TIESĪBAS

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādījis, likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” paredz, ka ar 2014.gada 1. janvāri Maksātnespējas administrācija (MNA) un nevis administratori, kā tas kļūdaini ir izskanējis, no Valsts policijas pārņem tiesības piemērot administratīvo sodu jebkuram maksātnespējas procesā iesaistītajam, ja tas pārkāpj maksātnespējas procesa noteikumus, tādējādi radot būtiskas un smagas sekas kreditoru un sabiedrības kopumā interesēm. Ministru kabinetā, skatot šo likumprojektu, to atbalstīja iekšlietu ministrs. Šis projekts tapis saskaņā ar Tieslietu ministrijas rīcībā esošo informāciju, ka Valsts policija nav strādājusi ar šāda veida maksātnespējas procesa pārkāpumiem, taču būtiski pārkāpumi pastāv. Vislabāk ievērot pārkāpumus un savlaicīgi piemērot sodu spētu MNA kā procesus uzraugošā institūcija. Kā jau minēts iepriekš, iekšlietu ministrs šādu pieeju atbalstīja. Šobrīd, ja administrators sastopas ar situāciju, kad parādnieka pārstāvis neizsniedz pieprasītos dokumentus, administratoram būtu jāvēršas policijā soda piemērošanai. Nākotnē plānots, ja administrators ievēro pārkāpumu, tam būtu jāvēršas MNA soda piemērošanai, kā arī - MNA pati, sastopoties ar kādu pārkāpumu...

Divdesmit divu autoru kolektīvs juridisko zinātņu doktores senatores Jautrītes Briedes zinātniskajā redakcijā ir sagatavojis Administratīvā procesa likuma komentāru grāmatu. Šī grāmata ir īpaša, jo Administratīvā procesa likuma komentāri sagatavoti un izdoti pirmo reizi. Kopš Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās 2004.gada 1.februārī ir pagājuši gandrīz desmit gadi. Tas nozīmē, ka tajā ietverto tiesību normu interpretācija un piemērošana ir kļuvusi par ikdienu gan iestāžu, gan tiesu darbā. Tomēr, kā norāda zinātniskā redaktore un izdevēji – izpratne par likumā ietvertajām normām ne vienmēr ir pietiekama. Par to liecina ne tikai administratīvo tiesu noslogotība, bet arī publiski paustie kritiskie viedokļi par valsts un pašvaldību iestāžu darbu. Tāpēc pēc vairāku gadu ilga darba ar daudzu autoru līdzdalību ir tapuši šie likuma komentāri, kuru galvenais mērķis ir palīdzēt labāk izprast likumā ietvertās tiesību normas un atvieglot to piemērošanu. Komentāru zinātniskā redaktore un vairāku rakstu autore ir Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Jautrīte Briede, savukārt viena no...

Partijas dibinātāju sapulces norise būs jāapliecina zvērinātam notāram, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 22.oktobrī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Politisko partiju likumā. Likumprojekts paredz, ka turpmāk partijas dibinātāju sapulces norisi apliecinās zvērināts notārs, protokolā norādot sapulcē piedalījušos personu vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī pilsonību atbilstoši uzrādītajai pasei vai personas apliecībai. Zvērinātam notāram, apliecinot parakstus, būs jāpārbauda arī katra dibinātāja rīcībspēja. Tāpat protokolā būs jānorāda dibinātāju sapulces lēmums par partijas dibināšanu un personu skaits, kas balsojuši par partijas dibināšanu, kā arī citi sapulcē pieņemtie lēmumi. Galīgā lasījuma redakcija arī paredz, ka jaundibinātas partijas reģistrācija būs liegta, ja partijas dibinātāju sarakstā un dibināšanas sapulces norises protokolā norādītās personas nebūs vienas tās pašas. Izmaiņas līdzšinējā regulējumā bija nepieciešamas, lai novērstu situāciju, ka partijas dibināšanas sapulcē piedalās nepietiekams dibinātāju skaits, kā arī personas, kas nevar būt par dibinātājiem. Praksē nereti sastopami gadījumi, kad pēc dibināšanas sapulces tiek meklēti iztrūkstošie pilngadīgie pilsoņi, kuri...

Satversmes tiesas pieņemtie lēmumi un secinājumi saistībā ar tā saucamo Danske Bank lietu, kurā banka aizstāvēja savas tiesības uz godīgu tiesu un nodrošinātā kreditora tiesību atzīšanu, ir skaidra norāde uz nepieciešamību stiprināt tiesiskumu, pievēršot uzmanību maksātnespējas procesa administrēšanas likumībai Latvijā. Satversmes tiesas spēja palūkoties uz likumu piemērošanas likumību, ne tikai likuma burtu, un uzdrīkstēšanās publiski nosaukt aizdomīgu tieslietu sistēmas pārstāvju vārdus, ir pozitīvs precedents, kuru, cerams, nenoslāpēs juridiskas interpretācijas un publiskas nomelnošanas kampaņas, uzsver Latvijas Komercbanku asociācija. Satversmes tiesas lēmums ir pieejams Satversmes tiesas mājas lapā: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/lem_tiesv_izbeig_2012-25-01.pdf Satversmes tiesas informācija par minēto lietu pieejama šeit. Kā zināms no publiski pieejamās informācijas, SIA "Ceturtā planēta" maksātnespējas procesa laikā maksātnespējas administrators un tiesa neatzina Danske Bank kā nodrošinātā kreditora tiesības un prasījumu pret uzņēmumu, kā arī noslēdza uzņēmuma bankrota procedūru, nesagaidot gala lēmumu par Danske Bank iesniegto pārsūdzību. Lai aizstāvētu savas tiesības uz īpašumu un taisnīgu tiesu, kas garantētas Latvijas Republikas Satversmē, Danske Bank...

Ļaut personām kontrolēt savu datu izmantošanu, vienlaikus atvieglojot uzņēmumu darbu pāri Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām, - par šādiem ES datu aizsardzības sistēmas uzlabojumiem pirmdien vakarā nobalsoja Eiropas Parlamenta (EP) Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu komiteja., informē EP Latvijas birojs. Reaģējot uz nesenajiem notikumiem, deputāti iekļāva stingrākus noteikumus personas datu pārnesei uz ne-ES valstīm. Tāpat iekļauta viennozīmīgas piekrišanas prasība un datu dzēšanas tiesības. Savukārt uzņēmumi, kas šos noteikumus pārkāps, tiks sodīti bargāk. Datu pārnese uz ne-ES valstīm Saskaņā ar nolemto, ja ārpus ES esoša valsts pieprasa uzņēmumam, piemēram, meklēšanas rīkam, sociālajam tīklam vai mākoņdatu kompānijai atklāt ES ievāktu informāciju, tam visupirms būs jāsaņem nacionālās datu aizsardzības iestādes akcepts. Turklāt, kā noteikuši EP deputāti, uzņēmumam par šādu prasību būs arī jāinformē attiecīgā persona. Šādas nostājas pamatā ir nesenie, mediju atklātie masveida datu izsekošanas gadījumi. Sodi EP deputāti arī pieprasa lielākus sodus par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem. Tie varēs sasniegt 100 miljonus eiro vai...

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (Administratoru asociācija) vēlas precizēt, ka Saeimas Juridiskajā komisijā iesniegtajā likumprojektā "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" ir skaidri norādīts: "Maksātnespējas administrācija izskata šā kodeksa 166.36 pantā (kurā ir paredzēta administratīvā atbildība par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Maksātnespējas administrācijas vārdā ir tiesīgs Maksātnespējas administrācijas direktors un viņa pilnvarotas amatpersonas." Maksātnespējas administrācija ir valsts iestāde, kura īsteno valsts politiku tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos, kā arī nodrošina tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību, un ar rosinātajām izmaiņām tika plānots tai uzticēt izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu un piemērot par šiem pārkāpumiem likumā noteiktos sodus - naudas sodu fiziskām personām un aizliegumu valdes locekļiem ieņemt noteiktus amatus. Savukārt maksātnespējas procesa administratori ir konkrētajā profesijā praktizējošas fiziskas personas. Ņemot vērā plaši izskanējušo maldinošo informāciju par to, ka "maksātnespējas administratori sev prasīja atļauju...

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien, 15. oktobrī, tika apstiprināti Kultūras ministrijas (KM) izstrādātie grozījumi Autortiesību likumā, kas nepieciešami, lai līdz 1. novembrim pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā paredzētās normas. Grozījumi vēl jāapstiprina Saeimai. Direktīvas mērķis ir nodrošināt mūzikas izpildītāju radošajam un mākslinieciskajam ieguldījumam atbilstošu aizsardzības līmeni, pagarinot izpildītāju un fonogrammu producentu tiesību aizsardzības termiņus, kā arī paredzot papildu pasākumus, kas sekmētu izpildītāju tiesības gūt atlīdzību par viņu izpildījumu izmantošanu. Likumprojekts paredz pagarināt izpildītāju un fonogrammu producentu tiesību aizsardzības termiņu no pašreiz noteiktajiem piecdesmit gadiem uz septiņdesmit gadiem. Tas nepieciešams, lai novērstu pašreizējo situāciju, kad piecdesmit gadu aizsardzības termiņš, ko piemēro izpildījumu fiksācijām, bieži vien nenodrošina šo izpildījumu aizsardzību visas izpildītāju dzīves garumā. Norma attiecas uz fonogrammām un tajās fiksētiem izpildījumiem.

Pateicoties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Eiropas Komisijas īstenotajām aktivitātēm, 116 mājaslapas visā ES, kurās tiek pārdotas digitālās spēles, grāmatas, video un mūzika, ir uzlabotas saskaņā ar ES patērētāju aizsardzības normatīvajiem aktiem. Interneta „Sweep” pārbaužu ietvaros Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veicis 10 interneta vietņu pārbaudi, panākot uzlabojumus visās pārbaudītajās interneta vietnēs. Mājaslapu, kas tirgo digitālā satura produktus, apsekošana tika uzsākta 2012.gada vasarā. ES nacionālās uzraudzības iestādes kopumā pārbaudīja 330 mājaslapas, aptverot lielu tirgus daļu. Nacionālo uzraudzības iestāžu veiktajās pārbaudēs tika atklātas 172 mājaslapas, kas darbojas neatbilstoši ES patērētāju tiesību aizsardzības normatīvajiem aktiem. Uzraudzības iestādes sazinājās ar komersantiem, lai novērstu neatbilstības. Līdz šim 116 mājaslapās ir veiktas korekcijas. 49 mājaslapās tiks turpināta izmeklēšana, 5 gadījumos pārkāpumi bija nelieli un tos nebija veikusi, kāda no dalībvalstīm un 2 mājaslapas vairs neeksistē. Pēc ES dalībvalstu uzraudzības iestāžu aktivitāšu veikšanas 80% no 330 mājaslapām tagad darbojas saskaņā ar ES patērētāju tiesību normatīvajiem aktiem. Latvijā „Sweep”...

Konkurences padome (KP) ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru konstatē, ka AS „Latvijas Gāze” ir ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. AS „Latvijas Gāze” piemērots tiesiskais pienākums pārtraukt pārkāpumu, kā arī naudas sods Ls 1 567 180 apmērā. Lai arī AS „Latvijas Gāze” KP lēmumu var pārsūdzēt tiesā, tomēr konstatētais pārkāpums tai jebkurā gadījumā jāpārtrauc uzreiz pēc KP lēmuma saņemšanas. Dabasgāzes lietotāji – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi –, kas cietuši no AS „Latvijas Gāze” ļaunprātīgās rīcības, var vērsties pie AS „Latvijas Gāze”, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. Ja AS „Latvijas Gāze” atsaka atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji var vērsties ar prasību tiesā. Lietas izpētes laikā KP saņēma patērētāju un uzņēmumu iesniegumus par vairāk nekā 500 gadījumiem, kad AS „Latvijas Gāze” atteikusi slēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jauniem lietotājiem, pirms tie nav nokārtojuši citu lietotāja parādsaistības. Analizējot iesniegumus, KP konstatēja...

Lai iedzīvotājus pieradinātu pie gaidāmajām pārmaiņām, jau no 1.oktobra Latvijā cenas jāatspoguļo divās valūtās - latos un eiro. Kā noskaidrots Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) veiktajā aptaujā, šis jautājums satrauc 64% iedzīvotāju, kuri uzskata, ka uzņēmumi eiro ieviešanu izmantos savās interesēs, lai celtu produktu cenas. "Man dēls spēlē hokeju un es uz ledus halles kafejnīcu dodos vairākas reizes nedēļā, pārzinot katra produkta cenu. Uzvaras parasti atzīmējam ar pudeli šampanieša, par kuru iepriekš maksāju virs sešiem latiem, šobrīd ir jāmaksā jau virs desmit, par kafiju maksāju gandrīz 30 santīmus vairāk. Vai šajā valstī kaut kas reiz notiks godīgi?", jautā 40 gadus vecs aptaujas dalībnieks no Rīgas. Savukārt, tikai 2% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumi būs godīgi un cenu pieaugums netiks novērots, bet 32% aptaujas dalībnieki uzskata, ka cenu kāpums noteikti būs, jo, tajā pašā laikā, palielināsies arī degvielas un elektrības cenas, bet 2% nav viedokļa. "Eiro ieviešana ir aktuālākais jautājums ikvienā...

Otrdien, 8.oktobrī, Eiropas Padome (EP) Latvijā sadarbībā ar Latvijas zvērinātu advokātu padomi uzsāk programmu HELP ("Human Rights Education for Legal Professionals"), lai uzlabotu jurisprudences speciālistu zināšanas cilvēktiesību jomā un veicinātu debates par aktuāliem šīs nozares jautājumiem, informēja HELP projekta koordinatore Latvijā, cilvēktiesību eksperte un zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska. HELP projekta platformā http://www.helpcoe.org/ ir izveidota īpaša sadaļa, kas veltīta Latvijas valstij, kuru turpmāk regulāri papildinās ar aktuālu informāciju, piemēram, par mūsu valstij saistošajiem ECT jaunākajiem spriedumiem un jaunumiem cilvēktiesību jomā, tāpat būs iespēja dalīties ar viedokļiem forumā. Vietnē pieejamā informācija būs pastāvīgs uzziņu avots jurisprudences profesionāļiem, žurnālistiem un citiem šīs jomas interesentiem. EP programmas "HELP" ietvaros nozares profesionāļiem, tostarp advokātiem, juristiem, tiesnešiem un prokuroriem, ir iespēja iesaistīties visdažādākajās apmācībās kompetences paaugstināšanai. "Pēdējā laikā aizvien biežāk ir vērojama tendence, ka Eiropas cilvēktiesību tiesa pieņem Latvijai nelabvēlīgus lēmumus. Nereti tas ir likumu nepilnību, tiesu un izmeklēšanas kļūdu dēļ, ko varētu arī novērst, ja uzlabotos profesionāļu...

Gandrīz piektdaļu no savos datoros ievietotajām programmatūrām, pašvaldības lieto nelikumīgi vai arī nespēj pierādīt to izmantošanas tiesības - secinājusi Valsts kontrole revīzijā "Programmnodrošinājuma pārvaldības izvērtējums pašvaldībās un pašvaldību izglītības iestādēs". Revīzijā tika veikta dokumentu un datortehnikas pārbaude 14 pašvaldību administrācijās, 5 pagastu pārvaldēs, 16 bibliotēkās un 24 skolās. Konstatēts, ka 975 programmatūras jeb 18% gadījumu no revīzijas izlasē iekļautajām programmatūrām pašvaldībās un pašvaldību izglītības iestādēs tiek izmantotas, neievērojot programmatūru licencēšanas noteikumu prasības vai arī par to iegādi nav pieejami attaisnojuma dokumenti. Valsts kontrole atgādina, ka datorprogramma ir aizsargājams autortiesību objekts, kuru ir aizliegts izmantot, ja nav saņemta autortiesību subjekta atļauja. Lielākā daļa jeb 58% bezmaksas programmatūras lietošanas gadījumu neatbilstoši licencē noteiktajam konstatēti pašvaldību izglītības iestādēs, pašvaldību administrācijās - 35% gadījumu. Pēc revidentu aplēsēm likumīga minēto programmatūru ieviešana izmaksātu Ls 45 075. Revīzijā konstatēts arī, ka pašvaldībās ir slikta IT drošības pārvaldība. Šāda nevērība nopietni apdraud datu aizsardzību, kā arī pašvaldības darbības nepārtrauktību....

Pēc četrus gadus ilgām pārrunām Saeima nolēmusi pieņemt Latvijas kredītņēmēju apvienības ierosinātos grozījumus Civilprocesa likumā, kas nosaka parādniekam tiesu procesā minimālo neaizskaramo summu. Grozījumi stāsies spēkā ar nākamā gada sākumu. Latvijas kredītņēmēju apvienība (LAKRA) ziņo, ka ar 2014.gada 1.janvāri stāsies spēkā izmaiņas Cilivprocesa likumā, ar kuru tiks noteikts, ka parādniekam pēc tiesu izpildītāja atvilkumiem katru mēnesi būs jāsaglabā minimālā neaizskaramā summa - minimālās mēnešalgas apmērā parādniekam un vēl 45 lati par katru apgādībā esošo. Tas nozīmē, ka sākot ar 2014.gada 1.janvāri ģimenei ar vienu nepilngadīgu bērnu neaizskaramais minimums mēnesī būs 270 latu. Priekšlikumu par šādiem likuma grozījumiem LAKRA iesniedza jau pirms 4 gadiem - 2009.gadā. Intensīvi pārliecinot deputātus par šādas normas nepieciešamību, Saeima šogad akceptējusi šos grozījumus. LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš atzīst: "Esam gandarīti, ka šie likuma grozījumi stāsies spēkā, jo tas palīdzēs daudzām ģimenēm ar bērniem, nevis uzņemties jaunas parādsaistības, bet gan ļaus dzīvot mierīgāk, jo būs iespēja segt komunālos...

Ar Satversmes tiesas 2013. gada 7.oktobra lēmumu izbeigta tiesvedība lietā Nr. 2012-25-01 "Par 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likuma 138. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. un 105. pantam- (turpmāk - Lēmums), informē advokātu birojs "Borenius". Konkrētajā lietā tika apstrīdēts 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likuma 138. pants. Piemērojot norādīto tiesību normu, tika pabeigta maksātnespējīgās sabiedrības bankrota procedūra, neskatoties uz to, ka vienlaicīgi vispārējās jurisdikcijas tiesā turpinājās tiesvedība, kurā kredītiestāde bija cēlusi prasību par tās atzīšanu par nodrošināto kreditoru. Pieteikumā Satversmes tiesai tika pamatots, ka tiesiskais regulējums, kas pieļauj pabeigt bankrota procedūru un likvidēt maksātnespējīgo sabiedrību, neskatoties uz to, ka vienlaicīgi norit tiesvedība par kredītiestādes atzīšanu par nodrošināto kreditoru (lai gan tiesa nav atzinusi, ka pastāv strīds par tiesībām), neatbilst personas tiesībām un taisnīgu tiesu un personas tiesībās uz īpašumu. Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu 29. panta 21 daļu Satversmes tiesas lēmumā par tiesvedības izbeigšanu sniegtā tiesību normas interpretācijas ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām...

Eiropas Savienības Tiesa 3. oktobrī pasludināja spriedumu lietā, kurā Latvija lūdza atcelt Eiropas Komisijas lēmumu par emisijas kvotu sadales plānu Latvijā, informē Tieslietu ministrija. Latvijas Republika 2006. gada beigās iesniedza Eiropas Komisijai emisijas kvotu valsts sadales plānu 2008. – 2012. gadam, kuru Eiropas Komisijai bija tiesības trīs mēnešu laikā apstiprināt vai noraidīt. Eiropas Komisija, nokavējot trīs mēnešu termiņu, pieprasīja Latvijas Republikai papildus informāciju par emisiju kvotu sadales plānu, kuru, pēc informācijas saņemšanas no Latvijas Republikas, tomēr noraidīja 2007. gada 13. jūlijā. Latvijas Republika Eiropas Komisijas nelabvēlīgo lēmumu apstrīdēja Eiropas Savienības Vispārējā tiesā un ieguva pozitīvu rezultātu, jo tiesa atcēla Eiropas Komisijas negatīvo lēmumu. Visbeidzot Eiropas Komisija pārsūdzēja šo tiesas spriedumu Eiropas Savienības Tiesā, un, atbilstoši Latvijas iesniegtajai nostājai un tiesvedībā paustajiem argumentiem, arī Eiropas Savienības Tiesa šo Komisijas pārsūdzību noraidīja. Ar pilnu sprieduma tekstu var iepazīties: lieta C-267/11 P http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=142611&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=134566