TIESĪBAS

Satversmes tiesa ierosina lietu par tiesu izpildītāju amata atlīdzības segšanu no valsts budžeta līdzekļiem
Satversmes tiesa ierosina lietu par tiesu izpildītāju amata atlīdzības segšanu no valsts budžeta līdzekļiem
Satversmes tiesas 2.kolēģija 15.novembrī ir ierosinājusi ietu "Par Civilprocesa likuma 567. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības segšanu no valsts budžeta gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam un Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumu Nr. 670 "Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību" 8., 9., 10., 11. un 12.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam". Apstrīdētās normas Civilprocesa likuma 567. panta trešā daļa: "Gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem." Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumu Nr. 670 (turpmāk - Noteikumi) 8.-12. punkts noteic piedziņas izdevumu apmaksu. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 107. pants: "Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju...
Atbalsta stingrākas prasības ieroču atļauju saņemšanai, būs nepieciešama psiholoģisko īpašību pārbaude
Atbalsta stingrākas prasības ieroču atļauju saņemšanai, būs nepieciešama psiholoģisko īpašību pārbaude
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 20.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā, kas noteiks stingrākas prasības ieroču atļauju saņemšanai un ieroču nēsāšanai. Likumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu par veselības un psiholoģisko īpašību pārbaudi ieroču glabāšanai un izmantošanai. Ieroču atļauju pretendentiem un ieroču īpašniekiem būs jāiziet ne tikai veselības, bet arī atsevišķu psiholoģisko īpašību pārbaude. Veselības pārbaudi veiks ārstniecības iestādē izveidota speciāla komisija vai ģimenes ārsts, bet psiholoģisko īpašību pārbaudi - sertificēts psihologs. Grozījumi paredz ieroču nēsāšanas atļaujas izsniegt noteiktam termiņam - 10 gadiem. Likumprojekta autori norāda, ka atgriešanās pie šāda kārtības ļaus policijai atkārtoti izvērtēt šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas nepieciešamību. Pašlaik ieroča glabāšanas, nēsāšanas un ieroču kolekcijas atļaujas izsniedz uz nenoteiktu laiku. Paredzētas izmaiņas arī ieroču atļaujas izsniegšanas aizliegumā, piemēram, atļauju nedrīkstēs izsniegt ne tikai personām, kuras tiek turētas aizdomās par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, bet arī par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu. Lai novērstu...
Augstākās tiesas Senāts skata lietu par pārmaksātā PVN atmaksas kārtību
Augstākās tiesas Senāts skata lietu par pārmaksātā PVN atmaksas kārtību
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 16.novembrī kopsēdē izskatīja pieteicējas - Daugavpils pilsētas SIA "Mednis" kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību atzīts par tiesisku un pamatotu. Iepriekš Senāts lietu kopsēdē skatīja pērn septembrī un tad Senātam radās šaubas, vai Latvijas normatīvajos aktos paredzētās iestādes tiesības atlikt nodokļa pārmaksas atmaksu atbilst Eiropas Savienības normatīvajos aktos paredzētajam iestādes pienākumam atmaksāt nodokļa pārmaksu saprātīgā termiņā. Lai gūtu skaidrību, Senāts apturēja tiesvedību lietā un uzdeva prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai, kura Senāta šaubas atzina par pamatotām. Proti, tā atzina, ka atmaksas atlikšanas laiks, kurš var ilgt pat vairāk nekā gadu, nav saprātīgs. 16. novembra tiesas sēdē Senāts uzklausīja pieteicējas un atbildētājas pārstāvjus un, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 346.pantam noteica, ka Senāta nolēmums būs pieejams 17.decembrī. Pieteicēja - Daugavpils pilsētas SIA "Mednis" lūdza Valsts ieņēmumu dienestu atmaksāt pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu, tomēr minētais...
Par mantiska rakstura prasībām virs 1500 latiem tiesā būs jāmaksā palielināta valsts nodeva
Par mantiska rakstura prasībām virs 1500 latiem tiesā būs jāmaksā palielināta valsts nodeva
Saeima vakar, 15. novembrī, otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, paredzot palielināt valsts pamatbudžetā iemaksājamo nodevu tiesvedībās par mantiska rakstura prasībām un sekmējot maksājamās valsts nodevas samērošanu ar procesā iesaistītās personas prasības summu. Kā iepriekš norādīja Tieslietu ministrija (TM), ar grozījumu palīdzību tiks veidota nopietnāka sabiedrības attieksme pret tiesāšanos, samazinot to gadījumu skaitu, kad personas nepārdomāti sniedz nepamatotas sūdzības, gan vilcinot laiku, gan izmantojot vēršanos tiesā personisko attiecību skaidrošanai. Pašlaik lietās par mantisku prasību līdz 1000 latiem iemaksājamā valsts nodeva veido 15% no prasības summas, savukārt lietās par prasību virs 100 000 latu valsts nodevas procentuālā daļa ir tikai 0,3%. Prasībās virs 500 000 latu nodeva ir tikai 0,05% no prasības summas, kas ir 50 vai pat 300 reižu mazāk nekā prasībā līdz 1000 latiem. Likumprojekts paredz, ka prasībām līdz 1500 latiem valsts nodeva paliks nemainīga - 15% no prasības. Savukārt prasībām no 1501 līdz 5000 latu valsts nodeva būtu...
Pārņems ES direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos
Pārņems ES direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos
Vakar, 15. novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Civillikumā, kuri paredz nacionālajā tiesību sistēmā pārņemt Eiropas Savienības direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (Direktīva), informē Tieslietu ministrija. Pašreiz parādnieka un kreditora nokavējumu nenošķir atkarībā no noslēgtās saistības veida, bet tam ir vispārējs regulējums. Savukārt Direktīva paredz sevišķus nosacījumus attiecībā uz nokavējumu šādos līgumos - par preču piegādi, pirkumu vai pakalpojumu sniegšanu. Ievērojot, ka Direktīva diferencē nokavējuma un likumisko procentu prasīšanas mehānismu, kā arī norēķinus atkarībā no tā, vai parādnieks ir privāto tiesību subjekts, piemēram, individuālais komersants vai kapitālsabiedrība, vai publisko tiesību subjekts – valsts un pašvaldību iestāde. Tāpat jāatzīmē, ka Direktīvas izpratnē arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības ietilpst publisko tiesību subjekta jēdzienā. Līdz ar to, pārņemot Direktīvas prasības, Civillikumā ir ieviesta publiskas personas definīcija. Direktīva paredz, ka līgumos, kur parādnieks ir publiska persona, atlīdzības samaksas termiņš nedrīkst pārsniegt 30 dienas. Savukārt, ja līgumā...
Lems par normatīvo regulējumu saskaņošanu maksātnespējas un bankrota procedūrām
Lems par normatīvo regulējumu saskaņošanu maksātnespējas un bankrota procedūrām
Saeima ceturtdien, 15. novembrī, lems par likumprojektu "Grozījumi Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumā", kas izdara likumā nepieciešamās izmaiņas, saskaņojot to ar Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma normām un tādējādi harmonizējot normatīvo regulējumu maksātnespējas jomā. Grozījumi paredz izslēgt no likuma vairākas normas. Viena no tām ir norma par maksātnespējas iestāšanās dienas noteikšanu. Šāda norma likumā vairs nav nepieciešama, jo Maksātnespējas likums vairs neparedz juridiskās personas maksātnespējas procesa ierosināšanas stadiju un Civilprocesa likumā ir notikusi atteikšanās no tiesas pienākuma noteikt maksātnespējas iestāšanās dienu, paredzot, ka maksātnespējas iestāšanās diena ir maksātnespējas procesa pasludināšanas diena. Lieka likumā kļuvusi arī norma par to, ka, gadījumos, kad krimināllietas ietvaros ir uzlikts arests mantai, tiesa, kas ierosina maksātnespējas lietu, nelemj jautājumu par kredīt­iestādēs parādnieka kontos esošo naudas līdzekļu, viņam piederošo publiskā apgrozībā esošo vērtspapīru un pamatlīdzekļu apķīlāšanu. Šādai normai vairs nav juridiskās noslodzes, jo ir mainījies juridisko personu maksātnespējas procesa tiesiskais regulējums un ar Maksātnespējas likuma stāšanos spēkā ir...
Tieslietu ministrija un LTRK parakstījušas sadarbības līgumu uzņēmējdarbības tiesisko pamatu stiprināšanai
Tieslietu ministrija un LTRK parakstījušas sadarbības līgumu uzņēmējdarbības tiesisko pamatu stiprināšanai
Pūķu dekori uz LTRK centrālā biroja ēkas Valdemāra 35. Foto: I. Kubliņš, Plz.lv, PhotoRiga.comPiektdien, 9.novembrī, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) unTieslietu ministrija (TM) parakstīja sadarbības vienošanos, kas paredz uzņēmējdarbības tiesisko pamatu stiprināšanu. Vienošanās līgumu LTRK vārdā parakstīja biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, TM – ministrs Jānis Bordāns. Līdz šim LTRK un TM ir veiksmīgi sadarbojusies, kā rezultātā ir identificēti abu pušu prioritārie sadarbības virzieni: reiderisma problemātikas risināšana, šķīrējtiesu regulējuma pilnveide, mediācija un komercstrīdu izskatīšanas ātruma uzlabošana tiesās. Vienošanās par sadarbību turpmāk būs kā institucionāls pamats, kas nostiprinās esošo sadarbību un būs par pamatu kopīgam darbam nākotnē arī citās jomās. Līdz ar vienošanās noslēgšanu atrunāta kārtība, kādā LTRK pārstāvji tiek nominēti dalībai TM veidotajās darba grupās, konsultatīvajās padomēs un citās koleģiālās institūcijās, sniedz atzinumus un praktiķu viedokļus par ministrijas izstrādātajiem politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektiem u.c. jautājumiem. LTRK un TM vienojas arī par sadarbību kopīgu semināru, diskusiju un...
Saskaņošanai nodots noteikumu projekts, kas paredz kārtību, kādā tiks licencēti parādu piedzinēji
Saskaņošanai nodots noteikumu projekts, kas paredz kārtību, kādā tiks licencēti parādu piedzinēji
Likumā „Parādu ārpustiesas atgūšanas likums”, kas ceturtdien, 8. novembrī, tika galīgajā lasījumā pieņemts Saeimā, paredzēts, ka parādu piedzinējiem turpmāk būs jāsaņem darbības licence. Ekonomikas ministrija jau izstrādājusi un 8. novembrī starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz, izmanto, pārreģistrē, aptur un anulē speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanai un maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju, kā arī prasībām parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam speciālās atļaujas (licences) saņemšanai". Plānots, ka MK noteikumu projekts stāsies spēkā līdz 2013.gada 1.februārim, savukārt līdz 2013.gada 1.maijam parādu piedzinējiem tiks dots laiks licences iegūšanai. Licenci varēs saņemt gan fiziska, gan juridiska persona, kas savas profesionālās vai komercdarbības ietvaros vēlēsies sniegt parāda atgūšanas pakalpojumu. Plānots, ka licence tiks izsniegta uz trīs gadiem un valsts nodevas apmērs par licences izsniegšanu būs 2500 latu, savukārt valsts nodeva licences pārreģistrācijai būs 1000 latu. Parādu piedzinēju uzraudzību un licencēšanu veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs....
Spriež par vienotas disciplinārtiesas izveidi, kas skatītu lietas par visiem disciplinārajiem pārkāpumiem tiesu sistēmā
Spriež par vienotas disciplinārtiesas izveidi, kas skatītu lietas par visiem disciplinārajiem pārkāpumiem tiesu sistēmā
Saeimas gaiteņos turpina iegūt aprises iecere izveidot vienotu disciplinārtiesu, kas vērtētu visu tiesu sistēmas institūcijās strādājošo disciplināros pārkāpumus. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti otrdien, 6.novembrī, vērtēja priekšlikumus šādas vienotās disciplinārtiesas izveidei. Viedokļi komisijas sēdē tikuši pārstāvēti no dažādām iesaistītajām organizācijām - Latvijas Tiesnešu biedrības, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Prokuroru biedrības, Tieslietu padomes, Tiesnešu disciplinārkolēģijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu notāru padomes un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes. Disciplinārtiesa iecerēta kā vienota apelācijas instance, kas skatītu visu nozarē strādājošo disciplināro pārkāpumu lietas, vienlaikus saglabājot katra tiesu varas atzara autonomiju sākotnējā pārkāpuma izskatīšanā. Kopējais viedoklis esot, ka šāda kopīgā tiesa ir nepieciešama un turpinājumā Tieslietu ministrijas darba grupā tiks izstrādāti jau konkrēti grozījumi likumos. „Šī būtu atbilstoša vieta, kur skatīt visu nozarē izdarīto pārkāpumu lietas, un tās ir īpašas kategorijas lietas, jo uz valsts amatpersonu, kas izdarījusi pārkāpumu, nevar skatīties tāpat kā uz privātpersonu,” akcentēja apakškomisijas sekretāre Inga Bite,...
PTAC piemēro Ls 10 000  sodu reliģiskajai organizācijai „OM TAT SAT” par negodīgas komercprakses īstenošanu. Soda arī reklāmas izvietotāju
PTAC piemēro Ls 10 000 sodu reliģiskajai organizācijai „OM TAT SAT” par negodīgas komercprakses īstenošanu. Soda arī reklāmas izvietotāju
Šī gada 12.oktobrī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēma lēmumu par reliģiskās organizācijas „OM TAT SAT”, iepriekšējais nosaukums – „Durgas templis”, īstenotu negodīgu komercpraksi, piemērojot reliģiskajai organizācijai naudas Lssodu 10 000 apmērā un uzliekot par pienākumu izbeigt negodīgu komercpraksi. Reliģiskās organizācijas „OM TAT SAT” pārkāpums izpaudās kā maldinošu apgalvojumu ietveršana reklāmās par semināriem, nodarbībām un pasākumiem melnās maģijas lāsta noņemšanai, svara zaudēšanai, naudas pievilināšanai u.c. Organizācija sniegusi arī maldinošu informāciju saistībā ar samaksu par pakalpojumu, radot patērētājiem iespaidu, ka samaksa par attiecīgajiem pakalpojumiem jāveic „brīvprātīgi”, kas neatbilst patiesībai. PTAC aicina patērētājus būt uzmanīgiem un nekļūt par šīs organizācijas realizētās negodīgas komercprakses upuriem. PTAC lietas izpētes gaitā (izvērtējot 17 reklāmas, kas tika izplatītas presē, un 7 reklāmas, kas tika izvietotas mājas lapā) konstatējis, ka reliģiskā organizācija „OM TAT SAT” sniegusi izplatīšanai reklāmas dažos laikrakstos, tādos kā „Vakara ziņas”, „Māja”, „Ieva”, „Privātā Dzīve”, „Čas”, „Tava Programma”, „Sveiks” u.c., kā arī mājas lapā...
Policija aicina izmantot bezmaksas e-pakalpojumu zagtu kultūras objektu meklēšanā
Policija aicina izmantot bezmaksas e-pakalpojumu zagtu kultūras objektu meklēšanā
Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušo informāciju saistībā ar dievnamu apzagšanu Latvijā, kā arī apstākli, ka vairāki tajos nozagtie kultūras objekti vēl joprojām nav atrasti, iedzīvotāji tiek aktīvi aicināti izmantot bezmaksas e-pakalpojumus zagtu kultūras objektu meklēšanā, kā arī kultūras objektu aprakstu veidošanā, lai nodrošinātu pēc iespējas sekmīgāku nozaudētu vai nozagtu kultūras objektu atgūšanu, informē Baiba Kovaļova, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Meklējamo objektu uzskaites nodaļas priekšnieka vietniece Valsts policijai zudušo kultūras objektu meklēšana sagādā nopietnas grūtības gadījumos, kad objekta īpašniekam nav precīzi zināms tā apraksts – nav zināmi objekta izmēri, nav pieejama fotogrāfija, nav zināms objekta autors un radīšanas dati, materiāls, no kura objekts ir izgatavots, vai īpašas pazīmes. Lai palīdzētu kultūras objektu īpašniekiem aprakstīt objektus un tos atgūt, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir realizējis Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu, kura ietvaros jau vairāk kā gadu ikvienam interesentam tiek piedāvāta iespēja bez maksas un autorizācijas izmantot e-pakalpojumus „Kultūras objekta apraksta veidošana” un ”Kultūras objekta statusa...
Pilnveido Administratīvā procesa likumu: tiesāšanās augstākās instancēs sadārdzināsies, tiesām lielāka nozīme būs jāpievērš tiesu praksēm
Pilnveido Administratīvā procesa likumu: tiesāšanās augstākās instancēs sadārdzināsies, tiesām lielāka nozīme būs jāpievērš tiesu praksēm
Saeima ceturtdien, 1.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Juridiskās komisijas sagatavotos grozījumus Administratīvā procesa likumā. Grozījumi veikti, lai paātrinātu lietu izskatīšanas gaitu administratīvajās tiesās un iestādēs un noregulētu tehnisko līdzekļu izmantošanu administratīvo lietu izskatīšanā. Lietu izskatīšanā plānots plašāk izmantot rakstveida procesu, nosakot, ka pirmās instances tiesa lietu izskata rakstveidā, ja vien lietas dalībnieks neprasa izskatīšanu mutvārdu procesā. Ja tiesa uzskata, ka apelācijas procesā lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nav nepieciešama tiesas sēde, arī otrās instances tiesvedība būs rakstveidā. Savukārt kasācijas instances tiesa lietas izskata rakstveidā, paredz parlamentā pieņemtie likuma grozījumi. Lai novērstu līdzšinējo praksi, ka tiesas sēdes tiek atliktas, jo procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā, likuma grozījumi paredz procesuālo darbību veikšanu, izmantojot videokonferenci. Tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā varēs fiksēt, izmantojot skaņu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus, un šādos gadījumos, taupot resursus, rakstāms saīsināts tiesas protokols. Likuma grozījumi palīdzēs atvieglot tiesas sazināšanos ar iestādi, nosakot, ka dokumentus un aicinājumu...
Saeima skatīs likuma grozījumus, kas paredz administratīvo tiesu darbības paātrināšanu
Saeima skatīs likuma grozījumus, kas paredz administratīvo tiesu darbības paātrināšanu
Ceturtdien, 1. novembrī, Saeimas sēdē tiks izskatīti kopumā 43 jautājumi. Viens no tiem - "Grozījumi Administratīvā procesa likumā" - paredz, ka nākotnē administratīvo lietu skatīšana tiesās un iestādēs varētu notikt ātrāk. Par šiem grozījumiem Saeima lems trešajā, galīgajā lasījumā. Viens no līdzekļiem lietu ātrākai izskatīšanai būs rakstveida procesa, kā arī videokonferenču izmantošana, kas nodrošinās tiesas norisi pat tad, ja procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā. Savukārt nepamatotu sūdzību iesniegšanu cer mazināt, piemērojot lielākas izmaksas par vēršanos augstākas instances tiesā. Tāpat paredzēts noteikt lielākus sodus, ja tiesas sēdes neapmeklēšanai nav attaisnotu iemeslu. Vēl Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā lems arī par grozījumiem divos likumos, kas nepieciešami, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisiju uzņemtu Starptautiskajā vērtspapīru komisiju organizācijā, kā arī piešķirs FKTK tiesības pieprasīt informāciju no personām par iespējamiem pārkāpumiem finanšu jomā - grozījumi paredzēti Finanšu instrumentu tirgus likumā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā. Tāpat Saeima galīgajā...
Telpu īpašniekam vai valdītājam būtu jāuzņemas atbildība, ja viņa īpašumā notiek darbības ar nelegālu alkoholu
Telpu īpašniekam vai valdītājam būtu jāuzņemas atbildība, ja viņa īpašumā notiek darbības ar nelegālu alkoholu
Lai efektīvāk cīnītos ar nelegālā alkohola tirdzniecību, ir būtiski prasīt atbildību ne tikai no tirgotājiem, bet arī no nekustamā īpašuma īpašniekiem un valdītājiem, ja viņu telpās pārdod nelegālo alkoholu, uzsver Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Komisija pēc tikšanās ar policijas pārstāvjiem pauž atbalstu grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), kas cita starpā paredz atbildību īpašniekam vai valdītājam, kurš pieļāvis nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu, glabāšanu un realizāciju savā īpašumā. Saeima ceturtdien, 1.novembrī, lems par šī likumprojekta nodošanu komisijām. Iztaujājot Valsts policijas pārstāvjus par interaktīvo karti, kurā iedzīvotāji var sniegt informāciju par nelegālā alkohola, cigarešu un narkotiku tirdzniecības vietām, komisijas deputāti otrdien, 30.oktobrī, noskaidroja, ka kopš šīs vasaras sākuma pieaudzis policijas veikto reidu skaits un izņemto nelegālo preču daudzums - kopumā iedzīvotāji norādījuši 955 nelegālas tirdzniecības vietas. Kopumā cīņa ar „točkām” ir uzlabojusies, bet tiesībsargājošajām iestādēm ir vēl daudz darba, un interaktīvā karte ir viens no rīkiem, kā uzlabot...
Plāno, ka fizisko personu bankrota procedūru varēs pabeigt gada laikā
Plāno, ka fizisko personu bankrota procedūru varēs pabeigt gada laikā
Vairākus atvieglojumus bankrota procedūras uzsācējiem - fiziskām personām - paredz grozījumi Maksātnespējas likumā, kurus trešdien, 31.oktobrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Plānots, ka turpmāk ar kreditoriem bankrota procedūras pasludināšanas brīdī konstatētās saistības nokārtojusi maksātnespējīga fiziskā persona varēs lūgt tiesu dzēst atlikušās parādsaistības viena gada laikā, kas ir krietni mazāk nekā pašreiz likumā paredzētie divi līdz trīsarpus gadi. Grozījumi paredz no pašreizējā regulējuma svītrot normu, kas neļauj sākt maksātnespējas procesu, ja fiziskā persona vismaz 30 procentus no piešķirtā kredīta ir izlietojusi līgumā neparedzētiem mērķiem. Kā komisijas sēdē norādīja viens no likumprojekta autoriem deputāts Viktors Valainis, būtiski jāatvieglo maksātnespējas procesa uzsākšana un jāsamazina parādu dzēšanas termiņš fiziskām personām, lai palīdzētu pēc iespējas ātrāk atgriezties normālā dzīvē. „No tā labums būtu arī valsts ekonomikai. Pašlaik pie tiesu izpildītājiem ir vairāk nekā 700 tūkstoši parādu piedziņas lietu, un tas ir liels skaits,” uzsvēra V.Valainis. Pēc maksātnespējas reģistra datiem mēnesī tiek ierosinātas...

Vēlies saņemt aktuālo informāciju?

Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.