TIESĪBAS

Saeima ceturtdien, 19.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem turpinās pāreja uz "tīro tiesu instanču" sistēmu, kā arī tiek mazinātas krāpniecības iespējas parādu piedziņas lietās. Turpinot virzību uz Augstākās tiesas palātu darbības pakāpenisku izbeigšanu, likuma grozījumi nosaka, ka no 2014.gada rajona (pilsētu) tiesas skatīs arī civillietas, kurās prasības summa pārsniedz 150 tūkstošus latu. Patlaban šādas lietas kā pirmās instances tiesai piekrīt apgabaltiesām. Sākot ar nākamo gadu, apgabaltiesas vairs nesaņems jaunas lietas kā pirmās instances tiesas, bet tikai turpinās izskatīt iesāktās lietas. Plānots, ka Augstākās tiesas Civillietu palāta darbu pilnībā noslēgs līdz 2016.gada beigām. Lai paātrinātu lietu iztiesāšanu, likumā līdz tīro tiesu instanču sistēmas reformas beigām noteikta iespēja - lietas, kuras nav sāktas skatīt pēc būtības, nodot izskatīšanai citai tiesai, tostarp tiesai citā tiesu apgabalā. Ar likuma grozījumiem noteikts, ka civilprocesā obligāta prasība būs tiesas gaitu fiksēt skaņu ierakstā. Līdztekus tiks saglabāta prasība katrā tiesas sēdē sagatavot rakstveida tiesas sēdes...

Saeima ceturtdien, 19.decembrī, pieņēma lēmumu, ar kuru tiek palielināts tiesnešu skaits rajonu (pilsētu) tiesās. Lēmums nosaka, ka ar 2014.gada 1.janvāri rajonu (pilsētu) tiesās ir 406 tiesneši, tajā skaitā Administratīvajā rajona tiesā – 46 tiesneši. Līdz šim rajonu (pilsētu) tiesās bija 395 tiesneši, tostarp 80 zemesgrāmatu un 46 Administratīvās rajona tiesas tiesneši. Tieslietu ministrija, pamatojoties uz „tīro instanču” ieviešanu, rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu skaitu rosināja palielināt kopumā par 11 tiesnešiem. Piecas tiesneša amata vietas plānots izveidot, lai nodrošinātu Augstākās tiesas reformu un rajonu (pilsētu) tiesas varētu pārņemt apgabaltiesu kā pirmās instances tiesas kompetencē ietilpstošās civillietas. Vēl piecas tiesneša amata vietas plānots izveidot, lai paātrinātu lietu izskatīšanu Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā ietilpstošajās vispārējās jurisdikcijas tiesās, bet vienu amata vietu – Jelgavas tiesā, kas ir vienīgā rajona (pilsētas) tiesa, kurai ir piekritīgas lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Satversmes tiesa 18.decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-06-01 "Par likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.panta piektās daļas 2.punkta un 23.1 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam". Centrālajai vēlēšanu komisija ir jāreģistrē ikviens vēlētāju iesniegts likumprojekts, izņemot gadījumus, kad likumprojekts acīmredzami nav pilnībā izstrādāts pēc satura Apstrīdētās normas Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta piektās daļas 2. punkts noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju, ja likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts. Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.1 panta pirmā daļa paredz, ka Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju iniciatīvas grupa var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Satversmes tiesa, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, apstrīdētās normas vērtēja tikai tiktāl, ciktāl tās attiecas uz vēlētāju iesniegtu likumprojektu...

Jaunākais ziņojums uzrāda, ka patērētāji aizvien vairāk saskaras ar krāpšanas gadījumiem, veicot pārrobežu pirkumus tiešsaistē. Eiropas Patērētāju centru tīkls (ECC-Net) aktualizē problēmas un riskus, ar kuriem patērētāji saskaras iepērkoties tiešsaistē un piedāvā tiem ieteikumus un praktiskus padomus, kā atpazīt krāpšanu un izvairīties no tās. Ziņojums „Krāpniecība pārrobežu e-komercijā” apkopo problēmas, ar kurām ECC-Net vērsušies individuāli patērētāji. Izplatītākie krāpšanas gadījumi Ziņojums atklāj, ka biežākie krāpšanas gadījumi, par kuriem ir ziņots ECC-Net ir saistīti ar elektronikas preču, lietotu automobiļu iegādi tiešsaistē, viltotām precēm, iespējamām bezmaksas izmēģinājumu versijām, biļešu pārdošanu tiešsaistē un datu izmantošanu krāpniecības nolūkos. Dažās situācijās patērētājs samaksā ievērojamas naudas summas par biļetēm, kas tā arī netiek piegādātas vai kuras pat vispār neeksistē. Citi patērētāji tiek ievilināti iegādāties preces par ļoti zemām cenām, piemēram, mobilos telefonus, neinformējot par papildus samaksu par piegādi un muitas nodevām. Daži patērētāji tiek ievilināti ar reklāmas paziņojumiem par preču vai pakalpojumu bezmaksas izmēģinājuma versijām, kas patiesībā ir sākums,...

Konkurences padome saņēmusi SIA „FIRMA Madara 89” un SIA „BAF LTD” ziņojumu par darījumu, ko paredzēts īstenot SIA „FIRMA Madara 89” iegūstot īpašuma tiesības uz daļu no SIA „BAF LTD” aktīviem. Konkurences likuma izpratnē šāds darījums vērtējams kā apvienošanās, un tam nepieciešama Konkurences padomes atļauja. Lēmums par darījuma atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas. Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par darījuma ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi. Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, Konkurences padomes mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

Klajā nākusi grāmata, kurā apkopoti Saeimas Juridiskā biroja darbības laikā sagatavotie atzinumi un vēstules. Grāmata izdota, atzīmējot Juridiskā biroja 20.gadadienu, un izdevums prezentēts Saeimā sestdien, 14.decembrī, klātesot Saeimas Prezidija locekļiem, valsts vadošajiem juristiem un ciešākajiem Juridiskā biroja sadarbības partneriem. Saeimas Juridiskais birojs izveidots 1993.gadā līdz ar 5.Saeimas darba uzsākšanu. Tā galvenais uzdevums ir sniegt atzinumus un priekšlikumus Saeimas Prezidijam un komisijām par Saeimai iesniegtajiem likumprojektiem, taču vienlaikus ievērojamu biroja darba apjomu veido sarakste ar iestādēm un amatpersonām, kā arī atbildes uz privātpersonu iesniegumiem. Grāmatā iekļauta atzinumu un citu biroja 20 gadu darbības laikā sagatavoto dokumentu izlase, iekļaujot tajā galvenokārt dokumentus ar paliekošu juridisku vērtību un tādus, kas dod vērtējumu konkrētā laikmeta aktualitātēm. Kā norāda Saeimas Juridiskā biroja vadītājs kopš 1993.gada Gunārs Kusiņš, daudzi biroja piedāvātie problēmu risinājumi šobrīd kļuvuši par likuma normām. Pateicību par pienesumu grāmatas tapšanā G.Kusiņš pauž vairāk nekā 30 juristiem, kas šo gadu laikā strādājuši Juridiskajā birojā un ar...

Lai nepieļautu Zolitūdei līdzīgas traģēdijas, Latvijā ikvienam strādājošajam vajadzētu būt zinošam savās darba tiesībās, tostarp darba aizsardzības jautājumos, norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji. "Darba likums noteic, ka darbiniekam ir tiesības neveikt darbu, kas apdraud viņa dzīvību. Tādējādi - lai kādi arī būtu darba devēja iekšējie rīkojumi, situācijās, kad atskan signalizācija, darba ņēmējam ir tiesības pamest darba vietu un doties uz drošu patvērumu," sacīja LBAS konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs. Savukārt LBAS darba aizsardzības speciālists Mārtiņš Pužuls uzsvēra, ka traģēdijas galvenā mācība ir - ikreiz, kad ēkā atskan signalizācija, visiem ir nekavējoties jāevakuējas atbilstoši plānam. "Dzīvē gan nereti vērojamas situācijas, kad signalizācijas iedarbošanos vērtē kā viltus trauksmi un uz to nereaģē. Nesenie notikumi parādīja - ja evakuācija būtu notikusi, varējām izglābt vairāk nekā pussimt dzīvību," teica LBAS darba aizsardzības eksperts. Diemžēl daļai Latvijas strādājošo nereti darba aizsardzības jautājums novirzās otrajā plānā, jo cilvēki ir pārliecināti, ka ar viņiem nekas...

2013. gada vidū SEB banka konstatēja kļūdu kredīta likmju nosaukumos kredītu līgumiem ar ilgtermiņa eiro, ASV dolāru un Šveices franku procentu likmēm. Kļūdas rezultātā no patērētājiem prasīta un saņemta maksa par kredīta procentiem neatbilstoši līguma nosacījumiem. SEB banka vērsās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) un Finanšu kapitāla tirgus komisijā (FKTK), lai informētu par konstatēto un meklētu piemērotāko risinājumu no patērētāju aizsardzības viedokļa. Sarunu ceļā, izanalizējot pieļauto patērētāju tiesību aizskārumu, panākts patērētājiem maksimāli labvēlīgs risinājums un visiem kopumā nedaudz vairāk kā 3800 kļūdas seku skartajiem patērētājiem SEB banka apņēmusies izmaksāt kompensāciju. Radušās situācijas cēlonis ir kļūdaini norādīts procentu likmes nosaukums kredītu līgumos. Kļūda kredīta likmes nosaukumā identificēta kredītlīgumos, kuros patērētāji izvēlējušies ilgtermiņa (2, 3 vai 5 gadu) EUR, ASV dolāru vai Šveices franku procentu likmes. Konkrētajos kredītu līgumos lietotas likmes „24, 36 vai 60 mēnešu LIBOR/EURIBOR”, kuras faktiski nepastāv, bet bankas sistēmā procentu maksājumu aprēķinā tika piemērota ilgtermiņa likme „SEB bankas resursu cena”,...

Konkurences padome(KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos sodīt RRF SIA „TORNIS” un piegādātāju apvienību, kurā ietilpst SIA „AD Kodols”, SIA „ARMO plus” un SIA „Apsardzes dienests ADJ”. Šie apsardzes uzņēmumi saskaņojuši dalību publiskā iepirkumā, tādējādi likvidējot savstarpējo konkurenci un maldinot iepirkuma rīkotāju. Uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā Ls 9113,62 apmērā. Pārbaudot VAS „Valsts nekustamie īpašumi” iesniegumu par sakritībām divu apsardzes pakalpojumu iepirkuma pretendentu piedāvājumos, KP konstatēja, ka abu uzņēmumu iesniegtie piedāvājumi bija saturiski un vizuāli līdzīgi, iesniegti vienlaicīgi, un tajos piedāvātā līgumcena atšķīrās vien par sešiem latiem, citādi sakrītot līdz pat santīmiem – Ls 45 232,92 RRF SIA „TORNIS” un Ls 45 238,92 piegādātāju apvienībai. Lietas izpētes gaitā KP noskaidroja, ka abus piedāvājumus ir gatavojusi viena persona, kas ir RRF SIA „TORNIS” apsardzes dienesta vadītājs un vienlaikus arī valdes loceklis vienā no piegādātāju apvienības uzņēmumiem – SIA „AD Kodols”. Šādā situācijā, kad ar konkurējošu uzņēmumu komercinformāciju strādā viens cilvēks, viena uzņēmuma plāni...

Labklājības ministrija (LM) pilnveidojusi darbavietā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību, tādējādi mazinot administratīvo slogu darba devējiem un Valsts darba inspekcijai (VDI). To paredz grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 28.augusta noteikumos Nr.950 „Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, ko otrdien, 10.decembrī apstiprināja valdība. Turpmāk darba devējiem būs vieglāk veikt nelaimes gadījumu izmeklēšanu, jo nebūs jāveido izmeklēšanas komisija. Tā vietā paši darba devēji varēs izlemt, kuri cilvēki veiks nelaimes gadījumu izmeklēšanu. Līdztekus izmaiņām joprojām ir saglabāta prasība izmeklēšanas procesā iesaistīt gan darba aizsardzības speciālistu vai cilvēku, kurš pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus, gan nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi. Tas ir svarīgi, lai izmeklēšanas laikā būtu pārstāvēta nodarbināto puse un izmeklēšanā piedalītos speciālists, kas veic darba vides risku novērtēšanu un nosaka pasākumus to novēršanai. VDI turpmāk izmeklēs vienīgi tos nelaimes gadījumus, kas mūsu valstī notikuši ar ārvalsts darba devēja nodarbinātu cilvēku, kurš ir sociāli apdrošināts...

Otrdien, 10.decembrī, valdība atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredz inovatīvu administratīvo pārkāpumu lietvedības risinājumu - vienošanos par soda izpildi. Vienošanās par soda izpildi mērķis ir motivēt personas brīvprātīgi samaksāt sodu, piedāvājot izdevīgus soda apmaksas nosacījumus. Ja persona, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, atzīst pārkāpumu, un piekrīt sodam - amatpersona ir tiesīga piedāvāt personai noslēgt vienošanos par soda izpildi. Gadījumos, ja persona piekrīt slēgt vienošanos, piemērotais naudas sods tiek samazināts uz pusi no sākotnējā soda apmēra, piemēram, ja sods ir 50 lati, tad noslēdzot vienošanos, tas tiek samazināts uz 25 latiem. Savukārt persona apņemas naudas sodu samaksāt paātrinātā termiņā – 10 darba dienās. Papildsodi, ja tādi tiek piemēroti, paliek nemainīgi. Šāda jaunā kārtība nodrošinātu arī to, ka soda izpilde netiek pārāk attālināta no paša pārkāpuma izdarīšanas brīža un sods sasniedz savu audzinošo raksturu, bet tiesiskās attiecības tiek noregulētas savstarpēji izdevīgā formā.

Otrdien, 10.decembrī, Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Kultūras ministrijas sagatavotais Noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 21.augusta noteikumos Nr.565 "Kārtība, kādā aprēķina, izmaksā un sadala atlīdzību par publisko patapinājumu"", kas nosaka publiskā patapinājuma atlīdzības aprēķināšanas kārtību. Grozījumi paredz atjaunot iepriekš noteikto 10% likmi, kas tiek izmantota šīs atlīdzības aprēķināšanai. Šādas izmaiņas nodrošinās, ka vairāk nekā 1000 autoriem, kā arī citiem radošā darba veicējiem par viņu darbu izmantošanu bibliotēkās jau no nākamā gada tiks sadalīta atlīdzība vismaz 214 tūkstošu latu apmērā. Saskaņā ar Autortiesību likumu valsts, pašvaldības un privātās bibliotēkas var izmantot autordarbus bez autoru piekrišanas, samaksājot viņiem taisnīgu atlīdzību. Minētā iespēja tiek plaši izmantota, piemēram, 2012. gadā ir reģistrēti vairāk nekā 27 miljoni dažādu darbu izsniegumu bibliotēku lasītājiem. Ministru kabineta 2007.gada 21. augusta noteikumu Nr. 565 „Kārtība, kādā aprēķina, izmaksā un sadala atlīdzību par publisko patapinājumu” 3. punkts līdz šim paredzēja, ka ikgadējās...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 5.decembrī atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājas pieteikumā par KNAB priekšnieka rīkojuma atcelšanu, ar kuru pieteicēja atbrīvota no amata. Pieteicējas blakus sūdzību Senāts noraidīja. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Senāts lēmumā atzinis, ka Administratīvā rajona tiesa, atbilstoši Senāta praksē paustajām atziņām ir pareizi norādījusi, ka biroja amatpersonas ir darba tiesiskajās attiecībās un tās apspriežamas pēc darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu normām, tādējādi tās ir privāttiesiskas attiecības. Līdz ar to rīkojums ir izdots privāto tiesību sfērā un tā tiesiskuma pārbaude nav pakļauta administratīvajai tiesai. Pieteicēja atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta pirmajai daļai ir biroja amatpersona – nodaļas vadītāja. Panta otrā daļa noteic, ka biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas. Minētā tiesību norma tiešiem vārdiem noteic, ka biroja amatpersonas ir...

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu piemērot naudas sodu Ls 10 290 apmērā AS „Rīgas sanitārā transporta autobāze" par apvienošanās darījuma savlaicīgu nepaziņošanu. Iegādājoties Rīgas domei piederējušās AS „Ceļu pārvalde" akcijas pirms atļaujas saņemšanas no KP, AS „Rīgas sanitārā transporta autobāze" liedza valstij savlaicīgi īstenot apvienošanās kontroli iedzīvotāju interesēs. Darījumam bija nepieciešama KP atļauja, jo izpildījās Konkurences likumā noteiktais kritērijs – apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšēja finanšu gadā pārsniedza 25 miljonus latu. Ziņojumu par notikušo apvienošanos AS „Rīgas sanitārā transporta autobāze” KP iesniedza 147 dienas vēlāk nekā to paredz likums, tādējādi KP savu vērtējumu varēja sniegt tikai pēc tam, ka izmaiņas tirgū jau bija notikušas. Pēc ziņojuma izvērtēšanās KP atzina apvienošanos par atļaujamu. Konkurences likumā paredzētais maksimālais naudas sods par nepaziņotu apvienošanos ir 1000 lati par katru dienu kopš bija jāiesniedz ziņojums. Nosakot naudas soda apmēru, KP ņēma vērā, ka apvienošanās notika starp uzņēmumiem, kas darbojas savstarpēji nesaistītos tirgos, un bija atļaujama. AS...

Valsts pārvaldē amatpersonām, kuras ikdienā ir saistītas ar ārvalstu investoriem, ir nepietiekamas zināšanas, kas ļautu novērst dārgus un negatīvus starptautiskus tiesvedības procesus pret valsti. Tādēļ Valsts kanceleja organizēs konferenci „Starpvalstu investīciju aizsardzības līgumi – pamatprincipi praksē”, kurā uzstāsies viens no atzītākajiem starptautisko investīciju tiesību aizsardzības ekspertiem pasaulē - Veijo Heiskanens (Veijo Heiskanen). Konference norisināsies pirmdien, 9.decembrī, Valsts kancelejā un tā paredzēta valsts pārvaldes un autonomo iestāžu darbiniekiem. Seminārā uzstāsies arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā Investīciju aizsardzības darba grupas vadītājs un zvērinātu advokātu biroja „Eversheds Bitāns” partneris Māris Vainovskis, Rīgas Juridiskās augstskolas docente Dr.jur. Inese Druviete, kā arī Valsts kancelejas direktora palīgs starptautiskajos jautājumos Ivars Mēkons. Valsts kancelejas rīkotā konference ir viena no iniciatīvām, kas vērsta uz to valsts amatpersonu izglītošanu, kas ikdienā ir tieši vai netieši iesaistītas darbā ar ārvalstu investoriem un ilgtermiņā ļautu uzlabot esošo valsts pārstāvības funkcijas praksi saistībā ar starptautisko...