TIESĪBAS

Divus gadus pēc tam, kad Eiropas Komisija ierosināja apjomīgu ES datu aizsardzības noteikumu reformu, lai pielāgotu tos 21. gadsimta vajadzībām (IP/12/46), ir panākts ievērojams progress (27.janvāra MEMO/14/60). 2013. gada oktobrī Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja - Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) - ar lielu balsu vairākumu atbalstīja Komisijas priekšlikumus (MEMO/13/923). Kopš tā laika ministri Tieslietu padomes ietvaros vairākkārt ir apsprieduši priekšlikumus, taču vēl nav vienojušies par pilnvarojumu, lai sāktu sarunas ar Eiropas Parlamentu. Otrdien, 28. janvārī - Eiropas Datu aizsardzības dienā - Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tiesiskuma komisāre Viviāna Redinga savā runā Eiropas politikas pētījumu centrā (CEPS) aicināja ieviest "Eiropas paktu datu aizsardzībai" (SPEECH/14/62). "Pret datu aizsardzību mums jāizturas nopietni. Eiropas Parlaments ir to sapratis, un Parlamenta LIBE komiteja oktobrī nobalsoja par stingru regulu, kurā paredzētas iedarbīgas sankcijas, lai nodrošinātu Eiropas noteikumu ievērošanu. Trīs iestāžu pārstāvji - no Eiropas Komisijas, divi atbildīgie Eiropas Parlamenta ziņotāji un pašreizējā ES prezidentvalsts Grieķija,...

Piektdien, 24. janvārī, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs informēja par tuvāko trīs gadu laikā iecerētajām Augstākās tiesas reformām, kas paredz AT Senāta likvidēšanu un nozīmē, ka visas lietas, neatkarīgi no to apjoma vai sarežģītības, vispirms izskatīs rajona tiesas. Bičkovičs pauž neizpratni, kāpēc nolemts atteikties no Senāta vārda Augstākās tiesas nosaukumā.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 27.janvārī atjaunoja tiesvedību prasības lietā pret Latvijas Republiku Satiksmes ministrijas personā ar trešo personu VAS „Starptautiskā lidosta Rīga”” par kompensācijas un procentu piedziņu par savulaik prasītājai lidostas "Rīga" vajadzībām atsavināto zemesgabalu. Tiesa atlika lietas izskatīšanu līdz 10.marta plkst. 10.00, kad prasītāja puse apņēmās iesniegt papildu pierādījumus. Apelācijas instances tiesa lietu iepriekš tiesas sēdē skatīja 13.janvārī un vakar lietā bija paredzēts pasludināt saīsināto spriedumu. Prasītājai 1994.gada augustā nostiprinātas īpašuma tiesības Rīgas rajona Mārupes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā uz nekustamo īpašumu, kas sastāvējis no diviem zemes gabaliem ar kopējo platību 20,22 ha. 1997.gada 5.februārī Latvijas Republikas Saeima pieņēmusi likumu „Par zemes īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām VLU „Rīga” teritorijā”, kas paredzējis atsavināt bijušo īpašnieku un to mantinieku zemes īpašumus 242,6467 ha platībā. Prasītājas nekustamais īpašums 12,6573 ha platībā ticis iekļauts atsavināmo zemju sarakstā un atlīdzība par atsavināmo zemi vienpusēji noteikta Ls 1811,26 apmērā. Nosakot šo atlīdzības apmēru, piemēroti 1996.gada 19.decembra grozījumi...

2014.gada 2.janvārī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēma lēmumu, ar kuru AS BIGBANK īstenotā prakse, izplatot patērētāju kreditēšanas pakalpojumu reklāmu ar saukli "Tik vienkārši", atzīta par profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi. Lai gan reklāmā minēts brīdinājums "aizņemies atbildīgi, izvērtējot nepieciešamību aizņemties", PTAC secinājis, ka reklāmas kopējais saturs un tās pasniegšanas veids, informācija un noformējums vērtējams kā bezatbildīgas aizņemšanās veicinošs un varēja negatīvi ietekmēt patērētāju ekonomisko rīcību. 2013.gada 21.jūnijā PTAC uzsāka izvērtēt AS BIGBANK īstenotās komercprakses atbilstību normatīvajiem aktiem, izplatot kreditēšanas pakalpojumu reklāmu video formātā ar saukli "Tik vienkārši". Reklāmas sižetos tiek salīdzināta darbojošos personu "Mārtiņa - BIGBANK klienta" un "Kaspara - kaimiņa" ekonomiskā situācija, uzsverot atšķirības personāžu sadzīves precēs / tehnikā / transportlīdzekļos / furnitūrā u.tml. PTAC konstatēja, ka reklāmas vizuālais atspoguļojums un pasniegšanas veids rada iespaidu, ka patērētājam nav nepieciešams apsvērt un izvērtēt konkrētā kredīta nepieciešamību. Kredītsaistību uzņemšanās tiek uzsvērta kā iespēja nodrošināt ērtākus dzīves apstākļus, mudinot uz nepārdomātu lēmumu pieņemšanu, lai...

Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā, jo Latvijā par notāriem var būt tikai Latvijas Republikas pilsoņi. ES Tiesa jau 2011.gada maijā ir lēmusi, ka šāda pilsonības prasība esot pretrunā principam par uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un ka uz notāru darbību neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 51. pantā noteiktais izņēmums saistībā ar valsts varas īstenošanu. Savā 2011.gada 24.maija spriedumā Tiesa nolēma, ka notāri Beļģijā, Vācijā, Grieķijā, Francijā, Luksemburgā, Austrijā un Nīderlandē nepiedalās valsts varas īstenošanā. Saskaņā ar Tiesas spriedumu, jābūt tiešai un konkrētai saiknei starp veiktajām darbībām un dalību valsts varas īstenošanā. Notāru profesionālajā darbībā šajās septiņās valstīs šī prasība nav izpildīta. Komisija uzskata, ka notāru darbībai Latvijā nav raksturīgas pazīmes, kas jebkādā veidā atšķirtos no Tiesas izvērtētajām pazīmēm iepriekš minētajās lietās un kas viņu darbību tuvinātu valsts varas īstenošanai. Komisija 2007.gada 23.oktobrī nosūtīja Latvijai argumentētu atzinumu. Tomēr, tā kā pēc tam tika atzīts par lietderīgu sagaidīt tiesas spriedumu...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 22.janvārī nolēma neatjaunot tiesvedību lietā par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi Latvijas Republikā līdz brīdim, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības tiesas nolēmums. Augstākā tiesa atzina, ka lietā būtu nepieciešams saņemt Eiropas Savienības tiesas nolēmumu, kas būtu lietderīgi arī no procesuālās ekonomijas viedokļa, ņemot vērā, ka līdzīgs tiesību jautājums varētu būt risināms arī citā lietā. Līdz ar to Augstākā tiesa nolēma uzturēt lūgumu Eiropas Savienības tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi Latvijas Republikā. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2013.gada 12.jūnijā pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, apturot tiesvedību, līdz likumīgā spēkā stājas Eiropas Savienības tiesas nolēmums, "Antonio Gramsci Shipping Corporation" un citu pieteikumā par Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas, kas atrodas Londonā, Apvienotajā Karalistē, tiesneša 2011.gada 20.aprīļa lēmuma (iesaldēšanas rīkojuma par arestu) atzīšanu un izpildi Latvijas Republikā, kā arī lēmuma izpildes nodrošināšanu. Senāts Eiropas Savienības tiesai...

Lai nodrošinātu precīzu Kriminālprocesa likuma (KPL) 499.panta nosacījumu piemērošanu un līdz ar to arī pareizu noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju krimināllietās, kas tiek izskatītas, neizdarot pierādījumu pārbaudi, Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar juridisko zinātņu doktori profesori Valentiju Liholaju veikusi tiesu prakses pētījumu par šādu lietu iztiesāšanu. Apkopojums akceptēts Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu sanāksmē. Pētījumā secināts, ka pirmās instances tiesu prakse noziedzīgu nodarījumu kvalificēšanā, ja lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, ne vienmēr bijusi pārliecinoša un likumam atbilstoša. Atbilstoši KPL 499.pantā noteiktajam tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu attiecībā uz visu apsūdzību vai tās patstāvīgu daļu tikai ar nosacījumu, ka apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā vai attiecīgā tās daļā; tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu; apsūdzētais, bet obligātās aizstāvības gadījumos arī viņa aizstāvis un pārstāvis, piekrīt šādas pārbaudes neizdarīšanai. Pētījumā konstatēti gadījumi, kad apsūdzībā norādīto noziedzīgo nodarījumu kvalifikācija ir kļūdaina vai vismaz diskutabla, nereti arī...

Otrdien, 14.janvārī, Ministru kabinets pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu "Par iespējām regresa kārtībā vērsties pret amatpersonām, kuru vainas dēļ cietušajiem nodarīti zaudējumi, kas tiek atlīdzināti no valsts budžeta līdzekļiem". Ziņojumā norādīts, ka gan darbinieku, gan ierēdņu, gan amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atbildību par darba devējam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu nosaka Darba likuma normas un citi normatīvie akti, kas paredz speciālu attiecīgo amatpersonu darba tiesisko attiecību regulējumu. Tādējādi šobrīd normatīvie akti paredz iespēju darba devējiem vērsties ar regresa prasību pret tām amatpersonām, kuru vainas dēļ cietušajiem nodarīti zaudējumi, kas tiek atlīdzināti no valsts budžeta līdzekļiem. Ziņojumā uzvērts arī, ka katrs gadījums saistībā ar amatpersonas iespējamo vainu un zaudējumu rašanos ir vērtējams individuāli, jo, lai regresa prasībā būtu iespējams piedzīt amatpersonas vainas dēļ radušos zaudējumus, ir jākonstatē cēloņsakarība starp amatpersonas rīcību un nodarītajiem zaudējumiem, kā arī šīs amatpersonas vainas pakāpe zaudējumu...

Lai uzlabotu satiksmes drošību un pilnveidotu pārkāpumu uzskaites punktu sistēmu, īpaši saistībā ar agresīviem braucējiem, kā arī, lai vienkāršotu punktu reģistrēšanas un dzēšanas kārtību, otrdien, 14.janvārī Ministru kabinets apstiprināja noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr.551 "Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi"" . Noteikumos paredzēts jauns veids, lai uzlabotu agresīvo autovadītāju braukšanu– braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbības šiem vadītājiem. Proti, saņemot astoņus uzskaites punktus, autovadītāji saņems uzaicinājumu apmeklēt nodarbības pie sertificēta psihologa. Ja nodarbības tiks apmeklētas, punktu skaits tiks samazināts par diviem punktiem, bet, ja tas netiks izdarīts – palielināts par diviem punktiem. Noteikumos iekļauta arī jauna norma, kas paredz iespēju brīvprātīgi apmeklēt ceļu satiksmes un drošas transportlīdzekļu vadīšanas kursus, tādējādi tiks dzēsti divi punkti. Šāda iespēja paredzēta vadītājiem, kuriem reģistrēti vismaz četri uzskaites punkti. Savukārt, sasniedzot astoņu punktu atzīmi, tāpat kā līdz šim, vadītājam tiks izsūtīts paziņojums par pienākumu obligāti apmeklēt kursus vai attiecīgi doties uz jaunieviestajām apmācībām pie...

No 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 7.janvārim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saņēmis 425 ziņojumus no patērētājiem par dažādiem ar eiro saistītiem jautājumiem. Īpaši aktīvi iedzīvotāji ir bijuši sākot no 1.janvāra, kad norēķini notiek abās valūtās un tiek pastiprināti pievērsta uzmanība cenu norādēm un valūtas konvertācijas precizitātei. Kopā šogad saņemti 152 e-pasti un zvani, kur 40% bijuši par cenu izmaiņām, 25% - par nekorektu konvertāciju vai abu valūtu nenorādīšanu atsevišķās cenu norādēs, tāpat bijuši jautājumi par latu vai eiro lielu banknošu vai sīknaudas nepieņemšanu. PTAC norāda, ka patērētāju sniegtā informācija ir īpaši būtiska, jo palīdz efektīvāk veidot gan pārbaužu plānus, novērot tendences un identificēt specifiskas jomas, kur nepieciešami papildus komunikācijas pasākumi ar iedzīvotājiem. Gandrīz puse no 1.oktobra saņemto ziņojumu ir par iespējamiem cenu pieauguma gadījumiem. Komersanti brīvā tirgus ekonomikas apstākļos ir tiesīgi noteikt tādu cenu, kāda tiem ir ekonomiski izdevīga, un patērētāja ziņā ir izvēle, vai iegādāties konkrēto preci par noteikto cenu. PTAC...

2014. gada 10.janvārī Satversmes tiesas 1. kolēģija ierosināja lietu "Par Noguldījumu garantiju likuma 17. panta 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētā norma Noguldījumu garantiju likuma 17. panta 4. punkts noteic, ka garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par noguldījumiem, ko izdarījuši noguldījumu piesaistītāja akcionāri, kuriem noguldījumu piesaistītājā ir būtiska līdzdalība, padomes un valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs, sabiedrības kontrolieris un citi noguldījumu piesaistītāja darbinieki, kuri plāno, vada un kontrolē noguldījumu piesaistītāja darbību un atbild par to. Norma apstrīdēta tiktāl, ciktāl tā attiecas uz kredītiestādes valdes locekļiem. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 91. panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Svetlanas Ovčiņņikovas konstitucionālās sūdzības. Sūdzības iesniedzēja ir bijusi AS "Latvijas Krājbanka" valdes locekle, viņai šajā bankā ir bijuši arī noguldījumi. Pēc bankas darbības apturēšanas sūdzības iesniedzēja nav varējusi saņemt garantēto atlīdzību par noguldījumiem, lēmums par atteikšanos izmaksāt...

Izpildot Ministru kabineta (MK) 2013.gada 10.decembra sēdē nolemto, tieslietu ministrs Jānis Bordāns piektdien, 10.janvārī, nosūtīja Saeimai priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Maksātnespējas likumā". Priekšlikumos ietvertas Jāņa Bordāna iepriekš pieteiktās un MK apstiprinātās iniciatīvas maksātnespējas sistēmas pilnveidei, tostarp administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām, kas stātos spēkā līdz ar likuma spēkā stāšanos, tas ir, bez pārejas perioda, jo to ieviešanai nav nepieciešami papildu resursi. Savukārt pārējās izmaiņas, kuru ieviešana prasa laika un finanšu resursus, stātos spēkā ar 2015.gada 1.janvāri. Tas attiecas uz grozījumiem, kas saistīti ar administratora iecelšanu amatā, amata apliecības izdošanu, kā arī administratora atbrīvošanu no amata. "Šobrīd - ar priekšlikumu iesniegšanu Saeimā - maksātnespējas administratoru darbības uzraudzības sistēmas reformas nebūt nav galā. Turpmāk svarīgi būtu sekot, kad un kādā redakcijā Saeima apstiprinās Maksātnespējas likuma grozījumus. Savukārt pēc izmaiņu stāšanās spēkā nopietni būs jāstrādā pie Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanas, lai tā ar 2015.gada 1.janvāri varētu pilnvērtīgi veikt jaunos pienākumus. Pretējā gadījumā situācija ietver ļoti augstu risku,...

Piektdien, 10.janvārī, juriste un aktīva sabiedrisko norišu līdzdalībniece Ieva Brante ir vērsusies KNAB un Ģenerālprokuratūrā ar rakstisku iesniegumu, kura izteikts lūgums izvērtēt iesniegumā minētos faktus par sabiedrības maldināšanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, Rīgas pašvaldības budžeta izsaimniekošanu un sākt kriminālprocesu pret Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu. Iesniegumā I.Brante raksta par to, ka Rīgas domes vairākkārt pieņemtie saistošie noteikumi par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta biļešu cenu diferencēšanu pagājušā gada 7.oktobrī, 8.novembrī un 17.decembrī joprojām nav stājušies spēkā, jo neviens no tiem nav publicēts, turklāt Rīgas dome nekādā veidā nav reaģējusi uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinumu, ka šie lēmumi ir prettiesiski. Kā norāda juriste, saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 45.pantu, ja saņemts VARAM atzinums, kurā pamatots Rīgas domes saistošo noteikumu prettiesiskums un Rīgas dome tam piekrīt, tā precizē saistošos noteikumus un publicē tos. Savukārt, ja Rīgas dome nepiekrīt atzinumam, tad savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu un publicē saistošos noteikumus Latvijas Vēstnesī. Tātad...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir kategoriski pret papildu atbildības noteikšanu komercsabiedrību izpildinstitūciju valdes locekļiem, t.sk. paredzot atbildību par nodokļu parādiem ar visu valdes locekļa mantu. "Ne velti Komerclikumā noteikts, ka persona komerctiesībās neatbild ar savu mantu, bet gan tikai ar to mantisko ieguldījumu, kas ieguldīts komercsabiedrības darbības nodrošināšanai. Atrunājot pretēji, maz būtu personu, kas par kļūdām uzņēmējdarbībā būtu gatavi atbildēt ar visu savu privātīpašumu," uzsver LTRK viceprezidente Lienīte Caune, skaidrojot, ka atbildība ar visu mantu būtu pieļaujama tikai un vienīgi par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu t.i. kriminālprocesa ietvaros, nevis par neveiksmīgu, kļūdainu komercdarbību un par tādiem normatīvo aktu pārkāpumiem, kuri nav kvalificējami kā noziedzīgi nodarījumi. "Jau šobrīd, ļaunprātīgi novedot uzņēmumu maksātnespējas stāvoklī, valdei likumā noteikts gan kriminālatbildības, gan administratīvās atbildības apmērs, turklāt ziņas par t.s. šaubīgajām personām pieejamas un pārbaudāmas "riska personu reģistrā," atzīmē Deloitte Latvia projektu vadītājs Kaspars Rumba. Uzņēmēji uzskata, ka atbildība ar visu personas mantu administratīvā procesa ietvaros...

Ieviešot tiesu sistēmas reformu un turpinot pāreju uz tā dēvēto „tīro tiesu instanču” sistēmu, pakāpeniski notiek atteikšanās no Augstākās tiesas palātām. Pagājušā gada nogalē pieņemti grozījumi Kriminālprocesa likumā un Civilprocesa likumā, ar kuriem paredzēts samazināt lietu plūsmu tiesu palātās un pakāpenisku lietu nodošanu apgabaltiesām. Grozījumi stājušies spēkā ar 2014.gada 1.janvāri. Grozījumi Kriminālprocesa likumā Jau kopš 2012.gada 1.jūlija apgabaltiesai jaunas lietas kā pirmās instances tiesai netiek nodotas, tādējādi visas lietas sākotnēji skata rajona (pilsētas) tiesa un apelācijas instance visās lietās ir apgabaltiesa. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta turpina izskatīt tās apelācijas kārtībā pārsūdzētās lietas, kas apgabaltiesās kā pirmās instances tiesās bija saņemtas līdz 2012.gada 1.jūlijam. Lai nodrošinātu, ka Augstākā tiesa no 2015.gada vairs neskata krimināllietas apelācijas kārtībā un funkcionē vienīgi kā kasācijas instance, Saeima 19.decembrī galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, nosakot, ka: Ÿ lietās, kuras izskatītas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, apelācijas kārtībā pēc 2014.gada 1.janvāra pārsūdzētu nolēmumu izskata tā...