TIESĪBAS

Konkurences padome (KP) par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodījusi kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanas uzņēmumu Rīgas brīvostā - SIA "Eko Osta". Nepamatoti atsakot sadarbību SIA "Corvus Company", kas sniedz atkritumu savākšanas pakalpojumus kuģiem, SIA "Eko Osta" izslēgusi to no kuģu radīto naftas atkritumu savākšanas tirgus Rīgas brīvostā, samazinot ostā ienākošo kuģu iespējas izvēlēties pakalpojuma sniedzēju. SIA "Eko Osta" piemērots naudas sods Ls 22 621,05 apmērā, kā arī tiesiskais pienākums atjaunot sadarbību ar SIA "Corvus Company", piemērojot nediskriminējošus un skaidri definētus sadarbības nosacījumus. No 2002.gada līdz 2009.gada beigām SIA "Corvus Company" bija noslēgts līgums ar SIA "Eko Osta" par no kuģiem savākto naftas produktu atkritumu nodošanu attīrīšanai. Savukārt 2010.gadā SIA "Eko Osta" atteicās šo līgumu pagarināt, kā vienīgo iemeslu minot to, ka pati SIA "Eko Osta" nav izstrādājusi kritērijus atkritumu pieņemšanai. Vienlaikus kritēriju neesamība nekalpoja par iemeslu analoģisku līgumu laušanai vai nepagarināšanai ar pārējiem uzņēmumiem, kas SIA "Eko Osta" joprojām nodod no kuģiem...

Saeima ceturtdien, 20.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas saskaņo procesuālo regulējumu ar jauno Krimināllikuma redakciju, kurā būtiski mainīta kriminālsodu politika. Ar likuma grozījumiem no trim mēnešiem uz 30 dienām tiek samazināts pieļaujamais apcietinājuma termiņš par kriminālpārkāpumu. Ņemot vērā, ka saskaņā ar jauno Krimināllikumu par kriminālpārkāpumu var piemērot brīvības atņemšanu, kas nav ilgāka par trim mēnešiem, nav samērīgi paredzēt, ka personu apcietinājumā var turēt maksimāli iespējamo soda termiņu. Likums nosaka konkrētus apcietinājuma termiņus nepilngadīgajiem. Iepriekš bija noteikts, ka tas nevar pārsniegt pusi no maksimālā iespējamā termiņa, kas atsevišķos gadījumos radījis neskaidrības apcietinājuma termiņa noteikšanā. Saskaņā ar jauno regulējumu par pamatu apcietinājumam varēs būt ne tikai pirmās instances tiesas spriedums, bet jebkuras instances spriedums, kurā piemērota brīvības atņemšana. Var būt situācija, kad pirmās instances tiesa personu attaisno, bet apelācijas kārtībā šīs spriedums tiek atcelts un tiek piemērota brīvības atņemšana. Tādēļ likumā jānosaka pamats apcietinājuma piemērošanai šādos gadījumos. Procesa virzītājam tiek paredzēts...

Saeima ceturtdien, 20.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā (LSIK), kas paredz no regulējuma izslēgt arestu, tā vietā saskaņā ar Krimināllikuma izmaiņām paredzot jaunu brīvības atņemšanas soda paveidu – īslaicīgu brīvības atņemšanu - un tā izpildes kārtību. Izmaiņas noteic, ka personas, kas notiesātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, turamas atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, tomēr atļauts tās iesaistīt garīgās aprūpes un resocializācijas pasākumos ar pārējiem notiesātajiem. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu maksimāli drošu un sociāli lietderīgu īslaicīgo brīvības atņemšanas izpildes gaitu, kas neradītu smagas sekas uz notiesātā turpmāko dzīvi pēc soda izciešanas. Likuma grozījumos noteikti arī tiesību ierobežojumi notiesātajiem ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Ņemot vērā īso laiku, ko šīs personas pavadīs brīvības atņemšanas iestādē, notiesātajiem ar īslaicīgu brīvības atņemšanu salīdzinājumā ar citiem notiesātajiem, noteikts mazāks tiesību apjoms, tomēr saglabājot iespējas īstenot būtiskākās cilvēktiesības. Attiecībā uz notiesāto nodarbināšanas vietu, noteikts izņēmums - šiem notiesātajiem atļauts strādāt tikai cietuma teritorijā. Minētais grozījums nodrošinās iespēju nodarbināt...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 13. decembrī ierosināja lietu „Par Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 733 „Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” 1. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 101. pantam, kā arī Valsts valodas likuma 6. panta pirmajai daļai un Ministru kabineta iekārtas likuma 31. pantam”. Apstrīdētā norma Apstrīdētā norma noteic prasības attiecībā uz valsts valodas zināšanu līmeni, paredzot, ka pašvaldības domes deputāta latviešu valodas zināšanām jābūt C līmeņa 1. pakāpē. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 101. pants: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.” Valsts valodas likuma...

Satversmes tiesa 19. decembrī pasludinājusi lēmumu lietā Nr. 2012‑03‑01 „Par likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 11. panta pirmās daļas un 25. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 77. un 78. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (turpmāk arī – Tautas nobalsošanas likums) 11. panta pirmā daļa: „Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.” Likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 25. panta pirmā daļa: „Ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai.” Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 1. pants: „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Satversmes 77. pants: „Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 17.decembrī nolēma apturēt tiesvedību Valsts SIA „Latvijas televīzija” (turpmāk – Latvijas Televīzija) pieteikuma lietā par Rīgas domes lēmuma atcelšanu, ar kuru pieteicējai uzlikts par pienākumu samaksāt nekustamā īpašuma nodokli par 2007.-2009.gadu. Senāts nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1.panta otrās daļas, ciktāl tā neietver sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, atzīšanu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 100.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no izdošanas brīža. Senāta ieskatā, apstāklis, ka likumdevējs likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” nav noteicis atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas īpašumam, kuru izmanto pieteicēja, rada pretrunu ar Latvijas Republikas Satversmes 100.panta pirmo teikumu, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Senāta ieskatā, likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrajā daļā bija jābūt iekļautai arī norādei uz sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tā kā sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi...

Satversmes tiesas 2. kolēģija14. decembrī ierosināja lietu „Par 2007. gada 1. novembra Maksātnespējas likuma 138. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. un 105. pantam”. Apstrīdētā norma Apstrīdētā norma bija spēkā līdz 2010. gada 1. novembrim. Tā noteica, ka lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu pieņem noslēguma kreditoru sapulce ne vēlāk kā mēnesi pēc bankrota procedūras pasākumu izpildes. Lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo balsstiesīgo kreditoru. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 92. pants: „Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.” Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 12. decembrī ierosināja lietu „Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētā norma Apstrīdētajā normā citastarp ir noteikts, ka mantas un dokumentus, kuri ir pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks un kuri atrasti aizturēšanas, personas mantu vai vietas apskates laikā, kā arī pārkāpuma konstatācijas brīdī, izņem LAPK norādīto institūciju vai šo institūciju pilnvarotas amatpersonas. Izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, bet, ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts LAPK 149.4 panta septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot šā panta sestajā daļā paredzēto pārkāpumu), līdz piemērotā naudas soda izpildei, institūcijas vai amatpersonas, kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 105. pantā ir noteikts: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 14. decembrī ierosināja lietu „Par Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumu Nr. 899 „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” 67.1 3. apakšpunkta (2010. gada 28. decembra redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Apstrīdētā norma noteic: „Veselības norēķinu centrs atsaka C sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču kompensāciju, ja [...] 67.1 3. sasniegts Veselības ekonomikas centra lēmumā par zāļu vai medicīnisko ierīču iekļaušanu C sarakstā noteiktais pacientu skaits.” Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Lietas fakti Pieteikuma iesniedzējas – Administratīvās rajona tiesas – tiesvedībā ir lietā, kurā persona ir pārsūdze Veselības norēķinu centra (VNC) lēmumu par atteikšanos kompensēt zāļu iegādes izdevumus. VNC lēmums ir pamatots ar apstrīdēto normu. Pieteikuma iesniedzēja pauž viedokli, ka apstrīdētā norma neatbilst vienlīdzības principam, jo tā lēmumu par zāļu iegādes kompensēšanu padarot...

Saeima ceturtdien, 13.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Krimināllikumā, kas paredz būtiski reformēt pašreizējo kriminālsodu politiku, sekmējot likumu ievērošanu un atturot notiesātos no atkārtotas nozieguma izdarīšanas. Jaunā Krimināllikuma redakcija stāsies spēkā 2013.gada 1.aprīlī. Likuma grozījumi paplašina soda piemērošanas mērķu kopumu, nosakot, ka soda mērķi ir arīdzan aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu un resocializēt sodīto personu. Rūpējoties par cietušajiem, tiesām būs daudz rūpīgāk jāvērtē, vai piespriestais sods nodrošina taisnīguma atjaunošanu. Tāpat liels uzsvars likts uz resocializācijas pasākumiem – sodīšana nav problēmas risinājums, ar noziegumu izdarījušo personu būs jāstrādā, lai palīdzētu tai atrast savu vietu sabiedrībā un tādējādi atturētu no jaunu noziegumu izdarīšanas. Likumā mainīta noziedzīgu nodarījumu klasifikācija un samazinātas brīvības atņemšanas sodu minimālās un maksimālās robežas. Tāpat tiek ieviests jauns brīvības atņemšanas soda paveids – īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem. Šāds sods paredzēts par noziedzīgu nodarījumu, kas klasificējams kā kriminālpārkāpums. Vienlaikus paredzēta daudz plašāka brīvības atņemšanai...

Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins deviņu minūšu garajā videosižetā skaidro vakar, 13. decembrī, pieņemto grozījumu Krimināllikumā būtību un ietekmi uz sabiedrību. Visi grozījumi izstrādāti, lai efektīvāk aizstāvētu sabiedriskās intereses., apgalvo ar likumprojekta izstrādi atbildīgās Saeimas komisijas pārstāvis. Par smagu noziegumu izdarīšanu arī turpmāk jau ar pirmo reizi varēs tik piespriests mūža ieslodzījums. Tāpat nosacīti sodītos varēs iesaistīt piespiedu darbos. Par šiem un citiem jaunumiem uzziniet videosižetā: Video: Saeimas kanceleja

Piektdien, 14. decembrī, notiks konference par civilprocesa aktuālajiem jautājumiem. To būs iespējams skatīties tiešraidē Latvijas Universitātes mājaslapā, sākot no plkst. 9.00. Konferences galvenās tēmas būs starptautiskais civilprocess, intelektuālais īpašums, prasības nodrošinājums, plānotie grozījumi Civilprocesa likumā, pierādīšanas problemātika, apelācijas un kasācijas instances problemātika. Ar priekšlasījumiem konferencē uzstāsies Latvijas Universitātes, Rīgas Juridiskās augstskolas un Rīgas Stradiņa Universitātes mācībspēki, Latvijā vadošo zvērinātu advokātu biroju partneri un zvērināti advokāti, kā arī Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Konference notiks Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 21. auditorijā, 3.stāvā, Raiņa bulvārī 19. Lektoru konferences materiāli būs pieejami konferences norises vietā un Tieslietu ministrijas mājaslapā. Konferenci organizē Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un zvērinātu advokātu birojiem – „BDO Zelmenis & Liberte”, „Kalniņa, Lapsa un partneri”, „Amber Law” un „O.Cers & J.Jurkāns”.

Trešdien, 12.decembrī, Rīgā notika Iekšlietu ministrijas organizēta starpinstitūciju sanāksme par darbaspēka ekspluatācijas novēršanu, kurā eksperti diskutēja par nepieciešamību pilnveidot normatīvos aktus, lai novērstu cilvēktirdzniecību un darba ekspluatācijas gadījumus un pastiprinātu darba devēju atbildību par cilvēku ekspluatēšanu. Sanāksmes mērķis ir izveidot neformālu sadarbības tīklu starp kompetentajām valsts un pašvaldības iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, tādējādi stiprinot sadarbību un veidojot stingru valsts nostāju cilvēktirdzniecības novēršanā un cilvēktirdzniecības upuru identificēšanā. Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs norādīja, ka darba ekspluatācijas identificēšana un izmeklēšana ir atkarīga no vienotas izpratnes par kritērijiem, kas norāda uz to, ka cilvēks ticis ekspluatēts. "ANO un Eiropas Padomes valstu prakse norāda uz to, ka darba ekspluatācijas identificēšanu ietekmē attiecīgas valsts sociālie un ekonomiskie apstākļi (piemēram, augsts bezdarbs), kuros cilvēki spiesti piekrist tādiem nodarbinātības apstākļiem, kas rupji pārkāpj to cilvēktiesības. Līdz ar to darba ekspluatācijas efektīva apkarošana ir iespējama tikai balstoties uz starpinstitūciju sadarbību un kompetences izpratni," atzina D. Trofimovs. Sanāksmē...

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns kā Latvijas delegācijas vadītājs vakar devies uz Parīzi, lai piedalītos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development – OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas sanāksmē, kas ilgs līdz 14. decembrim. Tieslietu ministrs savā uzrunā 11.decembrī informēs par panākto progresu darba grupas sniegto rekomendāciju ieviešanā nacionālajā līmenī, proti, par attiecīgo grozījumu izstrādi Krimināllikumā, pilnveidojot regulējumu, kas vērts uz cīņu ar korupcijas noziegumiem. Tāpat ministrs informēs par attiecīgo OECD darba grupas ieteikto grozījumu virzību uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Kā Latvijas valdības pārstāvis ministrs personīgi apliecinās valdības apņemšanos un skaidri nospraustos mērķus veidot Latvijā efektīvu sistēmu cīņā ar korupciju gan no tiesiskā regulējuma kvalitātes, gan no tā piemērošanas viedokļa. Tāpat Jānis Bordāns uzsvērs Latvijas atbildīgo iestāžu, tostarp Tieslietu ministrijas, gatavību aktīvi iesaistīties OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas darbā, piedaloties diskusijās par lēmumu virzībām, tādējādi sniedzot Latvijas valdības ieguldījumu pretkorupcijas cīņā starptautiskajā līmenī....

Saeimas Juridiskā komisija izstrādājusi vērienīgus grozījumus Krimināllikumā ar mērķi mīkstināt sodu politiku un samazināt cietumnieku skaitu Latvijā, kā arī resocializēt sodītās personas un aizsargāt sabiedrības drošību. Krimināllikuma pašreizējā redakcija ir saglabājusi daudzas padomju laika sodu sistēmas iezīmes, piemēram, tas paredz ļoti bargus sodus par mantiskiem noziegumiem, kā arī plašu brīvības atņemšanas piemērošanu. Tādējādi Latvija starp 48 Eiropas valstīm ir otrajā vietā pēc ieslodzīto skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Kriminālsodu politikas reforma ar laiku ļaus samazināt ieslodzījuma vietu noslodzi. Tas ir svarīgi, ņemot vērā, ka no visiem soda veidiem tieši brīvības atņemšanas nodrošināšana nodokļu maksātājiem izmaksā visvairāk. Likuma grozījumi paredz paplašināt soda piemērošanas mērķu kopumu, nosakot, ka soda mērķi ir arīdzan aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu un resocializēt sodīto personu. Patlaban likums definē tikai divus soda mērķus - sodīt personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Likumprojekts paredz samazināt...