TIESĪBAS

2014. gada 10.janvārī Satversmes tiesas 1. kolēģija ierosināja lietu "Par Noguldījumu garantiju likuma 17. panta 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētā norma Noguldījumu garantiju likuma 17. panta 4. punkts noteic, ka garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par noguldījumiem, ko izdarījuši noguldījumu piesaistītāja akcionāri, kuriem noguldījumu piesaistītājā ir būtiska līdzdalība, padomes un valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs, sabiedrības kontrolieris un citi noguldījumu piesaistītāja darbinieki, kuri plāno, vada un kontrolē noguldījumu piesaistītāja darbību un atbild par to. Norma apstrīdēta tiktāl, ciktāl tā attiecas uz kredītiestādes valdes locekļiem. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 91. panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Svetlanas Ovčiņņikovas konstitucionālās sūdzības. Sūdzības iesniedzēja ir bijusi AS "Latvijas Krājbanka" valdes locekle, viņai šajā bankā ir bijuši arī noguldījumi. Pēc bankas darbības apturēšanas sūdzības iesniedzēja nav varējusi saņemt garantēto atlīdzību par noguldījumiem, lēmums par atteikšanos izmaksāt...

Izpildot Ministru kabineta (MK) 2013.gada 10.decembra sēdē nolemto, tieslietu ministrs Jānis Bordāns piektdien, 10.janvārī, nosūtīja Saeimai priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Maksātnespējas likumā". Priekšlikumos ietvertas Jāņa Bordāna iepriekš pieteiktās un MK apstiprinātās iniciatīvas maksātnespējas sistēmas pilnveidei, tostarp administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām, kas stātos spēkā līdz ar likuma spēkā stāšanos, tas ir, bez pārejas perioda, jo to ieviešanai nav nepieciešami papildu resursi. Savukārt pārējās izmaiņas, kuru ieviešana prasa laika un finanšu resursus, stātos spēkā ar 2015.gada 1.janvāri. Tas attiecas uz grozījumiem, kas saistīti ar administratora iecelšanu amatā, amata apliecības izdošanu, kā arī administratora atbrīvošanu no amata. "Šobrīd - ar priekšlikumu iesniegšanu Saeimā - maksātnespējas administratoru darbības uzraudzības sistēmas reformas nebūt nav galā. Turpmāk svarīgi būtu sekot, kad un kādā redakcijā Saeima apstiprinās Maksātnespējas likuma grozījumus. Savukārt pēc izmaiņu stāšanās spēkā nopietni būs jāstrādā pie Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanas, lai tā ar 2015.gada 1.janvāri varētu pilnvērtīgi veikt jaunos pienākumus. Pretējā gadījumā situācija ietver ļoti augstu risku,...

Piektdien, 10.janvārī, juriste un aktīva sabiedrisko norišu līdzdalībniece Ieva Brante ir vērsusies KNAB un Ģenerālprokuratūrā ar rakstisku iesniegumu, kura izteikts lūgums izvērtēt iesniegumā minētos faktus par sabiedrības maldināšanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, Rīgas pašvaldības budžeta izsaimniekošanu un sākt kriminālprocesu pret Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu. Iesniegumā I.Brante raksta par to, ka Rīgas domes vairākkārt pieņemtie saistošie noteikumi par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta biļešu cenu diferencēšanu pagājušā gada 7.oktobrī, 8.novembrī un 17.decembrī joprojām nav stājušies spēkā, jo neviens no tiem nav publicēts, turklāt Rīgas dome nekādā veidā nav reaģējusi uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinumu, ka šie lēmumi ir prettiesiski. Kā norāda juriste, saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 45.pantu, ja saņemts VARAM atzinums, kurā pamatots Rīgas domes saistošo noteikumu prettiesiskums un Rīgas dome tam piekrīt, tā precizē saistošos noteikumus un publicē tos. Savukārt, ja Rīgas dome nepiekrīt atzinumam, tad savā lēmumā sniedz atbilstošu pamatojumu un publicē saistošos noteikumus Latvijas Vēstnesī. Tātad...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir kategoriski pret papildu atbildības noteikšanu komercsabiedrību izpildinstitūciju valdes locekļiem, t.sk. paredzot atbildību par nodokļu parādiem ar visu valdes locekļa mantu. "Ne velti Komerclikumā noteikts, ka persona komerctiesībās neatbild ar savu mantu, bet gan tikai ar to mantisko ieguldījumu, kas ieguldīts komercsabiedrības darbības nodrošināšanai. Atrunājot pretēji, maz būtu personu, kas par kļūdām uzņēmējdarbībā būtu gatavi atbildēt ar visu savu privātīpašumu," uzsver LTRK viceprezidente Lienīte Caune, skaidrojot, ka atbildība ar visu mantu būtu pieļaujama tikai un vienīgi par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu t.i. kriminālprocesa ietvaros, nevis par neveiksmīgu, kļūdainu komercdarbību un par tādiem normatīvo aktu pārkāpumiem, kuri nav kvalificējami kā noziedzīgi nodarījumi. "Jau šobrīd, ļaunprātīgi novedot uzņēmumu maksātnespējas stāvoklī, valdei likumā noteikts gan kriminālatbildības, gan administratīvās atbildības apmērs, turklāt ziņas par t.s. šaubīgajām personām pieejamas un pārbaudāmas "riska personu reģistrā," atzīmē Deloitte Latvia projektu vadītājs Kaspars Rumba. Uzņēmēji uzskata, ka atbildība ar visu personas mantu administratīvā procesa ietvaros...

Ieviešot tiesu sistēmas reformu un turpinot pāreju uz tā dēvēto „tīro tiesu instanču” sistēmu, pakāpeniski notiek atteikšanās no Augstākās tiesas palātām. Pagājušā gada nogalē pieņemti grozījumi Kriminālprocesa likumā un Civilprocesa likumā, ar kuriem paredzēts samazināt lietu plūsmu tiesu palātās un pakāpenisku lietu nodošanu apgabaltiesām. Grozījumi stājušies spēkā ar 2014.gada 1.janvāri. Grozījumi Kriminālprocesa likumā Jau kopš 2012.gada 1.jūlija apgabaltiesai jaunas lietas kā pirmās instances tiesai netiek nodotas, tādējādi visas lietas sākotnēji skata rajona (pilsētas) tiesa un apelācijas instance visās lietās ir apgabaltiesa. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta turpina izskatīt tās apelācijas kārtībā pārsūdzētās lietas, kas apgabaltiesās kā pirmās instances tiesās bija saņemtas līdz 2012.gada 1.jūlijam. Lai nodrošinātu, ka Augstākā tiesa no 2015.gada vairs neskata krimināllietas apelācijas kārtībā un funkcionē vienīgi kā kasācijas instance, Saeima 19.decembrī galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, nosakot, ka: Ÿ lietās, kuras izskatītas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, apelācijas kārtībā pēc 2014.gada 1.janvāra pārsūdzētu nolēmumu izskata tā...

2013.gada nogalē Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu piemērot sodu Ls 45 000 (~64 000 eiro) apmērā vienam no lielākajam grāmatvedības programmu izstrādātājam Latvijā – SIA „FMS Software”. Uzņēmums vairāk nekā piecus gadus ierobežoja konkurenci starp izplatītājiem, kas visā Latvijā tirgo grāmatvedības programmas Horizon (iepriekš Apvārsnis) un Horizon Start (iepriekš Uvis), tā liedzot klientiem – uzņēmumiem un valsts iestādēm – gūt labumu no izplatītāju sāncensības. Pārbaudot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegto informāciju, KP konstatēja, ka SIA „FMS Software” līgumos ar izplatītājiem iekļāvusi nosacījumu, kas ierobežo to iespējas savstarpēji konkurēt par klientiem. Ja viens izplatītājs bija uzsācis sarunas ar potenciālo klientu, tas šo klientu uz noteiktu laiku „rezervēja” un SIA „FMS Software” ierobežoja citu izplatītāju iespējas uzrunāt konkrēto klientu. Ievērojot minēto līguma nosacījumu, izplatītājiem nebija iespēju cīnīties par klientiem, piedāvājot tiem zemākas cenas vai labākus nosacījumus gan attiecībā uz programmu iegādi, gan pēcpārdošanas pakalpojumiem, piemēram, tiešo lietotāju – grāmatvežu – konsultēšanu u.c. Šāda...

Civilprocesā fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību. Arī juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī ar advokāta starpniecību, informē Augstākā Tiesa. To nosaka 2013.gada 19.decembra grozījumi Civilprocesa likumā, papildinot 82.pantu par tiesībām uz pārstāvību civilprocesā. Grozījumi stājušies spēkā 2014.gada 1.janvārī. Līdz šim kasācijas instancē, tāpat kā pirmās instances un apelācijas instances tiesā, fiziskās personas lietas tiesā varēja vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību, kas varēja arī nebūt advokāti. Tāpat arī juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā varēja vest to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji, kas varēja nebūt advokāti. „Tas ir pussolītis uz priekšu, tādēļ, protams, vērtējams pozitīvi” – 19.decembra Civilprocesa likuma grozījumus vērtē Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs. Augstākās tiesas priekšlikums bija vēl kardinālāks – lai nodrošinātu profesionālu...

Vakar, 7.janvārī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas iesniegto likumprojektu "Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos". 2013.gada 3.oktobrī Latvija kļuva par pilntiesīguEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas dalībvalsti un tika uzaicināta pievienoties Konvencijai. Konvencijas ratifikācija ir ļoti svarīgs priekšnosacījums Latvijas iestāšanās OECD un tiek uzskatīta par efektīvāko starptautisko pretkorupcijas instrumentu. "Lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, viens no galvenajiem uzdevumiem un izaicinājumiem ir novērst kukuļošanu biznesa darījumos gan valsts, gan starptautiskā līmenī", pauž tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Ko tas nozīmēs Latvijas uzņēmumiem? Pēdējo gadu laikā vērojama Latvijas tautsaimniecības izaugsme, kā rezultātā pieaug Latvijas eksporta apjomi. Aizvien vairāk uzņēmumu eksportē savu preci, tādējādi meklējot vai paplašinot produkcijas noieta tirgu. Taču jāraugās, lai uzņēmumi neizmantotu kukuļdošanu kā līdzekli tirgus iekarošanai vai pelņas gūšanai. Lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, viens no galvenajiem uzdevumiem un izaicinājumiem ir novērst starptautisko kukuļošanu biznesa darījumos....

2014.gada 1.janvārī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veicis kontroles pasākumus 25 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, lai pārliecinātos, vai pircējiem, norēķinoties latos, tiek izdots precīzs atlikums eiro valūtā. Pārbaužu ietvaros pārkāpumi nav konstatēti, un visu kontrolpirkumu gadījumos, komersantu pārstāvji bijuši precīzi savos aprēķinos. Sākot ar 2014.gada 1.janvāri, Latvijas Valsts oficiālā valūta ir eiro, tādēļ valūtas maiņas periodā PTAC pastiprināti veic uzraudzības pasākumus, lai pārliecinātos, vai iedzīvotājiem ir pieejama pilnīga un patiesa informācija par preču un pakalpojumu cenām, paralēlo cenu atspoguļošanas periodā gala cenas precēm un pakalpojumiem tiek norādītas gan latos, gan eiro, komersanti īsteno godīgu praksi un netiek veikti apskaitījumi, par pirkumu izdodot naudas atlikumu. Jau iepriekš ziņots, ka laika periodā no 2014.gada 1.janvāra līdz 14.janvārim iedzīvotāji var norēķināties par pirkumiem gan latos, gan eiro. Veicot samaksu par pirkumu latos, komersantu pienākums ir atlikumu izdot eiro valūtā, kas sarežģī aprēķina procesu komersantam un apgrūtina patērētājam iespēju izsekot izdotā atlikuma precizitātei. PTAC, lai...

Aizvadīto gadu Augstākā tiesa noslēdza ar nozīmīgu notikumu - augstākās tiesu instances - Latvijas Senāta - 95.gadadienu. Taču 2014.gads nesis izmaiņas Latvijas tiesu sistēmai - ar 2013.gada 13.jūnija grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas stājušies spēkā 2014.gada 1.janvārī, no kasācijas instances nosaukuma tiek dzēsts Senāta vārds. Likumdevējs neuzskatījis par vajadzīgu ieklausīties Tieslietu padomes un Augstākās tiesas aicinājumā saglabāt vēsturisko Senāta nosaukumu, kāds kasācijas instancei Latvijā bijis gan Latvijas brīvvalsts pirmajā posmā 1918.-1940.gadā, gan atjaunotajā Latvijas Republikā. Līdz ar šiem likuma grozījumiem no 2014.gada 1.janvāra ir pārmaiņas Augstākās tiesas struktūrā un darba organizācijā. Kasācijas instance ir Augstākās tiesas Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments. Kasācijas instances nosaukumā vairs nav Senāts, kasācijas spriedumus un lēmumus pieņems nevis Senāts, bet attiecīgais Augstākās tiesas departaments. Kasācijas instances tiesneši vairs nav Augstākās tiesas senatori, bet tiesneši, tāpat senatoru palīgi - tiesnešu palīgi. Augstākajā tiesā turpmāk būs viena Kanceleja Sakarā ar to, ka nav kopīgas struktūrvienības...

Aizvadītajā sesijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izstrādāja likuma grozījumus, lai no nākamā gada stātos spēkā jaunais virszemes televīzijas apraides modelis. Tomēr tas, kādi televīzijas kanāli būs pieejami skatītājiem, ir nevis politiķu, bet Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ziņā, komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Lai bezmaksas virszemes televīzijas apraidē no 2014.gada 1.janvāra būtu vairāk nekā divi televīzijas kanāli – LTV1 un LTV7, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma komisijas izstrādātos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ar ko tika izveidots jauns televīzijas bezmaksas apraides modelis. Grozījumi noteica pienākumu NEPLP organizēt konkursu sabiedriskā pasūtījuma ietvaros uz trim bezmaksas televīzijas apraidē esošajām kanālu vietām, piešķirot valsts budžeta finansējumu reģionālā satura, bērnu un jauniešu, kā arī informatīvo un dokumentālo raidījumu veidošanai. Tāpat Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Tie saistīti ar bērnu aizsardzību - lai bērni, kas cietuši, piemēram, saistībā ar pornogrāfisku materiālu izveidošanu, tiktu aizsargāti - viņu attēli netiktu...

Ar lielu aizkavēšanos, kas saistīta ar krājuma izdevēju meklējumiem un grāmatas sagatavošanu, beidzot pie lasītājiem nonācis Augstākās tiesas Senāta 2012.gada nolēmumu krājums, informē Augstākā tiesa. Krājumā izlases kārtībā apkopoti visu Senāta departamentu – Civillietu, Krimināllietu un Administratīvo lietu departamenta – juridiski nozīmīgākie nolēmumi. 2012.gadā Augstākās tiesas Senātā izskatītas 3049 lietas. Nolēmumu krājumā no katra departamenta atlasīti vien 40 nolēmumi, kas nav pat četri procenti no kopējā spriedumu un lēmumu skaita. Bet, kā norādīts grāmatas ievadā, tie ir juridiski visnozīmīgākie – tātad 2012.gada judikatūras sava veida esence. Katru Senāta departamenta nolēmumu daļu nosacīti var uzskatīt par atsevišķu grāmatu, kas dod vispārēju pārskatu par katra departamenta darbu 2012.gadā un sniedz ieskatu konkrētu lietu izskatīšanas laikā aktualizētos jautājumos. Katrai grāmatas daļai ir savs izvērsts satura rādītājs, kā arī katra departamenta judikatūras apskats daļas sākuma anotācijā. Tiesu nolēmumi, tostarp arī Augstākās tiesas, kļūst arvien pieejamāki sabiedrībai – gan Augstākās tiesas interneta mājaslapā Judikatūras sadaļā, gan tiesu...

Aizvadītais gads tiesību jomā bijis patiesi spraigs, ko apliecina gan vairāki plašu rezonansi izsaukuši tiesvedības procesi, gan nozīmīgi likumu grozījumi. No eiro ieviešanas līdz Būvniecības likumam, no Denisa Čalvoska izdošanas lietas līdz maksātnespējas procesam - tik plašs juridisko jautājumu loks bijis sabiedrības dienas kārtībā. Lai to vidū izceltu svarīgākos, zvērinātu advokātu birojs "Borenius" piedāvā savu versiju par 2013. gada nozīmīgākajiem notikumiem tiesību sfērā. 1. Eiro Latvijā 2013. gada 1.martā stājās spēkā Euro ieviešanas kārtības likums, ar kuru Latvijā tika noteikti tie tiesību pamatnoteikumi, kas ir nepieciešami eiro ieviešanai. Pēc pāris mēnešiem, 2013. gada 9.jūlijā Eiropas Savienības Padome pieņēma savu gala lēmumu, ar kuru atbalstīja eiro ieviešanu Latvijā ar 2014. gada 1.janvāri. Pēc šī lēmuma Latvijā ir veikti vairums normatīvo aktu grozījumu ar mērķi tos pielāgot jaunajai valsts valūtai. 2. Līgumsoda un procentu aprobežojums 2013. gada 20.jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā, kuru mērķis bija aprobežot līgumsoda un līgumisko procentu apmērus. Līgumsoda...

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 18.decembrī nolēma apturēt tiesvedību prasības lietā pret apdrošināšanas AS "Baltikums" par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par Latvijas Republikas Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr.331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriāliem zaudējumiem" 7.punkta atzīšanu par neatbilstošu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktam un Satversmes 92.panta trešajam teikumam. Senāts lietu tiesas sēdē paplašinātā sastāvā skatīja 11.decembrī, kad atjaunoja tiesvedību lietā, kura bija apturēta sakarā ar prejudiciālu jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai. Tiesas sēdē uzklausīja pušu pārstāvjus sakarā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumā sniegtajām atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem. Prasītāja un atbildētāja pārstāvji izteica savu viedokli paužot, ka nacionālais normatīvais akts, kas nosaka maksimālo morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru, ir neatbilstošs Eiropas Savienības Padomes direktīvai. Uz to savā spriedumā norādījusi arī Eiropas Savienības Tiesa. Kā prasītāja, tā atbildētāja pārstāvji uzskata, ka likumdevējam būtu pienākums izveidot tādu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeima 2013.gada 6.novembrī pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas uzliek pienākumu VID ar 2014.gada 1.janvāri uzturēt riska personu reģistru un nodrošināt informācijas par riska personu reģistrā reģistrētajām riska personām nodošanu Uzņēmumu reģistram. Riska persona ir fiziska persona, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: a) persona ir piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību; b) personas deklarētās dzīvesvietas adrese atbilst terminam "riska adrese"; c) persona ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā un tās amata pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bija par pamatu komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanai, un no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests ir pieņēmis lēmumu par komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanu nav pagājuši divi gadi. d) persona, kurai saimnieciskās darbības veikšanas rezultātā ir nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 7 000 euro, ja to samaksas termiņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pagarināts vai nav iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums tiesā,...