TIESĪBAS

2013.gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) īstenojis uzraudzības projektu, kur izvērtēta 24 komersantu prakse piedāvājot uztura bagātinātājus. PTAC novērojumi liecina, ka galvenie pārkāpumi saistīti ar maldinošu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, uztura bagātinātājiem piedēvējot īpašības, kas tiem nepiemīt, kā arī ar to, ka netiek ievēroti normatīvajos aktos paredzētie noteikumi par veselīguma norāžu izmantošanu. Piemēram, ka uztura bagātinātājs ārstē vai var palīdzēt ārstēt noteiktas slimības vai novērst disfunkcijas, kaut gan noteiktajā kārtībā apstiprinātu pierādījumu par šādiem paziņojumiem nav. 2013.gadā PTAC pastiprināti veica un šogad turpina veikt negodīgas komercprakses uzraudzību uztura bagātinātāju jomā. Pārbaudes tika īstenotas gan tiešsaistes vidē, piemēram, internetā, gan ārpus tās. Pērn kopā tika izvērtēta 24 komersantu īstenotā komercprakse, kur pārkāpumi netika konstatēti tikai 3 gadījumos. Lielākajā daļā gadījumu komersanti pēc PTAC aicinājuma veikuši labprātīgus pasākumus pārkāpumu novēršanai. Galvenie pārkāpumi konkrētajā uzraudzības jomā saistīti ar maldinošu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi: Uztura bagātinātajiem mēdz piedēvēt ārstnieciskas īpašības, kaut gan...

Sabiedrības attieksmi pret tiesu sistēmu veido ne tikai tiesas un tiesneši, bet lielā mērā arī citu tiesvedības procesā iesaistīto amatpersonu darbība un attieksme – secināts pētījumā „Tiesu uzticamība un korupcijas uztvere tiesu darbībā Latvijā”. Pēc Tieslietu padomes pasūtījuma veiktā pētījuma mērķis bija identificēt faktorus, kas veido sabiedrības visai kritisko attieksmi pret tiesām, un meklēt risinājumus attieksmes maiņai. LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece socioloģisko zinātņu doktore Ieva Kārkliņa, iepazīstinot ar pētījumu, norādīja uz galvenajiem faktoriem, kas veidojuši aptaujāto respondentu viedokli par tiesām – tie, pirmkārt, ir garie lietu izskatīšanas procesi, informācijas trūkums, saskaroties ar tiesvedību, nepieciešamība pašam ļoti izteikti aktīvi iesaistīties procesā, tiesas noslēgtība no sabiedrības, mediju informācija un tiesneša lēmumi, kas dažkārt šķiet subjektīvi. Pētnieki norāda, ka sabiedrības uztverē ar tiesas darbu saistās ne tikai tiesnešu un tiesas darbinieku, bet arī to amatpersonu, kas nepieder pie tiesām – policista, izmeklētāja, prokurora, advokāta un tiesu izpildītāja, darbs, un negatīva pieredze saistībā ar...

Piektdien, 21. februārī, kopā sanāca Augstākās tiesas plēnuma jeb tiesnešu kopsapulce, kurā tiesnešus ar uzrunu sveica tieslietu ministre Baiba Broka, izsakot lielu paldies par darbu. Ministre pauda, ka Augstākās tiesas plēnuma sanākšana ir nozīmīgs notikums: "Plēnums ne tikai izraugās kandidātus Satversmes tiesā, Tieslietu padomei un citām institūcijām, bet ir arī autoritatīva tiesu sistēmas institūcija, kas apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus un citas svarīgas tēmas. Plēnumam piemīt potenciāls spēks, lai definētu ietekmīgu viedokli par tiesu sistēmā, valstī un sabiedrībā kopumā svarīgiem jautājumiem." Ministresprāt ir svarīgi ik pēc noteikta laika veikt pašnovērtējumu un lūgt to arī no malas: "Arī Tieslietu ministrija kā nozares pārraugs gaida kritiku un ieteikumus. Kritika ļauj pilnveidoties, ir atspēriena punkts attīstības virzienā. Augstākās tiesas plēnums ir piemērota vieta šādam vērtējumam." Ministre norādīja, ka arī Augstākās tiesas plēnumam ir iespējas un morāls pienākums apspriest jautājumus, kas varētu palīdzēt pilnveidot Augstākās tiesas, visas tiesu sistēmas un valsts pārvaldību. Baiba Broka pieskārās...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 20.februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums un atzīta par prettiesisku Saeimas Kancelejas rīcība, 2008.gada decembrī noslēdzot iepirkuma līgumu ar akciju sabiedrību "Balta", neraugoties uz to, ka ticis iesniegts AS "If P&C Insurance" iesniegums par izsludinātā iepirkuma konkursa procedūras pārkāpumiem. Augstākās tiesa lietu kasācijas kārtībā izskatīja kopsēdē rakstveida procesā sakarā ar Saeimas Kancelejas kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Lieta tiesā tika ierosināta pēc AS "If P&C Insurance" pieteikuma par Saeimas Kancelejas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, kas izpaudusies kā iepirkuma līguma noslēgšana, neskatoties uz to, ka Iepirkumu uzraudzības birojā bija iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Proti, iepirkuma līgums noslēgts 8.30 no rīta nākamajā dienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām, lai gan uz to brīdi Saeimas Kancelejā jau bija saņemta iepriekšējā dienā elektroniski nosūtīta, bet vēl neiereģistrēta pieteicējas sūdzība. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka apelācijas instances tiesa pareizi konstatējusi,...

Par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu Saeima varēs liegt deputātam runāt Saeimas sēdēs vai arī izslēgt no Saeimas sēdēm, attiecīgi izdarot ieturējumus no mēnešalgas 20 procentu apmērā par katru neapmeklēto sēdi. To paredz Saeimas Juridiskās komisijas atbalstītie priekšlikumi grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Komisija minētos likuma grozījumus trešdien, 19.februārī, skatīja otrajā lasījumā. „Komisijas darba grupā izstrādātie priekšlikumi ir pagaidu risinājums, virzot iedzīvotāju iniciatīvu par atbildību deputātiem, kuri lauzuši deputāta zvērestu. Redzot, ka sabiedrībā ir liels sašutums par gadījumiem, kad atsevišķi deputāti saņem pārkāpumam neadekvātu sodu, esam paredzējuši plašākas iespējas adekvāti reaģēt uz šādiem gadījumiem, līdz pat iespējai liegt deputātam piedalīties sešās Saeimas sēdēs, attiecīgi būtiski samazinot atalgojumu,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. I.Čepāne norāda, ka šādu pagaidu regulējumu var ieviest salīdzinoši īsā laikā. Savukārt, lai par zvēresta laušanu ieviestu deputāta impīčmenta procedūru, būs nepieciešams grozīt arī Satversmi, kas būs daudz laikietilpīgāks process. Turklāt šim regulējumam jābūt visaptverošam – tam jāattiecas arī uz...

Piektdien, 21. februārī, Augstākās tiesas plēnums jeb tiesnešu kopsapulce izvērtēs Augstākās tiesas darbu 2013.gadā, izvirzīs Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu un vēlēs Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju. Augstākās tiesas plēnumam jāpieņem lēmumu par viena tiesneša ieteikšanu apstiprināšanai par Satversmes tiesas tiesnesi. Aicināti pieteikties uz šo bija visi Latvijas tiesneši, gatavību kandidēt pauduši divi tiesneši – Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Ludmila Poļakova un Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis Aldis Laviņš. Vakanta tiesneša vieta Satversmes tiesā radusies sakarā ar Satversmes tiesas tiesneses Aijas Brantas pilnvaru termiņa beigšanos 24.martā. Viņu šajā amatā Saeima pirms 10 gadiem apstiprināja pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Saeima citu tiesnesi apstiprina pēc tās pašas institūcijas priekšlikuma, kura bija izvirzījusi iepriekšējā tiesneša kandidatūru. Plēnuma darba kārtībā arī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāja vēlēšanas, jo Ervīnam Kušķim beidzas piecu gadu pilnvaru termiņš palātas priekšsēdētāja amatā. Nākamais Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāja termiņš gan būs tikai nepilns...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 18.februārī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz noteikt jaunu procesuālo kārtību, kā tiesā tiek izskatītas pārsūdzētās civilprasības, kurās prasījuma summa nepārsniedz 2100 eiro. Šādas pārsūdzības no 1.aprīļa plānots skatīt apgabaltiesā apelācijas kārtībā, piemērojot procedūru, kas ļaus paātrināt lietu izskatīšanu un atsijāt nepamatotās sūdzības. „Jaunā kārtība ir vēl viens solis procesuālās ekonomijas virzienā, kas palīdzēs izskaust Latvijā raksturīgo „tiesāšanos tiesāšanās pēc” un tādējādi taupīt tiesu resursus. Apgabaltiesas skatīs tikai tās lietas, kurās būs saskatāmas pirmās instances kļūdas. Tas būs liels ietaupījums, zinot, cik būtisku tiesu darba daļu veido tieši maza apmēra prasības,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Kā komisijas sēdē norādīja Tieslietu ministrijas pārstāvji, pirmās instances tiesas gadā izskata 12 – 14 tūkstošus maza apmēra prasību, kas veido gandrīz ceturto daļu no rajona (pilsētas) tiesās izskatāmajām lietām. Apelācijas kārtībā vidēji tiek pārsūdzēta desmitā daļa lietu, tādējādi apgabaltiesas gadā vidēji papildus saņems vairāk nekā 1000 maza...

Valsts policijasrīcībā esošie četri pārvietojamie fotoradari savu darbu uz Latvijas ceļiem atsāks pavasarī, kad tiks pabeigta esošo datu bāzu un programmatūras pielāgošana jaunajām likuma prasībām. 2013. gada 26.decembrī stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likuma 43.6 pantā. Izmaiņas paredz, ka turpmāk transportlīdzekļa īpašniekam, ja tas nav vadījis transportlīdzekli fotoradara fiksēta pārkāpuma brīdī, ir tiesības lēmumu par administratīvā soda piemērošanu apstrīdēt augstākā iestādē. Likuma grozījumi Ceļu satiksmes likuma 43.6 pantā tika izstrādāti, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru par Satversmes 92. pantam neatbilstošu tika atzīta likuma norma, kas liedza transportlīdzekļa īpašniekam fotoradara fiksētos sodus pārsūdzēt. Tāpat 2014. gada 26.decembrī spēkā stājās grozījumi arī ceļu satiksmes likuma 49. pantā, kas nosaka pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem Eiropas Savienības dalībvalstu starpā. Minētās izmaiņas Ceļu satiksmes likumā sakārto virkni līdz šim neatrisinātu jautājumu, tomēr tas prasa Valsts policijas īpašumā esošo fotoradaru programmnodrošinājuma un informācijas apstrādes pielāgošanu jaunajām prasībām. Tiklīdz šīs izmaiņas tiks veiktas,...

2014.gada 14.februārī Satversmes tiesas 1. kolēģija ierosināja lietu "Par Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr. 331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem" 7.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešajam teikumam un Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktam". Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr. 331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem" 7.punkts paredzēja, ka apdrošināšanas atlīdzības apmērs par sāpēm un garīgām ciešanām apgādnieka nāves gadījumā ir 100 lati (šobrīd 150 eiro) katram apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 92.panta trešais teikums noteic, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk - OCTA likums) 15. pants noteic apdrošināšanas atlīdzības limitus. Šā panta pirmās daļas 1.punkts savulaik noteic, ka limits personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai ir 250 000 latu. Lietas...

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai, kurā pauž bažas, ka pagājušonedēļ komisijā galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Krimināllikumā neatbilst Satversmei un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai. Savā vēstulē E.Rinkēvičs norāda, ka piedāvātā Krimināllikuma redakcija, kas paredz sodīt arī ar brīvības atņemšanu par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu, ir pārāk neskaidra un pārāk tālejoša, un saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencijas) 10. pantu - vārda brīvību ierobežojoša. "Vārda brīvība sevī ietver tiesības paust ne tikai tādus viedokļus, kas sabiedrībai ir tīkami, bet arī tādus, kas aizskar, šokē un satrauc. Saskaņā ar līdzšinējo Tiesas judikatūru, izteikumi, kurus vārda brīvība neaizsargā, ir aicinājumi uz vardarbību, holokausta noliegšana un rasu un etniskā naida kurināšana,” vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai atgādina E.Rinkēvičs. "Tas savukārt nozīmē, ka sods par publiskiem izteikumiem, jo...

Saeima ceturtdien, 13.februārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz personu pret vardarbību aizsargāt arī civilprocesa ietvaros. Ar likuma grozījumiem tiek būtiski mainīta attieksme gan pret vardarbības upuriem, gan vardarbības veicējiem, iepriekš uzsvēra Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Saskaņā ar grozījumiem mājoklis būs jāatstāj varmākam, nevis viņa upuriem. Tiesai šādās situācijās būs jārīkojas nekavējoties, ne vēlāk kā nākamajā dienā lemjot par noteiktiem ierobežojumiem vardarbības veicējam, piemēram, nosakot aizliegumu tuvoties cietušajam un kopīgajam mājoklim. Civilprocesa likums ir papildināts ar jaunu nodaļu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Ieviešot vienotu mehānismu, personas personiskās tiesības – tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību – būs iespējams aizsargāt ar pagaidu civiltiesiskiem līdzekļiem. Grozījumi Civilprocesa likumā kā personisko tiesību aizsardzības līdzekļus nosaka pienākumu vardarbīgajai personai atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo cietusī persona, un aizliegumu tajā atgriezties un uzturēties, kā arī aizliegumu uzturēties noteiktās vietās un noteiktā attālumā no cietušā...

2014. gada 5.februārī Satversmes tiesa ir pieņēmusi jaunu reglamentu. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 14. pantu Satversmes tiesas reglaments (turpmāk - Reglaments) nosaka Satversmes tiesas struktūru un darba organizāciju. Reglamentu pieņem ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu. Pēdējo gadu laikā Satversmes tiesas procesā notikusi nozīmīga attīstība un tādējādi radās nepieciešamība pilnveidot normatīvo regulējumu. Reglamentu izstrādāja Satversmes tiesas tiesnešu un darbinieku veidota darba grupa. Darba grupa sagatavoja tik apjomīgus priekšlikumus, kas pārsniedza grozījumu iespējas, un tādēļ tika pieņemts lēmums izstrādāt jaunu Reglamentu. Jaunais Reglaments veidots atbilstoši Satversmes tiesas likuma struktūrai, saglabājot iepriekšējā Reglamenta regulējumu tiktāl, ciktāl tas precizē likumā ietverto normu saturu. Reglamentā papildus līdzšinējam procesuālajam regulējumam iekļautas normas par neregulētu procesuālo jautājumu izlemšanas kārtību, saziņu ar sabiedrību un dokumentu apriti. Reglamentā precizēta Satversmes tiesas amatpersonu kompetence un to ievēlēšanas kārtība. Jaunais Reglaments precīzāk un detalizētāk atspoguļo Satversmes tiesas procesa gaitu, kā arī nodrošina efektīvāku tiesas darba organizāciju. Reglaments ir publicēts oficiālajā...

Par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu. To paredz Saeimas Juridiskajā komisijā otrdien, 11.februārī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Krimināllikumā. Portālā jau informējām, ka līdzīgi lēmusi arī Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputāti. Likumprojekts paredz, ka par šādiem nodarījumiem varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. „Iepriekš Krimināltiesību politikas apakškomisijā, apspriežot iesniegtos priekšlikumus, vienojāmies un šodien arī Juridiskajā komisijā atbalstu guva ierosinājums atbildību par šādu nodarījumu izdalīt atsevišķā Krimināllikuma pantā, uzsvaru liekot uz īstenotās agresijas noliegumu, kuras rezultātā tika zaudēta Latvijas Republikas valstiskā neatkarība,” uzsvēra Juridiskās komisijas deputāts un Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Tāpat grozījumi paredz, ka personu krimināli varēs sodīt, ja tā publiski būs attaisnojusi vai ļaunprātīgi, rupji vai aizvainojoši apšaubījusi genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret...

No 2013.gada 1.oktobra līdz šī gada 31.janvārim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) īstenojis 15 826 pārbaudes tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, pārliecinoties, vai cena norādīta atbilstoši normatīvo aktu prasībām - tā norādīta gan latos, gan eiro, un konvertācija veikta saskaņā ar oficiālo pārejas kursu (Eur 1 = Ls 0,702804). Līdz šim neatbilstības konstatētas 37% gadījumu un, salīdzinot ar pagājušā gada oktobra pirmajām nedēļām, konstatēto neatbilstību proporcija samazinājusies par vairāk nekā 10%. Pēdējās nedēļās novērota jauna tendence - atsevišķi komersanti preču un pakalpojumu gala cenu norāda tikai eiro. PTAC atgādina, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem gala cenas latos un eiro norādāmas līdz 2014.gada 30.jūnijam. Kā iepriekš skaidrots, lai patērētājiem būtu laiks apgūt preču vērtību eiro cenās un sekot līdzi cenu izmaiņām, sākot ar 3013. gada 1.oktobri līdz 2014.gada 30.jūnijam tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās gala cenas precēm un pakalpojumiem jānorāda gan latos, gan eiro. PTAC paralēlo cenu atspoguļošanas periodā pastiprināti raugās, lai tiktu...

Lai lietu dalībniekiem un citiem interesentiem būtu ērtāki apstākļi iepazīties ar tiesu lietu materiāliem, Augstākajā tiesā iekārtota atsevišķa telpa apmeklētājiem. Šajā telpā, kas atrodas apmeklētājiem izdevīgā novietojumā pirmajā stāvā, gan lietu dalībnieki, gan citi interesenti, kam to saskaņā ar Augstākās tiesas informācijas izsniegšanas kārtību ļauts darīt, var iepazīties ar lietu materiāliem, kā arī noklausīties tiesas sēdes audioierakstu, ja sēdes gaita ir fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus. Saskaņā ar grozījumiem Civilprocesa likumā, kas stājušies spēkā šī gada 4.janvārī, tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus, par to izdarot atzīmi tiesas sēdes protokolā. Tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno lietai un uzglabā kopā ar to vai ievieto tiesu informatīvajā sistēmā. Arī Kriminālprocesa likums paredz, ka iztiesāšanas laikā tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot skaņu vai attēlu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus, par to izdarot atzīmi tiesas sēdes protokolā. Savukārt administratīvajās lietās tiesas sēdes gaitas fiksēšana, izmantojot tehniskos līdzekļus, nav obligāta prasība,...