TIESĪBAS

Satversmes tiesa lietā Nr. 2023-10-03 par Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošu atzina normu, saskaņā ar kuru noteiktu valstu pilsoņi var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus Jūrmalas pilsētā (skat. spriedumu). Tiesa uzsvēra, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt atvieglojumus NĪN maksātājiem, ja tie tiek grupēti pēc objektīviem kritērijiem. Tomēr šādi kritēriji ir nosakāmi, ievērojot nodokļu tiesību normu sistēmu, Latvijas starptautiskās saistības un Eiropas Savienības (ES) tiesības, kas neļauj pašvaldībai grupēt NĪN maksātājus pēc to valstspiederības vai Latvijas nepilsoņa statusa. Lieta tika ierosināta pēc Senāta pieteikuma, kura izskatīšanā ir lieta par tāda administratīvā akta atcelšanu, ar kuru personai aprēķināts NĪN, nepiemērojot NĪN atvieglojumu. Pēc Senāta ieskata, Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 37 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību” 3. punkts diskriminējot pieteicēju administratīvajā lietā uz pilsonības pamata, un tādējādi esot pretrunā ar diskriminācijas aizlieguma principu. Satversmes tiesa atzina, ka pilsonība ir uzskatāma par vienu no kritērijiem, uz kuru pamata diskriminācija ir aizliegta. ...

Ņemot vērā vasaras brīvlaiku un aktīvu atvaļinājumu periodu, Tieslietu ministrija atgādina - bērnam ceļojot, abiem vecākiem jābūt informētiem par kopīgā bērna atrašanās vietu. Rīcību, kad viens no vecākiem pieņēmis vienpersonisku lēmumu kopā ar bērnu ilgstoši uzturēties citā valstī, būtiski ierobežojot otra vecāka aizgādības un saskarsmes tiesības, juridiski dēvē arī par bērna civiltiesisko nolaupīšanu. Gadījumus, kad viens vecāks aizved vai aiztur bērnu citā valstī bez otra vecāka piekrišanas, pārkāpjot otra vecāka aizgādības tiesības, regulē Hāgas 1980. gada 25. oktobra Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (Konvencija), kas Latvijā ir spēkā no 2002. gada 1. februāra. Konvencijas izpratnē bērna nolaupīšana notiek tad, ja ir pārkāptas personas tiesības uz aizgādību, kas nodibinātas ar likumu, tiesas lēmumu vai vienošanos, kurai ir juridisks spēks. Katrā valstī, kura ratificējusi Konvenciju, ir atbildīgā centrālā iestāde, kas palīdz risināt šādus jautājumus. Latvijā centrālās iestādes funkcijas pilda Tieslietu ministrija. Tieslietu ministrija, pildot Hāgas konvencijā paredzētās...

Vienlīdzīgas konkurences apsvērumi ir jebkuru brīvo tirgu regulējošu vai ietekmējošo normatīvo noteikumu, lēmumu pamatā. Nav pieļaujamas situācijas, kad iestādes nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai rezervē tirgu publisku personu uzņēmumiem, diskriminē tirgus dalībniekus, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, izņemot, ja šāda rīcība izriet no likuma vai to attaisno sabiedrības intereses un tirgus patstāvīgi nevar nodrošināt pakalpojumus vai preces. „Konkurences neitralitāte ir princips, kas paredz, ka visiem tirgus dalībniekiem – gan publiskajiem, gan privātajiem – ir jādarbojas vienlīdzīgos konkurences apstākļos. Publiskas personas kapitālsabiedrība nedrīkstētu baudīt priekšrocības tāpēc, ka tā pilnībā vai daļēji pieder publiskai personai,„ skaidroja Anete Vitjazeva, Konkurences padomes Konkurences veicināšanas departamenta galvenā juriste vebinārā „Konkurences neitralitāte: ko ņemt vērā?” Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) norādījusi, ka konkurences neitralitāte ir princips, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai nepamatotas konkurences priekšrocības, salīdzinot ar privātajiem tirgus dalībniekiem. Konkurences neitralitātes mērķis ir nodrošināt,...

Eiropas Komisija publiskojusi 2024. gada ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard). Latvija uzrāda ļoti labus rezultātus vairākos tiesu sistēmas efektivitātes un kvalitātes rādītājos. Jaunākais Eiropas Komisijas ziņojums liecina, ka Latvijā vidējais termiņš strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanā pirmajā instancē ir 200 dienas, kas ir vērtējams ļoti labi, jo ierindo Latviju 11. vietā starp 22 Eiropas Savienības (ES) valstīm. Administratīvo lietu izskatīšanā pirmajā tiesu instancē Latvija ierindojas augstajā 8. vietā, jo 17 ES valstīs administratīvo lietu izskatīšana pirmajā tiesu instancē aizņem ilgāku laiku – vairāk nekā 200 dienas. Savukārt strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanā visās tiesu instancēs Latvija ieņem augsto 8. vietu, bet administratīvo lietu izskatīšanā 5. vietu. Tāpat, salīdzinot ar 2023. gada Eiropas Komisijas ziņojumu, Latvijā ir vērojams lietu izskatīšanas termiņu samazinājums. Ziņojuma ietvaros vērtēts arī tiesu un citu atbildīgo institūciju darba ātrums noteiktu kategoriju lietu izskatīšanā. Latvijā ir samazinājies nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas lietu izskatīšanas ilgums pirmajā instancē....

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija numurā iesāktajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Samaksas noteikumi publiskā iepirkuma līgumā Senāta 2023. gada 5. septembra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–490/2023 ir apskatīti jautājumi par nolikuma prasībām attiecībā uz finanšu piedāvājuma formu un paredzēto samaksas kārtību. Šajā lietā strīds bija par pasūtītāja noteikto samaksas kārtību attiecībā uz kokmateriālu kravu pārvadāšanu. Saskaņā ar konkursa nolikumā noteikto finanšu piedāvājumu vērtēšanas formulu samaksa par kokmateriālu pārvadājumiem tiek aprēķināta, ņemot vērā krautuvju, no kurām tiek nokomplektēta pilna krava, skaitu, un atbilstoši formulai maksimālais krautuvju skaits, kas ir ietverams finanšu piedāvājuma un samaksas aprēķinā, ir piecas krautuves. Pieteicējas ieskatā minētā samaksas aprēķina formula un kārtība ir prettiesiska, jo gadījumā, ja pilna krava tiek nokomplektēta no vairāk nekā piecām krautuvēm, samaksa par šādas kravas pārvadāšanu ir tāda pati kā samaksa par kravas, kura ir nokomplektēta no piecām krautuvēm, pārvadāšanu. Pieteicējas ieskatā...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2024. gada maija beigās un jūnija sākumā ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi par zaudējumu atlīdzināšanu pretendentam, kas prettiesiski izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras, kā arī patērētāju aizsardzībā par tirgotāja pienākumu, noslēdzot distances līgumu, sniegt informāciju, ja pasūtījums ietver pienākumu maksāt. Par zaudējumu atlīdzināšanu iepirkumu pretendentam EST 2024. gada 6. jūnija spriedums lietā C–547/22 INGSTEEL spol. s r. o. pret Úrad pre verejné obstarávanie 1 Padomes direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām. Vēršoties EST, Slovākijas nacionālā tiesa vēlējās noskaidrot, vai Direktīvas 89/665/EEK1 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums vai prakse, ar kuru tiek liegta iespēja pretendentam, kas izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras līgumslēdzējas iestādes prettiesiska lēmuma dēļ, saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kuri radušies, zaudējot iespēju piedalīties šajā...

Senāta Administratīvo lietu departaments 28. jūnijā izskatīja lietu, kurā pieteicējs pārsūdzēja Konkurences padomes lēmumu par naudas soda uzlikšanu, kā arī pienākuma noteikšanu ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus. Daļā par naudas sodu Administratīvā apgabaltiesa iestādes pieņemto lēmumu atcēla. Izvērtējis Konkurences padomes iebildumus, Senāts apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, jo iestāde, neskatoties uz tai doto rīcības brīvību un no tās izrietošo pienākumu izdarīt lietderības apsvērumus, nebija piešķīrusi nozīmi apstākļiem, kāpēc pārkāpums pieļauts. Konkurences padome bija ierosinājusi lietu par konkurences tiesību pārkāpumu un uzaicinājusi pieteicēju sniegt paskaidrojumus. Norādot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis kriminālprocesu, pieteicējs atsaucās uz tiesībām neliecināt un nesniegt paskaidrojumus pret sevi. Konkurences padome pieteicēja rīcībā konstatēja pārkāpumus, uzlika naudas sodu, kā arī noteica pienākumu ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus. Pieteicējs vērsās tiesā. Apgabaltiesa atzina, ka Konkurences padome pamatoti pieteicēja darbībās konstatēja pārkāpumu un uzlika atbilstošu pienākumu. Vienlaikus tā secināja, ka pieteicējam piemērotā naudas soda apmērs ir pārlieku bargs, proti, nav...

No 1. jūlija biedrību un nodibinājumu darbības jomas ierakstīšana biedrību un nodibinājumu reģistrā būs obligāta. Pēc darbības jomas ierakstīšanas reģistrā tā kļūs publiski pieejama ikvienam Uzņēmumu reģistra informācijas resursos. To paredz 25. jūnijā valdībā izskatītie un akceptētie Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi. Jaunā kārtība izriet no 2024. gada 22. februārī pieņemtajiem grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā, kas stājās spēkā 20. martā. Jaunais regulējums nosaka, ka turpmāk piesakot biedrības vai nodibinājuma reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajā biedrību un nodibinājumu reģistrā, būs obligāti jānorāda tās darbības joma. Savukārt līdz 2024. gada 30. jūnijam reģistrētās biedrības un nodibinājumi pirmo reizi ziņas par darbības jomu norāda, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā gada pārskatu par 2024. gadu. Uzņēmumu reģistrs, pamatojoties uz gada pārskatā iekļauto informāciju par biedrības vai nodibinājuma darbības jomu, kas elektroniski saņemta no VID, izdarīs ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā. Līdz šim organizācijām darbības jomas norādīšana bija brīvprātīga, un to izmantoja tikai aptuveni...

Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 20. jūnija lēmumu ir noslēgusies tiesvedība lietā (Nr. SKA-697/2024 (A420117223)), kurā Krievijas Federācijas (KF) pilsonis lūdza termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) izdošanu. Pieteicējs pārsūdzēja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, jo ar to viņa pieteikums tika noraidīts. Atteikumā ierosināt kasācijas tiesvedību Senāts uzsvēra likumdevēja mērķi ierobežot KF pilsoņu uzturēšanos Latvijā, ņemot vērā Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un apdraudējumu, ko KF pilsoņu atrašanās Latvijā varētu radīt valsts drošībai. Atbilstoši apgabaltiesas konstatētajam savulaik KF pilsonim TUA bija izsniegta sakarā ar nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Pēc tam, kad pieteicējs vērās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) ar iesniegumu jaunas TUA saņemšanai, stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā. To mērķis bija valsts drošības interesēs pēc 2022. gada 24. septembra vairs neizsniegt jaunas TUA KF pilsoņiem ar iepriekšminēto pamatojumu. Tādējādi apgabaltiesa atzina, ka jaunas TUA izsniegšana pieteicējam ir atteikta pamatoti. Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts nepiekrita pieteicējam, ka tiesību norma ir piemērota ar atpakaļvērstu spēku. Publiskajās tiesībās...

Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā 13. jūnijā izskatīja civillietu (Nr. SKC-53/2024 (C33348419)), kurā izvērtēja jautājumu, no kādas summas prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus – no visas piedzītās summas vai no pamatparāda. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu no atbildētāja prasītāja labā tika piedzīts neatmaksātais aizdevums, likumiskie nokavējuma procenti, tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī atzītas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus no neatmaksātās pamatparāda summas. Prasītājs iebilda, ka procenti bija jānosaka no visas piedzītās summas 12 407,43 eiro, nevis tikai pamatparāda 7381,11 eiro. Atzīstot, ka par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) procenti nav noteikti pareizi, Senāts attiecīgajā daļā zemākas instances tiesas pieņemto spriedumu atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai. Senāts pilnībā uzturēja Civillietu departamenta senatoru 2021. gada 15. decembra kopsapulcē izteiktās atziņas un skaidroja, ka Civilprocesa likuma 195.panta pirmajā daļā paredzētais tiesas pienākums, taisot spriedumu...

Lai sekmētu efektīvu un drošu dzīvojamo māju uzturēšanu visā to ekspluatācijas laikā, valdība 4. jūnijā pieņēma un 8. jūnijā stājās spēkā Ekonomikas ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 324 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu" Noteikumi aptver vispārējās pamata prasības attiecībā uz dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu un tehnisko apkopi. Izmaiņas regulējumā paredz, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem ir pienākums piemērot Latvijas standartu LVS 1077:2023 "Dzīvojamo māju teritorijas, būvkonstrukciju, iekārtu un inženiertīklu vizuālā apskate un tehniskā apkope", kas veicinās vienotu izpratni un nosacījumus, nosakot detalizētu kārtību un kritērijus, kas būtu jāievēro, veicot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas teritorijas, būves pamatkonstrukciju, iekārtu un inženiertīklu vizuālās apskates, tehniskās apkopes un kārtējos remontdarbus, tajā skaitā pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām. Standartu ieteicams arī piemērot situācijās un gadījumos, kas nav noteikti regulējumā. Standarta piemērošana palīdzēs noteikt nepieciešamo...

Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošām normas, kas nosaka pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem. Satversmes tiesa uzsvēra, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa noteikšana no laimestiem ir vērsta uz izložu un azartspēļu atkarības mazināšanu, kā arī kalpo valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu palielināšanai, kuri var tikt izmantoti sabiedrības labklājības aizsardzībai. Lieta tika izskatīta pēc Administratīvās apgabaltiesas un Rīgas pilsētas tiesas pieteikumiem par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 20.4 punkta un 9. panta pirmās daļas 5. punkta atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Apstrīdētās normas kā vienots regulējums nosaka iedzīvotāju pienākumu maksāt ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem, kuru kopsumma taksācijas gada laikā pārsniedz 3000 euro. Pieteikuma iesniedzējas uzskatīja, ka atbilstoši apstrīdētajām normām var veidoties tādas situācijas, kurās maksājamais nodoklis ir lielāks par reālo laimestu. To ieskatā likumdevējs nepamatoti ir atkāpies no objektīvā neto principa, kas paredz iespēju no gūtajiem ienākumiem atskaitīt saistītos...

Lai dotu iespēju vēl plašākai iedzīvotāju daļai dzēst savas kredītsaistības, Saeima ceturtdien, 13.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā. Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ir spēkā no 2022.gada, un grozījumi rosināti, jo līdzšinējais regulējums praksē nav bijis sekmīgs. Latvijas Zvērinātu notāru padomes apkopotā informācija liecina, ka par parādsaistību atbrīvošanu kredītiem līdz 5000 eiro saņemti 18 pieteikumi – trīs gadījumos atbrīvošana atteikta, sešas lietas ir izskatīšanā un tikai deviņos gadījumos ir pieņemts lēmums dzēst kredītsaistības, akcentējuši likuma grozījumu autori. Plānots palielināt ienākumu slieksni, kas ļautu kandidēt uz parādu dzēšanu. Paredzēts, ka iespēja dzēst savas kredītsaistības būs arī tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, piemērojot koeficientu 1,5. Tādējādi tiks paplašinātas sociālā riska grupas, ietverot arī personas, kam ir piešķirta invaliditātes pensija vai vecuma pensija, daudzbērnu ģimenes, kā arī personas, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti. Tāpat plānots, ka varēs dzēst arī mazāku...

Senāta Civillietu departaments 4. jūnijā kasācijas kārtībā izskatīja lietu (Nr. SKC‑23/2024 (C30638718)), kurā darba sludinājumu portāla www.cv.lv turētāja bija cēlusi prasību pret darba sludinājuma meklēšanas tīmekļvietnes www.kurdarbs.lv turētāju par datubāzes veidotāja tiesību pārkāpuma novēršanu. Senāts atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru minētā prasība tika noraidīta. Prasītāja cēla prasību tiesā, jo uzskatīja, ka atbildētāja savā tīmekļvietnē www.kurdarbs.lv neatļauti nodrošina piekļuvi prasītājas darba sludinājumu datubāzei. Meklējot darba sludinājumus atbildētājas tīmekļvietnē, tās lietotājiem tika sniegta noteikta veida informācija par prasītājas tīmekļvietnē publiskotajiem darbu sludinājumiem un nodrošināta saite uz attiecīgo sludinājumu prasītājas interneta portālā. Tādējādi darba meklētājiem, kas izmantoja tīmekļvietnē www.kurdarbs.lv pieejamo specializēto meklētāju, nebija jāapmeklē prasītājas tīmekļvietnes sākumlapa un jāizmanto tās meklētājs. Kasācijas kārtībā pārbaudot apgabaltiesas spriedumu, Senāts secināja, ka tā ir pieļāvusi kļūdas, nosakot, vai prasītājas darba sludinājumu datubāze ir aizsargājama ar īpaša veida (sui generis) tiesībām, kas saskaņā ar Autortiesību likuma 57. panta pirmo un otro daļu ir tādas datubāzes veidotājam, kurš...

Šajā un turpmākajos rakstos tiks apskatīti aktuālie Latvijas Republikas Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. Apskats veidots par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Senāta nolēmumiem. Procesuālie jautājumi – sūdzības atstāšana bez izskatīšanas un termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai Senāta 2023. gada 14. februāra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–519/2023 ir skatīts jautājums par Publisko iepirkumu likuma 69. panta pirmās daļas 2. punktu, kas paredz, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – IUB) ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bija iesniegts un izskatīts iesniegums. Pieteicēja vērsās tiesā un pārsūdzēja IUB 2021. gada 13. decembra lēmumu, ar kuru atstāts bez izskatīšanas pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums, jo izteiktie iebildumi pēc būtības jau tika izvērtēti biroja iepriekšējā (2021. gada 23. novembra) lēmumā. Jānorāda, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja sākotnēji konkursā tika atzīta par vienu no uzvarējušajiem pretendentiem, bet, izskatot citu pretendentu iesniegtās sūdzības par konkursa rezultātiem, IUB...