TIESĪBAS

Bezmantinieku mantas atsavināšana no valsts iestāžu pārraudzības turpmāk tiks nodota zvērinātu tiesu izpildītāju pārziņā, paredz Saeimas ceturtdien, 17.janvārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi vairākos likumos. Pieņemtie grozījumi Civillikumā, Tiesu izpildītāju likumā un Notariāta likumā efektivizēs bezmantinieku mantas atsavināšanu, uzskata likumprojekta autori. Tas nepieciešams gadījumos, kad pēc fiziskas personas nāves mantinieki atsakās no mantojuma, jo tas apgrūtināts ar parādsaistībām, kas pārsniedz mantojuma vērtību, un šādu gadījumu skaits pēdējā laikā pieaug. Šādi īpašumi – nami, zeme, kapitālsabiedrību daļas - piekrīt valstij, un patlaban īpašumus pārņem valsts iestādes, lai tos atsavinātu un varētu norēķināties ar kreditoriem. Kā norāda likumprojekta autori, jaunais regulējums nodrošinās, ka bezmantinieku manta tiks atsavināta ātrāk un ar zemākām izmaksām un to veicinās konkurence starp tiesu izpildītājiem. Kreditoriem būs iespēja atgūt aizdotos līdzekļus, bet tirgū atgriezīsies īpašumi, kas patlaban ir izņemti no apgrozības. Tāpat piedāvātie grozījumi uzlabos arī kreditoru prasību apmierināšanu – tiesu izpildītājs izsolē gūtos ieņēmumus sadalīs starp tiem kreditoriem, kuri uz...

Lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanai, Saeima ceturtdien, 17.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauno Mediācijas likuma projektu. Mediācija likumprojektā definēta kā strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Likums noteiks vienotus mediācijas pamatprincipus un pamatnoteikumus, skaidros jēdzienus, kas attiecas uz mediāciju, un noteiks prasības tiesas atvasinātai mediācijai. Paredzēts, ka kriminālprocesā mediācijas izmaksas segs valsts, savukārt civiltiesisko strīdu gadījumā mediācijas pakalpojumu izmaksas regulēs tirgus un tās segs pašas strīdā iesaistītās puses. Iepriekš, izskatot likumprojektu atbildīgajā Juridiskajā komisijā, tika paustas bažas, ka papildu izmaksas varētu atturēt puses no strīdu risināšanas mediācijas ceļā. Tāpēc jāveido tāds pakalpojums, kas būtu pieejams visām iedzīvotāju grupām un veicinātu mediācijas izmantošanu, nevis izmaksu dēļ spiestu izmantot tiesvedības ceļu. Jaunais likumprojekts paredz trīs mediācijas modeļus. Tīro mediāciju veiks mediators ārpus tiesas procesa ― tas paredz brīvu konkurenci mediatoru starpā, kas nosaka arī...

Saeima ceturtdien, 17.janvārī, skatīs 22 jautājumus, starp tiem paredzēts arī balsojums galīgajā lasījumā par jaunu regulējumu bezmantinieka mantas pārņemšanai, kas paredz bezmantinieku mantas atsavināšanas funkciju nodot zvērinātu tiesu izpildītāju pārziņā, tādējādi efektivizējot atsavināšanas procesu un atbrīvojot valsts iestādes no tām neraksturīgām funkcijām. Saeima lems arī par konceptuālu atbalstu Mediācijas likumprojektam, kas veicinās civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinās mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanai. Mediācijas ieviešana ir daļa no pasākumu kopuma, lai atslogotu tiesas un paātrinātu lietu izskatīšanu. Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kas paredz noteikt rajona (pilsētas) tiesnesim izmaksāt valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, ja ierosināta disciplinārlieta vai uzsākts kriminālprocess un viņš atstādināts no amata. Tāpat grozījumi paredz pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma noteikšanu, paredzot dažādu instanču tiesnešiem vienotu amata pildīšanas maksimālo vecumu. Cita starpā grozījumi paredz arī publiskot atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus, publicējot tos internetā. Savukārt, lai...

Maksātnespējas administrācijas speciālisti ir uzsākuši darbu pie priekšlikumu izstrādes administratoru ieteikšanas sistēmas pilnveidošanai, informē Tieslietu ministrija. Tas nepieciešams, lai noraidītu šaubas par pašreizējās sistēmas efektivitāti. Maksātnespējas administrācija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izvēlas un iesaka tiesai administratora amata kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam, juridiskās personas maksātnespējas procesam un fiziskās personas maksātnespējas procesam. Šobrīd spēkā esošais regulējums noteic, ka administratora amata kandidātu izvēlas un iesaka, izveidojot piecus atsevišķus administratora amata pretendentu sarakstus (rindas) atbilstoši attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijai. "Lai arī rindu sistēma nodrošina objektīvu un vienlīdzīgu administrējamo subjektu sadalījumu starp administratoriem, sabiedrībā izskanējušas šaubas, vai esošā sistēma nodrošina arī nejaušu administratora kandidāta izvēli. Līdz šim neesam konstatējuši nevienu gadījumu, kas liktu apšaubīt rindu sistēmas darbības caurskatāmību, vai arī iespēju rindu ietekmēt. Tomēr jebkuras mazākās šaubas ir nepieciešams kliedēt, tādējādi paaugstinot uzticību tiesiskai un godīgai valsts pārvaldei kopumā. Tā kā rindu sistēmu nav iespējams ietekmēt, atsevišķos gadījumos esam konstatējuši norādes par centieniem rindu sistēmu izmantot,...

Juridisko zinātņu doktors Uldis Krastiņš sadarbībā ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentu un Judikatūras nodaļu izpētījis 77 Latvijas pirmās instances tiesās izskatīto krimināllietu nolēmumus, kuros noziedzīgi nodarījumi kvalificēti atbilstoši Krimināllikuma (KL) 210. pantam. Pētījums veikts, lai novērstu atšķirīgu prokuratūras un tiesu praksi Krimināllikuma piemērošanā krimināllietās par kredītu un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. Tiesu prakses analīze veikta saistībā ar kredītiem, ko bankas izsniegušas kredīta ņēmējiem, taču par noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumiem izdarītie secinājumi lielā mērā attiecināmi arī uz subsīdiju un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu. Problēma aktualizēta pēc ģenerālprokurora ierosinājuma un secinājumiem, kas izdarīti, izpētot krimināllietas apsūdzībā saskaņā ar Krimināllikuma 210. pantu, kas izskatītas tiesās 2010. gadā un 2011. gada pirmajos astoņos mēnešos un kurās spriedumi stājušies likumīgā spēkā. No izpētes materiāliem redzams, ka pastāv dažāda tiesu prakse, saskaņā ar KL 210. pantu kvalificējot noziedzīgus nodarījumus, kas izpaudušies kā kredīta negodprātīga saņemšana vai izmantošana, kopībā ar KL 275. pantu par dokumentu viltošanu...

Pirmdien, 14. janvārī, Ministru kabineta komitejā tiks skatīts jauns Tiesu ekspertu likuma projekts . Par pamatu tam ņemts pašreizējais Tiesu ekspertu likuma regulējums, novēršot tajā konstatētās nepilnības. Likumprojekts papildina to subjektu loku, kuri ir tiesīgi veikt tiesu ekspertīzi - tajā paredzēts, ka tiesu ekspertīzi varēs veikt gan valsts, gan privātie, gan pieaicinātie ārvalstu tiesu eksperti. Likumprojekts precizē tiesu ekspertu reģistra darbības tiesisko regulējumu, tajā skaitā reģistrā iekļaujamās ziņas. Tāpat likumprojektā tiek noteikts, ka no reģistra dzēš informāciju par tiesu ekspertu, kuram izsniegtā tiesu eksperta sertifikāta darbība izbeigta. Likumprojekts noteic, ka tiesu ekspertīžu metožu reģistru veido un uztur Tiesu ekspertu padome. Pēc personas pamatota pieprasījuma saņemšanas Tiesu ekspertu padome nodrošinās personai iespēju iepazīties ar reģistrētajām tiesu ekspertīzes metodēm, iepriekš saskaņojot ar iestādi vai personu, kura iesniegusi metodi reģistrācijai. Likumprojekts precizē tiesu eksperta kandidātam profesionālajā jomā izvirzāmās prasības. Vienlaikus atzīstams, ka speciālajos likumos noteiktām specialitātēm, ņemot vērā to specifiku, var tikt paredzētas stingrākas prasības,...

Satversmes tiesas 1. kolēģija11. janvārī ierosināja lietu „ Par Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Satversmes 92. panta pirmais teikums paredz: „Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Apstrīdētajā normā ir noteikts, ka Augstākās tiesas Senāta senatoru kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja tai nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un ja izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā, turklāt šādas tiesības senatoru kolēģijai ir gadījumā, ja iesniegtā kasācijas sūdzība pat formāli atbilst noteiktajām prasībām un ja apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi kādu no Civilprocesa likuma noteiktajiem procesuālajiem pārkāpumiem. Pieteikuma iesniedzēja – Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienība – norāda, ka tā ir risinājusi tiesā civiltiesisku strīdu. Senāts, saņemot pieteikuma iesniedzējas kasācijas sūdzību, ir pieņēmis lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. Senāta lēmums ir pamatots ar apstrīdēto normu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma nepamatoti ierobežo Satversmē noteiktās tiesības...

Policija un vairākas citas valsts iestādes turpmāk varēs ar informācijas sistēmu starpniecību iegūt nepilngadīgas personas ģimenes ārsta vai pediatra kontaktinformāciju. To paredz Saeimā ceturtdien, 10.janvārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pacientu tiesību likumā. Operatīva piekļuve šādai informācijai nepieciešama nepilngadīgās personas interesēs, piemēram, lai nodrošinātu aizturētas nepilngadīgas personas tiesības uz speciālista klātbūtni pārrunās ar viņu, vai arī nodrošinātu apstākļus bērna īpašo vajadzību apmierināšanai. Tiesības iegūt informāciju par ģimenes ārstu tiešsaistē būs Valsts policijai, pašvaldības policijai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, Valsts probācijas dienestam, bāriņtiesai, sociālajam dienestam, sociālās korekcijas izglītības iestādes ārstniecības personai un ieslodzījuma vietas ārstniecības personai. Šādu iespēju gan varēs izmantot tikai gadījumos, kad nebūs iespējams ar vecāku vai citu likumisko pārstāvju starpniecību vai no paša nepilngadīgā noskaidrot informāciju par nepilngadīgā veselību. Grozījumi paredz arī to, ka termiņš, kurā likumā noteiktām iestādēm vispārējā kārtībā ir tiesības saņemt informāciju par pacientu, tiek saīsināts no 10 uz piecām dienām. Šī informācija sniedzama pēc rakstveida...

Gan advokāti, gan prokurori varēs pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem, un iesniegt tos tiesas izmeklēšanas laikā kā papildu pierādījumus, paredz Saeimas ceturtdien, 10.janvārī, galīgajā lasījumā pieņemtais grozījums Kriminālprocesa likumā. Likuma grozījumi nepieciešami, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un nodrošinātu iespēju aizstāvim un prokuroram iespēju iesniegt papildu pieradījumus tiesas izmeklēšanas laikā. Pieņemtie grozījumi likumā sekmēs lietu par koruptīvo, ekonomisko un finanšu noziedzīgo nodarījumu, tostarp pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un amatnoziegumu iztiesāšanu, norāda likumprojekta autori.

Saeimas Juridiskajā komisijā trešdien, 9.janvārī, pabeigts darbs pie grozījumu likumā „Par tiesu varu” otrā lasījuma redakcijas un citstarp tajā atbalstīts priekšlikums, kas paredz, ka, ja pret rajona (pilsētas) tiesnesi ierosināta disciplinārlieta vai uzsākts kriminālprocess un viņš atstādināts no amata, viņam izmaksās valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. „Gadījumi, kad noziegumos apsūdzēts tiesnesis ik dienu nāk uz darbu, faktiski nestrādā, bet turpina saņemt pilnu algu, rada pamatotu sabiedrības neizpratni un ir mulsinoši arī pašiem tiesnešiem. Šis ir pirmais solis, lai valstī noteiktu vienotus principus ― cik līdzekļu var saņemt šādas atstādinātas amatpersonas,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Komisijas deputāti piekrita Tieslietu ministrijas apsvērumam, ka šāda pieeja būtu attiecināma arī uz Satversmes tiesas tienešiem un prokuroriem, un uzdeva ministrijai divu nedēļu laikā sagatavot nepieciešamos grozījumu projektus attiecīgajos likumos. Komisijas atbalstītā likumprojekta redakcija paredz, ka tiesnesis uz atstādināšanas laiku pēc tieslietu ministra norīkojuma var strādāt Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā. Deputāti vēl vērtēs, vai...

Lai sekmētu mediācijas attīstību kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanai un tādējādi atslogotu tiesas no daudzajiem civilprocesiem, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 8.janvārī, konceptuāli atbalstīja jauno Mediācijas likuma projektu un saistītos grozījumus Civillikumā. Mediācija likumprojektā definēta kā strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Likums noteiks vienotus mediācijas pamatprincipus un pamatnoteikumus, skaidros jēdzienus, kas attiecas uz mediāciju, un noteiks prasības tiesas atvasinātai mediācijai. Saistībā ar mediāciju gan pastāv bažas, vai tās izmantošanu nekavēs izmaksas, kas būs jāsedz strīdā iesaistītajām pusēm. Deputāts Andrejs Judins (Vienotība) sēdē aicināja veidot tādu pakalpojumu, kas būtu pieejams visām iedzīvotāju grupām un veicinātu mediācijas izmantošanu, nevis izmaksu dēļ spiestu izmantot tiesvedības ceļu. Savukārt, atbildot uz deputātes Irinas Cvetkovas (SC) jautājumu par jaunā pakalpojuma ietekmi uz valsts budžetu, Tieslietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka Mediācijas padomi veido nevalstisko organizāciju pārstāvji, un ne tās uzturēšana, ne mediatoru apmācība un sertifikācija līdzekļus no valsts...

Pirmdien, 7. janvārī, valdības komitejas sēdē tiks skatīts likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kas paredz iespēju konfiscēt muitā nedeklarētu naudu, ja tās apjoms pārsniedz 10 000 eiro. Grozījumi ļaus veikt nedeklarētas skaidras naudas konfiskāciju Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ietvaros gadījumos, kad skaidra nauda (vairāk kā 10 000 EUR), šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, tiek ievesta ES muitas teritorijā vai izvesta no tās nedeklarējot vai nepatiesi deklarējot. Nedeklarētās skaidras naudas konfiskācija tiktu piemērota tikai tādā gadījumā, ja tā tiktu ievesta apzināti slēptā veidā, vai būtu pamatotas aizdomas, ka naudai ir nelegāla izcelsme. Patlaban Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz iespēju vien uzlikt līdz 200 latu soda naudu (ar grozījumiem tiek palielināts arī šīs soda naudas apjoms līdz maksimāli 500 latiem) nedeklarētās naudas ievedējam Eiropas Kopienas muitas teirtorijā, taču pašu naudu konfiscēt nedrīkst. Jaunie grozījumi izstrādāti, lai samazinātu iespēju, ka apritē nonāk nelegāli un noziedzīgi iegūtie līdzekļi, kas veicina narkotiku tirdzniecību, ieroču nelikumīgu tirdzniecību,...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātas sarakstos šonedēļ iekļautas 30 lietas. Tiesas sēdē izskatīs 27 apelācijas sūdzības, bet rakstveida procesā izskatīs trīs jautājumus par kļūdas labošanu. Informācija par atsevišķām lietām: * 8.janvārī paredzēts izskatīt Krievijas uzņēmuma ZAO "Mirra-M" apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2010.gada 11.novembra spriedumu, ar kuru apmierināta Vācijas uzņēmuma "Hager&Werken GBMH&CO" prasība par preču zīmes nelikumīgas izmantošanas izbeigšanu un Krievijas uzņēmumam ZAO "Mirra-M" noteikts aizliegums ievest, uzglabāt un realizēt Latvijas Republikā produkcijas, kas paredzētas zobu, mutes dobuma, lūpu un rīkles kopšanai ar apzīmējumiem "mirra" vai "mirra dent". Tāpat ar pirmās instances tiesas spriedumu noraidīta ZAO "Mirra-M" pretprasība pret Vācijas uzņēmumu "Hager&Werken GBMH&CO" par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu. (Lieta PAC-123/2013). * 10.janvārī atkārtoti apelācijas kārtībā tiks izskatīta prasība par kompensāciju saistībā ar prettiesisku personas brīvības nolaupīšanu un goda un cieņas aizskārumu. Prasītājs ar prasību tiesā vērsās 2007.gadā, lūdzot tiesu uzlikt par pienākumu atbildētājam Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai atsaukt 2002.gada...

Valsts policija informē, ka augstāks naudas sods par nereģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu, atbildība ikvienam par braukšanu ar neatbilstoša protektora dziļuma riepām, samazināts sods par luksofora papildsekcijas signāla neievērošanu - tie ir daži būtiskākie grozījumi, kas stājušies spēkā šogad. No 2013. gada 1. janvāra spēkā stājušies vairāki grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK). Likumā paaugstināts naudas sods par nereģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, līdzšinējo 20 latu vietā paredzot sodu no 40 līdz 100 latiem. Pienākums reģistrēt transportlīdzekli dažkārt netiek ievērots, tādējādi izraisot nepamatotus apgrūtinājumus iepriekšējiem īpašniekiem. Transportlīdzekļa nepārreģistrēšana ir ierasta prakse, lai, piemēram, izvairītos no sodiem, kas piemēroti par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Tāpat ar likuma grozījumiem noteikts mazāks naudas sods par luksofora papildsekcijas signāla neievērošanu, kas ir mazāk būtisks pārkāpums nekā aizliedzošā pamatsignāla neievērošana. Par braukšanu, ja papildsekcijā nav iedegts zaļās bultas signāls, mopēda vadītajam varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt sodu piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam - no 20 līdz 40...

Saeimas Preses dienests apkopojis un publicējis būtiskas un mazāk būtiskas likumu izmaiņas, kas stājušās spēkā no 2013. gada 1. janvāra: Samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis No 2013.gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme tiek samazināta no 25 uz 24 procentiem. Darbaspēka nodokļu reforma Latvijā tiek veikta ar mērķi Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darbavietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus. Likmes samazināšana likumā ir paredzēta arī nākamajos divos gados - no 2014.gada IIN likme tiks samazināta līdz 22 procentiem, bet 2015.gadā saruks līdz 20 procentiem. Minimālais vecāku pabalsts – Ls 100 Minimālais vecāku pabalsta apmērs pieaugs no 63 līdz 100 latiem, paredz grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Minimālā vecāku pabalsta paaugstināšana ir daļa no plašāka pasākumu kopuma demogrāfijas situācijas risināšanā, kas paredz, ka minimālais atbalsts visiem vecākiem, kas kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam, no nākamā gada būs 100 lati. Laulāties varēs arī brīvā dabā Stāsies spēkā...