TIESĪBAS

Lai sekmētu mediācijas attīstību kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanai un tādējādi atslogotu tiesas no daudzajiem civilprocesiem, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 8.janvārī, konceptuāli atbalstīja jauno Mediācijas likuma projektu un saistītos grozījumus Civillikumā. Mediācija likumprojektā definēta kā strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Likums noteiks vienotus mediācijas pamatprincipus un pamatnoteikumus, skaidros jēdzienus, kas attiecas uz mediāciju, un noteiks prasības tiesas atvasinātai mediācijai. Saistībā ar mediāciju gan pastāv bažas, vai tās izmantošanu nekavēs izmaksas, kas būs jāsedz strīdā iesaistītajām pusēm. Deputāts Andrejs Judins (Vienotība) sēdē aicināja veidot tādu pakalpojumu, kas būtu pieejams visām iedzīvotāju grupām un veicinātu mediācijas izmantošanu, nevis izmaksu dēļ spiestu izmantot tiesvedības ceļu. Savukārt, atbildot uz deputātes Irinas Cvetkovas (SC) jautājumu par jaunā pakalpojuma ietekmi uz valsts budžetu, Tieslietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka Mediācijas padomi veido nevalstisko organizāciju pārstāvji, un ne tās uzturēšana, ne mediatoru apmācība un sertifikācija līdzekļus no valsts...

Pirmdien, 7. janvārī, valdības komitejas sēdē tiks skatīts likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kas paredz iespēju konfiscēt muitā nedeklarētu naudu, ja tās apjoms pārsniedz 10 000 eiro. Grozījumi ļaus veikt nedeklarētas skaidras naudas konfiskāciju Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ietvaros gadījumos, kad skaidra nauda (vairāk kā 10 000 EUR), šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, tiek ievesta ES muitas teritorijā vai izvesta no tās nedeklarējot vai nepatiesi deklarējot. Nedeklarētās skaidras naudas konfiskācija tiktu piemērota tikai tādā gadījumā, ja tā tiktu ievesta apzināti slēptā veidā, vai būtu pamatotas aizdomas, ka naudai ir nelegāla izcelsme. Patlaban Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz iespēju vien uzlikt līdz 200 latu soda naudu (ar grozījumiem tiek palielināts arī šīs soda naudas apjoms līdz maksimāli 500 latiem) nedeklarētās naudas ievedējam Eiropas Kopienas muitas teirtorijā, taču pašu naudu konfiscēt nedrīkst. Jaunie grozījumi izstrādāti, lai samazinātu iespēju, ka apritē nonāk nelegāli un noziedzīgi iegūtie līdzekļi, kas veicina narkotiku tirdzniecību, ieroču nelikumīgu tirdzniecību,...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātas sarakstos šonedēļ iekļautas 30 lietas. Tiesas sēdē izskatīs 27 apelācijas sūdzības, bet rakstveida procesā izskatīs trīs jautājumus par kļūdas labošanu. Informācija par atsevišķām lietām: * 8.janvārī paredzēts izskatīt Krievijas uzņēmuma ZAO "Mirra-M" apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2010.gada 11.novembra spriedumu, ar kuru apmierināta Vācijas uzņēmuma "Hager&Werken GBMH&CO" prasība par preču zīmes nelikumīgas izmantošanas izbeigšanu un Krievijas uzņēmumam ZAO "Mirra-M" noteikts aizliegums ievest, uzglabāt un realizēt Latvijas Republikā produkcijas, kas paredzētas zobu, mutes dobuma, lūpu un rīkles kopšanai ar apzīmējumiem "mirra" vai "mirra dent". Tāpat ar pirmās instances tiesas spriedumu noraidīta ZAO "Mirra-M" pretprasība pret Vācijas uzņēmumu "Hager&Werken GBMH&CO" par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu. (Lieta PAC-123/2013). * 10.janvārī atkārtoti apelācijas kārtībā tiks izskatīta prasība par kompensāciju saistībā ar prettiesisku personas brīvības nolaupīšanu un goda un cieņas aizskārumu. Prasītājs ar prasību tiesā vērsās 2007.gadā, lūdzot tiesu uzlikt par pienākumu atbildētājam Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai atsaukt 2002.gada...

Valsts policija informē, ka augstāks naudas sods par nereģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu, atbildība ikvienam par braukšanu ar neatbilstoša protektora dziļuma riepām, samazināts sods par luksofora papildsekcijas signāla neievērošanu - tie ir daži būtiskākie grozījumi, kas stājušies spēkā šogad. No 2013. gada 1. janvāra spēkā stājušies vairāki grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK). Likumā paaugstināts naudas sods par nereģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, līdzšinējo 20 latu vietā paredzot sodu no 40 līdz 100 latiem. Pienākums reģistrēt transportlīdzekli dažkārt netiek ievērots, tādējādi izraisot nepamatotus apgrūtinājumus iepriekšējiem īpašniekiem. Transportlīdzekļa nepārreģistrēšana ir ierasta prakse, lai, piemēram, izvairītos no sodiem, kas piemēroti par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Tāpat ar likuma grozījumiem noteikts mazāks naudas sods par luksofora papildsekcijas signāla neievērošanu, kas ir mazāk būtisks pārkāpums nekā aizliedzošā pamatsignāla neievērošana. Par braukšanu, ja papildsekcijā nav iedegts zaļās bultas signāls, mopēda vadītajam varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt sodu piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam - no 20 līdz 40...

Saeimas Preses dienests apkopojis un publicējis būtiskas un mazāk būtiskas likumu izmaiņas, kas stājušās spēkā no 2013. gada 1. janvāra: Samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis No 2013.gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme tiek samazināta no 25 uz 24 procentiem. Darbaspēka nodokļu reforma Latvijā tiek veikta ar mērķi Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darbavietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. Likmes samazināšana likumā ir paredzēta arī nākamajos divos gados - no 2014.gada IIN likme tiks samazināta līdz 22 procentiem, bet 2015.gadā saruks līdz 20 procentiem. Minimālais vecāku pabalsts – Ls 100 Minimālais vecāku pabalsta apmērs pieaugs no 63 līdz 100 latiem, paredz grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Minimālā vecāku pabalsta paaugstināšana ir daļa no plašāka pasākumu kopuma demogrāfijas situācijas risināšanā, kas paredz, ka minimālais atbalsts visiem vecākiem, kas kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam, no nākamā gada būs 100 lati. Laulāties varēs arī brīvā dabā Stāsies spēkā...

Konkurences padome (KP) par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodījusi kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanas uzņēmumu Rīgas brīvostā - SIA "Eko Osta". Nepamatoti atsakot sadarbību SIA "Corvus Company", kas sniedz atkritumu savākšanas pakalpojumus kuģiem, SIA "Eko Osta" izslēgusi to no kuģu radīto naftas atkritumu savākšanas tirgus Rīgas brīvostā, samazinot ostā ienākošo kuģu iespējas izvēlēties pakalpojuma sniedzēju. SIA "Eko Osta" piemērots naudas sods Ls 22 621,05 apmērā, kā arī tiesiskais pienākums atjaunot sadarbību ar SIA "Corvus Company", piemērojot nediskriminējošus un skaidri definētus sadarbības nosacījumus. No 2002.gada līdz 2009.gada beigām SIA "Corvus Company" bija noslēgts līgums ar SIA "Eko Osta" par no kuģiem savākto naftas produktu atkritumu nodošanu attīrīšanai. Savukārt 2010.gadā SIA "Eko Osta" atteicās šo līgumu pagarināt, kā vienīgo iemeslu minot to, ka pati SIA "Eko Osta" nav izstrādājusi kritērijus atkritumu pieņemšanai. Vienlaikus kritēriju neesamība nekalpoja par iemeslu analoģisku līgumu laušanai vai nepagarināšanai ar pārējiem uzņēmumiem, kas SIA "Eko Osta" joprojām nodod no kuģiem...

Saeima ceturtdien, 20.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas saskaņo procesuālo regulējumu ar jauno Krimināllikuma redakciju, kurā būtiski mainīta kriminālsodu politika. Ar likuma grozījumiem no trim mēnešiem uz 30 dienām tiek samazināts pieļaujamais apcietinājuma termiņš par kriminālpārkāpumu. Ņemot vērā, ka saskaņā ar jauno Krimināllikumu par kriminālpārkāpumu var piemērot brīvības atņemšanu, kas nav ilgāka par trim mēnešiem, nav samērīgi paredzēt, ka personu apcietinājumā var turēt maksimāli iespējamo soda termiņu. Likums nosaka konkrētus apcietinājuma termiņus nepilngadīgajiem. Iepriekš bija noteikts, ka tas nevar pārsniegt pusi no maksimālā iespējamā termiņa, kas atsevišķos gadījumos radījis neskaidrības apcietinājuma termiņa noteikšanā. Saskaņā ar jauno regulējumu par pamatu apcietinājumam varēs būt ne tikai pirmās instances tiesas spriedums, bet jebkuras instances spriedums, kurā piemērota brīvības atņemšana. Var būt situācija, kad pirmās instances tiesa personu attaisno, bet apelācijas kārtībā šīs spriedums tiek atcelts un tiek piemērota brīvības atņemšana. Tādēļ likumā jānosaka pamats apcietinājuma piemērošanai šādos gadījumos. Procesa virzītājam tiek paredzēts...

Saeima ceturtdien, 20.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā (LSIK), kas paredz no regulējuma izslēgt arestu, tā vietā saskaņā ar Krimināllikuma izmaiņām paredzot jaunu brīvības atņemšanas soda paveidu – īslaicīgu brīvības atņemšanu - un tā izpildes kārtību. Izmaiņas noteic, ka personas, kas notiesātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, turamas atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, tomēr atļauts tās iesaistīt garīgās aprūpes un resocializācijas pasākumos ar pārējiem notiesātajiem. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu maksimāli drošu un sociāli lietderīgu īslaicīgo brīvības atņemšanas izpildes gaitu, kas neradītu smagas sekas uz notiesātā turpmāko dzīvi pēc soda izciešanas. Likuma grozījumos noteikti arī tiesību ierobežojumi notiesātajiem ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Ņemot vērā īso laiku, ko šīs personas pavadīs brīvības atņemšanas iestādē, notiesātajiem ar īslaicīgu brīvības atņemšanu salīdzinājumā ar citiem notiesātajiem, noteikts mazāks tiesību apjoms, tomēr saglabājot iespējas īstenot būtiskākās cilvēktiesības. Attiecībā uz notiesāto nodarbināšanas vietu, noteikts izņēmums - šiem notiesātajiem atļauts strādāt tikai cietuma teritorijā. Minētais grozījums nodrošinās iespēju nodarbināt...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 13. decembrī ierosināja lietu „Par Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 733 „Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” 1. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 101. pantam, kā arī Valsts valodas likuma 6. panta pirmajai daļai un Ministru kabineta iekārtas likuma 31. pantam”. Apstrīdētā norma Apstrīdētā norma noteic prasības attiecībā uz valsts valodas zināšanu līmeni, paredzot, ka pašvaldības domes deputāta latviešu valodas zināšanām jābūt C līmeņa 1. pakāpē. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 101. pants: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.” Valsts valodas likuma...

Satversmes tiesa 19. decembrī pasludinājusi lēmumu lietā Nr. 2012‑03‑01 „Par likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 11. panta pirmās daļas un 25. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 77. un 78. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (turpmāk arī – Tautas nobalsošanas likums) 11. panta pirmā daļa: „Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.” Likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 25. panta pirmā daļa: „Ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai.” Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 1. pants: „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Satversmes 77. pants: „Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 17.decembrī nolēma apturēt tiesvedību Valsts SIA „Latvijas televīzija” (turpmāk – Latvijas Televīzija) pieteikuma lietā par Rīgas domes lēmuma atcelšanu, ar kuru pieteicējai uzlikts par pienākumu samaksāt nekustamā īpašuma nodokli par 2007.-2009.gadu. Senāts nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1.panta otrās daļas, ciktāl tā neietver sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, atzīšanu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 100.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no izdošanas brīža. Senāta ieskatā, apstāklis, ka likumdevējs likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” nav noteicis atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas īpašumam, kuru izmanto pieteicēja, rada pretrunu ar Latvijas Republikas Satversmes 100.panta pirmo teikumu, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Senāta ieskatā, likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrajā daļā bija jābūt iekļautai arī norādei uz sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tā kā sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi...

Satversmes tiesas 2. kolēģija14. decembrī ierosināja lietu „Par 2007. gada 1. novembra Maksātnespējas likuma 138. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. un 105. pantam”. Apstrīdētā norma Apstrīdētā norma bija spēkā līdz 2010. gada 1. novembrim. Tā noteica, ka lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu pieņem noslēguma kreditoru sapulce ne vēlāk kā mēnesi pēc bankrota procedūras pasākumu izpildes. Lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo balsstiesīgo kreditoru. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 92. pants: „Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.” Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 12. decembrī ierosināja lietu „Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētā norma Apstrīdētajā normā citastarp ir noteikts, ka mantas un dokumentus, kuri ir pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks un kuri atrasti aizturēšanas, personas mantu vai vietas apskates laikā, kā arī pārkāpuma konstatācijas brīdī, izņem LAPK norādīto institūciju vai šo institūciju pilnvarotas amatpersonas. Izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, bet, ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts LAPK 149.4 panta septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot šā panta sestajā daļā paredzēto pārkāpumu), līdz piemērotā naudas soda izpildei, institūcijas vai amatpersonas, kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 105. pantā ir noteikts: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 14. decembrī ierosināja lietu „Par Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumu Nr. 899 „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” 67.1 3. apakšpunkta (2010. gada 28. decembra redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Apstrīdētā norma noteic: „Veselības norēķinu centrs atsaka C sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču kompensāciju, ja [...] 67.1 3. sasniegts Veselības ekonomikas centra lēmumā par zāļu vai medicīnisko ierīču iekļaušanu C sarakstā noteiktais pacientu skaits.” Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Lietas fakti Pieteikuma iesniedzējas – Administratīvās rajona tiesas – tiesvedībā ir lietā, kurā persona ir pārsūdze Veselības norēķinu centra (VNC) lēmumu par atteikšanos kompensēt zāļu iegādes izdevumus. VNC lēmums ir pamatots ar apstrīdēto normu. Pieteikuma iesniedzēja pauž viedokli, ka apstrīdētā norma neatbilst vienlīdzības principam, jo tā lēmumu par zāļu iegādes kompensēšanu padarot...

Saeima ceturtdien, 13.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Krimināllikumā, kas paredz būtiski reformēt pašreizējo kriminālsodu politiku, sekmējot likumu ievērošanu un atturot notiesātos no atkārtotas nozieguma izdarīšanas. Jaunā Krimināllikuma redakcija stāsies spēkā 2013.gada 1.aprīlī. Likuma grozījumi paplašina soda piemērošanas mērķu kopumu, nosakot, ka soda mērķi ir arīdzan aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu un resocializēt sodīto personu. Rūpējoties par cietušajiem, tiesām būs daudz rūpīgāk jāvērtē, vai piespriestais sods nodrošina taisnīguma atjaunošanu. Tāpat liels uzsvars likts uz resocializācijas pasākumiem – sodīšana nav problēmas risinājums, ar noziegumu izdarījušo personu būs jāstrādā, lai palīdzētu tai atrast savu vietu sabiedrībā un tādējādi atturētu no jaunu noziegumu izdarīšanas. Likumā mainīta noziedzīgu nodarījumu klasifikācija un samazinātas brīvības atņemšanas sodu minimālās un maksimālās robežas. Tāpat tiek ieviests jauns brīvības atņemšanas soda paveids – īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem. Šāds sods paredzēts par noziedzīgu nodarījumu, kas klasificējams kā kriminālpārkāpums. Vienlaikus paredzēta daudz plašāka brīvības atņemšanai...