TIESĪBAS

Saeima ceturtdien, 28.novembrī, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz jaunas iespējas ar civilprocesuāliem līdzekļiem aizsargāt personu pret vardarbību. „Mēs būtiski mainām attieksmi gan pret vardarbības upuriem, gan vardarbības veicējiem. Likuma grozījumi iedibinās kārtību, ka mājoklis jāpamet varmākam, nevis viņa upuriem. Tiesai šādās situācijās būs jārīkojas nekavējoties, ne vēlāk kā nākamajā dienā lemjot par noteiktiem ierobežojumiem vardarbības veicējam, piemēram, nosakot aizliegumu tuvoties cietušajam un kopīgajam mājoklim,” norāda par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Civilprocesa likums tiks papildināts ar jaunu nodaļu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Tā paredz vienotu mehānismu, lai personas personiskās tiesības – tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību – būtu iespējams aizsargāt ar pagaidu civiltiesiskiem līdzekļiem. Grozījumi Civilprocesa likumā kā personisko tiesību aizsardzības līdzekļus paredz noteikt pienākumu vardarbīgajai personai atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo cietusī persona, un aizliegumu tajā atgriezties un uzturēties, kā arī aizliegumu uzturēties noteiktās...

„Tautsaimniecības komisijas deputāti atbalstīja ierosinājumu izsaukt uz Latviju veikalu tīkla „Maxima” akcionārus sniegt paskaidrojumus par viņu darbinieku bezatbildīgajiem un neētiskajiem paziņojumiem Latvijas medijos, kā arī iespējamo izvairīšanos no atbildības par viņu veikalā notikušo traģēdiju", tā ceturtdien, 28.novembrī, pēc Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes uzsver komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. „Latvijas valdība ir centusies maksimāli nākt pretī ārzemju investoriem un ieklausīties viņu vēlmēs. Investoriem radītā vide mūsu valstī ir pavērusi plašas peļņas iespējas. Pretī šīm biznesa iespējām, kas radītas Latvijā, investoriem ir arī pienākumi un atbildība,” uzskata J.Ozoliņš. „Saeimas deputāti vēlas pārliecināties, ka uzņēmums mainīs savu politiku visos aspektos, uz kuriem ir norādes traģēdijas kontekstā, sākot no ugunsdrošības un civilās aizsardzības, beidzot ar darba tiesībām un būvniecību.” „Uzņēmums „Maxima” pēc Zolitūdes traģēdijas neizrāda cieņpilnu attieksmi un atbildīgu rīcību attiecībā pret Latvijas iedzīvotājiem, un uzņēmuma pārstāvja paziņojums, ka „Maxima” vadība nejūtas vainīga un neplāno atkāpties, ir cinisma un nihilisma kalngals,” pauž...

Sodu politika, ko īsteno tiesas attiecībā uz personām, kuras atzītas par vainīgām izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, raksturīga ar to, ka šīm personām reāla brīvības atņemšana, ar dažiem izņēmumiem, ja noziegums izdarīts neizciesta soda laikā, netiek piespriesta - secināts juridisko zinātņu doktores Valentijas Liholajas tiesu prakses apkopojumā, ko profesore veikusi pēc Augstākās tiesas pasūtījuma sadarbībā ar Senāta Krimināllietu departamentu un Judikatūras nodaļu. Faktiski visos gadījumos tiesas šādus sodus motivējušas ar to, ka sods brīvības atņemšanas veidā būtu nesamērīgs ar apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu un tā personību, neatkarīgi no tā, cik ilgi apsūdzētais šo izvairīšanos izdarījis un kādu zaudējumu valstij nodarījis. Pētījuma "Tiesu prakse lietās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas" ietvaros analizēti 87 krimināllietu materiāli, kurās saskaņā ar Krimināllikuma (KL) 195.pantu apsūdzētas 63 personas un saskaņā ar KL 218. pantu - 83 personas. Analizētās krimināllietas izskatītas pirmās instances tiesā laika posmā no 2008. gada...

Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departaments 25.novembrī rakstveida procesā izskatīja prasītāja pārstāvja kasācijas sūdzību par AT Civillietu tiesu palātas spriedumu, ar kuru daļēji tika apmierināta Talsu traģēdijā cietušā jaunieša prasība un viņam par labu tika piedzīta Ls 15 000 atlīdzība saistībā ar traģisko negadījumu Talsos 1997.gada 28.jūnijā, kad IeM rīkotajos svētkos, krītot auto pacēlāja grozam, miesas bojājumus guva 21 bērns, tostarp prasītājs. Senāts, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 4.punktu, kas paredz kasācijas instances tiesas tiesības grozīt spriedumu daļā par prasības apmēru, nosprieda grozīt apelācijas instances tiesas spriedumu, nosakot, ka no Latvijas valsts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personā par labu prasītājam piedzenama Ls 25 000 atlīdzība par morālo kaitējumu. Senāta ieskatā, lai kompensētu prasītājam pārdzīvojumus un arī sakropļojumu, kura esamību pamatoti atzinusi apelācijas instances tiesa, ir nosakāma atlīdzība, kas atbilstu arī citās no faktisko un tiesisko apstākļu viedokļa raugoties, līdzīgās lietās noteiktās atlīdzības apmēram. Senāts atzinis, ka pēc smaguma pakāpes prasītāja veselībai...

Katru gadu 25.novembrī visā pasaulē atzīmē starptautisko dienu vardarbības pret sievietēm novēršanai un Labklājības ministrija (LM) norāda, ka Latvijā katrs trešais cilvēks savu draugu vai radinieku lokā zina kādu sievieti, kura cieš no partnera vardarbības ģimenē. Lielākoties sievietes un bērni no vardarbības cieš tieši ģimenē. Latvijā katrai otrajai sievietei, kura guvusi traumas, to nodarījis partneris. Ik dienu policija saņem vismaz 13 izsaukumu par konfliktiem ģimenē. Pēdējo trīs gadu laikā ģimenēs noslepkavotas 16 sievietes un vismaz 60 sakropļotas. No visiem konstatētajiem vardarbības gadījumiem pret sievietēm aptuveni 40% notiek ģimenēs. Tomēr LM uzsver, ka patiesā situācija ir vēl dramatiskāka, jo pastāv slēptās vardarbības gadījumi, kurus cietušie dažādu iemeslu dēļ nevēlas atklāt. Turklāt par ģimenē notikušu vardarbību kriminālprocesu bieži vien nav pamata ierosināt - tas tiek ierosināts tikai apmēram 3% gadījumu. Par to otrdien, 26.novembrī, LM informēs valdību, iesniedzot informatīvo ziņojumu "Par vardarbības ģimenē gadījumiem, to izplatību un dinamiku 2012.gadā" . Šāds ikgadējs ziņojums ir...

Zvērinātu advokātu biroji un individuāli praktizējoši zvērināti advokāti sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas 21. novembra traģēdijas Zolitūdē, kad iebruka veikala "Maxima" jumts, cietušajiem un bojā gājušo tuviniekiem. Bezmaksas juridiskās konsultācijas un palīdzību būs iespēja saņemt, iepriekš sazinoties ar izvēlēto juridiskās palīdzības sniedzēju. Advokātu saraksts, kuri piedāvā bezmaksas juridisko palīdzību, pieejams Zvērinātu advokātu padomes mājas lapā www.advokatura.lv sadaļā "Juridiskā palīdzība Zolitūdes traģēdijā cietušajiem". Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs visu kolēģu vārdā izsaka visdziļāko līdzjūtību cietušo tuviniekiem un norāda, ka advokāti varēs sniegt visa veida juridisko palīdzību cietušajiem, tajā skaitā pārstāvēs intereses kriminālprocesā, palīdzēs sagatavot kompensāciju pieteikumus gan par veselībai nodarīto kaitējumu, gan par zaudējumu atlīdzības piedziņu. Juridisko palīdzību būs iespējams saņemt arī ģimenes tiesību un mantošanas tiesību nozarēs, kā arī par citiem ar šo traģēdiju saistītiem jautājumiem. Termiņš bezmaksas juridiskās palīdzības sniegšanai pagaidām netiek noteikts. Tā kā advokāti turpina pieteikties, juridiskās palīdzības sniedzēju saraksts tiek papildināts.

Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments šonedēļ rakstveida procesā izskatīs astoņas kasācijas sūdzības un sešas blakus sūdzības. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Valsts ieņēmumu dienests, Valsts meža dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Rīgas dome, Jēkabpils pilsētas pašvaldība un Preiļu novada dome. Informācija par atsevišķām lietām:Senāta Administratīvo lietu departaments 27.novembrī rakstveida procesā vērtēs, cik liela soda nauda ir atbilstoša par reģistrēšanās pienākuma pievienotās vērtības nodokļu maksātāju reģistrā neizpildīšanu. Administratīvā apgabaltiesa šajā lietā ir atzinusi, ka Valsts ieņēmumu dienesta piemērotā soda nauda tādā apmērā, kādā valsts budžetā netika samaksāts pievienotās vērtības nodoklis, ir nesamērīgi liela, ņemot vērā, ka sods uzlikts tikai par reģistrēšanās pienākuma neizpildīšanu, nevis ar mērķi iekasēt nesamaksāto nodokli. Apgabaltiesa atzinusi, ka samērīga būtu soda nauda uz pusi mazākā apmērā. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests kasācijas sūdzībā iebilst, ka no tiesas sprieduma neizriet skaidrs pamatojums, kāpēc soda nauda nosakāma tieši tādā, nevis citā apmērā, ņemot vērā, ka likums par...

Sods pasažierim par sabiedriskās kārtības traucēšanu gaisa kuģī un tā apkalpes locekļu likumīgo prasību nepildīšanu būtu no 300 līdz 700 eiro. Šis jaunais soda mērs iekļauts Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajos grozījumos Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), ko ceturtdien, 21.novembrī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. LAPK paredzēts iekļaut arī sodus par civilās aviācijas personāla pienākumu pildīšanu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē; izpletņlēcēju desantēšanas noteikumu pārkāpšanu; cilvēku ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām tiesību pārkāpšanu, ceļojot ar gaisa transportu u.c. Tāpat par atsevišķiem pārkāpumiem iecerēts paaugstināt soda apmērus. Tā, piemēram, par lidlauka ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tas apdraud aviācijas drošību, pašreizējo 250 latu soda apmēra vietā fiziskām personām varētu tikt uzlikts sods no 150 eiro līdz 700 eiro, bet juridiskām personām - no 1500 eiro līdz 7000 eiro. Lēmumu par administratīvā soda piemērošanu par pārkāpumiem civilās aviācijas jomā pieņems Civilās aviācijas aģentūra. Līdz šim maksimālais administratīvā soda apmērs par pārkāpumiem civilās aviācijas jomā...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 20.novembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz jaunas iespējas ar civilprocesuāliem līdzekļiem aizsargāt personu pret vardarbību. „Mēs būtiski mainām attieksmi gan pret vardarbības upuriem, gan vardarbības veicējiem. Likuma grozījumi iedibinās kārtību, ka mājoklis jāatstāj varmākam, nevis viņa upuriem. Tiesai šādās situācijās būs jārīkojas nekavējoties, ne vēlāk kā nākamajā dienā lemjot par noteiktiem ierobežojumiem vardarbības veicējam, piemēram, nosakot aizliegumu tuvoties cietušajam un kopīgajam mājoklim,” norāda par likumprojektu virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Civilprocesa likums tiks papildināts ar jaunu nodaļu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Tā paredz vienotu mehānismu, lai personas personiskās tiesības – tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību – būtu iespējams aizsargāt ar pagaidu civiltiesiskiem līdzekļiem. Grozījumi Civilprocesa likumā kā personisko tiesību aizsardzības līdzekļus paredz noteikt pienākumu vardarbīgajai personai atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo cietusī persona, un aizliegumu tajā atgriezties un uzturēties, kā arī aizliegumu uzturēties...

Šī gada 31.oktobrī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC), izvērtējot izmitināšanas pakalpojumu sniedzēja SIA "Simply Travel" īstenotās komercprakses atbilstību patērētāju tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām, pieņēma lēmumu, atzīstot komersanta īstenoto komercpraksi par negodīgu un piemērojot 8000 Ls lielu naudas sodu. SIA "Simply Travel" īstenotā komercprakse tika uzsākta vērtēt, balstoties uz patērētāju iesniegtajām sūdzībām par komersanta rīcību organizētajās prezentācijās ārpus pastāvīgās tirdzniecības vietas (viesnīcās), kā arī slēdzot ar patērētājiem līgumus par izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanu ārvalstīs. PTAC konstatēja, ka SIA "Simply Travel", piedāvājot pakalpojumus, nav sniegusi informāciju par atteikuma tiesībām, ierobežojusi atteikuma tiesību īstenošanu, kā arī rīkojusies profesionālajai rūpībai neatbilstoši, apgrūtinot patērētājiem iespēju sazināties ar SIA "Simply Travel", kas nepieciešama līgumsaistību izpildei un atteikuma tiesību īstenošanai. Izvērtējot patērētāju sniegto informāciju, PTAC konstatēja, ka SIA "Simply Travel" ir īstenojusi arī maldinošu komercpraksi, nepatiesi apgalvojot, ka pakalpojums pieejams tikai ļoti ierobežotu laiku un līgumu par piedāvāto cenu iespējams noslēgt tikai prezentācija dienā, samaksājot līgumā...

Satversmes tiesa 19.novembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-09-01 "Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21. panta otrās daļas vārdu "ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". Valstij ir jānodrošina tas, ka personas ar īpašām vajadzībām var brīvi pārvietoties, novietot transportlīdzekli tām paredzētās stāvvietās un tādējādi īstenot savas tiesības Apstrīdētā norma Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 21. pants paredz iespēju tiesai atbrīvot personu no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā. Tā otrā daļa noteic, ka ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu. Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 91. panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Lietas fakti Pieteikumu ir iesniegusi Administratīvā rajona tiesa. Tas lietvedībā ir lieta par administratīvo pārkāpumu – transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai neatbilstošā...

Lai pagarinātu izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības uz to radīto skaņu ierakstu aizsardzību no 50 līdz 70 gadiem, kā arī, lai stiprinātu izpildītāju tiesības uz atlīdzību, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 13.novembrī, konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Autortiesību likumā, ar kuriem paredzēts pārņemt Eiropas Savienības direktīvu. Ja izpildījums netiks fiksēts skaņu ierakstā, aizsardzības termiņš paliks nemainīts - 50 gadi no pirmās izpildījuma publiskošanas dienas. Ja izpildītājs nodevis tiesības uz savu darbu fonogrammas producentam par vienreizēju atlīdzību, saskaņā ar iecerētajiem likuma grozījumiem viņš drīkstēs no fonogrammas producenta prasīt arī atlīdzību 20 procentu apmērā no skaņu ieraksta pārdošanas ieņēmumiem. Šo papildu atlīdzību izpildītājs būs tiesīgs saņemt katru gadu. Savukārt gadījumos, ja izpildītājs fonogrammas producentam nodevis tiesības uz savu darbu par regulāru atlīdzību, arī 50 gadus pēc skaņu ieraksta fiksēšanas vai publiskošanas fonogrammas producents no izpildītājam paredzētās atlīdzības nedrīkstēs atskaitīt avansa vai citus līgumā paredzētos maksājumus. Tāpat grozījumi paredz tiesības izpildītājam izbeigt...

Turpmāk transportlīdzekļa īpašniekam būs Satversmē garantētās tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt viņam piemēroto sodu, ja braukšanas ātruma pārsniegšanu fiksēs ar fotoradaru, bet automašīnas īpašnieks pārkāpuma brīdī nebūs vadījis transportlīdzekli. To paredz trešdien, 13.novembrī, Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie Ceļu satiksmes likuma grozījumi. Likuma grozījumi izstrādāti, ņemot vērā arī šī gada Satversmes tiesas spriedumu, kas Ceļu satiksmes likuma normu par administratīvā soda piemērošanu automašīnas īpašniekam, ja pārkāpumu fiksē ar fotoradaru, atzina par neatbilstošu Satversmei. Pašlaik soda kvīti par ceļu satiksmes pārkāpumu nosūta automašīnas īpašniekam, un likums liedz viņam pārsūdzēt piemēroto sodu, ja ar automašīnu ir braucis kāds cits un ja pārkāpums fiksēts ar fotoradaru. Tāpat automašīnas īpašnieks varēs norādīt transportlīdzekļa vadītāju, kuram viņš ir uzticējis savu automašīnu un kurš pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus. Ja pierādījumi apliecinās, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī automašīnu ir vadījusi cita persona, sodu transportlīdzekļa īpašniekam atcels un piemēros personai, kas vadīja automašīnu....

Otrdien, 12. novembrī, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Šķīrējtiesu likums” un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Likumprojekts „Šķīrējtiesu likums” izstrādāts, lai noteiktu šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus un nodrošinātu efektīvu un taisnīgu civiltiesisku strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa kā nevalstisks, sabiedrisks veidojums ir alternatīva valsts izveidotajām tiesām un nav valsts tiesu sistēmas sastāvdaļa. Šķīrējtiesu izmantošana civiltiesisko strīdu izšķiršanā ir populāra, jo šķīrējtiesas process, salīdzinot ar procesuālo kārtību valsts tiesā, ir vienkāršāks un ātrāks. Tomēr ņemot vērā to, ka aizvien biežāk tiek kritizēta šķīrējtiesu darbība un pieņemto spriedumu kvalitāte, kā arī ik gadu šķīrējtiesu skaits turpina pieaugt, pienācīga regulējuma trūkums grauj uzticību šķīrējtiesu institūtam kā alternatīvai valsts tiesām strīdu izšķiršanā. Ievērojot minēto, ir būtiski noteikt stingras prasības šķīrējtiesas izveidošanai un šķīrējtiesu nolēmumu kvalitātes uzlabošanai, izvirzot prasības šķīrējtiesnešiem, kā arī pilnveidojot šķīrējtiesas procesu. Šķīrējtiesa varēs tikt izveidota konkrēta civiltiesiska...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 12.novembrī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā jaunu Tiesu ekspertu likumprojektu, kas paredz noteikt vienotu tiesu ekspertīžu veikšanas kārtību, kā arī novērst līdz šim praksē konstatētās nepilnības. Ar jauno regulējumu plānots aizstāt līdzšinējo Tiesu ekspertu likumu, kas ir spēkā no 2007.gada. „Atbildīgā Tieslietu ministrija līdzīgu likumprojektu par tiesu ekspertu darbību Saeimā iesniedza jau pirms trim gadiem, taču, ņemot vērā iesaistīto pušu iebildumus pret plānoto tiesu medicīnas un tiesu psihiatrijas ekspertu profesionālās darbības regulējumu, tostarp sertifikāciju, Juridiskā komisija toreiz nolēma likumprojektu tālāk nevirzīt,” informēja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. „Komisijas sēdē pārstrādāto likumprojektu izskatījām un vienojāmies to konceptuāli atbalstīt, lai gan joprojām ir daudz neskaidru jautājumu, piemēram, vai piedāvātais regulējums attieksies arī uz ekspertīzēm būvniecības un meža nozarēs,” pauda I.Čepāne. Jauns Tiesu ekspertu likumprojekts izstrādāts, lai novērstu vairākas spēkā esošajā regulējumā konstatētās nepilnības. Projekta izstrādē ņemti vērā Veselības ministrijas iebildumi par ekspertīžu iestādes definīciju un tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanas...