TIESĪBAS

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 26.februārī tiesas sēdē izskatīja lietu, kurā vairākas bankas iesniegušas pieteikumu par Konkurences padomes lēmumu, ar kuru konstatēts Konkurences likuma pārkāpums šo banku darbībās un tām piemērots naudas sods. Tiesa lietu izskatīja sakarā ar AS "Swedbank", AS "PrivatBank", AS "Trasta komercbanka", AS "Expobank", AS "SEB banka", AS "DnB banka", AS "Latvijas Krājbanka", AS "Rietumu Banka", AS "Baltic International Bank" un VAS "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" (bijusī VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka") kasācijas sūdzībām par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteikums noraidīts. Tiesas sēdē tiesa uzklausīja procesa dalībniekus un, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 243.panta pirmajā daļā noteiktajam, paziņoja, ka nolēmums lietā būs pieejams 28.martā. Lietā ir strīds par to, vai pieteicēju - vairāku banku - darbībās ir konstatējams Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma sastāvs. Minētā tiesību norma noteic, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai...

Tiesa atstājusi spēkā SIA "Dobeles komunālie pakalpojumi" (turpmāk - komersants) Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) 2012.gada 20.septembra lēmumu daļā, ar kuru uzlikts par pienākumu komersantam nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi. Ar lēmumu PTAC atzinis par negodīgu un aizliedzis komersanta īstenoto komercpraksi, kas izpaudās kā neatbilstoša atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu maksas aprēķināšana. Administratīvā rajona tiesa Jelgavā 2014.gada 28.janvārī tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc komersanta pieteikuma par PTAC 2012.gada 20.septembra lēmumu daļā, ar kuru uzlikts par pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, atzīšanu par prettiesisku. Ar PTAC lēmumu komersantam uzlikts pienākums nekavējoties izbeigt negodīgo komercpraksi, kas tika īstenota, komersantam maksu par sniegto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu aprēķinot nevis par konkrētā atkritumu radītāja vai valdītāja faktiski radīto atkritumu daudzumu, bet gan par vidēji aprēķināto vienas personas saražoto atkritumu daudzumu. Lai noskaidrotu viena iedzīvotāja ikmēneša maksu par atkritumu apsaimniekošanu, komersants aprēķināja vidējo vienas personas saražoto atkritumu daudzumu gadā Dobeles novadā, kā rezultātā maksa par visu...

Latvijas tiesu prakse par tiesību pārkāpuma atzīšanu uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un rīcības variantiem, konstatējot šo pārkāpumu, nav vienveidīga - secināts Augstākās tiesas pētījumā par saprātīgiem kriminālprocesa termiņiem un to neievērošanas sekām. Konstatēts, ka salīdzināmos apstākļos saprātīgu termiņu pārkāpumi tiek gan atzīti, gan noliegti, turklāt pārkāpuma konstatēšanas gadījumā piemēroti dažādi tiesiskie risinājumi. 77% no visiem konstatētajiem gadījumiem, kad tikušas pārkāptas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesas rīcības variants ir bijusi vai nu atbrīvošana no soda vai soda "mīkstināšana". Lielākajā daļā gadījumu tiesas izvēlas piemērot vieglāku sodu sankcijas ietvaros. Daudzos gadījumos tiesu nolēmumos konstatējamas argumentācijas nepilnības par to, vai tiesību pārkāpums uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā ir vai nav atzīts, un, ja ir atzīts, kāpēc piemērots konkrētais tiesas rīcības modelis. Tāpat pētījuma autori norāda - tiesas maz izmanto blakus lēmumu institūtu kā iespēju reaģēt ne tikai uz konkrēto pārkāpumu, bet arī mazināt pārkāpumus nākotnē. Ikvienā gadījumā, kad tiek konstatēts tiesību...

Otrdien, 25.februārī, Ministru kabinets atbalstīja starptautiskā līguma „Nolīgums par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas izveidi” parakstīšanu. Līguma mērķis ir izveidot Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālo nodaļu. Pagājušā gadā februārī Latvija parakstīja starptautisku līgumu „Vienotās patentu tiesas izveides nolīgums”. Vienotā patentu tiesa būs līgumslēdzēju valstu kopīga tiesa, kas nodrošinās tiesvedību patentu jautājumos, kā arī novērsīs nepieciešamību dublēt tiesvedības procesus dažādās iesaistīto dalībvalstu tiesās un risku pieņemt atšķirīgus lēmumus paralēli noritošos tiesas procesos. Plānots, ka Vienotā patentu tiesa savu darbību uzsāks 2015.gadā. Nolīgums paredz divu vai vairāku līgumslēdzēju dalībvalstu tiesības veidot Vienotās patentu tiesas reģionālo nodaļu. Latvija kopā ar Zviedriju, Lietuvu un Igauniju vienojās par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas izveidi. „Pēc reģionālās nodaļas izveidošanas Latvijas ražotājiem, izgudrotājiem un komersantiem tiks nodrošināta iespēja arī Rīgā skatīt patentu strīdus, kuros iesaistītas puses no dažādām valstīm. Tas ļaus ieekonomēt tiesāšanās izdevumus un nodrošinās iespēju būt pārstāvētiem ar vietējo zvērināto advokātu un...

Piektdien, 21.februārī, notika Augstākās tiesas plēnums, izvērtējot iepriekšējā gadā paveikto. Aizvadītais gads raksturīgs ar divām svarīgākajām aktualitātēm - tiesā saņemto lietu skaita un arī neizskatīto lietu uzkrājuma palielināšanos, kā arī ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu", kas iezīmē Augstākās tiesas reorganizācijas sākumu. Šīm tēmām savos ziņojumos pieskārās visu tiesas struktūrvienību vadītāji, analizējot iemeslus, kādēļ darba apjoms nemazinās, kā arī izsakot savu redzējumu, ko varētu mainīt, lai tiesas darbu efektivizētu. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzsvēra - plēnuma mērķis ir uzklausīt viedokļus, aktualizēt problēmas, lai rastu to risinājumu un paustu tiesas viedokli likumdevējam un izpildvarai turpmākai rīcībai. Vērtē likumu grozījumu ietekmi uz tiesas darbu un izsaka priekšlikumus darba efektivizēšanai Vairākas iepriekšējo gadu plēnumos izteiktās idejas sadzirdētas un jau iedzīvinātas likumos, kā piemēru Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs minēja Civilprocesa likumā mainītās normas, ka protestu iesniegšana par spēkā stājušiem nolēmumiem ir vienīgi prokurora kompetence, par advokāta lomas paplašināšanu kasācijas instancē, par maza apmēra lietu...

2013.gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) īstenojis uzraudzības projektu, kur izvērtēta 24 komersantu prakse piedāvājot uztura bagātinātājus. PTAC novērojumi liecina, ka galvenie pārkāpumi saistīti ar maldinošu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, uztura bagātinātājiem piedēvējot īpašības, kas tiem nepiemīt, kā arī ar to, ka netiek ievēroti normatīvajos aktos paredzētie noteikumi par veselīguma norāžu izmantošanu. Piemēram, ka uztura bagātinātājs ārstē vai var palīdzēt ārstēt noteiktas slimības vai novērst disfunkcijas, kaut gan noteiktajā kārtībā apstiprinātu pierādījumu par šādiem paziņojumiem nav. 2013.gadā PTAC pastiprināti veica un šogad turpina veikt negodīgas komercprakses uzraudzību uztura bagātinātāju jomā. Pārbaudes tika īstenotas gan tiešsaistes vidē, piemēram, internetā, gan ārpus tās. Pērn kopā tika izvērtēta 24 komersantu īstenotā komercprakse, kur pārkāpumi netika konstatēti tikai 3 gadījumos. Lielākajā daļā gadījumu komersanti pēc PTAC aicinājuma veikuši labprātīgus pasākumus pārkāpumu novēršanai. Galvenie pārkāpumi konkrētajā uzraudzības jomā saistīti ar maldinošu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi: Uztura bagātinātajiem mēdz piedēvēt ārstnieciskas īpašības, kaut gan...

Sabiedrības attieksmi pret tiesu sistēmu veido ne tikai tiesas un tiesneši, bet lielā mērā arī citu tiesvedības procesā iesaistīto amatpersonu darbība un attieksme – secināts pētījumā „Tiesu uzticamība un korupcijas uztvere tiesu darbībā Latvijā”. Pēc Tieslietu padomes pasūtījuma veiktā pētījuma mērķis bija identificēt faktorus, kas veido sabiedrības visai kritisko attieksmi pret tiesām, un meklēt risinājumus attieksmes maiņai. LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece socioloģisko zinātņu doktore Ieva Kārkliņa, iepazīstinot ar pētījumu, norādīja uz galvenajiem faktoriem, kas veidojuši aptaujāto respondentu viedokli par tiesām – tie, pirmkārt, ir garie lietu izskatīšanas procesi, informācijas trūkums, saskaroties ar tiesvedību, nepieciešamība pašam ļoti izteikti aktīvi iesaistīties procesā, tiesas noslēgtība no sabiedrības, mediju informācija un tiesneša lēmumi, kas dažkārt šķiet subjektīvi. Pētnieki norāda, ka sabiedrības uztverē ar tiesas darbu saistās ne tikai tiesnešu un tiesas darbinieku, bet arī to amatpersonu, kas nepieder pie tiesām – policista, izmeklētāja, prokurora, advokāta un tiesu izpildītāja, darbs, un negatīva pieredze saistībā ar...

Piektdien, 21. februārī, kopā sanāca Augstākās tiesas plēnuma jeb tiesnešu kopsapulce, kurā tiesnešus ar uzrunu sveica tieslietu ministre Baiba Broka, izsakot lielu paldies par darbu. Ministre pauda, ka Augstākās tiesas plēnuma sanākšana ir nozīmīgs notikums: "Plēnums ne tikai izraugās kandidātus Satversmes tiesā, Tieslietu padomei un citām institūcijām, bet ir arī autoritatīva tiesu sistēmas institūcija, kas apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus un citas svarīgas tēmas. Plēnumam piemīt potenciāls spēks, lai definētu ietekmīgu viedokli par tiesu sistēmā, valstī un sabiedrībā kopumā svarīgiem jautājumiem." Ministresprāt ir svarīgi ik pēc noteikta laika veikt pašnovērtējumu un lūgt to arī no malas: "Arī Tieslietu ministrija kā nozares pārraugs gaida kritiku un ieteikumus. Kritika ļauj pilnveidoties, ir atspēriena punkts attīstības virzienā. Augstākās tiesas plēnums ir piemērota vieta šādam vērtējumam." Ministre norādīja, ka arī Augstākās tiesas plēnumam ir iespējas un morāls pienākums apspriest jautājumus, kas varētu palīdzēt pilnveidot Augstākās tiesas, visas tiesu sistēmas un valsts pārvaldību. Baiba Broka pieskārās...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 20.februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums un atzīta par prettiesisku Saeimas Kancelejas rīcība, 2008.gada decembrī noslēdzot iepirkuma līgumu ar akciju sabiedrību "Balta", neraugoties uz to, ka ticis iesniegts AS "If P&C Insurance" iesniegums par izsludinātā iepirkuma konkursa procedūras pārkāpumiem. Augstākās tiesa lietu kasācijas kārtībā izskatīja kopsēdē rakstveida procesā sakarā ar Saeimas Kancelejas kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Lieta tiesā tika ierosināta pēc AS "If P&C Insurance" pieteikuma par Saeimas Kancelejas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, kas izpaudusies kā iepirkuma līguma noslēgšana, neskatoties uz to, ka Iepirkumu uzraudzības birojā bija iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Proti, iepirkuma līgums noslēgts 8.30 no rīta nākamajā dienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām, lai gan uz to brīdi Saeimas Kancelejā jau bija saņemta iepriekšējā dienā elektroniski nosūtīta, bet vēl neiereģistrēta pieteicējas sūdzība. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka apelācijas instances tiesa pareizi konstatējusi,...

Par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu Saeima varēs liegt deputātam runāt Saeimas sēdēs vai arī izslēgt no Saeimas sēdēm, attiecīgi izdarot ieturējumus no mēnešalgas 20 procentu apmērā par katru neapmeklēto sēdi. To paredz Saeimas Juridiskās komisijas atbalstītie priekšlikumi grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Komisija minētos likuma grozījumus trešdien, 19.februārī, skatīja otrajā lasījumā. „Komisijas darba grupā izstrādātie priekšlikumi ir pagaidu risinājums, virzot iedzīvotāju iniciatīvu par atbildību deputātiem, kuri lauzuši deputāta zvērestu. Redzot, ka sabiedrībā ir liels sašutums par gadījumiem, kad atsevišķi deputāti saņem pārkāpumam neadekvātu sodu, esam paredzējuši plašākas iespējas adekvāti reaģēt uz šādiem gadījumiem, līdz pat iespējai liegt deputātam piedalīties sešās Saeimas sēdēs, attiecīgi būtiski samazinot atalgojumu,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. I.Čepāne norāda, ka šādu pagaidu regulējumu var ieviest salīdzinoši īsā laikā. Savukārt, lai par zvēresta laušanu ieviestu deputāta impīčmenta procedūru, būs nepieciešams grozīt arī Satversmi, kas būs daudz laikietilpīgāks process. Turklāt šim regulējumam jābūt visaptverošam – tam jāattiecas arī uz...

Piektdien, 21. februārī, Augstākās tiesas plēnums jeb tiesnešu kopsapulce izvērtēs Augstākās tiesas darbu 2013.gadā, izvirzīs Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu un vēlēs Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju. Augstākās tiesas plēnumam jāpieņem lēmumu par viena tiesneša ieteikšanu apstiprināšanai par Satversmes tiesas tiesnesi. Aicināti pieteikties uz šo bija visi Latvijas tiesneši, gatavību kandidēt pauduši divi tiesneši – Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Ludmila Poļakova un Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis Aldis Laviņš. Vakanta tiesneša vieta Satversmes tiesā radusies sakarā ar Satversmes tiesas tiesneses Aijas Brantas pilnvaru termiņa beigšanos 24.martā. Viņu šajā amatā Saeima pirms 10 gadiem apstiprināja pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Saeima citu tiesnesi apstiprina pēc tās pašas institūcijas priekšlikuma, kura bija izvirzījusi iepriekšējā tiesneša kandidatūru. Plēnuma darba kārtībā arī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāja vēlēšanas, jo Ervīnam Kušķim beidzas piecu gadu pilnvaru termiņš palātas priekšsēdētāja amatā. Nākamais Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāja termiņš gan būs tikai nepilns...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 18.februārī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz noteikt jaunu procesuālo kārtību, kā tiesā tiek izskatītas pārsūdzētās civilprasības, kurās prasījuma summa nepārsniedz 2100 eiro. Šādas pārsūdzības no 1.aprīļa plānots skatīt apgabaltiesā apelācijas kārtībā, piemērojot procedūru, kas ļaus paātrināt lietu izskatīšanu un atsijāt nepamatotās sūdzības. „Jaunā kārtība ir vēl viens solis procesuālās ekonomijas virzienā, kas palīdzēs izskaust Latvijā raksturīgo „tiesāšanos tiesāšanās pēc” un tādējādi taupīt tiesu resursus. Apgabaltiesas skatīs tikai tās lietas, kurās būs saskatāmas pirmās instances kļūdas. Tas būs liels ietaupījums, zinot, cik būtisku tiesu darba daļu veido tieši maza apmēra prasības,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Kā komisijas sēdē norādīja Tieslietu ministrijas pārstāvji, pirmās instances tiesas gadā izskata 12 – 14 tūkstošus maza apmēra prasību, kas veido gandrīz ceturto daļu no rajona (pilsētas) tiesās izskatāmajām lietām. Apelācijas kārtībā vidēji tiek pārsūdzēta desmitā daļa lietu, tādējādi apgabaltiesas gadā vidēji papildus saņems vairāk nekā 1000 maza...

Valsts policijasrīcībā esošie četri pārvietojamie fotoradari savu darbu uz Latvijas ceļiem atsāks pavasarī, kad tiks pabeigta esošo datu bāzu un programmatūras pielāgošana jaunajām likuma prasībām. 2013. gada 26.decembrī stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likuma 43.6 pantā. Izmaiņas paredz, ka turpmāk transportlīdzekļa īpašniekam, ja tas nav vadījis transportlīdzekli fotoradara fiksēta pārkāpuma brīdī, ir tiesības lēmumu par administratīvā soda piemērošanu apstrīdēt augstākā iestādē. Likuma grozījumi Ceļu satiksmes likuma 43.6 pantā tika izstrādāti, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru par Satversmes 92. pantam neatbilstošu tika atzīta likuma norma, kas liedza transportlīdzekļa īpašniekam fotoradara fiksētos sodus pārsūdzēt. Tāpat 2014. gada 26.decembrī spēkā stājās grozījumi arī ceļu satiksmes likuma 49. pantā, kas nosaka pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem Eiropas Savienības dalībvalstu starpā. Minētās izmaiņas Ceļu satiksmes likumā sakārto virkni līdz šim neatrisinātu jautājumu, tomēr tas prasa Valsts policijas īpašumā esošo fotoradaru programmnodrošinājuma un informācijas apstrādes pielāgošanu jaunajām prasībām. Tiklīdz šīs izmaiņas tiks veiktas,...

2014.gada 14.februārī Satversmes tiesas 1. kolēģija ierosināja lietu "Par Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr. 331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem" 7.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešajam teikumam un Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktam". Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr. 331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem" 7.punkts paredzēja, ka apdrošināšanas atlīdzības apmērs par sāpēm un garīgām ciešanām apgādnieka nāves gadījumā ir 100 lati (šobrīd 150 eiro) katram apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 92.panta trešais teikums noteic, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk - OCTA likums) 15. pants noteic apdrošināšanas atlīdzības limitus. Šā panta pirmās daļas 1.punkts savulaik noteic, ka limits personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai ir 250 000 latu. Lietas...

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai, kurā pauž bažas, ka pagājušonedēļ komisijā galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Krimināllikumā neatbilst Satversmei un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai. Savā vēstulē E.Rinkēvičs norāda, ka piedāvātā Krimināllikuma redakcija, kas paredz sodīt arī ar brīvības atņemšanu par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu, ir pārāk neskaidra un pārāk tālejoša, un saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencijas) 10. pantu - vārda brīvību ierobežojoša. "Vārda brīvība sevī ietver tiesības paust ne tikai tādus viedokļus, kas sabiedrībai ir tīkami, bet arī tādus, kas aizskar, šokē un satrauc. Saskaņā ar līdzšinējo Tiesas judikatūru, izteikumi, kurus vārda brīvība neaizsargā, ir aicinājumi uz vardarbību, holokausta noliegšana un rasu un etniskā naida kurināšana,” vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai atgādina E.Rinkēvičs. "Tas savukārt nozīmē, ka sods par publiskiem izteikumiem, jo...