TIESĪBAS

Lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā, no 2015.gada 1.janvāra stāsies spēkā Šķīrējtiesu likums, informē Uzņēmumu reģistrs. Jaunā likuma mērķis ir noteikt šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus. Šķīrējtiesu likums izvirza jaunas prasības patstāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem, nosaukumiem, reglamentos noteiktajām ziņām, šķīrējtiesnešu saraksta iesniegšanas kārtībai, kā arī patstāvīgās šķīrējtiesas darbības organizācijai. Būtiski ņemt vērā, ka Šķīrējtiesu likums paredz pārejas posmu, kura laikā, līdz 2015.gada 1.jūnijam, pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam ir jānodrošina atbilstība jaunajam Šķīrējtiesu likumam: • jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā apliecinājums par to, ka pastāvīgās šķīrējtiesas darbības organizēšanai nodrošinātas visas Šķīrējtiesu likuma 4.pantā noteiktās prasības; • jānodrošina nosaukuma atbilstība Šķīrējtiesu likuma 7.panta prasībām; • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments (atbilstošs Šķīrējtiesu likuma 8.pantam); • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz šķīrējtiesnešu saraksts (vismaz 10 šķīrējtiesneši); • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz apliecinājums tam, ka šķīrējtiesnešu sarakstā ietvertie šķīrējtiesneši atbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām; • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz dokumenti, kas pamato šķīrējtiesnešu sarakstā iekļauto šķīrējtiesnešu kvalifikāciju. Ja patstāvīgā šķīrējtiesa...

Pēc Konkurences padomes brīdinājuma SIA "Rīgas ūdens" noslēgusi līgumu par pilsētas ūdensvada un kanalizācijas lietošanu ar namu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Hausmaster", kam tas iepriekš tika atteikts iepriekšējā namu apsaimniekotāja uzkrātu parādu dēļ. Pārrunas ar SIA "Rīgas ūdens" Konkurences padome uzsāka pēc SIA "Hausmaster" iesnieguma saņemšanas. Izvērtējot iesniegumu, Konkurences padome lēma neierosināt pārkāpuma lietu, bet izvēlējas uzņēmumu konfliktu risināt mediācijas ceļā. Pēc Konkurences padomes pārrunām ar katru no uzņēmumiem, tie panāca savstarpēju vienošanos par risinājumu attiecībā uz parādu nomaksu un pakalpojumu piegādes līguma redakciju. Konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšana parasti ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas var ilgt pat divus gadus, turklāt vairumam sodošo lēmumu seko vismaz tikpat ilga tiesvedība. Tāpēc līdzīgās situācijās, kad iespējamais pārkāpums ir salīdzinoši neliels un uzņēmums izmeklēšanas sākotnējā stadijā pēc Konkurences padomes brīdinājuma to labprātīgi novērš, iestāde var izteikt uzņēmumam brīdinājumu un oficiālu pārkāpuma lietu neierosināt. Tādējādi kaitējums tirgum un patērētājiem tiek novērsts pēc iespējas ātrāk, negaidot lietas izpētes...

Tieslietu padome atbalsta ar tiesu sistēmas reformu saistītos grozījumus likumā "Par tiesu varu", ja likumprojektā tiek iekļauti Saeimas Juridiskajā komisijā līdz šim neatbalstītie priekšlikumi par pabalstiem un tiesībām uz izdienas pensiju tiem tiesu palātu tiesnešiem, kuri tiks atbrīvoti no Augstākās tiesas tiesneša amata līdz ar tiesu palātu likvidēšanu. Tieslietu ministra Gaida Bērziņa sagatavotais un Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtais priekšlikums paredz, ka tiesnesim, kurš līdz ar Augstākās tiesas tiesu palātas darbības termiņa beigām atbrīvots no Augstākās tiesas tiesneša amata un kuram līdz likumā "Par valsts pensijām" noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai ir palikuši ne vairāk kā trīs gadi, ik mēnesi līdz pensijas vecuma sasniegšanai izmaksā pabalstu mēneša vidējās darba samaksas apmērā, ko aprēķina par pēdējo gadu pirms atbrīvošanas no tiesneša amata. Saistībā ar šo priekšlikumu nepieciešams izdarīt grozījumus Tiesnešu izdienas pensiju likumā, lai tiem tiesu reformas rezultātā atbrīvotajiem Augstākās tiesas tiesnešiem, kuru izdienas stāžs atbrīvošanas brīdī ir 20 gadi, no kuriem pēdējie 10 gadi...

Uzņēmumu reģistrs (UR) atgādina, ka no šī gada 1.novembrī stāsies spēkā Arodbiedrību likums, kas nosaka, ka turpmāk visas arodbiedrības, arodbiedrību apvienības un arodbiedrību patstāvīgās vienības, kurām ir paredzēts juridiskas personas statuss, tiks ierakstītas biedrību un nodibinājumu reģistrā. Līdz ar to šī gada 1.novembrī spēku zaudēs likums „Par arodbiedrībām” un arodbiedrību reģistrs vairs netiks vests. Saskaņā ar šīm izmaiņām, visi arodbiedrību reģistrā esošie ieraksti par arodbiedrībām, kuras līdz 2014.gada 1.novembrim nebūs izslēgtas no arodbiedrību reģistra, tiks iekļauti biedrību un nodibinājumu reģistrā, nemainot ziņu apjomu un nepieprasot arodbiedrībām veikt pārreģistrāciju. Ja arodbiedrības vēlas iesniegt Uzņēmumu reģistrā jebkādas izmaiņas atbilstoši vēl šobrīd spēkā esošajam likumam „Par arodbiedrībām”, to var izdarīt līdz šī gada 31.oktobrim. Pēc minētā datuma visi pieteikumi izmaiņu reģistrācijai ir jāsagatavo atbilstoši jaunajam regulējumam biedrību un nodibinājumu reģistrā. Papildus UR informē, ka visām arodbiedrībām līdz 2019.gada 1.novembrim Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz jaunajam Arodbiedrību likumam un citiem normatīvajiem aktiem atbilstoši statūti un informācija par...

Piektdien, 24.oktobrī, notika Tiesnešu disciplinārkolēģijas kārtējā sēde, kuras laikā tika skatītas trīs disciplinārlietas. Tā, ar pilsētas tiesas priekšsēdētāja lēmumu ierosināta disciplinārlieta pret tiesnesi par krimināllietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību. Tiesnešu disciplinārkolēģija, izskatot ierosināto disciplinārlietu, nolēma ierosināt tiesnesi atcelt no amata. Šo lēmumu var pārsūdzēt Disciplinārtiesā septiņu dienu laikā no šī lēmuma saņemšanas dienas. Savukārt ar tieslietu ministra rīkojumu pret pilsētas tiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta par Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu un par tiem pašiem apstākļiem ar apgabaltiesas priekšsēdētāja lēmumu ierosināta disciplinārlieta pret minēto tiesnesi par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā. Tiesnešu disciplinārkolēģija, izskatot ierosinātās disciplinārlietas, pilsētas tiesas tiesnesim piemēroja disciplinārsodu – rājienu. Vēl tika izskatīta disciplinārlieta pret tiesnesi, kas ierosināta pēc pilsētas tiesas priekšsēdētāja lēmuma par ceļu satiksmes noteikumu (administratīvu) pārkāpumu. Tiesnešu disciplinārkolēģija šodien disciplinārlietu nolēma izbeigt, jo konstatēja, ka ir iestājies likumā noteiktais noilgums disciplinārsoda uzlikšanai. Tiesnešu disciplinārkolēģija ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kas izveidota tiesnešu konferencē, un kura izskata...

Šodien svinīgā pasākumā tiks sveikti Latvijā pirmie 24 sertificētie mediatori. Svinīgajā pasākumā piedalīsies tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un vairāki tiesu varas pārstāvji. Mediatoru sertifikācijas pārbaudījums tika uzsākts šī gada 1.oktobrī un norisinājās trijās kārtās. Uz pirmo mediatoru sertifikācijas eksāmenu kopumā bija pieteikušās vairāk nekā simts personas. Mediatora eksāmenu nokārtojuši un sertifikātu saņems 24 mediatori. Mediatoru sertifikācijas pārbaudījumu pieņēma īpaša koleģiāla komisija, kuras sastāvā ietilpst pārstāvji gan no Mediācijas padomes, gan tiesām, gan Tieslietu ministrijas. Sveicot pirmos Mediatora sertifikāta saņēmējus, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atzīmē, ka pats galvenais mediācijas priekšnosacījums ir sabiedrības attieksmes maiņa pret konfliktiem un to risināšanu: "Ir svarīgi apzināties, ka par strīdu, kas radies starp personām, tām pašām ir jāuzņemas atbildība. Tiesas procesā faktiski atbildība par risinājumu pilnībā tiek nodota tiesai, savukārt - mediācijā atbildība par risinājumu gulstas uz pašiem strīdiniekiem. Dzīvē domstarpības rodas, taču tās prasmīgi jāmāk atrisināt. Mums daudzkārt pietrūkst vēlmes un arī prasmes ieklausīties vienam otrā. Mediācija...

Pirmdien, 27.oktobrī, tiek sasaukta Tieslietu padomes ārkārtas sēde, lai izskatītu Saeimas Juridiskās komisijas lūgumu līdz 27.oktobrim sniegt atzinumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Likumprojektā, ko paredzēts steidzamības kārtā virzīt otrajam - galīgajam lasījumam Saeimas 30.oktobra sēdē, iekļauti būtiski jautājumi, kas attiecas uz Augstākās tiesas tiesu palātu tiesnešu turpmāko karjeru pēc Augstākās tiesas tiesu palātas darbības termiņa beigām un Siguldas tiesas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas pievienošanu citām tiesām. Tiesu apvienošanai Tieslietu padome jau iepriekš paudusi konceptuālu atbalstu, turpretī jautājumu par Augstākās tiesas tiesu palātu tiesnešu turpmāko karjeru līdz šim Tieslietu padome nav skatījusi. Saeimas vēstuli Tieslietu padome saņēma 22.oktobrī, un tajā prasīts Tieslietu padomes viedokli darīt zināmu līdz 27.oktobrim. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Tieslietu padomes reglamentu tik īsā termiņā nav iespējams sasaukt sēdi klātienē, Tieslietu padomes locekļi bija aicināti izteikt viedokli rakstveida procesā. Taču, ņemot vērā jautājumu nozīmīgumu, vairākums Tieslietu padomes locekļu uzskatīja, ka tas skatāms klātienes sēdē....

2014. gada 20.oktobrī Satversmes tiesa rīcības sēdē ierosināja lietu "Par Krimināllikuma 36. panta otrās daļas 1. punkta, 42. panta un 177. panta trešās daļas vārdu "konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta otrajam un trešajam teikumam". Apstrīdētās normas Krimināllikuma 36. panta otrās daļas pirmais punkts: Bez pamatsoda notiesātajam var piespriest šādus papildsodus: 1) mantas konfiskācija, (...).Krimināllikuma 42. pants: (1) Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas konfiskāciju var noteikt kā papildsodu. Var konfiscēt arī notiesātā īpašumā esošu mantu, ko tas nodevis citai fiziskajai vai juridiskajai personai. (2) Mantas konfiskāciju var noteikt tikai šā likuma sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos. (3) Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama. Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, attiecina to uz transportlīdzekli. (4) Likums nosaka to notiesātajam vai viņa apgādībā esošajām personām nepieciešamo mantu, kas nav konfiscējama. Krimināllikuma 177. panta trešā...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 21.oktobrī, otrajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz ar 2015.gada 1.martu izbeigt Siguldas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas darbību. Līdztekus likuma grozījumi paredz noteikt kārtību Augstākās tiesas (AT) palātu tiesnešu pārcelšanai darbā citā tiesā. Deputāti noslēdza darbu arī pie saistītajiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā un Civilprocesa likumā. Divu rajona tiesu reorganizācijas mērķis ir izlīdzināt tiesu noslodzi, tādējādi paaugstinot tiesas pieejamību, kā arī paaugstināt tiesas spriešanas kvalitāti. Būtiski reorganizācijas aspekti ir arī lietu nejaušas sadales principa ievērošana un tiesu prakses vienveidības un paredzamības veicināšana. Siguldas tiesa un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pieskaitāmas pie mazām tiesām - tajās reāli strādā attiecīgi trīs un deviņi tiesneši. Šāds neliels tiesnešu skaits apgrūtina lietu uzkrājuma likvidēšanu, nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību tiesā, norāda likumprojekta autori. Siguldas tiesas vadība vairākās vēstulēs Tieslietu ministrijai norādījusi, ka sakarā ar tiesnešu atvaļinājumu un darba nespēju Siguldas...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veica procesuālās darbības 2014.gada oktobrī uzsāktajā kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu, ko izdarījusi VID amatpersona. Kriminālprocesa ietvaros iegūto pierādījumu kopums dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka VID amatpersona ar divu privātpersonu starpniecību par labvēlīga lēmuma pieņemšanu kukuļa devēja interesēs, pieprasījusi un pieņēmusi kukuli. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka kāda privāta uzņēmuma valdes priekšsēdētāju uzrunāja privātpersona, kura par šā uzņēmuma PVN uzrēķina lēmuma atcelšanu piedāvāja samaksāt amatpersonai kukuli 2000 EUR apmērā. VID amatpersona, izmantojot starpniekus, saņēma daļu pieprasītā kukuļa 700 EUR, savukārt 1300 EUR piesavinājās kukuļņemšanas līdzdalībnieki. Kriminālprocesa ietvaros iegūto pierādījumu kopums ir pietiekams, lai KNAB izmeklētājs atzītu VID amatpersonu par aizdomās turēto prettiesiskā labuma pieprasīšanā un pieņemšanā (Krimināllikuma (KL) 320. panta trešā daļa). Savukārt privātpersonas - par kukuļa pieņemšanas organizēšanu (KL 20.panta otrā daļa) un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu (KL 20.panta ceturtā daļa). Kriminālprocesā iesaistītajām personām piemēroti ar brīvības...

Maksātnespējas administratoriem būs tiesības trīs mēnešu laikā izlemt, vai kļūt par valsts amatpersonām, paredz Saeimā ceturtdien, 16.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā. Likumprojektam Saeima noteica steidzamību. Saskaņā ar Saeimā šī gada 25.septembrī pieņemtajiem likuma grozījumiem maksātnespējas administratori no 2015.gada 1.janvāra tiks pielīdzināti valsts amatpersonām, un piedāvātais Maksātnespējas likuma grozījums tiem administratoriem, kuri nevēlēsies turpināt darbu un iegūt valsts amatpersonas statusu, dos iespēju trīs mēnešu laikā pabeigt iesāktos tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesus. Likumprojekta iesniedzēji norādījuši, kas šādas izmaiņas ļaus nodrošināt stabilu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu norisi. Attiecīgus grozījumus Saeima pirmajā lasījumā steidzamības kārtā pieņēma arī valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumā. Par grozījumiem Maksātnespējas likumā un likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" galīgajā lasījumā Saeimā plānots lemt 30.oktobrī. Iepriekšējie Maksātnespējas likuma grozījumi vakar, 16. oktobrī, ir oficiāli izsludināti.

Saeima ceturtdien, 16.oktobrī, otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, noslēdzot darbu pie normatīvā regulējuma, kas ļaus Latvijā kā alternatīvu ieslodzījumam ieviest notiesāto elektronisko uzraudzību. Ar likuma grozījumiem tiks reformēta nosacītās pirmstermiņa atbrīvošanas sistēma un radīta iespēja notiesātajiem ar zemu un vidēju risku sabiedrībai, ja viņš sasniedzis noteiktus resocializācijas rezultātus, tikt atbrīvotam no ieslodzījuma vietas. Notiesātais daļu no soda izcietīs ieslodzījuma vietā, bet daļu soda - stingrā uzraudzībā sabiedrībā, kur noteikt notiesātā atrašanās vietu un pārvietošanos ļaus elektroniskā uzraudzības sistēma. "Šī reforma palīdzēs samazināt notiesāto skaitu ieslodzījuma vietās un tādējādi arī cietumu uzturēšanas izmaksas. Ir virkne valstu, kur šāda sistēma veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus. Ārvalstu pieredzi pielāgojot mūsu situācijai, šī ir iespēja gan ietaupīt līdzekļus, gan veicināt notiesāto personu integrāciju sabiedrībā. Jāuzsver, ka pirmstermiņa atbrīvošana arī turpmāk nenotiks automātiski, bet rūpīgi izvērtējot katra ieslodzītā panākumus resocializācijas jomā," iepriekš skaidroja Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins....

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 9.oktobrī pieņēma lēmumu, ar kuru atzīta par pretlikumīgu SIA "Ronin" izplatīto vides reklāmu. Komersants tirgū piedāvā preces - transportlīdzekļu ātruma noteikšanas ierīces (radaru detektorus), kuru izmantošana uzskatāma par administratīvo pārkāpumu, tādējādi komersants realizē profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi. PTAC secina, ka preču iegādes iespējas tiek piedāvātas interneta vietnē komersants sniedz vides reklāmu - "Traucē radari?" Rīgā, Krasta ielā (pie lielveikala "Mols"). PTAC konstatēja, ka reklāmas vizuālais atspoguļojums vērsts uz to, lai veicinātu pretlikumīgu darbību izdarīšanu, proti, tā adresēta autovadītājiem, kuri piedalās ceļa satiksmē, pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu, kuru var uztvert policijas darbinieki ar ātruma uztveršanas ierīcēm. Ministru kabineta noteikumi Nr.571 "Ceļu satiksmes noteikumi" nosaka, ka aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar ierīcēm (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus. Līdz ar ko minētajiem autovadītājiem var tikt piemēroti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktie sodi - par braukšanu ar šādi aprīkotu transportlīdzekli. PTAC pieņēma lēmumu...

Maksātnespējas administratoriem būs tiesības trīs mēnešu laikā izlemt, vai kļūt par valsts amatpersonām, paredz Saeimas Juridiskajā komisijā trešdien, 15.oktobrī, konceptuāli atbalstītais grozījums Maksātnespējas likumā. Saskaņā ar Saeimā šī gada 25.septembrī pieņemtajiem likuma grozījumiem maksātnespējas administratori no 2015.gada 1.janvāra tiks pielīdzināti valsts amatpersonām, un piedāvātais Maksātnespējas likuma grozījums tiem administratoriem, kuri nevēlēsies turpināt darbu un iegūt valsts amatpersonas statusu, dos iespēju trīs mēnešu laikā pabeigt iesāktos tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesus. Likumprojekta iesniedzēji norādījuši, kas šādas izmaiņas ļaus nodrošināt stabilu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu norisi. Juridiskā komisija šodien konceptuālu atbalstu pauda arī attiecīgam grozījumam valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumā. Grozījumus Maksātnespējas likumā un likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" Juridiskā komisija nolēma virzīt kā steidzamus un lūgt Saeimu tos iekļaut 16.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā, informē Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Galīgajā lasījumā likumprojektus plānots pieņemt 30.oktobrī.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 14.oktobrī, izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ar kurām plānots sīkāk diferencēt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Par nelielu ātruma pārsniegšanu sankcijas paredzēts samazināt, bet bargākus sodus noteikt par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Likuma grozījumi paredz, ka par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem būs tikai brīdinājums, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km/h vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām paredzēts brīdinājums vai 15 eiro naudas sods, bet apdzīvotās vietās brīdinājums vai 30 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi brīdinājumu vai 30 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 40 eiro sodu apdzīvotās vietās. Par būtiskiem ātruma pārkāpumiem iespējamo naudas sodu plānots pat dubultot. Ja patlaban vieglajiem automobiļiem par ātruma pārsniegšanu no 51 līdz 60 km/h sods ir...