TIESĪBAS

Izvērtējot pēdējo gadu apkures sezonu rezultātus un gatavojoties jaunajai apkures sezonai, 2012.gada laikā, paralēli īstenotajiem pasākumiem uzņēmējdarbības un līdz ar to nodarbinātības sekmēšanai, ir veiktas vairākas aktivitātes nolūkā mazināt komunālo maksājumu parādu veidošanos. Ekonomikas ministrija un Tieslietu ministrijas iniciējušas vairākas izmaiņas likumdošanā. Ekonomikas ministrija komunicējusi ar namu pārvaldniekiem par iespējām uzlabot iedzīvotāju komunālo maksājumu disciplīnu un tās monitoringu; Valsts kasē arī šogad tāpat kā citus gadus siltuma pakalpojumu sniedzēji varēs saņemt kredītus apkures sezonas sākšanai. Ekonomikas ministrija izstrādājusi, Ministru kabinets akceptējis un šobrīd ir iesniegts Saeimā likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, kura mērķis ir palielināt maksājumu disciplīnas monitoringu no pārvaldnieka puses, t.i., aktivizēt darbu ar parādnieku pirms tiesas nelielu parādu izveidošanās gadījumā, izziņu izsniegšanu par parādiem, kā arī noteikt maksimālos termiņus prasības celšanai pret pārvaldnieku. Nolūkā padarīt efektīvāku un ērtāku tiesvedības un parādu piedziņas procesu, Tieslietu ministrija sagatavoja un Ministru kabinets 2012.gada 26.jūnijā pieņēma grozījumus MK noteikumos Nr. 451 „Noteikumi par...

Vakar un šodien ikvienam interesentam ir iespēja tiešraidē internetā sekot līdzi Komerclikuma 10. gadadienai veltītai starptautiskai konferencei, kuru rīko Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU). Konferences mērķis ir analizēt nozares aktualitātes, kā arī apzināt komerctiesību jomas galvenās problēmas un iespējamos risinājumus, tādēļ tā veidota kā diskusija ar dažādu jomu pārstāvjiem, kuru darbs ikdienā saistīts ar komerctiesību jautājumiem. Konferencē uzstājas komerctiesību praktiķi, LU Juridiskās fakultātes mācībspēki, Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu pārstāvji, tiesneši, kā arī Komerclikuma izstrādātāji un ieviesēji. Šodien konferencē vairāk tiks diskutēts par tādiem praktiskiem jautājumiem kā: Valdes locekļa atbildības aktuālie jautājumi Valdes locekļu atbildība par savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu Sabiedrības atbildības norobežošana- vai dalībnieks nekad nav un nebūs atbildīgs par sabiedrības saistībām? Maksātnespējas tiesību attīstības ietekme uz komercvidi Latvijā Komercstrīdu risināšana Sabiedrības prasību celšana pēc mazākuma pieprasījuma Mediācijas izmantošana komercstrīdu risināšanā Prasības nodrošinājums komersantu, komercsabiedrību dalībnieku strīdos Jaunākā administratīvās tiesas prakse attiecībā uz Uzņēmumu...

Lai novērstu fiktīvo uzņēmumu reģistrāciju, tiesībsargājošajām iestādēm ir efektīvāk jācīnās ar dokumentu viltotājiem un šīs personas jāsauc pie kriminālatbildības. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Juridiskās komisijas deputāti trešdien, 19.septembrī, diskutēja par konkrētiem priekšlikumiem, lai novērstu komercsabiedrības reģistrāciju fiktīvā adresē. Viens no risinājumiem, lai nepieļautu uzņēmumu reģistrāciju fiktīvās adresēs, būtu pienākums iesniegt notariāli apliecinātu telpu īpašnieka atļauju, norādīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, aicinot šo priekšlikumu vērtēt Saeimas komisijās. Tāpat no šī gada 26.jūlija ir spēkā jauns saimnieciskās darbības apturēšanas regulējums, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) dod iespēju ne tikai no PVN reģistra izslēgt negodīgus uzņēmējus, bet arī apturēt to saimniecisko darbību. Prasot aktīvāku rīcību cīņā ar fiktīvajiem uzņēmumiem, Aizsardzības komisija nākamā gada sākumā skatīs tiesībsargājošo iestāžu darbības rezultātus šajā jomā, uzsvēra A.Latkovskis. Komerclikums paredz, ka, reģistrējot komercsabiedrību svešā adresē, Uzņēmumu reģistrā (UR) jāiesniedz ēkas vai dzīvokļa īpašnieka piekrišana, uzsvēra Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne un...

Otrdien valdības sēdē skatīs likumprojektu „Grozījumi civilprocesa likumā”, kas paredz turpināt stiprināt mediācijas procesu kā civiltiesisko strīdu risināšanas veidu. Likumprojekts tiek skatīts vienlaikus ar Mediācijas likumprojektu. Jaunie grozījumi domstarpību risināšanai paredz iespēju pusēm ne tikai vienoties par mediācijas izmantošanu līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, bet arī noteic, ka tiesa vai tiesnesis, ņemot vērā strīda raksturu, piedāvā pusēm strīdu risināt ar mediatora palīdzību, proti, projekts ievieš tiesvedības procesa un mediācijas sasaisti. Tiesnesim būs pienākums strīda risināšanai pusēm piedāvāt mediāciju vairākkārt – gan pēc lietas ierosināšanas (nosūtot atbildētājam iesniegto prasības pieteikumu un paziņojot prasītajam par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam, lūdzot paskaidrojuma sniegšanai noteiktajā termiņā paziņot tiesai, vai persona piekrīt izmantot meditāciju), gan sagatavojot lietu iztiesāšanai un sagatavošanas sēdē, gan lietas iztiesāšanas gaitā, līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Grozījumi sniedz arī papildus finansiālu motivāciju strīdniekiem izmantot mediācijas pakalpojumus – tas paredz atmaksāt pusi no valsts nodevas, ja tiesvedība tiek izbeigta pēc...

Konkurences padome (KP) 24.augustā pieņēma lēmumu izbeigt lietu par iespējamiem pārkāpumiem Peugeot automašīnu pilnvaroto izplatītāju un remontdarbnīcu darbībās, jo lietas ietvaros netika gūti pierādījumi par aizliegtu vienošanos attiecībā uz automašīnu garantijas noteikumiem. Vienlaikus KP arī secināja, ka patērētāju zināšanas par iespēju veikt remontu un tehniskās apkopes neautorizētā remontdarbnīcā, nezaudējot ražotāja garantiju, ir nepietiekamas. KP veiktā Peugeot automašīnu īpašnieku aptauja apliecina, ka tie automašīnu īpašnieki, kuri ir iegādājušies salīdzinoši lielu skaitu jaunu Peugeot transportlīdzekļu, izprot savas tiesības izmantot arī neatkarīgos servisus, tomēr tādi, kas iegādājušies pa vienai automašīnai, nereti savas tiesības neapzinās. Attiecīgi KP skaidro - ražotājs nav tiesīgs atteikt garantijas remontu, ja remontu un tehniskās apkopes, ko garantija nesedz, auto īpašnieki ir veikuši pie neatkarīgiem auto remonta un tehniskās apkopes veicējiem, un ja remontam ir izmantotas līdzvērtīgas kvalitātes rezerves daļas, kas nav ražotāja oriģinālās rezerves daļas. Ražotāja garantija pēc remonta neatkarīgā servisā var tikt atteikta tikai tad, ja konkrētais defekts ir radies...

Eiropas Parlamentā 12. septembrī pieņemtā direktīva paredz, ka noziegumos cietušajiem visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs būs vienādas tiesības - uz cieņpilnu attieksmi un saņemt palīdzības pakalpojumus: individuālu vajadzību novērtējumu, bezmaksas psiholoģisko palīdzību un tulku pakalpojumus, informē Eiropas Parlamenta informācijas birojs Latvijā. Ja cilvēks kļūst par nozieguma upuri ārvalstīs, tad kultūras, valodas un atšķirīgo tiesību aktu dēļ viņš var nonākt sarežģītā situācijā. Jaunie noteikumi nodrošinās, ka neatkarīgi no nozieguma - vai tā būtu laupīšana, fiziska vai seksuāla vardarbība, aizskaršana, "naida noziegums", teroristu uzbrukums vai cilvēku tirdzniecība - visiem cietušajiem ES dalībvalstīs kriminālprocesā būs vienādas pamattiesības. Visā ES būs jānodrošina pret viņiem cieņpilna attieksme, jāaizsargā pret atkārtotiem noziegumiem un jānodrošina cietušo palīdzības pakalpojumi, taisnīgums un kompensācija. Visu cietušo vajadzības pēc iespējas ātrāk ir individuāli jāizvērtē, ņemot vērā cilvēku raksturojošās iezīmes, piemēram, vecumu, dzimumu, rasi, reliģisko piederību vai dzimumorientāciju, kā arī nozieguma būtību un apstākļus. Turklāt izmeklēšanas laikā individuālais novērtējums jāveic atkārtoti, ņemot vērā izmaiņas...

Strādājot pie Civillikuma grozījumu sagatavošanas trešajam lasījumam, Saeimas Juridiskās komisijas deputāti trešdien, 12.septembrī, norādīja uz nepilnībām likuma pašreizējā redakcijā, kas būtiski apgrūtina bērnu bioloģisko tēvu iespējas apstrīdēt paternitātes pieņēmumu. "Patlaban Civillikums nedod tiesības bērna bioloģiskajam tēvam, kas ir ārpus ģimenes, strīdu gadījumā tiesības rosināt noskaidrot patiesību par bērna paternitāti. Lai to varētu izdarīt, mūsu tiesām ir jānodarbojas ar jaunradi, piemērojot Latvijai saistošo konvenciju normas. Tiesvedību var ierosināt, ar blakssūdzību pierādot savas prasījuma tiesības; iztiesāšana ilgst gadiem. Nepieciešams jauns Civillikuma regulējums, kas piešķirtu bērna mātei, viņas laulātajam un bērna bioloģiskajam tēvam līdzvērtīgas tiesības noskaidrot patiesību par paternitāti," uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētajas biedre Inese Lībiņa-Egnere. Pret pārāk plašu paternitātes apstrīdēšanas tiesību piešķiršanu trešajām personām komisijas sēdē iebilda Tieslietu ministrijas pārstāvji, argumentējot, ka potenciālā bioloģiskā tēva iejaukšanās ģimenē var izjaukt harmonisko ģimenes vidi, tādējādi aizskarot bērna tiesības. Savukārt komisijas deputāts Andrejs Judins (Vienotība) vērsa uzmanību, ka patlaban Civillikums dod tiesības mātes vīram apstrīdēt paternitātes pieņēmumu,...

Lai novērstu kapitālsabiedrību prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu, Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāram Komerclikumā noteiktajos gadījumos būs pienākums pārbaudīt kapitālsabiedrības statūtos brīvprātīgi noteiktās dokumentu noformēšanas prasības. To paredz Saeimas Juridiskās komisijas trešdien, 5.septembrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Komisija izskatīšanai Saeimā pirmajam lasījumam atbalstīja arī Civilprocesa likuma grozījumus, kas noteiks speciālo tiesvedības kārtību kapitālsabiedrību dalībnieku vai akcionāru sapulces lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem. Plānots, ka šīs kategorijas lietas skatīs Jūrmalas pilsētas tiesa. Grozījumi paredz, ka minēto komercstrīdu lietas tiesai būs jāskata paātrinātā termiņā − pirmajā instancē viena mēneša laikā, bet pārsūdzība kasācijas kārtībā − trīs mēnešu laikā. Kā norāda likumprojekta autori, likumu grozījumi nodrošinās papildu preventīvo kontroli UR, palielinot kapitālsabiedrību dalībnieku reģistra juridisko nozīmi un kapitāldaļu iegūšanas drošību, kā arī dos iespēju kapitālsdabiedrībām brīvprātīgi noteikt papildu drošību, paredzot augstākas prasības dokumentu noformēšanai. Tāpat vienas tiesas noteikšana komercstrīdu gadījumos veicinās vienotu tiesu praksi. Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 5.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas noteiks vienotus aizsardzības standartus un prevencijas pasākumus, lai efektīvāk cīnītos pret cilvēku tirdzniecību Eiropas Savienībā. Grozījumi arī paredzēs garāku noilguma termiņu smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem pret nepilngadīgajiem. Izmaiņas noteiks, ka noilguma termiņš smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību būs 20 gadi no nozieguma izdarīšanas dienas. Likumprojekta autori šādu termiņu uzskata par pietiekami ilgu, lai cietusī persona izlemtu, vai vēlas ziņot par noziegumu policijai. Grozījumi arī paredz, ka cilvēku tirdzniecībā cietušos nepilngadīgos nepieciešamības gadījumā varēs pratināt, piemēram, ar videokonferences vai psihologa starpniecību. Tāpat grozījumi noteiks iespēju atbrīvot no kriminālatbildības cilvēku tirdzniecībā cietušo personu, ja tā piespiesta izdarīt noziegumu. Kā norāda likumprojekta autori, grozījumu mērķis ir aizsargāt cietušo personu cilvēktiesības, nepieļaut atkārtotu pakļaušanu noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī mudināt iesaistīties kriminālprocesā kā lieciniekam pret nozieguma izdarītājiem. Likumu grozījumi paredz pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par...

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzskata, ka cietušā interešu aizsardzībai ir jābūt galvenajām tiesību jomā. Kā viens no pirmajiem praktiskiem soļiem šai virzienā ir 28.augustā saņemtais valdības atbalsts Tieslietu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālo apmēru līdz piecām minimālajām mēneša darba algām. Atbilstoši likuma nosacījumiem šobrīd valsts kompensācija tiek izmaksāta cietušajam, kuram tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīts morālais aizskārums, fiziskās ciešanas vai mantiskais zaudējums, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve vai cietušajam nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta personas dzimumneaizskaramība vai cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu. Vienlaicīgi grozījumi paredz pārejas periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim, kad izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs tiek noteikts četru minimālo mēneša darba algu apmērā. Savukārt no 2014.gada 1.janvāra izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs būs piecu minimālo mēneša darba algu apmērā. Grozījumi precizē izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru atkarībā no tīša noziedzīga...

Tieslietu padome atbalstījusi Tieslietu ministrijas (TM) apkopoto apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu budžetu, kā arī Augstākās tiesas prezentēto budžeta pieprasījumu 2013. gadam. Apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu budžeta pieprasījums 2013. gadam ir par 8% jeb 2 256 099 latiem lielāks nekā 2012. gadā plānotais. Budžeta palielinājums paredzēts divām pozīcijām: izdevumiem, kas saistīti ar Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama un Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas pārvietošanu uz citām telpām, kā arī tiesu darbinieku mēnešalgas palielināšanai par 40 latiem un tiesu darbinieku apdrošināšanai. Arī Augstākās tiesas budžeta pieprasījumā 2013. gadam paredzēts palielinājums divās pozīcijās: atjaunots kopš 2008. gada apturētais finansējums tiesu prakses pētījumiem, 2013. gadā tam piešķirot 10 000 latu, kā arī 25 986 latus liels finansējums piešķirts Tieslietu padomes darbības nodrošinājumam un 4000 EUR dalības maksai Eiropas Tieslietu padomju tīkla organizācijā. Rosina palielināt tiesnešu un darbinieku skaitu Rīgas apgabaltiesas teritorijā Tieslietu padome ierosināja par piecām amata vietām palielināt tiesnešu skaitu Rīgas apgabaltiesas...

Vakar, 28.augustā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz palielināt valsts pamatbudžetā iemaksājamo nodevu tiesvedībās par mantiska rakstura prasībām, informē Tieslietu ministrija. Likumprojekts risina šobrīd esošo situāciju, kurā pastāv būtiska proporcionāla nesamērība starp maksājamo valsts nodevu un prasības summu, proti – liela apmēra prasībās maksājamā valsts nodeva ir zemāka nekā mazāka apmēra prasījumos. Uz minētajiem apstākļiem, uzmanību vērsusi arī Ārvalstu investoru padome savā 2012.gada 1.jūnija Pozīcijas ziņojumā par priekšlikumiem tiesiskuma efektivitātes veicināšanai. Saskaņā ar izstrādāto likumprojektu, tiek paredzēts palielināt valsts nodevu mantiska rakstura prasībās par prasījumiem, sākot no Ls 1501. Savukārt valsts nodevas procentuālā daļa netiek paaugstināta mazākajām prasībām, un tā tiek saglabāta līdzšinējo 15 % apmērā. Prognozējams, ka likumprojektā ietvertie grozījumi sekmēs tiesas procesa efektivitāti un procesuālās ekonomijas principa īstenošanu, cita starpā samazinot lietu izskatīšanas termiņus un tiesu noslodzi. Palielinot valsts nodevu, tiktu mazināta arī iespēja ļaunprātīgi izmantot tiesvedību kā līdzekli uzņemto saistību nepildīšanai. Personai pirms...

Vakar, 16. augustā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz apcietinātajai, aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai tiesības uz mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesā. Grozījumi nosaka, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ja tā nerunā valodā, kurā notiek process, nesaprot to, vai nespēj to uztvert, ir tiesības lietot valodu, kuru persona prot, un bez atlīdzības izmantot tulka pakalpojumu, kura piedalīšanos nodrošina procesa virzītājs. Tāpat šie grozījumi attiecas uz zīmju valodu, ko lieto personas ar dzirdes invaliditāti. Grozījumi paredz, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības izmantot tulka palīdzību arī tikšanās laikā ar aizstāvi, lai sagatavotu likumā noteiktos dokumentus. Turpmāk tiesām būs pienākums nodrošināt apcietinātajai, aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, nolēmuma rakstveida tulkojumu personai saprotamā valodā. Tāpat grozījumi paredz, kādos gadījumos rakstveida tulkojums netiks nodrošināts, proti, ja notiesājošs spriedums gatavots lietā, kura pirmās instances tiesā izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, cietušā un apsūdzētā izlīguma gadījumā, vienošanās procesā un...

Pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, valstī samazinājies noziedzīgo nodarījumu kopskaits, tostarp mazāk pastrādāti sevišķi smagi un smagi noziegumi, informē Iekšlietu ministrija. Šā gada 1.pusgadā valstī reģistrēts 26951 noziedzīgs nodarījums, kas ir par 1042 mazāk nekā 2011.gada 1.pusgadā. Par 4,5% samazinājies sevišķi smago noziegumu skaits, savukārt smago noziegumu skaits sarucis par 9,2%. Samazinājies arī pret personu vērsto smago noziegumu skaits , tostarp arī smagu miesas bojājumu skaits. Toties pieaudzis reģistrēto slepkavību skaits – 62, kas ir par 21 slepkavību vairāk nekā pērn, taču joprojām nemainīga ir tendence, ka tās tiek pastrādātas spontāni un ir sadzīves strīdu rezultāts, bieži vien izdarītas alkohola reibumā. Tradicionāli lielāko īpatsvaru (60,6%) no kopējā noziedzīgo nodarījumu skaita veido noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu – 16331, tajā pat laikā to skaits atskaites periodā samazinājies par 1940 vai 10,6%. Samazinājies kopējais reģistrēto laupīšanu skaits, un kā liecina policijas rīcībā esošā informācija laupīšanas parasti tiek izdarītas uz ielas, piedraudot ar vardarbību un...

Atbilstoši Tiesībsarga stratēģijai 2011.- 2013.gadam viena no prioritātēm bērnu tiesību jomā ir bērna tiesību iegūt izglītību bez maksas nodrošināšana. Tiesībsargs Juris Jansons 2011.gadā uzsāka darbu pie Satversmes 112.pantā garantēto tiesību bez maksas iegūt izglītību satura izpētes un šā gada maijā tika sagatavots ziņojums par tiesību iegūt pamata un vispārējo vidējo izglītību bez maksas nodrošināšanu pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs. Veicot situācijas izpēti, konstatēts, ka valsts un pašvaldību veiktie pasākumi ir nepietiekami, un tā rezultātā starptautiskajos un nacionālajos tiesību aktos noteiktās ikviena bērna tiesības iegūt izglītību bez maksas uz vienlīdzīgu iespēju pamata netiek pienācīgi nodrošinātas. Skolas turpina vecākiem pieprasīt iegādāties mācību līdzekļus. Ja skola atteiksies mainīt savu rīcību un turpinās pieprasīt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus, tiesībsargs ir gatavs sabiedrības interešu vārdā vērsties tiesā. "Vēlos vērst uzmanību, ka pašvaldības dibinātai izglītības iestādei nav tiesiska pamata pieprasīt vecākiem pirkt mācību līdzekļus. Tomēr secināms, ka prakse likt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus ir plaši izplatīta. Izglītības iestāde ir...