TIESĪBAS

2014.gada 7.februārī Satversmes tiesa ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2013-04-01 "Par Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 92.pantam". Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 33.pants citastarp uzskaita ar lietas vešanu saistītus izdevumi. Apstrīdētā norma - minētā panta trešās daļas 1.punkts - noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību. Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 91.panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Satversmes 92.panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā." Pieteikuma iesniedzējas pārstāve tiesas sēdē precizēja prasījumu, norādot, ka apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 92.panta pirmajam teikumam. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja - SIA "Gardie Visdari" norāda, ka kādā civilajā tiesvedībā tās intereses ir pārstāvējis jurists. Pieteikuma iesniedzēja uzvarēja tiesvedībā un vēlējās no zaudējušās puses piedzīt izdevumus par izmantotajiem jurista pakalpojumiem. Tomēr tiesa atteicās apmierināt prasību par ar lietas vešanu saistīto izdevumu...

Par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu. Par to ceturtdien, 6.janvārī, vienojās Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputāti. Tieslietu ministrijas iesniegtais un apakškomisijas atbalstītais priekšlikums paredz, ka par šādiem nodarījumiem varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. „Jau iepriekš apakškomisijā vērtējām tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu, kas paredzēja noteikt kriminālatbildību par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības zaudēšanas fakta publisku noliegšanu. Apakškomisijas deputāti konceptuāli atbalstīja ideju par šādas atbildības noteikšanu, taču vienlaikus vērsa uzmanību, ka redakcija neaptver gadījumus, kad fakts par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības zaudēšanu publiski netiek noliegts, bet tiek apgalvots, ka šāda neatkarības zaudēšana bija tiesiska un atbilda Latvijas interesēm,” norāda Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Tāpat A.Judins akcentē, ka J.Bordāna iesniegtajā priekšlikumā paredzētā brīvības...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 5.februārī, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz jaunu iespēju ar civilprocesuāliem līdzekļiem aizsargāt personu pret vardarbību. Ar likuma grozījumiem tiek būtiski mainīta attieksme gan pret vardarbības upuriem, gan vardarbības veicējiem, uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Likuma grozījumi iedibinās kārtību, ka mājoklis jāatstāj varmākam, nevis viņa upuriem. Tiesai šādās situācijās būs jārīkojas nekavējoties, ne vēlāk kā nākamajā dienā lemjot par noteiktiem ierobežojumiem vardarbības veicējam, piemēram, nosakot aizliegumu tuvoties cietušajam un kopīgajam mājoklim. Grozījumi papildina Civilprocesa likumu ar jaunu nodaļu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Ieviešot vienotu mehānismu, personas personiskās tiesības - tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību - būs iespējams aizsargāt ar pagaidu civiltiesiskiem līdzekļiem. Grozījumi Civilprocesa likumā kā personisko tiesību aizsardzības līdzekļus paredz noteikt pienākumu vardarbīgajai personai atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo cietusī persona, un aizliegumu tajā atgriezties un uzturēties, kā arī aizliegumu uzturēties noteiktās vietās...

Par īpaši nopietniem finanšu tirgus noziegumiem, piemēram, LIBOR indeksu manipulācijām, dalībvalstu tiesu sistēmās būs turpmāk jāparedz vismaz četri gadi ieslodzījumā. Jaunā direktīva, ko Eiropas Parlaments pieņēma otrdien, izstrādāta ar mērķi atjaunot uzticēšanos ES finanšu tirgiem un uzlabot ieguldītāju aizsardzību. "Ar šodienas balsojumu mēs palīdzam visu dalībvalstu tiesu sistēmām stingrāk vērsties pret ļaunprātībām finanšu tirgos. Šis ir pirmais likums, kas pieprasa visā ES paredzēt kriminālsodu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Var gadīties, ka nesenais LIBOR manipulāciju skandāls nebūs pēdējais - apsūdzības par manipulācijām pašlaik izskan arī naftas, gāzes un ārvalstu valūtas maiņas tirgos," norādīja deputāte Arlene McCarthy (S&D, Lielbritānija), kas atbildīga par Parlamenta nostājas sagatavošanu. Jaunos tiesību aktus deputāti pieņēma ar 618 balsīm par, 20 pret un 43 atturoties. "Noziedzniekiem, kas iedzīvojas no tirgus manipulācijām vai darījumiem, kuros izmantota iekšējā informācija, nevajadzētu ļaut tikt cauri vienīgi ar administratīvo sodu. Esmu gandarīta, ka mans priekšlikums šādos gadījumos paredzēt vismaz četrus gadus cietumsoda, palicis direktīvas galīgajā...

Otrdien, 4.februārī, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā. Grozījumu mērķis ir pilnveidot lietu izskatīšanas kārtību tiesās, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, kā arī noteikt kārtību, kādā notiks šo lietu kategorijās pieņemto nolēmumu izpilde. Likumprojekts paredz, ka lietās, kas skar bērnu, termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai ir nosakāms ne garāks par 15 dienām no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. Tāpat paredzēts precizēt pagaidu lēmumu, ar kuriem uz laiku līdz sprieduma taisīšanai nosaka bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai un citus prasījumus, pieņemšanas kārtību, un, ka tiesa šos lūgumus izskata un pieņem pagaidu lēmumu viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas. Savukārt lietās par paternitātes atzīšanas apstrīdēšanu tiesa pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma var pieprasīt attiecīgās bāriņtiesas atzinumu...

Datu valsts inspekcija (DVI) laidusi klajā pārskatu par pagājušajā gadā paveikto. DVI 2013.gadā veiktas 677 pārbaudes (salīdzinājumam, 2012.gadā tika veiktas 496 pārbaudes). 2013.gadā tika saņemtas 362 iedzīvotāju sūdzības par iespējamajiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem (2012.gadā - 296). Palielinājies citu ES dalībvalstu iedzīvotāju sūdzību skaits par personas datu apstrādi, ko veic Latvijā komercdarbību veicošs pārzinis, tādēļ ar katru gadu palielinās to izskatīto lietu skaits, kad nepieciešama sadarbība ar citām ES datu aizsardzības uzraudzības institūcijām pārbaužu lietu ietvaros. Pārbaudot sūdzībās ietverto informāciju un veicot pārbaudes, personas datu apstrādes pārkāpumi tika konstatēti un administratīvie sodi tika piemēroti 36 gadījumos - 22 naudas sodi (kopumā par 20 910 LVL - 2012.gadā un 18 910 LVL) un 14 brīdinājumi. Lielākais piemērotais sods bija 3000 LVL, kas piemērots trim dažādiem pārziņiem (atbildīgajiem par personas datu apstrādi) par konstatētajiem Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumiem: 1) par sensitīvo personas datu (veselības informācijas) nelikumīgu izpaušanu; biometrijas datu apstrāde (t.sk. videonovērošana)....

Eiropas Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma komitejas balsojums pagājušā gada decembra vidū paredz pilnīgāku aviopasažieru tiesību nodrošināšanu, aizverot daudzos "caurumus" pašreizējā likuma versijā un padarot to draudzīgāku patērētājiem, uzsver Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Roberts Zīle piektdien notikušajā EP Informācijas biroja Latvijā preses brīfingā pavēstīja, ka nākamnedēļ plenārsēdē Strasbūrā Parlaments balsos par aviopasažieru tiesību likumdošanas atjauninātu versiju. Tā novērsīs aviokompāniju iespējas aizbildināties ar ārkārtējiem apstākļiem tad, kad realitātē tādu nav, un neizmaksāt kompensācijas pasažieriem par reisiem, kas aizkavējušies. Tāpat likumdošanas iniciatīva paredz skaidrāku informācijas pieejamību pasažieriem un padara vienkāršāku kompensāciju saņemšanas kārtību. "EP Transporta un Tūrisma komitejas decembra vidū nobalsotais variants par aviopasažieru tiesību nodrošināšanu krietni atšķiras no sākotnējā Eiropas Komisijas priekšlikuma un ir kļuvis daudz draudzīgāks patērētājam," skaidro R.Zīle. EP variants cita starpā paredz vieglāku un skaidrāku kompensāciju pieprasīšanu par lidojumiem, kas aizkavējušies vai atcelti. Turklāt par lidojumiem līdz 2500 kilometru attālumam 300 eiro kompensācija pienāksies jau pēc trīs stundu kavējuma,...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments kopsēdē mutvārdu procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības. Rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un septiņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts ieņēmumu dienests, Konkurences padome, Ārlietu ministrija, Vides ministrija un Satiksmes ministrija. Administratīvo lietu departaments 3.februārī rakstveida procesā izskatīs pieteicēju kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts SIA „RIMI Latvia”, SIA „SUPERNETTO” un SIA „Plesko Real Estate” pieteikums par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu. Lieta ierosināta par Konkurences padomes lēmumu, ar kuru līdzpieteicējām (SIA „Rimi Latvia”, SIA „Supernetto” un SIA „Plesko Real Estate”) uzlikts pienākums izslēgt no telpu nomas līgumiem tirdzniecības centros nosacījumu, kas ierobežo telpu īpašnieku nodot telpas nomā citiem uzņēmumiem. Augstākajai tiesai pārbaudāms, vai tiesa pareizi interpretējusi Konkurences likuma 11.panta pirmo daļu attiecībā uz vienošanās mērķi un ietekmi uz konkurenci. Tāpat vērtējams, vai tiesa...

Visas Latvijas 47 tiesas un 12 ieslodzījuma vietas (kopumā 323 zāles) Latvijas un Šveices sadarbības projekta ietvaros aprīkotas ar video konferenču un skaņas ieraksta iekārtām, informē Tiesu administrācija. Videokonferenci tiesas izmanto gadījumos, kad lietas dalībnieks nespēj ierasties tiesā, piemēram, atrodoties ārstniecības iestādē, mājas arestā, citā pilsētā vai valstī. Videokonferences izmantošana ļauj saīsināt laiku, kas veltāms apsūdzēto sagatavošanai tiesas sēdei, uzlabot sabiedrības drošību, kā arī tiesu pieejamību, jo būtiski samazinās lietas dalībnieku ceļa izdevumi un patērētais laiks, tā kā nepieciešamības gadījumā piedalīties tiesas sēdē ir iespējams tuvākās pilsētas tiesā. Savukārt tiesas sēžu zāļu aprīkošana ar skaņas ieraksta aparatūru palīdz uzlabot tiesas procesa un tiesas sēžu protokolu kvalitāti. Samazināsies protokola sagatavošanai nepieciešamais laiks, un tiesas sēdes skaņu ieraksts jeb protokols lietas dalībniekiem būs pieejams pēc tiesas sēdes beigām daudz ātrāk. Tieslietu ministre Baiba Broka atzinīgi vērtē paveikto: „Taisnīga tiesa sevī ietver tiesas neatkarību, tiesas pieejamību un efektīvu tiesas procesu saprātīgā termiņā. Latvijas un Šveices...

Piektdien stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu. "Regulējums paredz, ka līdzšinējo piecu sarakstu vietā administratoru amata pretendentu maksātnespējas procesam izvēlēsies no "vienas rindas", kas nodrošinās nejaušības principa ievērošanu konkrētā maksātnespējas procesā visā Latvijas teritorijā", skaidro tieslietu ministre Baiba Broka. Līdz ar jauno kārtību visi administratora amata pretendenti, kuri atrodas līdzšinējos administratoru pretendentu sarakstos, ar datorprogrammas palīdzību tiks sarindoti nejaušā secībā, tādējādi izveidojot vienu sarakstu. Jau iepriekš ziņots, ka valdība 2013.gada 17.decembrī atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu". Grozījumi bija nepieciešami, lai uzlabotu esošās administratora amata pretendenta izvēles un ieteikšanas sistēmas efektivitāti, kā arī nodrošinātu nejaušu administratora amata pretendentu izvēli un ieteikšanu. Līdz šim pastāvēja pieci atsevišķi administratora amata pretendentu saraksti atbilstoši apgabaltiesu darbības teritorijai un jebkuram administratoram bija tiesības izvēlēties, kurā no administratora amata pretendentu sarakstiem iestāties....

Saeima ceturtdien, 30.janvārī, pauda konceptuālu atbalstu jaunam likumprojektam "Šķīrējtiesu likums", kas paredz ieviest jaunu tiesisko regulējumu šķīrējtiesu izveidei un darbam. Šķīrējtiesa ir alternatīva strīdu risināšanai valsts tiesu iestādēs, ko savstarpējo strīdu risināšanai labprāt izvēlas komersanti, jo šo procesu raksturo ātrums un konfidencialitāte, kā arī šķīrējtiesas sprieduma galīgums. Tomēr patlaban Latvijā šķīrējtiesas bauda salīdzinoši zemu reputāciju un sabiedrības uzticību, tiek kritizēta to darbība un lēmumu kvalitāte, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 200 pastāvīgās šķīrējtiesas, kas ir nesamērīgi daudz, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Piemēram, Zviedrijā darbojas viena, bet Igaunijā – trīs pastāvīgās šķīrējtiesas, norāda likumprojekta autori. Likumprojekts nosaka, ka pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot biedrība, kura apvieno vismaz 10 juridiskas personas, tās biedru kopējais neto apgrozījums gadā nav bijis mazāks par 71 vienu miljonu eiro un biedrība ir reģistrēta vismaz pirms trim gadiem. Apgrozījuma kritērijs izvirzīts, lai biedrība apvienotu nozīmīgus tautsaimniecības nozares spēlētājus, kuri parasti darbojas ilgtermiņā. Tieslietu...

Saistībā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju par Eiropas Komisijas (EK) vēršanos pret Latvijas Republiku Eiropas Savienības tiesā jautājumā par notāru pilsonību, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi skaidrojumu par šo lietu. Latvijas Republikas diskusija ar Eiropas Komisiju par notāru pilsonības jautājumu ir aizsākusies jau 2006. gadā, norāda Tieslietu ministrija. Latvija Republika savu nostāju par pilsonības prasību notāriem ir uzturējusi visu laiku, atbildot uz Eiropas Komisijas formālo vēstuli 2006. gadā, argumentēto atzinumu 2008. gadā, kā arī 2012. gadā atbildot uz Komisijas papildus argumentēto atzinumu. Tā kā Eiropas Komisija nav spējusi vienoties ar Latviju par pilsonības prasības notāriem atbilstību ES tiesībām pirmstiesas procesā, Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā. Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības Tiesa ir vienīgā Eiropas Savienības iestāde, kas var konstatēt, vai Latvija ir pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienības darbību normas. Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pants nosaka: „Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu Līgumos paredzētu pienākumu, tā sniedz argumentētu...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) ir noraidījusi kā acīmredzami nepamatotu un tādēļ nepieņemamu tālākai izskatīšanai pēc būtības Ineses Gailes (iesniedzēja) sūdzību par viņas tiesību uz "pieeju tiesai" pārkāpumu. 2007.gada 8.augustā Tiesā iesniegtajā pieteikumā iesniedzēja sūdzējās par Konvencijas 6.panta 1.punkta (tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības uz pieeju tiesai) iespējamu pārkāpumu Latvijā. Iesniedzēja uzskatīja, ka valsts nodevas apmērs, kas viņai bija jāsamaksā par prasības iesniegšanu tiesā, bija nesamērīgi liels salīdzinājumā ar viņas materiālo stāvokli. Tāpēc nacionālo tiesu atteikums samazināt civilprocesa ietvaros noteikto valsts nodevas apmēru vai pilnībā atbrīvot no tās samaksas, kā rezultātā iesniedzējas prasības pieteikums tika atstāts bez izskatīšanas, pārkāpa viņas Konvencijā garantētās tiesības uz "pieeju tiesai". Vērtējot iesniedzējas sūdzību, Tiesa atgādināja, ka pienākums samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu civillietā pats par sevi nav uzskatāms par tiesību uz pieeju tiesai pārkāpumu. Tiesa arī atzīmēja, ka Civilprocesa likumā paredzētais valsts nodevas aprēķina mehānisms ir balstīts uz kopējo prasījuma summu. Tāpēc, kaut arī nesaistīts...

Otrdien, 28.janvārī, tieslietu ministre Baiba Broka tikās ar Latvijas tiesnešu mācību centra vadītāju Solvitu Kalniņu - Cauni, lai apspriestu tiesnešu mācību procesa organizēšanu un tā pilnveides iespējas, informē Tieslietu ministrija. Sarunā atklājies, ka esošais tiesnešu mācību organizācijas veids, slēdzot terminētus līdzdarbības līgumus, nav pietiekami efektīvs ilgtermiņā, jo liedz izstrādāt un ieviest ilgtermiņa stratēģijas mācību procesa kvalitātes uzlabošanai. Tikšanās laikā ministre un Latvijas tiesnešu mācību centra vadība vienojās, ka tuvākajā laikā rodami risinājumi mācību organizācijas stabilitātes un ilgtspējas nodrošināšanai. Tāpat par perspektīvu attīstības virzienu tika atzīta vienota tiesnešu un prokuroru apmācību organizācija.

Otrdien, 28. janvārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības (LBAS) prasību negrozīt Darba likuma 68.pantu - nesamazināt darbinieku darba samaksu par virsstundām un darbu svētku dienās, saglabājot to 100% apmērā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika izvērtēti deputātu, Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) u.c. iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Darba likuma 2.lasījumam. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns pauž viedokli, ka tas ir ļoti svarīgs lēmums, jo darba samaksa Latvijā ir ļoti zema, un jebkurš samazinājums nāktu darbiniekiem par sliktu. Jāņem vērā, ka Latvijā Baltijas valstu vidū ir mazākais ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums. Latvijā tas šobrīd ir 75 eiro, Igaunijā - 144 eiro, Lietuvā (zemākajām algām) - 165,2 eiro. Piemēram, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, darbinieki Latvijā darbaspēka nodokļos (IIN un VSAOI) vien samaksā vidēji par 10% vairāk, līdz ar to reālā darba samaksa "uz rokas" (neto) ir mazāka. Latvijas situācija ir tāda, ka par to...