādi šis likums ir pastāvīgi atvērts un komisijas dienaskārtībā vienlaikus ir vairāki vienāda nosaukuma likumprojekti, norāda G.Bērziņš, uzsverot, ka šāda pieeja likuma lietotājiem apgrūtina iespēju izsekot izmaiņām un vienlaikus prasa vairāk valsts resursu grozījumu izstrādei. Juridiskā komisija arī šodien skatīja piecus 11.Saeimā nepabeigtus likumprojektus,...

Augstākās tiesas(AT) Administratīvo lietu departaments 13.novembrī apturēja tiesvedību lietā par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālu jautājumu. Augstākā tiesa konstatēja, ka konkrētajā lietā vērtējamais konkurences tiesību pārkāpums nav tāds, kas būtu ietekmējis tirdzniecību starp dalībvalstīm, tādējādi strīds izšķirams, piemērojot Latvijas tiesības - Konkurences likumu. Tomēr vairāki apsvērumi liek Augstākajai tiesai uzdot prejudiciālu jautājumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību normu interpretāciju attiecībā uz aizliegtām vienošanām. Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu: Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta 1.punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai konstatētu, ka uzņēmums ir iesaistījies konkurenci ierobežojošā nolīgumā, ir jāpierāda uzņēmuma amatpersonas personīgā rīcība, informētība par vai piekrišana tādas personas rīcībai, kura sniedz uzņēmumam ārpakalpojumu un vienlaikus darbojas citu eventuālā aizliegtā nolīguma dalībnieku labā? Augstākā tiesa apturēja tiesvedību lietā līdz Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Lēmums nav pārsūdzams. Lietā ir tālākminētie fakti: Pieteicējas SIA "Pārtikas kompānija", SIA "Ausma grupa"...

Pirmdien, 10.novembrī, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Par Latvijas Republikas pievienošanos 2012.gada 24.maija Līgumam par sadarbību liecinieku aizsardzības jomā”, kas paredz uzlabot un attīstīt sadarbību liecinieku aizsardzībā starp Eiropas Savienības un Šengenas dalībvalstīm, informē Iekšlietu ministrija. Liecinošo personu aizsardzība ir nozīmīgs elements smagus un sevišķi smagus noziegumus izdarījušu personu saukšanai pie kriminālatbildības. Liecinošo personu aizsardzība ir viens no atslēgas elementiem, lai iegūtu liecības un pietiekamus pierādījumus notiesājošam spriedumam. Līgums paredz noteikumus par aizsargājamo personu pārvietošanu un aizsardzību, informācijas apmaiņu, administratīvo, tehnisko un loģistikas atbalstu, kā arī liecinieku aizsardzības vienību darbinieku apmācību. Latvijā atbildīgā institūcija minētā līguma normu izpildei būs Valsts policija. Līgums tiks apstiprināts ar Saeimas pieņemtu likumu. Līgumu jau ir noslēgušas Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Igaunija.

Konkurences padome (KP) 24. oktobrī pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēja divu būvniecības uzņēmumu aizliegtu vienošanos, piedaloties iepirkumos. Pārkāpums tika atklāts pēc viena pārkāpuma dalībnieka ziņojuma, un šis uzņēmums ir atbrīvots no soda. Otram pārkāpuma dalībniekam – pārkāpuma iniciatoram SIA „RCI Gulbene” – piemērots naudas sods EUR 125 001,32 apmērā. Abi uzņēmumi trīs iepirkumos, kuru kopējā līgumcena bija EUR 684 770, bija savstarpēji vienojušies nekonkurēt. Divus no iepirkumiem rīkoja zemnieku saimniecības un vienu pašvaldības skola, bet visos gadījumos būvdarbu veikšanai bija piesaistīti ES fondu līdzekļi. Aizliegtā vienošanās tika īstenota šādi – viens uzņēmums iesniedza pasūtītājam savu vēlamo tāmi, bet otrs iesniedza mākslīgi sadārdzinātu tāmi. Divos no iepirkumiem pasūtījumu saņēma SIA „RCI Gulbene”. Vienā iepirkumā pasūtījumu saņēma otrs uzņēmums, bet reālie darbi 100% apmērā kā apakšuzņēmējam tika nodoti SIA „RCI Gulbene”. Par šādu „izlīdzēšanu” SIA „RCI Gulbene” otram pretendentam izmaksāja atlīdzību 3% apmērā no iepirkuma līgumcenas. Ja uzņēmumi patiesu konkurenci aizstāj ar konkurences imitāciju,...

Piektdien, 7.novembrī, Rīgas apgabaltiesa sadarbībā ar Latvijas tiesnešu mācību centru organizēja mācības tiesnešiem par mediācijas piemērošanu civilprocesā. Apmācību mērķis bija izskaidrot, kā vislabākajā veidā ieteikt mediāciju civillietās. Saskaņā ar grozījumiem Civilprocesa likumā, šāds pienākums tiesām būs no 2015.gada 1.janvāra. Apmācību laikā tika izskaidrota mediācijas nozīme un loma domstarpību risināšanā. Mācības par mediācijas procesu notika Rīgas apgabaltiesas telpās un klātienē tajās piedalījās Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesneši, savukārt pārējiem Latvijas apgabaltiesu un pilsētu (rajonu) tiesu tiesnešiem mācības tika organizētas izmantojot videokonferences tehnikas iespējas. Nodarbības vadīja Rīgas apgabaltiesas tiesnese Zane Pētersone, kura šobrīd pilda Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesneša pienākumus un, kura ir piedalījusies mediācijas likuma izstrādē un ir vienīgā Latvijas pārstāve Eiropas Tiesnešu asociācijā mediācijā. Saskaņā ar Mediācijas likumu, mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā domstarpībās iesaistītās puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Mediāciju var izmantot domstarpību risināšanai ārpustiesas procesā, kā arī tiesvedības procesos.

Lielākie autonomas pakalpojumu sniedzēji EUROPCAR, HERTZ un AVIS ir piekrituši nediskriminēt patērētājus, ļaujot viņiem piekļūt labākajiem cenu piedāvājumiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas valsts, ziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Pēc pavasarī nosūtītās Eiropas Komisijas vēstules, kurā izteiktas bažas, ka lielākie autonomas uzņēmumi diskriminē patērētājus atkarībā no viņu dzīves vietas, kā arī pēc publikācijas presē lielākie autonomas uzņēmumi EUROPCAR, HERTZ un AVIS uzsāka konstruktīvu dialogu ar Eiropas Komisiju. Uzņēmumi atkārtoti apstiprinājuši savu apņemšanos ievērot nediskriminācijas principu vienotajā ES tirgū un ir snieguši detalizētu paskaidrojumu par to cenu veidošanas politiku. Lielākie autonomas uzņēmumi turpmāk apņēmušies: neizmantot automātisku pārmaršrutēšanu pēc patērētāja IP adreses identifikācijas;diferencēt cenas piedāvājumu atkarībā no patērētāja dzīvesvietas tikai tādā gadījumā, ja atšķirību var pamatot ar objektīviem iemesliem. Komisija turpinās diskusijas par iespējamiem pamatojumiem cenu atšķirībām piedāvājumos un turpmāk apsvērs iespējas, kā uzlabot patērētājiem pieejamo cenu salīdzinājumu un informāciju. Tā turpinās uzraudzīt, lai uzņēmumos tiktu ievērots nediskriminācijas princips, tostarp arī tajos uzņēmumos, kuri...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) īstenojis līgumu noteikumu un komercprakses/reklāmas uzraudzības projektu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Projekta ietvaros kopumā izvērtēti 14 komersantu piedāvātie līgumu projekti un aktuālie patērētājiem adresētie piedāvājumu materiāli (reklāma, komerciālie paziņojumi u.c.). Lielākajā daļā līgumu konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām. PTAC aktivitāšu rezultātā 10 komersanti iesnieguši rakstveida apņemšanās, labprātīgi apņemoties nepiemērot PTAC konstatētos netaisnīgos līguma noteikumus. Projekts tika īstenots, ņemot vērā patērētāju saņemtās sūdzības un PTAC apzinātās problēmas konkrētajā nozarē. Projekta ietvaros tika vērtēti sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi sniedzēji lielākajās Latvijas pilsētās: Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī (teikuma beigas, manuprāt, nevajag). Galvenie konstatētie pārkāpumi saistīti ar: nepamatotu patērētāja likumīgo tiesību pieteikt prasījumu par līguma noteikumiem neatbilstošu pakalpojumu ierobežošanu, piemēram, nosakot, ka pretenzijas, kas par pakalpojuma sniedzēja sniegtā pakalpojuma kvalitāti tiek izskatītas, ja tās iesniegtas pakalpojuma sniedzējam rakstiskā veidā 24 (divdesmit četru) stundu laikā no attiecīgā notikuma iestāšanās; ar neproporcionāli lielu līgumsodu vai cita veida kompensācijas...

Šā gada 4.novembrī notika Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisijas sēde, kurā tika izskatītas trīs pret zvērinātiem tiesu izpildītājiem ierosinātās disciplinārlietas. Divās no tām piemērots disciplinārsods - piezīme. Tā, ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes 2014.gada 17.septembra lēmumu tika ierosināta disciplinārlieta pret zvērinātu tiesu izpildītāju par Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodeksa pārkāpumu, proti, situācijā, kad izpildu lietvedība lietā, kurā izsludināta nekustamā īpašuma izsole, apturēta, izsole tika turpināta citā izpildu lietā ar to pašu parādnieku. Par minēto netika informēts parādnieks un piedzinējs, tādējādi radot maldīgu priekšstatu, ka izsludinātā izsole netiks novadīta. Tādā veidā sabiedrībai tika radīts priekšstats, ka zvērināts tiesu izpildītājs darbojies savās mantiskajās interesēs. Izskatot, ierosināto disciplinārlietu, Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija nolēma zvērinātam tiesu izpildītājam piemērot disciplinārsodu - piezīmi. Tāpat, tika skatīta 2014. gada 10.oktobrī ierosinātā lieta pret zvērinātu tiesu izpildītāju par pieļautiem pārkāpumiem depozītu summu uzskaitē un kontrolē, vairākiem pārkāpumiem nolēmumu izpildē, par pārkāpumiem rīcībā ar trešo personu naudas līdzekļiem, ienākošo...