TIESĪBAS

Plānots vienādot darbinieku reģistrēšanas kārtību un termiņus, kā arī paredzēt, ka darba devējam būs jāsniedz ziņas par personu, ar kuru noslēgts uzņēmuma līgums, ja persona nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, informē Marika Kupče, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja. Iepriekšminēto paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas 21.jūnijā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka darba devējs, tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, katru darba ņēmēju reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā (VID), iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem šādos termiņos: - ne vēlāk kā vienu dienu pirms darba uzsākšanas, ja ziņas tiek sniegtas papīra formā, vai ne vēlāk kā vienu stundu pirms darba uzsākšanas, ja ziņas tiek sniegtas elektroniski EDS; - ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā par darba ņēmējiem, kuri ir mainījuši vai zaudējuši...

Gatavojoties svinībām, jāatceras, ka cūkgaļa Jāņu galdam jāpērk drošā tirdzniecības vietā. Cūku audzētājiem jāievēro, ka pirms lietošanas uzturā arī „sava rukša” gaļai jāveic izmeklējumi, lai saslimtu ar Latvijā sevi atkal pieteikušo trihinelozi, var pietikt ar vienu termiski slikti apstrādātu un laboratoriski nepārbaudītu gaļas gabalu, informē Rūta Rudzīte, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Ir vairāki vienkārši un viegli izpildāmi nosacījumi, kas jāievēro, lai novērstu iespēju saslimt ar trihinelozi un kurus iesaka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti: · nelietot uzturā nezināmas izcelsmes gaļu, kā arī gaļu, kas nav pārbaudīta akreditētā laboratorijā un nav atzīta par veselībai nekaitīgu, · uzturā lietot tikai termiski labi apstrādātu mājas un meža cūkas gaļu, · svarīgi, lai termiskās apstrādes laikā temperatūra visās gaļas gabala vietās būtu vismaz 71 0C un apstrādes ilgums būtu 2-2,5 stundas (lai arī gabala viducī gaļa ir pelēka, nevis sārta), · ēdienu labāk gatavot, gaļu sagriežot nelielos gabaliņos, lai visos tās slāņos varētu panākt...

Sākoties atvaļinājumu un ceļojumu sezonai, daudzi Latvijas iedzīvotāji izmantos iespēju izbraukt ārpus valsts. Šai sakarā vērts ņemt vērā, ka 1. jūnijā stājas spēkā Ministru kabineta 2012. gada 8. maija noteikumi Nr. 322 „Materiālās palīdzības nodrošināšanas kārtība ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušai personai”. Noteikumi nosaka kārtību, kādā personai, kurai ir Latvijas pase un kura nonākusi ārkārtas situācijā ārvalstī, piešķir materiālo palīdzību, lai nodrošinātu personas atgriešanos Latvijā, kā arī kārtību, kādā minētā persona atmaksā materiālās palīdzības ietvaros piešķirtos naudas līdzekļus. Ārlietu ministrija norāda, ka pēdējos gadus pieaudzis ārkārtas situāciju skaits, kad pēc palīdzības vēršas personas, kuras nevar atgriezties Latvijā, jo ārvalstīs palikušas bez finanšu līdzekļiem. Tāpēc ir izstrādāta jauna kārtība, kādā nelaimē nonākušajām personām, kas nevar segt ar atgriešanos Latvijā saistītos izdevumus, var piešķirt finanšu līdzekļus no valsts budžeta. Materiālo palīdzību būs iespējams saņemt, ja no personas neatkarīgu apstākļu dēļ ir iestājušies apstākļi, kas apdraud personas dzīvību, veselību vai drošību ārvalstī, un personai nav pieejami...

Saeima 21.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas palielinās publisko iepirkumu pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem un samazinās administratīvo slogu uzņēmējiem, informē Saeimas Preses dienests. Likuma grozījumi būtiski samazina depozīta summu, kas jāiemaksā iepirkuma konkursa pretendentam – tā būs līdz diviem procentiem no līguma summas iepriekšējo piecu procentu vietā. Grozījumi paredz samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, piemēram, valsts iestādes izziņas par konkursa pretendentu – vai viņam nav nodokļu parādu, nav maksātnespējīgs vai neatrodas likvidācijas procesā - iegūst savstarpēji, nevis pieprasot uzņēmējam. Ministru kabinetam jānodrošina, lai no 2014.gada 1.janvāra informācija iepirkuma konkursa pasūtītājam ir pieejama publiskajās datu bāzēs vai tiešsaistē kompetento iestāžu informācijas sistēmās. „Darbs pie Publisko iepirkumu likuma grozījumiem bija apjomīgs, komisijā tika iesniegti vairāk nekā simts priekšlikumu, un darba grupa ar to strādāja vairākus mēnešus. Jaunā likuma redakcija veicinās konkurenci un apgrūtinās iespēju negodprātīgiem ierēdņiem organizēt vienam pretendentam paredzētus konkursus,” uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas...

Saeimas Juridiskā komisija 19.jūnijā konceptuāli atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz nostiprināt iespēju aizstāvim un prokuroram tiesas izmeklēšanas laikā iesniegt papildu pierādījumus, informē Saeimas Preses dienests. Papildinot likuma pantu par procesuālajām tiesībām iztiesāšanā, piedāvātās kriminālprocesa izmaiņas paredz aizstāvim un prokuroram tiesības rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem. Tāpat likumā paredzēts precizēt, ka prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis var pieteikt tiesai lūgumus arī par papildu pierādījumu pievienošanu lietai. „Ņemot vērā komisijas sēdē izskanējušos augstas raudzes juristu diametrāli pretējos viedokļus par šo priekšlikumu, komisija nolēma lūgt iesaistītajām pusēm izteikt rakstisku argumentētu viedokli un sniegt arī alternatīvus ierosinājumus problēmas risināšanai. Izvērtējot tos, komisija un Saeima varēs lemt par turpmāko rīcību,” norāda komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Argumentējot likuma grozījumu nepieciešamību, komisijas deputāts Andrejs Judins (Vienotība) sacīja, ka procesa dalībnieki nedrīkst ignorēt faktus, kas atklājas tiesas procesa laikā. Savukārt komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne uzsvēra, ka jaunatklātu pierādījumu pieņemšana nevar...

Šī gada 19.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos priekšlikumus par iespējamo kredītbiroju izveides un darbības institucionālo modeli, informē Elita Rubesa-Voravko no Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas. Kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kredītspējas vērtēšanas kvalitātes uzlabošanos, lai veicinātu kredītresursu plašāku pieejamību, vienlaicīgi samazinot pārmērīgas aizņemšanās risku, kā arī nodrošinās kredītinformācijas pieejamību plašākam kredītbiroja dalībnieku lokam. Tāpat kredītbiroju izveide sekmēs vispārējās maksāšanas disciplīnas uzlabošanos, nenokārtoto saistību apjoma samazināšanos, kā arī mazinās kredītrisku, padarot kreditēšanas pakalpojumus lētākus un pieejamākus. Plānots, ka kredītbiroji būs komersanti, kas veidos kredītspējas vērtējumus un nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju, lai palīdzētu kredītbiroju dalībniekiem novērtēt personas spēju uzņemties finansiālās saistības jeb kredītspēju vēl pirms līguma noslēgšanas. Kredītbiroji neveidos atsevišķus reģistrus, bet gan pēc kredītdevēja pieprasījuma apkopos datus par saistību izpildes pārkāpumiem, kā arī kredītinformāciju no Kredītu reģistra un attiecīgām valsts informācijas sistēmām. Kredītbirojs apkopos informāciju no dažādiem avotiem – Kredītu reģistra, nebanku kredītdevējiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, pārvaldīšanas un citu ar...

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju diskriminācijas aizlieguma likuma projekts tika iekļauts 19. jūnija Ministru kabineta sēdes dienas kārtībā. Kā plz.lv , atsaucoties uz Labklājības ministriju, jau rakstīja, kad iepriekš minētie grozījumi un likumprojekts tika skatīti Valsts sekretāru sanāksmē, grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz paplašināt diskriminācijas aizlieguma pamatu loku, nosakot atšķirīgas attieksmes aizliegumu privātajā un publiskajā jomā attiecībā uz fizisku personu, kura pērk, piedāvā vai pārdod preci vai pakalpojumu. Plānots aizliegt diskriminēt personu ne tikai attiecībā uz personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību un invaliditāti, bet arī vecumu, reliģisko pārliecību un seksuālo orientāciju. Kā plz.lv apliecināja Labklājības ministrijā, uz 19. jūnija Ministru kabineta sēdi visas nesaskaņas, kas līdz šim bijušas attiecībā uz diskriminācijas pazīmēm, tagad esot nogludinātas un spēkā paliecis plāns aizliegt diskriminēt personu arī attiecībā uz arī vecumu, reliģisko pārliecību un seksuālo orientāciju. Savukārt Fizisko personu-saimnieciskās darbības veicēju-diskriminācijas aizlieguma likumam, kas top vienlaikus ar...

Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, Reklāmas likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tika izskatīti 18. jūnija Ministru kabineta komitejas sēdē. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāskata Ministru kabinetā un jāpieņem Saeimā. Grozījumi skar rnegodīgās komercprakses īstenotājus, kā arī personas, kuras vēršas t.s. uzraudzības iestādē ar iesniegumu par reklāmas vai komercprakses neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Kā plz.lv jau informējis, atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas sagatavoto informāciju, grozījumu mērķis ir izveidot patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzības uzraudzības sistēmu un uzlabot uzraudzības iestāžu darbu saistībā ar komercprakses atbilstības normatīvo aktu prasībām izvērtēšanu. Cita starpā, grozījumi Negodīgas komercpraksesa aizlieguma likumā paredz, ka t.s. uzraudzības iestāde būs tiesīga uzlikt soda naudu par negodīgo komercpraksi līdz simt tūkstoš latiem. Patērētāju tiesību aizsardzības centra prakse rāda, ka šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētais sods fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem ir neefektīvs, jo zaudējumi, kas tiek nodarīti...

Viens no cilvēktirdzniecības veidiem, kas pēdējos gados ir aktuāls arī Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, ir fiktīvas laulības ar trešo valstu iedzīvotājiem, lai tie šādā ceļā varētu iegūt uzturēšanās atļaujas Eiropas Savienībā. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), strauji palielinājās laulību skaits starp Latvijaspilsoņiem, kas atrodas emigrācijā Īrijā, un trešo valstu pilsoņiem. Par šādām laulībām nereti tika piedāvāta ievērojama finansiālā atlīdzība, tomēr pēdējos gados pieaug to fiktīvo laulību skaits, par kurām Latvijas sievietes nekādu finansiālo atlīdzību nesaņem. Daudzos gadījumos šo laulību sakarā novērojamas cilvēktirdzniecības pazīmes. Fiktīvo laulību problemātikai pievērsusies arī Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas vienojusies sadarbībā ar Labklājības ministriju rast papildu finansējumu cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijai un lūgt Saeimas Juridiskajai komisijai izvērtēt iespējas ātrāk pieņemt grozījumus Krimināllikumā, kas paredzētu atbildību par fiktīvo laulību organizēšanu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pagājušajā nedēļā tikās ar Latvijas vēstniecības Īrijā Konsulārās nodaļas vadītāju Viju Bušu un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāju...

Kārtējā Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē jūnijā pieņemts svarīgs ES tiesību instruments – Regula attiecībā uz pārrobežu mantošanu. Minētais tiesību akts paredz vienotus jurisdikcijas, piemērojamā likuma, sprieduma atzīšanas un izpildes un citus noteikumus, saskaņā ar kuriem tiks nodrošināta vienkāršāka un efektīvāka pārrobežu mantojuma lietu risināšana visā ES, informē Ksenija Novikova, Tieslietu ministrijas pārstāve. Sanāksmes ietvaros tika panākta vispārēja vienošanās par konceptuālajiem jautājumiem attiecībā uz ES līmeņa regulējama pārskatīšanu, kas nosaka jurisdikciju un sprieduma atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Projekta nozīmīgākais uzlabojums ir „izpildāmības pasludināšanas procedūras” (exequatur) atcelšana, kā rezultātā vienas dalībvalsts tiesas pieņemts spriedums kļūs automātiski izpildāms jebkurā citā dalībvalstī bez īpašām starpposma procedūrām. Tāpat tika panākta vispārējā vienošanās par regulējumu direktīvai, kas paredz tiesības piekļūt advokātam kriminālprocesa ietvaros un tiesības sazināties pēc aizturēšanas. Direktīva ir trešais solis pasākumu kopumā, kas paredzēti ES Padomes Rezolūcijā par Procesuālo tiesību ceļvedi. Jau patlaban dalībvalstis ir vienojušās par minimālajiem standartiem...

Saeima 14.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kas paredz jaunu regulējumu interešu konfliktu novēršanai kapitālsabiedrību darbībā, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumi nosaka īpašus nosacījumus, kas jāievēro, pieņemot lēmumus un noslēdzot darījumus, ja kapitālsabiedrības akcionāram, valdes vai padomes loceklim veidojas interešu konflikts. Komerclikumā definēts, kas ir saistītās personas, kuru dēļ uzņēmumu vadībai vai dalībniekam var veidoties interešu konflikts. Kā norāda likumprojekta autori, jaunais regulējums palīdzēs izvairīties no situācijām, kurās uzņēmuma akcionārs, valdes vai padomes loceklis slēdz attiecīgajai kapitālsabiedrībai neizdevīgus darījumus ar personām, kuras ar viņu saistītas. Turpmāk šādiem darījumiem būs nepieciešams atbilstošs pārējo dalībnieku, valdes vai padomes locekļu apstiprinājums. Lai neapgrūtinātu mazkapitāla sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), šos nosacījumus piemēros, ja darījuma summa būs lielāka par 200 latiem jeb vienu desmito daļu no SIA minimālā pamatkapitāla. Jaunais regulējums paredz, ka, lemjot par darījuma slēgšanu ar kādu trešo personu, ieinteresētajam dalībniekam, valdes vai padomes loceklim nebūs balsstiesību. Valdes loceklim arī būs pienākums informēt...

Saeima 14.jūnijā otrajā galīgajā lasījumā pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātos likuma grozījumus, lai novērstu situācijas, kad ilgstošo tiesas procesu dēļ maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki nesaņem likumā paredzēto atlīdzību no darbinieku prasījumu garantiju fonda, informē Saeimas Preses dienests. „Arodbiedrības ir vērsušas komisijas uzmanību uz gadījumiem, kad maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki, ilgstoši tiesājoties, vairs nevar pretendēt uz nesamaksātās algas saņemšanu no fonda, kas speciāli izveidots šādiem gadījumiem. Atsaucoties aicinājumam atrisināt šo problēmu, deputāti sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Maksātnespējas administrāciju sagatavoja attiecīgas likuma izmaiņas,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālu un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likums „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” nosaka, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem var saņemt darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās. Tomēr šāds regulējums liedz darbiniekam saņemt savus prasījumu apmierinājumu no garantiju fonda situācijā, ja darba devējs nav samaksājis no darba tiesiskajām...

Saeima 14.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz likumā iekļaut jaunu procesuālo regulējumu, lai nodrošinātu vispārējās jurisdikcijas tiesām iespēju skatīt administratīvo pārkāpumu lietas, piemērojot tikai APK paredzēto regulējumu, kā arī ievērojot pieeju, kas ir ietverta kriminālprocesuālajos principos, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumi izdarīti, ņemot vērā, ka no šī gada 1.jūlija tiek mainīta administratīvo pārkāpumu lietu piekritība no administratīvajām tiesām uz vispārējās jurisdikcijas tiesām. Personu administratīvi sodot par prettiesisku rīcību, soda piemērošanas process pēc būtības ir pielīdzināms kriminālprocesam, tādēļ administratīvo pārkāpumu lietās privātpersonai jānodrošina līdzvērtīgas procesuālās garantijas kā kriminālprocesā, norāda likumprojekta autori. Saglabājot līdzšinējo principu, amatpersonas vai institūcijas pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais varēs pārsūdzēt augstākā iestādē. Savukārt augstākas iestādes pieņemtu lēmumu būs iespējams pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā. Šīs tiesas nolēmumu apelācijas kārtībā varēs pārsūdzēt apgabaltiesā. Apelācijas instances nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā nebūs pārsūdzams un stāsies spēkā tā...

Grozījumus Gada pārskatu likumā trešajā galalasījumā plānots skatīt 14. jūnija Saeimas sēdē. Plānots, ka grozījumi stājas spēkā 2012.gada 10.jūlijā. Ar šiem grozījumiem ir saistīti grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā un Komerclikumā. Ar grozījumiem Gada pārskatu likumā plānots noteikt regulējumu attiecībā uz darījumu, kurš satur interešu konfliktu, apstiprināšanas kārtību kapitālsabiedrības iekšienē. Komerclikumā tiks paredzēta iespēja piesaistīt arī trešo personu šāda darījuma pārbaudei (Komerclikuma 183.panta 11 daļa). Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2011. gadam, cita starpā, paredzēts noteikt, ka iespējams piesaistīt ārējo auditoru, lai pārbaudītu darījumu, kurš satur interešu konfliktu. Ievērojot šo uzdevumu, tiks papildināts Komerclikuma 183.pants. Tiks paredzēts, ka padome vai, ja tāda nav izveidota, dalībnieku sapulce, apstiprinot darījuma slēgšanu ar valdes vai padomes locekli vai piekrītot darījuma slēgšanai ar personu, kura saistīta ar valdes vai padomes locekli, var pieprasīt sabiedrības iekšējās revīzijas veikšanu šajā pantā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to Gada pārskatu likumā jāpapildina 53. 1 pants ar ceturto daļu, paredzot, ka...

Kā steidzamus otrajā, galalasījumā 14. jūnija Saeimas sēdē plānots skatīt grozījumus likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”. Kā teikts likumprojekta anotācijā, grozījumu mērķis ir aizsargāt tos darbiniekus, kuri savu tiesību aizsardzībai vērsušies tiesā ar prasības pieteikumu par no darba tiesiskajām attiecībām izrietošu maksājumu piedziņu no darba devēja, vai pieteikuši darba devēja maksātnespēju un kuru prasījumus nodarbinieku prasījumu garantiju fonda saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu nav iespējams apmierināt. Proti, saskaņā ar likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” noteikto no darbinieku prasījumu garantiju fonda apmierināmi tikai tādi darbinieku prasījumi, kas radušies ne agrāk kā 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās (neattiecas uz prasījumu saistībā ar kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību). Tomēr šāds regulējums liedz darbiniekam saņemt savu prasījumu apmierinājumu no darbinieku prasījumu garantiju fonda situācijā, ja darba devējs nav samaksājis darbiniekam no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus maksājumus, kas ir pirmās kārtas maksājumi,...