TIESĪBAS

Otrdien, 12.novembrī, valdība skatīs Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Šķīrējtiesas likums" un ar to saistītos grozījumus Civillikumā. Minēto likumprojektu bija paredzēts izskatīt jau pirms nedēļas, 5. novembra sēdē, bet tas tika atlikts, nepaskaidrojot iemeslus. Likumprojekts "Šķīrējtiesu likums" izstrādāts, lai noteiktu šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus un nodrošinātu efektīvu un taisnīgu civiltiesisku strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā. Likumprojekts noteic, ka šķīrējtiesas varēs izveidot divos gadījumos – vai nu konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai vai pastāvīgai darbībai. Lai izveidotu pastāvīgo šķīrējtiesu pastāvīgai civiltiesisko strīdu izšķiršanai, tai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem – pastāvīgo šķīrējtiesu var dibināt biedrība, kas sastāv vismaz no 10 biedriem – juridiskām personām, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, un kuras biedru kopējais neto apgrozījums gadā nav mazāks par 50 miljoniem latu. Pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas uz reglamenta pamata, bet šķīrējtiesa konkrēta strīda izšķiršanai tiek izveidota likumprojektā noteiktajā kārtībā, lai izšķirtu starp pusēm radušos atsevišķu strīdu. Latvijas Uzņēmumu reģistra turētajā Šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrētas 212 pastāvīgās šķīrējtiesas. Kā...

Tieslietu padome sēdē, kas notiks šodien, 11.novembrī, uzklausīs Tieslietu ministrijas informāciju par Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaisti tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācībai. Tieslietu padome bija nosūtījusi pieprasījumu tieslietu ministram, lūdzot sniegt informāciju un skaidrojumu par ministrijas sagatavoto izvērtējumu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku kapacitātes stiprināšanai un kompetenču attīstīšanai no ES Sociālā fonda līdzekļiem 2014.-2020.gadam, uz kura projekta pirmreizējās apspriešanas sanāksmi ministrija bija aicinājusi atsevišķus tiesu varas pārstāvjus, bet ne Tieslietu padomi. Tieslietu ministrija informēs Tieslietu padomi arī par Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē apspriesto jautājumu par tiesu varai radniecīgu profesiju stāžu ieskaitīšanu tiesnešu stāžā. Tieslietu padome iepriekšējā sēdē nolēma rosināt tiesneša stāžā, kas dod tiesības uz izdienas piemaksu, ieskaitīt arī citos tiesneša amatam radniecīgos amatos nostrādāto laiku. Tāpat Tieslietu padome izskatīs Tieslietu ministrijas sagatavotās vadlīnijas lietu izskatīšanas termiņu standartu noteikšanai tiesās, kas izstrādātas, lai veicinātu vienotu praksi likuma "Par tiesu varu" 27.1panta "Lietu izskatīšanas termiņu pārvaldība tiesā" piemērošanā un vienotu...

2013. gada 8.novembrī Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-01-01 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likuma 3. panta 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam". Saskaņā ar apstrīdēto normu izdienas stāžā, kas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonām dod tiesības uz izdienas pensiju, citastarp ieskaita laiku, kas nodienēts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs. Norma apstrīdēta tādēļ, ka tā neparedz ieskaitīt padomju laikā (LPSR Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs) uzkrāto stāžu. Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 91. pants: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." Satversmes 109. pants: "Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos." Satversmes tiesa vērtēja apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 109. pantam kopsakarā ar Satversmes 91. panta ietverto tiesiskās vienlīdzības principu. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzējas - Administratīvās rajona tiesas - tiesvedībā ir lieta, kurā persona lūdz...

Lai efektivizētu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzības sistēmu un pastiprinātu reklāmu uzraudzību, Saeima ceturtdien, 7.novembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā. Grozījumi Reklāmas likumā papildinās likuma mērķi, aizsargājot personas, kas nodarbojas ar saimniecisko vai profesionālo darbību, no maldinošas reklāmas un normatīvajiem aktiem neatbilstošas salīdzinošās reklāmas un to radītām sekām. Tāpat grozījumi paredzēs nosacījumus, kurus ievērojot, salīdzinošā reklāma ir atļauta. Likumprojekti paredz uzraudzības iestādēm pastiprināt tiesības veikt reklāmas uzraudzību, pieņemt lēmumus par lietas izbeigšanu, izsakot aicinājumu reklāmas devējam, reklāmas izgatavotājam vai reklāmas izplatītājam savā darbībā turpmāk nodrošināt reklāmas atbilstību un apstiprināt rakstveida apņemšanos novērst pārkāpumus. Reklāmas uzraudzības iestādes turpmāk varēs piemērot naudas sodus. Atkarībā no reklāmas pārkāpuma uzraudzības iestāde varēs uzlikt sodu līdz 10 000 vai 1000 latiem. Likumu grozījumi arī noteiks - persona, kurai reklāma ir nodarījusi kaitējumu, būs tiesīga celt prasību tiesā. Savukārt Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma grozījumos plānots noteikt, ka uzraudzības iestāde...

Vakar, 7. novembrī, tieslietu ministrs Jānis Bordāns tikās ar Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāju Agnesi Strodi, lai pārrunātu jautājumus, kā asociācija no savas puses varētu veicināt kvalitatīvu maksātnespējas procesa gaitu. Tikšanās laikā A.Strode ministram skaidroja kā asociācija pilda šobrīd tai no valsts puses uzticēto maksātnespējas administratoru sertifikācijas funkciju, kā arī sīkāk pastāstīja par administratoru eksaminācijas procesu, tā rezultātiem, kā arī par sertifikātu izbeigšanu maksātnespējas administratoriem. A.Strode uzskata, ka administratoru sertifikācija ir jāsaglabā nevalstiskā sektora atbildībā, un aicina jau šobrīd maksātnespējas administratoru sertifikācijas procesā iesaistītās nevalstiskās organizācijas aktīvāk izmantot savas pilnvaras. Savukārt ministrs apsolīja konsultēties ar asociāciju, virzot tālāk Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus par maksātnespējas procesu administrēšanu. 28.oktobrī tieslietu ministrs Jānis Bordāns nāca klajā ar būtiskiem priekšlikumiem, lai novērstu trūkumus maksātnespējas procesu norisē, un viens no ministra piedāvātajiem priekšlikumiem bija, ka turpmāk maksātnespējas administratoru sertificēšanas funkciju ir jāveic nevis asociācijai, bet gan valstij.

Vakar, 5. novembra valdības sēdē uz nedēļu tika atlikta likumprojekta "Šķīrējtiesu likums" un ar to saistītā likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" izskatīšana. Lai gan iepriekš Tieslietu ministrija, kura virza minētos likumprojektus, bija nolēmusi sasaukt preses brīfingu, tomēr tas saistībā ar šādu notikumu pavērsienu tika atcelts. Sociālajos tīklos likumprojektu atlikšanai minēti vairāki iemesli. Tiek uzskatīts, ka likumprojekts "uzradies" steidzamības kārtā tikai tāpēc, ka ir izskanējušas runas par tieslietu ministra Jāņa Bordāna demisijas pieprasīšanu saistībā ar viņa izslēgšanu no Nacionālās apvienības biedru rindām. Tiek arī minēts, ka likumprojekts nav pārdomāts un saskaņots, kā arī to, ka sakarā ar tieslietu ministra rosinātiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, radusies noteiktu interešu grupējuma neapmierinātība ar rosinātajiem jauninājumiem, tostarp arī šķīrējtiesu darbības regulējumā. Atgādinām, ka Latvijas Uzņēmumu reģistra turētajā Šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrētas 212 pastāvīgās šķīrējtiesas. Kā norādīts likumprojektu anotācijās, šis pastāvīgo šķīrējtiesu skaits ir liels salīdzinājumā ar jebkuru citu Eiropas valsti, piemēram, Zviedrijā darbojas 1, bet Igaunijā 3 pastāvīgās šķīrējtiesas....

„Policistiem piketa, sapulces un gājiena laikā turpmāk būs lielākas pilnvaras sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai,” norāda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Komisija otrdien, 5.novembrī, izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Likumprojekts arī precizēs un papildinās pašvaldību tiesības attiecībā uz šo pasākumu ierobežošanu vai aizliegšanu. Ja pasākums noteiktajā laikā traucēs citus iepriekš pieteiktus pasākumus, radīs būtiskus šķēršļus transportam vai gājējiem vai apdraudēs citu cilvēku tiesības un drošību, policisti sabiedriskās kārtības nodrošināšanai varēs noteikt ierobežojumus pasākumam neatkarīgi no pašvaldības lēmuma. Grozījumi papildinās likumu ar jaunu pantu, paredzot pašvaldībai tiesības noteikt ierobežojumus pasākuma vietai, laikam un veidam. Pašvaldība varēs aizliegt pasākuma norisi, ja tiks secināts, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību un ja minētos apdraudējumus nebūs iespējams novērst, nosakot pasākumam ierobežojumus. Aizsardzības komisijas deputāti šodien arī atbalstīja priekšlikumu, kas noteic, ka sapulcē izmantotajām skaņas iekārtām...

Otrdien, 5.novembrī, valdība skatīs Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Šķīrējtiesas likums" un ar to saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Likumprojekts "Šķīrējtiesu likums" izstrādāts, lai noteiktu šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus un nodrošinātu efektīvu un taisnīgu civiltiesisku strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā. Likumprojekts noteic, ka šķīrējtiesas varēs izveidot divos gadījumos - vai nu konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai vai pastāvīgai darbībai. Lai izveidotu pastāvīgo šķīrējtiesu pastāvīgai civiltiesisko strīdu izšķiršanai, tai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem - pastāvīgo šķīrējtiesu var dibināt biedrība, kas sastāv vismaz no 10 biedriem – juridiskām personām, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, un kuras biedru kopējais neto apgrozījums gadā nav mazāks par 50 miljoniem latu. Pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas uz reglamenta pamata, bet šķīrējtiesa konkrēta strīda izšķiršanai tiek izveidota likumprojektā noteiktajā kārtībā, lai izšķirtu starp pusēm radušos atsevišķu strīdu. Tieslietu ministrija prognozē, ka, stājoties spēkā likumprojektā noteiktajam regulējumam, pastāvīgo šķīrējtiesu skaits varētu samazināties vairāk nekā par 80 % no visu reģistrēto pastāvīgo šķīrējtiesu skaita. Tāpat ir likumprojektā...

Ar mērķi paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību pirkuma un pakalpojuma līgumos, kurus komersants slēdz ar patērētāju, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektus „Noteikumi par distances līgumu” un „Noteikumi par ārpus pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas noslēgto līgumu” un š.g. 31.oktobrī iesniedza tos starpinstitūciju saskaņošanai. Ar MK noteikumu projektiem paredzēts noteikt patērētāju informēšanas prasības gadījumos, kad tiek noslēgts distances līgums vai līgums noslēgts ārpus pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas, kā arī skaidri noteikt pušu tiesības un pienākumus gadījumos, kad patērētājs izmanto atteikuma tiesības, t.i., 14 dienu laikā atkāpjas no līguma. Plānots, ka MK noteikumu prasības pēc to pieņemšanas Ministru kabinetā būs piemērojamas no 2014.gada 13.jūnija. Vienoti nosacījumi šo līgumu slēgšanai šobrīd tiek ieviesti visās ES dalībvalstīs ar mērķi paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību un nodrošināt skaidrus un saprotamus nosacījumus šādu līgumu slēgšanai jebkurā ES valstī. MK noteikumu projekti izstrādāti,...

Latvijas tiesnešu konferencē, kas notika 1. novembrī, Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs sniedza pārskatu par Tieslietu padomes darbu kopš iepriekšējās tiesnešu konferences pagājušā gada novembrī. Latvijas tiesnešu konferencē piedalījās 360 no 559 Augstākās tiesas, apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem. Uz konferenci aicināti bija arī Tieslietu padomes locekļi, Satversmes tiesas tiesneši un Goda tiesneši, informē Tieslietu ministrija. Tieslietu padomes priekšlikumu saglabāt kasācijas instancei vēsturisko Senāta nosaukumu, tāpat kā 21 citu Tieslietu padomes priekšlikumu likumprojektam par grozījumiem likumā „Par tiesu varu” likumdevējs neņēma vērā, norādīja I.Bičkovičs Gan šī pozīcija, gan mehānisms, kādā tiek ieviesta tā sauktā „tīrā” trīspakāpju tiesu sistēma un reformēta Augstākās tiesas struktūra, neliecina par korektu attieksmi. Tieslietu padomes ieskatā tik būtiskas izmaiņas kā Tiesu palātu likvidācija un ar to saistītā Augstākās tiesas funkciju un darba organizācijas pārveidošana bija nosakāma likuma pamatnormās, nevis pārejas noteikumos – uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs. I.Bičkovičs norādīja, ka aizvadītais gads bijis...

Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments 29.oktobrī, izskatot trešās personas lietā - Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF) blakus sūdzību, Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 14.jūnija lēmumu atstāja negrozītu, bet CAF blakus sūdzību noraidīja. Ar minēto lēmumu apmierināts pieteicējas - ārvalstu kompānijas Stadler Bussnang AG lūgums par pagaidu noregulējuma piemērošanu lietā un noteikts aizliegums AS „Pasažieru vilciens” līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai pildīt ar 2012.gada 2.aprīlī starp AS „Pasažieru vilciens” un Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. noslēgto līgumu par jaunu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu iegādi uzņemtās saistības. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Senāts savā lēmumā pievienojies pirmās instances tiesas motivācijai, kurā secināts, ka 2012.gada 2.aprīļa līgumā ir grozīti līguma būtiski noteikumi – maksāšanas noteikumi, apjoms, termiņi, līgumsoda apmērs, ir mainīts atbildības apjoms par labu izpildītājam. Izvērtējot līguma projekta un līguma saturu, pirmās instances tiesa secinājusi, ka līguma noteikumi ir labvēlīgāki CAF, kas ir pretrunā piegādātāju brīvas konkurences un vienlīdzīgas attieksmes pret tiem...

28.oktobrī tieslietu ministrs Jānis Bordāns tikās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu Mārtiņu Bičevski un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidenti Līgu Menģelsoni. Tikšanās laikā tieslietu ministrs uzņēmēju pārstāvjus informēja par plānotajām būtiskajām izmaiņām maksātnespējas procesu norisē. Uzņēmēju pārstāvji pauda atbalstu ideju tālākai virzībai un apliecināja, ka ir pienācis laiks būtisku izmaiņu ieviešanai. Kā zināms, jau ilgāku laiku sabiedrībā jūtama neapmierinātība ar maksātnespējas procesu administrēšanas kvalitāti un norisi. Tam par pamatojumu var kalpot vairāki iemesli, piemēram, trūkumi maksātnespējas administratoru kvalifikācijā, atbildībā, maksātnespējas procesu uzraudzībā, kas noveduši pie izskanējušo maksātnespējas procesu norises zemās kvalitātes. Lai izbeigtu sabiedrībā pieaugošās bažas, kā arī to, ka vienīgais iemesls tam, kāpēc vērojami trūkumi maksātnespējas procesu norisē ir nepilnības Maksātnespējas likumā, tieslietu ministrs plāno ieviest izmaiņas, kuras nodrošinātu, pirmkārt, administratoru kā augsti kvalificētu speciālistu vārda attaisnojumu un, galvenais – attieksmes maiņu pret maksātnespējas procesa norisi gan no administratoru, gan kompetento valsts...

No šī gada janvāra līdz septembrim Saeimā saņemti 8000 privātpersonu, sabiedrisko un citu organizāciju iesniegumi, kā arī trīs kolektīvie iesniegumi. No parlamentam adresētajiem iesniegumiem 14 iesniegti portālā www.latvija.lv, informā Saeimas Preses dienests. Visvairāk iesniegumu adresēts Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei. Iesniegumos privātpersonas un nevalstiskās organizācijas parlamentam visbiežāk izteikušas priekšlikumus likumdošanas jautājumos, kā arī paudušas viedokļus par valsts iestāžu darbu un notikumiem valstī. Iedzīvotāji Saeimā vēršas arī ar sūdzībām par valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī tiesībsargājošo iestāžu darbu. Savukārt Saeimā saņemtajos kolektīvajos iesniegumos iedzīvotāji aicinājuši veikt izmaiņas C vīrushepatīta ārstēšanai nepieciešamo medikamentu valsts kompensācijā, noteikt limitu fotoradaru fiksētajam transportlīdzekļu braukšanas ātrumam un rīkot referendumu par eiro ieviešanas laiku. Elektroniski Saeima šogad saņēmusi 3708 iesniegumus, tostarp 2403 iesniegumos pausts atbalsts Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ierosinātajai vēstuļu akcijai par grozījumiem Darba likumā....

Lai pilnveidotu patvēruma procedūru, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, steidzamības kārtā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patvēruma likumā, kas paredz ieviest patvēruma meklētāju reģistru, noteikt atbalstu personām ar alternatīvo statusu valsts valodas apguvei, kā arī virkni citu izmaiņu. Ar likuma grozījumiem paredzēts uzdot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izveidot, uzturēt un aktualizēt patvēruma meklētāju reģistru. Tajā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas un izmantošanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistra ziņām, noteiks Ministru kabinets. Grozījumi arī nosaka, ka alternatīvo vai bēgļu statusu varēs piešķirt arī nepilngadīgam bērnam, ja tas dzimis pēc tam, kad viņa mātei vai tēvam piešķirts šāds statuss. Tāpat likumprojekts paredz, ka turpmāk Valsts robežsardze varēs aizturēt patvēruma meklētāju uz laiku līdz septiņām diennaktīm arī tad, ja nepieciešams noskaidrot faktus, uz kuriem tiek pamatots iesniegums un kurus var noskaidrot, tikai veicot aizturēšanu, īpaši, ja pastāv bēgšanas iespējamība. Likumā noteikta arī aizturēto patvēruma meklētāju izmitināšanas kārtība. Taču, ja patvēruma meklētājs var droši un likumīgi...

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti ceturtdien, 24.oktobrī, trešajam galīgajam lasījumam atbalstīja grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot efektīvāku normatīvo regulējumu cīņai pret nelegālā alkohola tirdzniecību. Komisijā atbalstītais priekšlikums paredz mājas vai dzīvokļa īpašnieku sākotnēji rakstveidā informēt par īpašumā konstatētajām nelikumīgajām darbībām ar alkoholiskajiem dzērieniem. Ja gada laikā pēc tam persona savā valdījumā esošajā nekustamajā vai kustamajā īpašumā tomēr vēl būs pieļāvusi nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu, glabāšanu vai realizāciju, viņai varēs piemērot naudas sodu. Administratīvo pārkāpumu kodekss jau patlaban dod tiesības piemērot sodu par telpu nodošanu nelegālā alkohola ražošanai un tirdzniecībai. Taču Iekšlietu ministrijas pārstāvji deputātiem iepriekš norādīja, ka tie ir grūtības pierādīt nodarījuma subjektīvo pusi – respektīvi, ka īpašnieki apzināti ļauj savās telpās tirgot grādīgos dzērienus. Tādējādi namu īpašnieki vairs nevarēs aizbildināties, ka nezina, ka viņu mājā tirgo nelegālo dziru – tas būs fiksēts rakstiski un no soda izvairīties būs daudz grūtāk. Šobrīd policijai tas ir būtisks šķērslis, lai varētu piemērot naudas sodus....