TIESĪBAS

Tiesībsarga birojs 28. janvārī izplatījis paziņojumu, ka Latvijas valdība maldinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesu, sev par labu sagrozot Tiesībsarga biroja sniegto informāciju lietā „Mihailovs pret Latviju” par būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem Valsts sociālās aprūpes centrā. Tiesībsargs ir vērsies pie ministru prezidenta ar prasību izvērtēt atbildīgo darbinieku rīcību. Valdības rīcībā bija tiesībsarga sniegta informācija par būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem Valsts sociālās aprūpes centros, tajā skaitā arī saistībā ar tiesā izskatāmo gadījumu lietā „Mihailovs pret Latviju”. Tā vietā valdība esot informējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT), ka tiesībsargs nav konstatējis nekādus pārkāpumus, ziņo Tiesībsarga birojs. Ministru kabineta pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās 2011.gada 7.decembrī lūdza Tiesībsarga biroju sniegt informāciju saistībā ar Genādija Mihailova iesniegumu ECT par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas iespējamiem pārkāpumiem Latvijā. Kā savā vēstulē norādīja valdības pārstāvis, informācija nepieciešama, lai varētu sagatavot kvalitatīvus komentārus atbildei uz iesniedzēja sūdzībām. Tiesībsarga birojs 2011.gada 13.decembra vēstulē informēja gan par konstatētiem konkrētiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret G.Mihailovu, gan arī...

Otrdien, 22.janvārī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas projektu. Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijā piedāvāti risinājumi, kā padarīt administratīvās atbildības regulējumu pēc iespējas vieglāk piemērojamu, vienkāršāku, vienlaikus nodrošinot ātrāku, efektīvāku administratīvo sodu procesu un soda neizbēgamības principa īstenošanu, tā koncepcijas mērķi skaidrojis tieslietu ministrs J.Bordāns. Tieslietu ministrija Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijā piedāvā atteikties no administratīvā aresta, jo tas nav uzskatāms par adekvātu sodu administratīvo sodu sistēmā. Administratīvais arests ir sarežģīti administrējams un dārgs. Tāpat tas nepamatoti noslogo tiesas, jo tām ir jādarbojas ārpus savas kompetences kā sākotnējai iestādei, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas un piemērojot administratīvo sodu, nevis īstenojot tiesu varas funkcijas. Turpmāk paredzēts atteikties no aresta, paredzot naudassodu. Atsevišķos gadījumos, ja pārkāpuma raksturs to pieprasīs, naudas soda apmērs varētu tikt palielināts, lai kompensētu soda bardzības samazināšanos, tomēr katrs gadījums būs jāvērtē atsevišķi. Koncepcijā tiek piedāvāts, gan soda izpildes veicināšanai piemērot sodītajai personai dažādus publisko pakalpojumu saņemšanas...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 22.janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Civillikumā un vairākos citos likumos, kas paredz izmaiņas mantojuma tiesību regulējumā, to modernizējot un risinot problēmas pašreizējā kārtībā, kas skar laulāto, radinieku un adoptēto mantojumus, testamenta formas un mantojuma aizgādnību. Likumprojekts paredz publiska testamenta sagatavošanas procesā atteikties no lieciniekiem un iespējas to sagatavot pie konsula. Lasīt un rakstīt nepratējiem būs iespēja sagatavot tikai publiskus testamentus. Pašreizējais regulējums noteic, ka publiskos testamentus taisa pie notāra, bāriņtiesā vai pie Latvijas konsula ārzemēs. Plānots precizēt privāta testamenta institūtu, nosakot, ka tas mantojuma atstājējam pašam jāuzraksta un jāparaksta. Tāpat paredzēts atteikties no priviliģētajiem testamentiem. Priviliģētais testaments nozīmē - mantojuma atstājējs ārkārtēju apstākļu dēļ savu pēdējo gribu ir izteicis mutiski. Likumprojekts atvieglos mantojuma aizgādnības nodibināšanu, paredzot atteikties no tiesas līdzdalības šajā procesā. Turpmāk iesniegumu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam būs jāiesniedz zvērinātam notāram, paredzot, kāda informācija jānorāda minētajā iesniegumā un kādi dokumenti jāpievieno. Kā norāda likumprojekta autori, pašreizējais regulējums ir...

Juridiskās palīdzības administrācija ir apkopojusi 2012.gada darbības rezultātus par valsts kompensāciju izmaksu cietušajiem un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu. 2012.gadā valsts kompensācijās izmaksāti 190000,00 latu, juridiskās palīdzības nodrošināšanai kriminālprocesos, civillietās un administratīvajās lietās – 710999,00 latu. Salīdzinājumā ar 2011.gadu, 2012.gadā par 22,8% ir palielinājies valsts kompensācijas pieprasījumu skaits (saņemti 560 pieprasījumi). Ir samazinājies lēmumu par atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju skaits un palielinājies lēmumu par valsts kompensācijas izmaksu skaits. 38,6% gadījumu lēmumi par valsts kompensācijas izmaksu pieņemti sakarā ar cietušajiem nodarītajiem vidēja smaguma miesas bojājumiem, bet 24,1% - sakarā ar nodarītajiem smagiem miesas bojājumiem. 23,9% gadījumu valsts kompensācijas izmaksātas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve, savukārt 13,4% - sakarā ar personas aizskartu dzimumneaizskaramību. 13,4% gadījumu valsts kompensācija izmaksāta noziedzīgo nodarījumu rezultātā cietušajām nepilngadīgajām personām vai viņu pārstāvjiem. No tiem 81,3% gadījumu pieņemti lēmumi par valsts kompensācijas izmaksu dzimumnoziegumos cietušajiem. Salīdzinājumā ar 2011.gadu, 2012.gadā par 14,1% ir samazinājies pieteikumu skaits...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātas sarakstos šonedēļ iekļautas 74 lietas. Tiesas sēdē izskatīs 15 apelācijas sūdzības, vienu pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu un vienu jautājumu par ekspertīzes nozīmēšanu. 17 lietās būs sprieduma pasludināšana. Rakstveida procesā izskatīs 37 blakus sūdzības un divus pieteikumus par kļūdas labošanu. AT Krimināllietu tiesu palāta tiesas sēdē paredzējusi iztiesāt piecas lietas. Trīs lietās saņemtas apsūdzēto vai viņu aizstāvju iesniegtas apelācijas sūdzības un divās lietās - gan prokurora apelācijas protests, gan apsūdzētā apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas nolēmumiem. AT Senāta Administratīvo lietu departaments mutvārdu procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības un vienu pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Rakstveida procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības un astoņas blakus sūdzības. Astoņās lietās būs pieejami nolēmumi iepriekš tiesas sēdēs izskatītās lietās. Senāta Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas lietas. Četrās lietās Senāts izskatīs apsūdzēto vai viņu aizstāvju iesniegtas kasācijas sūdzības, trīs lietās saņemts prokurora kasācijas...

Bezmantinieku mantas atsavināšana no valsts iestāžu pārraudzības turpmāk tiks nodota zvērinātu tiesu izpildītāju pārziņā, paredz Saeimas ceturtdien, 17.janvārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi vairākos likumos. Pieņemtie grozījumi Civillikumā, Tiesu izpildītāju likumā un Notariāta likumā efektivizēs bezmantinieku mantas atsavināšanu, uzskata likumprojekta autori. Tas nepieciešams gadījumos, kad pēc fiziskas personas nāves mantinieki atsakās no mantojuma, jo tas apgrūtināts ar parādsaistībām, kas pārsniedz mantojuma vērtību, un šādu gadījumu skaits pēdējā laikā pieaug. Šādi īpašumi – nami, zeme, kapitālsabiedrību daļas - piekrīt valstij, un patlaban īpašumus pārņem valsts iestādes, lai tos atsavinātu un varētu norēķināties ar kreditoriem. Kā norāda likumprojekta autori, jaunais regulējums nodrošinās, ka bezmantinieku manta tiks atsavināta ātrāk un ar zemākām izmaksām un to veicinās konkurence starp tiesu izpildītājiem. Kreditoriem būs iespēja atgūt aizdotos līdzekļus, bet tirgū atgriezīsies īpašumi, kas patlaban ir izņemti no apgrozības. Tāpat piedāvātie grozījumi uzlabos arī kreditoru prasību apmierināšanu – tiesu izpildītājs izsolē gūtos ieņēmumus sadalīs starp tiem kreditoriem, kuri uz...

Lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanai, Saeima ceturtdien, 17.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauno Mediācijas likuma projektu. Mediācija likumprojektā definēta kā strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Likums noteiks vienotus mediācijas pamatprincipus un pamatnoteikumus, skaidros jēdzienus, kas attiecas uz mediāciju, un noteiks prasības tiesas atvasinātai mediācijai. Paredzēts, ka kriminālprocesā mediācijas izmaksas segs valsts, savukārt civiltiesisko strīdu gadījumā mediācijas pakalpojumu izmaksas regulēs tirgus un tās segs pašas strīdā iesaistītās puses. Iepriekš, izskatot likumprojektu atbildīgajā Juridiskajā komisijā, tika paustas bažas, ka papildu izmaksas varētu atturēt puses no strīdu risināšanas mediācijas ceļā. Tāpēc jāveido tāds pakalpojums, kas būtu pieejams visām iedzīvotāju grupām un veicinātu mediācijas izmantošanu, nevis izmaksu dēļ spiestu izmantot tiesvedības ceļu. Jaunais likumprojekts paredz trīs mediācijas modeļus. Tīro mediāciju veiks mediators ārpus tiesas procesa ― tas paredz brīvu konkurenci mediatoru starpā, kas nosaka arī...

Saeima ceturtdien, 17.janvārī, skatīs 22 jautājumus, starp tiem paredzēts arī balsojums galīgajā lasījumā par jaunu regulējumu bezmantinieka mantas pārņemšanai, kas paredz bezmantinieku mantas atsavināšanas funkciju nodot zvērinātu tiesu izpildītāju pārziņā, tādējādi efektivizējot atsavināšanas procesu un atbrīvojot valsts iestādes no tām neraksturīgām funkcijām. Saeima lems arī par konceptuālu atbalstu Mediācijas likumprojektam, kas veicinās civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinās mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanai. Mediācijas ieviešana ir daļa no pasākumu kopuma, lai atslogotu tiesas un paātrinātu lietu izskatīšanu. Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kas paredz noteikt rajona (pilsētas) tiesnesim izmaksāt valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, ja ierosināta disciplinārlieta vai uzsākts kriminālprocess un viņš atstādināts no amata. Tāpat grozījumi paredz pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma noteikšanu, paredzot dažādu instanču tiesnešiem vienotu amata pildīšanas maksimālo vecumu. Cita starpā grozījumi paredz arī publiskot atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus, publicējot tos internetā. Savukārt, lai...

Maksātnespējas administrācijas speciālisti ir uzsākuši darbu pie priekšlikumu izstrādes administratoru ieteikšanas sistēmas pilnveidošanai, informē Tieslietu ministrija. Tas nepieciešams, lai noraidītu šaubas par pašreizējās sistēmas efektivitāti. Maksātnespējas administrācija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izvēlas un iesaka tiesai administratora amata kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam, juridiskās personas maksātnespējas procesam un fiziskās personas maksātnespējas procesam. Šobrīd spēkā esošais regulējums noteic, ka administratora amata kandidātu izvēlas un iesaka, izveidojot piecus atsevišķus administratora amata pretendentu sarakstus (rindas) atbilstoši attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijai. "Lai arī rindu sistēma nodrošina objektīvu un vienlīdzīgu administrējamo subjektu sadalījumu starp administratoriem, sabiedrībā izskanējušas šaubas, vai esošā sistēma nodrošina arī nejaušu administratora kandidāta izvēli. Līdz šim neesam konstatējuši nevienu gadījumu, kas liktu apšaubīt rindu sistēmas darbības caurskatāmību, vai arī iespēju rindu ietekmēt. Tomēr jebkuras mazākās šaubas ir nepieciešams kliedēt, tādējādi paaugstinot uzticību tiesiskai un godīgai valsts pārvaldei kopumā. Tā kā rindu sistēmu nav iespējams ietekmēt, atsevišķos gadījumos esam konstatējuši norādes par centieniem rindu sistēmu izmantot,...

Juridisko zinātņu doktors Uldis Krastiņš sadarbībā ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentu un Judikatūras nodaļu izpētījis 77 Latvijas pirmās instances tiesās izskatīto krimināllietu nolēmumus, kuros noziedzīgi nodarījumi kvalificēti atbilstoši Krimināllikuma (KL) 210. pantam. Pētījums veikts, lai novērstu atšķirīgu prokuratūras un tiesu praksi Krimināllikuma piemērošanā krimināllietās par kredītu un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. Tiesu prakses analīze veikta saistībā ar kredītiem, ko bankas izsniegušas kredīta ņēmējiem, taču par noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumiem izdarītie secinājumi lielā mērā attiecināmi arī uz subsīdiju un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu. Problēma aktualizēta pēc ģenerālprokurora ierosinājuma un secinājumiem, kas izdarīti, izpētot krimināllietas apsūdzībā saskaņā ar Krimināllikuma 210. pantu, kas izskatītas tiesās 2010. gadā un 2011. gada pirmajos astoņos mēnešos un kurās spriedumi stājušies likumīgā spēkā. No izpētes materiāliem redzams, ka pastāv dažāda tiesu prakse, saskaņā ar KL 210. pantu kvalificējot noziedzīgus nodarījumus, kas izpaudušies kā kredīta negodprātīga saņemšana vai izmantošana, kopībā ar KL 275. pantu par dokumentu viltošanu...

Pirmdien, 14. janvārī, Ministru kabineta komitejā tiks skatīts jauns Tiesu ekspertu likuma projekts . Par pamatu tam ņemts pašreizējais Tiesu ekspertu likuma regulējums, novēršot tajā konstatētās nepilnības. Likumprojekts papildina to subjektu loku, kuri ir tiesīgi veikt tiesu ekspertīzi - tajā paredzēts, ka tiesu ekspertīzi varēs veikt gan valsts, gan privātie, gan pieaicinātie ārvalstu tiesu eksperti. Likumprojekts precizē tiesu ekspertu reģistra darbības tiesisko regulējumu, tajā skaitā reģistrā iekļaujamās ziņas. Tāpat likumprojektā tiek noteikts, ka no reģistra dzēš informāciju par tiesu ekspertu, kuram izsniegtā tiesu eksperta sertifikāta darbība izbeigta. Likumprojekts noteic, ka tiesu ekspertīžu metožu reģistru veido un uztur Tiesu ekspertu padome. Pēc personas pamatota pieprasījuma saņemšanas Tiesu ekspertu padome nodrošinās personai iespēju iepazīties ar reģistrētajām tiesu ekspertīzes metodēm, iepriekš saskaņojot ar iestādi vai personu, kura iesniegusi metodi reģistrācijai. Likumprojekts precizē tiesu eksperta kandidātam profesionālajā jomā izvirzāmās prasības. Vienlaikus atzīstams, ka speciālajos likumos noteiktām specialitātēm, ņemot vērā to specifiku, var tikt paredzētas stingrākas prasības,...

Satversmes tiesas 1. kolēģija11. janvārī ierosināja lietu „ Par Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Satversmes 92. panta pirmais teikums paredz: „Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Apstrīdētajā normā ir noteikts, ka Augstākās tiesas Senāta senatoru kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja tai nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un ja izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā, turklāt šādas tiesības senatoru kolēģijai ir gadījumā, ja iesniegtā kasācijas sūdzība pat formāli atbilst noteiktajām prasībām un ja apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi kādu no Civilprocesa likuma noteiktajiem procesuālajiem pārkāpumiem. Pieteikuma iesniedzēja – Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienība – norāda, ka tā ir risinājusi tiesā civiltiesisku strīdu. Senāts, saņemot pieteikuma iesniedzējas kasācijas sūdzību, ir pieņēmis lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. Senāta lēmums ir pamatots ar apstrīdēto normu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma nepamatoti ierobežo Satversmē noteiktās tiesības...

Policija un vairākas citas valsts iestādes turpmāk varēs ar informācijas sistēmu starpniecību iegūt nepilngadīgas personas ģimenes ārsta vai pediatra kontaktinformāciju. To paredz Saeimā ceturtdien, 10.janvārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pacientu tiesību likumā. Operatīva piekļuve šādai informācijai nepieciešama nepilngadīgās personas interesēs, piemēram, lai nodrošinātu aizturētas nepilngadīgas personas tiesības uz speciālista klātbūtni pārrunās ar viņu, vai arī nodrošinātu apstākļus bērna īpašo vajadzību apmierināšanai. Tiesības iegūt informāciju par ģimenes ārstu tiešsaistē būs Valsts policijai, pašvaldības policijai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, Valsts probācijas dienestam, bāriņtiesai, sociālajam dienestam, sociālās korekcijas izglītības iestādes ārstniecības personai un ieslodzījuma vietas ārstniecības personai. Šādu iespēju gan varēs izmantot tikai gadījumos, kad nebūs iespējams ar vecāku vai citu likumisko pārstāvju starpniecību vai no paša nepilngadīgā noskaidrot informāciju par nepilngadīgā veselību. Grozījumi paredz arī to, ka termiņš, kurā likumā noteiktām iestādēm vispārējā kārtībā ir tiesības saņemt informāciju par pacientu, tiek saīsināts no 10 uz piecām dienām. Šī informācija sniedzama pēc rakstveida...

Gan advokāti, gan prokurori varēs pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem, un iesniegt tos tiesas izmeklēšanas laikā kā papildu pierādījumus, paredz Saeimas ceturtdien, 10.janvārī, galīgajā lasījumā pieņemtais grozījums Kriminālprocesa likumā. Likuma grozījumi nepieciešami, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un nodrošinātu iespēju aizstāvim un prokuroram iespēju iesniegt papildu pieradījumus tiesas izmeklēšanas laikā. Pieņemtie grozījumi likumā sekmēs lietu par koruptīvo, ekonomisko un finanšu noziedzīgo nodarījumu, tostarp pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un amatnoziegumu iztiesāšanu, norāda likumprojekta autori.

Saeimas Juridiskajā komisijā trešdien, 9.janvārī, pabeigts darbs pie grozījumu likumā „Par tiesu varu” otrā lasījuma redakcijas un citstarp tajā atbalstīts priekšlikums, kas paredz, ka, ja pret rajona (pilsētas) tiesnesi ierosināta disciplinārlieta vai uzsākts kriminālprocess un viņš atstādināts no amata, viņam izmaksās valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. „Gadījumi, kad noziegumos apsūdzēts tiesnesis ik dienu nāk uz darbu, faktiski nestrādā, bet turpina saņemt pilnu algu, rada pamatotu sabiedrības neizpratni un ir mulsinoši arī pašiem tiesnešiem. Šis ir pirmais solis, lai valstī noteiktu vienotus principus ― cik līdzekļu var saņemt šādas atstādinātas amatpersonas,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Komisijas deputāti piekrita Tieslietu ministrijas apsvērumam, ka šāda pieeja būtu attiecināma arī uz Satversmes tiesas tienešiem un prokuroriem, un uzdeva ministrijai divu nedēļu laikā sagatavot nepieciešamos grozījumu projektus attiecīgajos likumos. Komisijas atbalstītā likumprojekta redakcija paredz, ka tiesnesis uz atstādināšanas laiku pēc tieslietu ministra norīkojuma var strādāt Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā. Deputāti vēl vērtēs, vai...