TIESĪBAS

Satversmes tiesa 19.novembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-09-01 "Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21. panta otrās daļas vārdu "ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". Valstij ir jānodrošina tas, ka personas ar īpašām vajadzībām var brīvi pārvietoties, novietot transportlīdzekli tām paredzētās stāvvietās un tādējādi īstenot savas tiesības Apstrīdētā norma Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 21. pants paredz iespēju tiesai atbrīvot personu no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā. Tā otrā daļa noteic, ka ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu. Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 91. panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Lietas fakti Pieteikumu ir iesniegusi Administratīvā rajona tiesa. Tas lietvedībā ir lieta par administratīvo pārkāpumu – transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai neatbilstošā...

Lai pagarinātu izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības uz to radīto skaņu ierakstu aizsardzību no 50 līdz 70 gadiem, kā arī, lai stiprinātu izpildītāju tiesības uz atlīdzību, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 13.novembrī, konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Autortiesību likumā, ar kuriem paredzēts pārņemt Eiropas Savienības direktīvu. Ja izpildījums netiks fiksēts skaņu ierakstā, aizsardzības termiņš paliks nemainīts - 50 gadi no pirmās izpildījuma publiskošanas dienas. Ja izpildītājs nodevis tiesības uz savu darbu fonogrammas producentam par vienreizēju atlīdzību, saskaņā ar iecerētajiem likuma grozījumiem viņš drīkstēs no fonogrammas producenta prasīt arī atlīdzību 20 procentu apmērā no skaņu ieraksta pārdošanas ieņēmumiem. Šo papildu atlīdzību izpildītājs būs tiesīgs saņemt katru gadu. Savukārt gadījumos, ja izpildītājs fonogrammas producentam nodevis tiesības uz savu darbu par regulāru atlīdzību, arī 50 gadus pēc skaņu ieraksta fiksēšanas vai publiskošanas fonogrammas producents no izpildītājam paredzētās atlīdzības nedrīkstēs atskaitīt avansa vai citus līgumā paredzētos maksājumus. Tāpat grozījumi paredz tiesības izpildītājam izbeigt...

Turpmāk transportlīdzekļa īpašniekam būs Satversmē garantētās tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt viņam piemēroto sodu, ja braukšanas ātruma pārsniegšanu fiksēs ar fotoradaru, bet automašīnas īpašnieks pārkāpuma brīdī nebūs vadījis transportlīdzekli. To paredz trešdien, 13.novembrī, Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie Ceļu satiksmes likuma grozījumi. Likuma grozījumi izstrādāti, ņemot vērā arī šī gada Satversmes tiesas spriedumu, kas Ceļu satiksmes likuma normu par administratīvā soda piemērošanu automašīnas īpašniekam, ja pārkāpumu fiksē ar fotoradaru, atzina par neatbilstošu Satversmei. Pašlaik soda kvīti par ceļu satiksmes pārkāpumu nosūta automašīnas īpašniekam, un likums liedz viņam pārsūdzēt piemēroto sodu, ja ar automašīnu ir braucis kāds cits un ja pārkāpums fiksēts ar fotoradaru. Tāpat automašīnas īpašnieks varēs norādīt transportlīdzekļa vadītāju, kuram viņš ir uzticējis savu automašīnu un kurš pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus. Ja pierādījumi apliecinās, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī automašīnu ir vadījusi cita persona, sodu transportlīdzekļa īpašniekam atcels un piemēros personai, kas vadīja automašīnu....

Otrdien, 12. novembrī, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Šķīrējtiesu likums” un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Likumprojekts „Šķīrējtiesu likums” izstrādāts, lai noteiktu šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus un nodrošinātu efektīvu un taisnīgu civiltiesisku strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa kā nevalstisks, sabiedrisks veidojums ir alternatīva valsts izveidotajām tiesām un nav valsts tiesu sistēmas sastāvdaļa. Šķīrējtiesu izmantošana civiltiesisko strīdu izšķiršanā ir populāra, jo šķīrējtiesas process, salīdzinot ar procesuālo kārtību valsts tiesā, ir vienkāršāks un ātrāks. Tomēr ņemot vērā to, ka aizvien biežāk tiek kritizēta šķīrējtiesu darbība un pieņemto spriedumu kvalitāte, kā arī ik gadu šķīrējtiesu skaits turpina pieaugt, pienācīga regulējuma trūkums grauj uzticību šķīrējtiesu institūtam kā alternatīvai valsts tiesām strīdu izšķiršanā. Ievērojot minēto, ir būtiski noteikt stingras prasības šķīrējtiesas izveidošanai un šķīrējtiesu nolēmumu kvalitātes uzlabošanai, izvirzot prasības šķīrējtiesnešiem, kā arī pilnveidojot šķīrējtiesas procesu. Šķīrējtiesa varēs tikt izveidota konkrēta civiltiesiska...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 12.novembrī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā jaunu Tiesu ekspertu likumprojektu, kas paredz noteikt vienotu tiesu ekspertīžu veikšanas kārtību, kā arī novērst līdz šim praksē konstatētās nepilnības. Ar jauno regulējumu plānots aizstāt līdzšinējo Tiesu ekspertu likumu, kas ir spēkā no 2007.gada. „Atbildīgā Tieslietu ministrija līdzīgu likumprojektu par tiesu ekspertu darbību Saeimā iesniedza jau pirms trim gadiem, taču, ņemot vērā iesaistīto pušu iebildumus pret plānoto tiesu medicīnas un tiesu psihiatrijas ekspertu profesionālās darbības regulējumu, tostarp sertifikāciju, Juridiskā komisija toreiz nolēma likumprojektu tālāk nevirzīt,” informēja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. „Komisijas sēdē pārstrādāto likumprojektu izskatījām un vienojāmies to konceptuāli atbalstīt, lai gan joprojām ir daudz neskaidru jautājumu, piemēram, vai piedāvātais regulējums attieksies arī uz ekspertīzēm būvniecības un meža nozarēs,” pauda I.Čepāne. Jauns Tiesu ekspertu likumprojekts izstrādāts, lai novērstu vairākas spēkā esošajā regulējumā konstatētās nepilnības. Projekta izstrādē ņemti vērā Veselības ministrijas iebildumi par ekspertīžu iestādes definīciju un tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanas...

Otrdien, 12.novembrī, valdība skatīs Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Šķīrējtiesas likums" un ar to saistītos grozījumus Civillikumā. Minēto likumprojektu bija paredzēts izskatīt jau pirms nedēļas, 5. novembra sēdē, bet tas tika atlikts, nepaskaidrojot iemeslus. Likumprojekts "Šķīrējtiesu likums" izstrādāts, lai noteiktu šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus un nodrošinātu efektīvu un taisnīgu civiltiesisku strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā. Likumprojekts noteic, ka šķīrējtiesas varēs izveidot divos gadījumos – vai nu konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai vai pastāvīgai darbībai. Lai izveidotu pastāvīgo šķīrējtiesu pastāvīgai civiltiesisko strīdu izšķiršanai, tai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem – pastāvīgo šķīrējtiesu var dibināt biedrība, kas sastāv vismaz no 10 biedriem – juridiskām personām, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, un kuras biedru kopējais neto apgrozījums gadā nav mazāks par 50 miljoniem latu. Pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas uz reglamenta pamata, bet šķīrējtiesa konkrēta strīda izšķiršanai tiek izveidota likumprojektā noteiktajā kārtībā, lai izšķirtu starp pusēm radušos atsevišķu strīdu. Latvijas Uzņēmumu reģistra turētajā Šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrētas 212 pastāvīgās šķīrējtiesas. Kā...

Tieslietu padome sēdē, kas notiks šodien, 11.novembrī, uzklausīs Tieslietu ministrijas informāciju par Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaisti tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācībai. Tieslietu padome bija nosūtījusi pieprasījumu tieslietu ministram, lūdzot sniegt informāciju un skaidrojumu par ministrijas sagatavoto izvērtējumu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku kapacitātes stiprināšanai un kompetenču attīstīšanai no ES Sociālā fonda līdzekļiem 2014.-2020.gadam, uz kura projekta pirmreizējās apspriešanas sanāksmi ministrija bija aicinājusi atsevišķus tiesu varas pārstāvjus, bet ne Tieslietu padomi. Tieslietu ministrija informēs Tieslietu padomi arī par Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē apspriesto jautājumu par tiesu varai radniecīgu profesiju stāžu ieskaitīšanu tiesnešu stāžā. Tieslietu padome iepriekšējā sēdē nolēma rosināt tiesneša stāžā, kas dod tiesības uz izdienas piemaksu, ieskaitīt arī citos tiesneša amatam radniecīgos amatos nostrādāto laiku. Tāpat Tieslietu padome izskatīs Tieslietu ministrijas sagatavotās vadlīnijas lietu izskatīšanas termiņu standartu noteikšanai tiesās, kas izstrādātas, lai veicinātu vienotu praksi likuma "Par tiesu varu" 27.1panta "Lietu izskatīšanas termiņu pārvaldība tiesā" piemērošanā un vienotu...

2013. gada 8.novembrī Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-01-01 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likuma 3. panta 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam". Saskaņā ar apstrīdēto normu izdienas stāžā, kas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonām dod tiesības uz izdienas pensiju, citastarp ieskaita laiku, kas nodienēts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs. Norma apstrīdēta tādēļ, ka tā neparedz ieskaitīt padomju laikā (LPSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs) uzkrāto stāžu. Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 91. pants: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." Satversmes 109. pants: "Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos." Satversmes tiesa vērtēja apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 109. pantam kopsakarā ar Satversmes 91. panta ietverto tiesiskās vienlīdzības principu. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzējas - Administratīvās rajona tiesas - tiesvedībā ir lieta, kurā persona lūdz...

Lai efektivizētu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzības sistēmu un pastiprinātu reklāmu uzraudzību, Saeima ceturtdien, 7.novembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā. Grozījumi Reklāmas likumā papildinās likuma mērķi, aizsargājot personas, kas nodarbojas ar saimniecisko vai profesionālo darbību, no maldinošas reklāmas un normatīvajiem aktiem neatbilstošas salīdzinošās reklāmas un to radītām sekām. Tāpat grozījumi paredzēs nosacījumus, kurus ievērojot, salīdzinošā reklāma ir atļauta. Likumprojekti paredz uzraudzības iestādēm pastiprināt tiesības veikt reklāmas uzraudzību, pieņemt lēmumus par lietas izbeigšanu, izsakot aicinājumu reklāmas devējam, reklāmas izgatavotājam vai reklāmas izplatītājam savā darbībā turpmāk nodrošināt reklāmas atbilstību un apstiprināt rakstveida apņemšanos novērst pārkāpumus. Reklāmas uzraudzības iestādes turpmāk varēs piemērot naudas sodus. Atkarībā no reklāmas pārkāpuma uzraudzības iestāde varēs uzlikt sodu līdz 10 000 vai 1000 latiem. Likumu grozījumi arī noteiks - persona, kurai reklāma ir nodarījusi kaitējumu, būs tiesīga celt prasību tiesā. Savukārt Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma grozījumos plānots noteikt, ka uzraudzības iestāde...

Vakar, 7. novembrī, tieslietu ministrs Jānis Bordāns tikās ar Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāju Agnesi Strodi, lai pārrunātu jautājumus, kā asociācija no savas puses varētu veicināt kvalitatīvu maksātnespējas procesa gaitu. Tikšanās laikā A.Strode ministram skaidroja kā asociācija pilda šobrīd tai no valsts puses uzticēto maksātnespējas administratoru sertifikācijas funkciju, kā arī sīkāk pastāstīja par administratoru eksaminācijas procesu, tā rezultātiem, kā arī par sertifikātu izbeigšanu maksātnespējas administratoriem. A.Strode uzskata, ka administratoru sertifikācija ir jāsaglabā nevalstiskā sektora atbildībā, un aicina jau šobrīd maksātnespējas administratoru sertifikācijas procesā iesaistītās nevalstiskās organizācijas aktīvāk izmantot savas pilnvaras. Savukārt ministrs apsolīja konsultēties ar asociāciju, virzot tālāk Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus par maksātnespējas procesu administrēšanu. 28.oktobrī tieslietu ministrs Jānis Bordāns nāca klajā ar būtiskiem priekšlikumiem, lai novērstu trūkumus maksātnespējas procesu norisē, un viens no ministra piedāvātajiem priekšlikumiem bija, ka turpmāk maksātnespējas administratoru sertificēšanas funkciju ir jāveic nevis asociācijai, bet gan valstij.

Vakar, 5. novembra valdības sēdē uz nedēļu tika atlikta likumprojekta "Šķīrējtiesu likums" un ar to saistītā likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" izskatīšana. Lai gan iepriekš Tieslietu ministrija, kura virza minētos likumprojektus, bija nolēmusi sasaukt preses brīfingu, tomēr tas saistībā ar šādu notikumu pavērsienu tika atcelts. Sociālajos tīklos likumprojektu atlikšanai minēti vairāki iemesli. Tiek uzskatīts, ka likumprojekts "uzradies" steidzamības kārtā tikai tāpēc, ka ir izskanējušas runas par tieslietu ministra Jāņa Bordāna demisijas pieprasīšanu saistībā ar viņa izslēgšanu no Nacionālās apvienības biedru rindām. Tiek arī minēts, ka likumprojekts nav pārdomāts un saskaņots, kā arī to, ka sakarā ar tieslietu ministra rosinātiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, radusies noteiktu interešu grupējuma neapmierinātība ar rosinātajiem jauninājumiem, tostarp arī šķīrējtiesu darbības regulējumā. Atgādinām, ka Latvijas Uzņēmumu reģistra turētajā Šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrētas 212 pastāvīgās šķīrējtiesas. Kā norādīts likumprojektu anotācijās, šis pastāvīgo šķīrējtiesu skaits ir liels salīdzinājumā ar jebkuru citu Eiropas valsti, piemēram, Zviedrijā darbojas 1, bet Igaunijā 3 pastāvīgās šķīrējtiesas....

„Policistiem piketa, sapulces un gājiena laikā turpmāk būs lielākas pilnvaras sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai,” norāda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Komisija otrdien, 5.novembrī, izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Likumprojekts arī precizēs un papildinās pašvaldību tiesības attiecībā uz šo pasākumu ierobežošanu vai aizliegšanu. Ja pasākums noteiktajā laikā traucēs citus iepriekš pieteiktus pasākumus, radīs būtiskus šķēršļus transportam vai gājējiem vai apdraudēs citu cilvēku tiesības un drošību, policisti sabiedriskās kārtības nodrošināšanai varēs noteikt ierobežojumus pasākumam neatkarīgi no pašvaldības lēmuma. Grozījumi papildinās likumu ar jaunu pantu, paredzot pašvaldībai tiesības noteikt ierobežojumus pasākuma vietai, laikam un veidam. Pašvaldība varēs aizliegt pasākuma norisi, ja tiks secināts, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību un ja minētos apdraudējumus nebūs iespējams novērst, nosakot pasākumam ierobežojumus. Aizsardzības komisijas deputāti šodien arī atbalstīja priekšlikumu, kas noteic, ka sapulcē izmantotajām skaņas iekārtām...

Otrdien, 5.novembrī, valdība skatīs Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Šķīrējtiesas likums" un ar to saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Likumprojekts "Šķīrējtiesu likums" izstrādāts, lai noteiktu šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus un nodrošinātu efektīvu un taisnīgu civiltiesisku strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā. Likumprojekts noteic, ka šķīrējtiesas varēs izveidot divos gadījumos - vai nu konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai vai pastāvīgai darbībai. Lai izveidotu pastāvīgo šķīrējtiesu pastāvīgai civiltiesisko strīdu izšķiršanai, tai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem - pastāvīgo šķīrējtiesu var dibināt biedrība, kas sastāv vismaz no 10 biedriem – juridiskām personām, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, un kuras biedru kopējais neto apgrozījums gadā nav mazāks par 50 miljoniem latu. Pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas uz reglamenta pamata, bet šķīrējtiesa konkrēta strīda izšķiršanai tiek izveidota likumprojektā noteiktajā kārtībā, lai izšķirtu starp pusēm radušos atsevišķu strīdu. Tieslietu ministrija prognozē, ka, stājoties spēkā likumprojektā noteiktajam regulējumam, pastāvīgo šķīrējtiesu skaits varētu samazināties vairāk nekā par 80 % no visu reģistrēto pastāvīgo šķīrējtiesu skaita. Tāpat ir likumprojektā...

Ar mērķi paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību pirkuma un pakalpojuma līgumos, kurus komersants slēdz ar patērētāju, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektus „Noteikumi par distances līgumu” un „Noteikumi par ārpus pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas noslēgto līgumu” un š.g. 31.oktobrī iesniedza tos starpinstitūciju saskaņošanai. Ar MK noteikumu projektiem paredzēts noteikt patērētāju informēšanas prasības gadījumos, kad tiek noslēgts distances līgums vai līgums noslēgts ārpus pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas, kā arī skaidri noteikt pušu tiesības un pienākumus gadījumos, kad patērētājs izmanto atteikuma tiesības, t.i., 14 dienu laikā atkāpjas no līguma. Plānots, ka MK noteikumu prasības pēc to pieņemšanas Ministru kabinetā būs piemērojamas no 2014.gada 13.jūnija. Vienoti nosacījumi šo līgumu slēgšanai šobrīd tiek ieviesti visās ES dalībvalstīs ar mērķi paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību un nodrošināt skaidrus un saprotamus nosacījumus šādu līgumu slēgšanai jebkurā ES valstī. MK noteikumu projekti izstrādāti,...

Latvijas tiesnešu konferencē, kas notika 1. novembrī, Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs sniedza pārskatu par Tieslietu padomes darbu kopš iepriekšējās tiesnešu konferences pagājušā gada novembrī. Latvijas tiesnešu konferencē piedalījās 360 no 559 Augstākās tiesas, apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem. Uz konferenci aicināti bija arī Tieslietu padomes locekļi, Satversmes tiesas tiesneši un Goda tiesneši, informē Tieslietu ministrija. Tieslietu padomes priekšlikumu saglabāt kasācijas instancei vēsturisko Senāta nosaukumu, tāpat kā 21 citu Tieslietu padomes priekšlikumu likumprojektam par grozījumiem likumā „Par tiesu varu” likumdevējs neņēma vērā, norādīja I.Bičkovičs Gan šī pozīcija, gan mehānisms, kādā tiek ieviesta tā sauktā „tīrā” trīspakāpju tiesu sistēma un reformēta Augstākās tiesas struktūra, neliecina par korektu attieksmi. Tieslietu padomes ieskatā tik būtiskas izmaiņas kā Tiesu palātu likvidācija un ar to saistītā Augstākās tiesas funkciju un darba organizācijas pārveidošana bija nosakāma likuma pamatnormās, nevis pārejas noteikumos – uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs. I.Bičkovičs norādīja, ka aizvadītais gads bijis...