TIESĪBAS

Ņemot vērā saņemtās patērētāju sūdzības, kā arī sniegtās konsultācijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sniedz noderīgus ieteikumus saistībā ar ceļojumu apdrošināšanu. Pat visrūpīgāk organizētos ceļojumu plānos var ieviesties negaidītas situācijas, tāpēc patērētāji bieži vien izvēlas veikt ceļojuma apdrošināšanu, kas var sniegt drošības izjūtu, radot aizsardzību pēkšņu negadījumu laikā, kā arī pasargāt no neparedzētiem izdevumiem. Tomēr, izdarot izvēli par labu kādai no apdrošināšanas kompānijām, jāzina, kam pievērst uzmanību, slēdzot ceļojumu apdrošināšanas līgumu. Slēdzot ceļojumu apdrošināšanas līgumu, rūpīgi izlasiet un iepazīstieties ar līguma noteikumiem un nepieciešamības gadījumā lūdziet sniegt skaidrojumu par visiem nesaprotamajiem jautājumiem apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam. Pārliecinieties, vai izvēlētā apdrošināšanas polise sedz visus iespējamos riskus, kas, jūsuprāt, varētu rasties ceļojuma laikā. Iepazīstieties ar apdrošināto risku aprakstu, apdrošinājuma summu un pašriska apmēru. Rūpīgi iepazīstieties ar apdrošināšanas līgumā (gan polisē, gan noteikumos) noteiktajiem izņēmuma gadījumiem, iespējamiem papildu izņēmumiem katra apdrošinātā riska aprakstā un speciāliem izņēmumiem, kas var būt norādīti apdrošināšanas polisē, kādos apdrošinātājs neatlīdzinās...

Eiropas Padome ir pieņēmusi pirmo starptautisko un juridiski saistošo konvenciju, kuras mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas tiesisko standartu ievērošanu mākslīgā intelekta (MI) sistēmu izmantošanā. Konvencijas par mākslīgo intelektu un cilvēku tiesībām, demokrātiju un tiesiskumu (The Framework Convention on Artificial Intelligence, Human Rights, Democracy and the Rule of Law) izstrādē un satura analīzē piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti. Mākslīgā intelekta konvenciju plānots parakstīt 5. septembrī Viļņā, Lietuvā. Konvencijai, kurai var pievienoties arī valstis ārpus Eiropas, ir izklāstīts tiesiskais regulējums, kas aptver visu MI sistēmu dzīves ciklu un risina riskus, ko tās var radīt. Vienlaikus tiek arī domāts par inovāciju attīstību. Konvencijā ir ietverta uz risku balstīta pieeja MI sistēmu projektēšanai, izstrādei, izmantošanai un ekspluatācijas pārtraukšanai, kas prasa rūpīgi apsvērt visas iespējamās negatīvās sekas, ko var radīt MI sistēmu izmantošana. Konvencija attiecas uz MI sistēmu izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā. Tajā ir noteiktas pārraudzības prasības,...

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām un skolēnu vasaras brīvlaikam, kad iedzīvotāji nereti dodas ārvalstu ceļojumos, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (Pārvalde) aicina pārbaudīt savu personu apliecinošo dokumentu derīguma termiņu, kā arī nepieciešamības gadījumā tos savlaicīgi noformēt. Pārvalde atgādina: lai balsotu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks šī gada 8. jūnijā, līdzi obligāti jāņem derīgs personu apliecinošais dokuments – pilsoņa pase vai personas apliecība jeb eID karte. Dokumentus iespējams noformēt jebkurā Pārvaldes teritoriālajā nodaļā, 2 vai 10 darba dienu laikā, veicot valsts nodevas maksājumu, Ne mazāk svarīgi personu apliecinošie dokumenti ir, šķērsojot Latvijas robežu. Derīgai pasei vai eID kartei obligāti jābūt visiem ģimenes locekļiem neatkarīgi no vecuma. Ļoti svarīgi atcerēties, ka bērna dzimšanas apliecība nav personu apliecinošs dokuments. “Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, kad personu apliecinošā dokumenta termiņš ir beidzies un dokuments ir jānoformē steidzamības kārtā, aicinām jau laikus pārliecināties, vai dokumentam drīz nebeigsies termiņš. Mudinām atcerēties arī par bērnu...

Tieslietu padome apstiprināja Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas izstrādātās Vadlīnijas tiesas spriedumu rakstīšanai krimināllietās pirmās un apelācijas instances tiesām. Vadlīniju mērķis ir sekmēt spriedumu kvalitātes paaugstināšanos un nodrošināt visās tiesās vienotu pieeju tiesu spriedumu rakstīšanā. Vadlīniju mērķis ir sekmēt metodoloģiski un strukturāli vienotu pieeju krimināllietu spriedumu un lēmumu formas izveidei. Ieteikumi spriedumu ievaddaļas veidošanai savā ziņā paredz vienotas sprieduma veidlapas ieviešanu. Mērķis ir panākt, lai ikviens tiesas spriedums kā dokuments tā formas un izkārtojuma ziņā tiktu veidots vienādi neatkarīgi no tiesu apgabala vai konkrētās tiesas. Sevišķa uzmanība šo vadlīniju tapšanas gaitā tika pievērsta tiesas sprieduma pamatojuma veidošanai saistībā ar pierādījumu vērtēšanas atspoguļojumu. Piemēram, ieteikumos atgādināts, ka pierādījumu (sevišķi liecību) pārmērīgi detalizēta atreferējuma vietā daudz lielāka uzmanība veltāma pierādījumu vērtējumam. Tāpat attiecībā uz nolēmuma argumentācijas veidošanu, vadlīnijās norādīts, ka pamatojuma princips ir viens no procesuālā taisnīguma nodrošināšanas principiem. Atbilstoši šim vispārējam tiesību principam tiesai ir pienākums motivēt savu nolēmumu.

Senāta Administratīvo lietu departaments 21. maijā izskatīja administratīvo lietu (Nr. SKA-63/2024 (A420202220)), kurā pieteicēja lūdza uzlikt pienākumu Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) pieņemt lēmumu par tūrisma operatoram samaksātās naudas atmaksu, kā arī atzīt par prettiesisku no tā saņemto atbildi. Senāts vērtēja PTAC kompetenci, priekšnoteikumus labvēlīga administratīvā akta izdošanai, kā arī citus būtiskus aspektus. Secinot, ka nav pareizi interpretētas un piemērotas tiesību normās, zemākas instances tiesas pieņemtais spriedums par pieteikuma apmierināšanu tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai. Pieteicēja tiesai norādīja, ka no tūrisma operatora iegādājās komplekso tūrisma pakalpojumu (ceļojumu). Nepiekrītot piedāvājumam pārcelt to uz citu laiku, prasīja atmaksāt naudu. Tā kā tūrisma operators nerīkojās, pieteicēja vērsās PTAC ar lūgumu rīkoties Tūrisma likumā noteiktajā kārtībā. Taču atbildes vēstulē PTAC norādījis, ka operators nav atsaucies uz PTAC aicinājumu sniegt paskaidrojumu, kā arī operatora darbība ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu ir izbeigta. PTAC iesnieguma izskatīšanu izbeidza. Senāts atzina, ka PTAC lēmums par naudas līdzekļu...

Šā gada 1. maijā apritēja pieci gadi, kopš spēkā stājies Trauksmes celšanas likums – iespēja nodarbinātajiem celt trauksmi par darbavietā novērotiem iespējamiem pārkāpumiem, kas varētu ietekmēt plašākas sabiedrības intereses. Šo gadu laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir viena no tām starp tām 44 trauksmes celšanas kompetentajām iestādēm, kuras visbiežāk saņem ziņojumus, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. KNAB no 2019. gada 1. maija līdz 2024. gada pirmajam ceturksnim saņēmis 297 ziņojumus, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi, un 94 no tiem atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. KNAB aizvien biežāk saņem saturiski kvalitatīvus ziņojumus, kuros iedzīvotāji informē par iespējamām darba vietās novērotajām pretlikumībām. Tas norāda uz iedzīvotāju izpratnes palielināšanos gan par Trauksmes celšanas likuma mērķi, gan arī par trauksmes cēlēja ziņojuma būtību. Visbiežāk trauksmes cēlēji KNAB ziņo par valsts amatpersonu iespējamu atrašanos interešu konfliktā. Trauksmes cēlēju aizsardzības regulējums paredz vairākus trauksmes celšanas veidus. Iedzīvotāji var celt trauksmi, izmantojot darbavietas iekšējos...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 28. decembra spriedumā lietā SKA-169/2023 uzsvērta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadlīniju izstrādes mērķis un nozīme Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) normu piemērošanā, kā arī atzīts, ka biedrības patiesā labuma guvēja noskaidrošanai ir piemērojamas NILLTPFN likuma normas. Konkrētajā lietā VID veica NILLTPFN likuma prasību izpildes pārbaudi grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējai. Pārbaudes rezultātā VID konstatēja vairākus NILLTPFN likuma pārkāpumus, proti, pieteicēja NILLTPFN likumā noteiktajā termiņā nebija izvērtējusi savas iekšējās kontroles sistēmas aktualitāti, nebija to aktualizējusi, kā arī nebija identificējusi un izpētījusi sešus klientus. VID kā galīgo administratīvo aktu pieteicējai piemēroja soda nauda 1000 eiro. Kā savu lēmumu pamatojis VID, no NILLTPFN likuma 11.1 panta pirmās un sestās daļas, 18. panta pirmās daļas, 37.2 panta un 25. panta pirmās daļas izriet, ka likuma subjektam jāizpēta klients, tostarp klients jāidentificē, jāpārbauda iegūtie dati un jānoskaidro...

Eiropas Parlaments (EP) 24. aprīlī pastiprināja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sadarbību satiksmes noteikumu pārkāpumu pārrobežu izmeklēšanā, lai stingrāk vērstos pret bezatbildīgu braukšanu ārzemēs. Pašlaik aptuveni 40% pārrobežu satiksmes pārkāpumu paliek nesodīti, tāpēc EP deputāti pieņēma noteikumus, kas uzliks ES dalībvalstīm vairāk pienākumu sadarboties, lai cita citai palīdzētu atrast autovadītājus, kas ir atbildīgi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Jaunie noteikumi uzliek dalībvalstu iestādēm pienākumu nekavējoties, ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad tās savākušas nepieciešamo informāciju, atbildēt uz citu dalībvalstu pieprasījumiem. Pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kurā noticis pārkāpums, pārkāpēja dzīvesvietas valsts varēs pārņemt ceļu satiksmes naudas sodu iekasēšanu, ja summa pārsniegs 70 eiro un pārkāpuma izdarīšanas valsts to nebūs spējusi iekasēt pēc visu juridisko iespēju izsmelšanas. Vairāk pārkāpumu veidu, kam noteiks pārrobežu izmeklēšanu Atjauninātie noteikumi paplašinās pārkāpumu sarakstu, par kuriem dalībvalstu izmeklēšanas iestādēm būs jāsadarbojas un par kuriem varēs uzlikt naudas sodu citas dalībvalsts iedzīvotājam. Līdz šim pārrobežu izmeklēšanu piemēroja tikai ātruma...

Šajā rakstā ir apskatītas aktualitātes publisko iepirkumu jomā saistībā ar regulējumu kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu piemērošanā, kā arī Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču piegādi publisku iepirkuma līgumu ietvaros. Rakstā jautājumi apskatīti tieši Publisko iepirkumu likuma regulējuma kontekstā. Izslēgšanas noteikumu regulējums un piemērošana Izslēgšanas noteikumi ir definēti Publisko iepirkumu likuma 42. pantā. Izslēgšanas noteikumi likumā ir ietverti, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk tekstā – Direktīva 2014/24/ES), normas. Direktīvas 2014/24/ES 57. pants iedala izslēgšanas noteikumus tā sauktajos obligātajos izslēgšanas noteikumos un neobligātajos jeb fakultatīvajos. Obligātie izslēgšanas noteikumi ir saistīti, pirmkārt, ar noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, par ko ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums un kas attiecas arī uz piegādātāju administratīvās, pārvaldības vai pārraudzības struktūras locekļiem vai personām ar pārstāvības, lemšanas vai kontroles pilnvarām, un, otrkārt, ar nodokļu saistību neizpildi. Attiecībā uz obligātajiem izslēgšanas noteikumiem dalībvalstīm nav rīcības brīvības...

Ar Senāta Civillietu departamenta 23. aprīļa lēmumu ir noslēgusies tiesvedība lietā (Nr.SKC-356/2024 (C30373022)), kurā zemes īpašnieks bija vērsies tiesā ar prasību pret vēja elektrostacijas īpašnieku par zemes nomas maksas noteikšanu. Zemes īpašnieks uzskatīja, ka līdzšinējā nomas maksa ir pārāk maza. Apgabaltiesa prasību noraidīja. Izvērtējot zemes īpašnieka kasācijas sūdzībā norādīto, Senāts atzina, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to spēkā stājās apgabaltiesas spriedums. Atbilstoši lietas apstākļiem zemes nomas līgums tika noslēgts vairāk nekā pirms 20 gadiem. Nomas tiesības kā nekustamā īpašuma apgrūtinājums tika nostiprinātas zemesgrāmatā. Uz iznomātās zemes nomnieks uzbūvēja vēja elektrostaciju. Zemes īpašnieki vairākkārt mainījās. Pēdējais zemes īpašnieks, uzskatot, ka no iznomātā zemes īpašuma tiek gūta pārāk liela peļņa, nomniekam maksājot nesamērīgu mazu nomas maksu, vērsās tiesā, lai tiesa nosaka viņa ieskatā taisnīgu nomas maksu. Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts atzina, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un apgabaltiesa ir pareizi piemērojusi materiālo tiesību normas. Senāts, atbildot uz kasācijas sūdzībā...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 24. februārī skatītās lietas C-715/20 spriedumā atzinusi, ka darba ņēmējs, kas pieņemts darbā uz noteiktu laiku, ir jāinformē par viņa darba līguma uzteikšanas iemesliem, ja pastāvīgā darba ņēmēja gadījumā ir paredzēts pienākums sniegt šādu informāciju. Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram par šiem līguma uzteikšanas iemesliem ir jāpaziņo tikai pastāvīgajiem darba ņēmējiem, apdraud noteikta laika darba ņēmēja pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. EST norāda, ka Savienības tiesības nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā darba devējam ir ļauts nepamatot uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma uzteikšanu, lai gan viņam ir pienākums norādīt šādu pamatojumu gadījumā, kad tiek izbeigts uz nenoteiktu laiku noslēgts darba līgums. Šādā situācijā darba ņēmējam, kas pieņemts darbā uz noteiktu laiku, netiek sniegta informācija, kas ir svarīga, lai varētu izvērtēt viņa atlaišanas iespējami nepamatoto raksturu un attiecīgā gadījumā izmantot iespēju vērsties tiesā. Tā kā šī atšķirīgā attieksme apdraud pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, valsts tiesai,...

Publisko iepirkumu likums (PIL) esošajā redakcijā ir spēkā no 2017. gada 1. marta. PIL regulējumu nepiemēro iepirkumiem, kuriem līgumcenu robežas ir 9999 eiro piegādēm un pakalpojumiem, un līdz 19 999 eiro būvdarbiem. 1 „Ieteikumi pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un finansējuma saņēmējiem tirgus izpētes veikšanā”, pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/ieteikumi-pasutitajiem-sabiedrisko-pakalpojumu-sniedzejiem-un-finansejuma-sanemejiem-tirgus-izpetes-veiksana. Dažādos avotos (rakstos) var saskarties ar atšķirīgo PIL neregulēto iepirkumu definīciju – zemsliekšņa iepirkums/cenu aptauja. Izpētot iestāžu vadlīnijas, kas apraksta šādu iepirkumu rīkošanu, lielākā daļa no iestādēm tomēr lieto definīciju „zemsliekšņa iepirkums”, bet Iepirkumu uzraudzības biroja nostāja, ka šāda veida iepirkumi ir „cenu aptaujas”, kuru rezultātā tiek noslēgts iepirkuma līgums un ko pasūtītājs veic iekšējos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, ja paredzamā līgumcena nesasniedz publiskā iepirkuma regulējuma piemērošanas slieksni1. Jāatgādina, ka PIL 11. panta 4. daļa noteic, ka nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no iepirkuma vai attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments izskatījis lietu (Nr. SKA-261/2024 (A420285221)), kurā personu apvienība prasa atlīdzināt nemantisko kaitējumu un zaudējumus, kas radīti ar Jūrmalas pilsētas domes iepirkumu komisijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkuma procedūrā pieņemtajiem lēmumiem. Senāts atzina, ka atbildētāju tiesā nav pārstāvējusi piekritīgā iestāde. Līdz ar to zemākas instances tiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai. Senāts konstatēja, ka lietā atbildētājas Jūrmalas pilsētas pašvaldības pusē kā iestāde ir pieaicināta Jūrmalas pilsētas dome, tomēr tiesas procesā tās vietā piedalījās Jūrmalas valstspilsētas administrācijas pilnvarotie pārstāvji. Tiesā saņemtajos paskaidrojumos ir argumentēts, ka iestādei mainījies nosaukums. Senāts uzskatīja, ka nav ņemami vērā tādi likumam neatbilstoši apgalvojumi, ka agrākajai iestādei „dome” mainīts nosaukums uz „administrācija”. Dome ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija, ko veido ievēlētie deputāti. Savukārt iestādes, ko dome izveidojusi pašvaldības funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai, ir administrācija. Senāts skaidroja, ka pašvaldību gadījumā administratīvi procesuālo rīcībspēju īstenot un tādējādi būt par iestādi Administratīvā procesa likuma...

Šajā rakstā tiks apskatīts jautājums, vai prasītājam pietiek atsaukties uz Konkurences padomes lēmumu, lai pamatotu atbildētāja prettiesisku rīcību. Būvnieku karteļa skandāls ir pamatīgi saviļņojis rāmos Latvijas jurisdikcijas ūdeņus, kuros Eiropas Savienības (ES) Zaudējumu atlīdzināšanas direktīva līdz šim stāvēja gandrīz dīkā. Taču kopš pasūtītāji saņem Ģenerālprokuratūras vēstules ar uzstājīgiem aicinājumiem pievērst uzmanību tam vai citam Konkurences padomes karteļa lēmumam, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, un rūpīgi izvērtēt, vai pasūtītājam tiešām nav pamats piedzīt karteļa dēļ pārmaksāto valsts vai pašvaldības naudu, Ekonomisko lietu tiesa saņem arvien jaunas konkurences zaudējumu piedziņas prasības. Rezultātā ir novērojamas tiesu prakses tendences, un galvenie secinājumi ir šādi: labi pamatota konkurences zaudējumu prasība patlaban ir retums. Izskatās, ka pasūtītāji jūtas spiesti izpildīt pienākumu un celt prasību, taču neiegulda pienācīgus resursus prasības pamatošanā. Savukārt pirmās instances tiesas spriedumi ir savstarpēji pretrunīgi. Daži spriedumi signalizē bīstama precedenta veidošanās risku. Ceļot zaudējumu atlīdzināšanas prasību vispārējā kārtībā, prasītājam ir jāpierāda visi Civillikuma 1635....

Senāta Civillietu departaments 26. martā izskatīja civillietu (Nr. SKC-81/2024 (C73677021)), kurā ir strīds par nomas maksas piedziņu. Iznomātāja uzskatīja, ka nomniece ir patvaļīgi atteikusies no nomas pirms līgumā noteiktā laika, un prasīja visas nomas naudas samaksu. Senāts atzina, ka izskatāmajā lietā bija noskaidrojams, vai prasītāja gribu saņemt nomas maksu par visu līguma termiņu pauda bez nepamatotas vilcināšanās. Tāpat bija pārbaudāms, vai tomēr netika panākta pusēm pieņemama vienošanās nomas līgumu izbeigt pirms termiņa. Līdz ar to Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu par prasības apmierināšanu un lietu nodeva jaunai izskatīšanai. No sprieduma var secināt, ka prasītāja un atbildētāja noslēdza līgumu par lāzera griešanas iekārtas nomu uz nedaudz vairāk nekā pieciem gadiem. Aptuveni pēc gada nomniece paziņoja par vienpusēju atkāpšanos no nomas līguma. Dienā, kad iekārta tika atdota iznomātājai, nomniece veica pēdējo maksājumu. Iznomātāja pēc kāda laika, kad iekārta jau bija iznomāta citam, prasīja nomniecei samaksāt nomas maksu par laiku līdz nomas līguma termiņa beigām. Civillikuma...