TIESĪBAS

Ministru kabineta komiteja vakar, 6. augustā, atbalstīja Mediācijas likumprojektu, kas paredz vienotu mediācijas modeļu, pamatprincipu un pamatnoteikumu ieviešanu civiltiesisku strīdu risināšanā. Mediācija ir strukturēts brīvprātīgs sadarbības process, kur iesaistītās puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Mediācija norit pēc konkrētas strukturētas shēmas (sarunas tēmu identificēšana, faktu un pozīciju noskaidrošana, vajadzību un interešu apzināšana, risinājumu izstrāde un vienošanās noslēgšana), tas ir brīvprātīgs (puses labprāt un brīvprātīgi ir piekritušas domstarpības risināt, izmantojot mediāciju), tas norit pusēm aktīvi un radoši sadarbojoties, savstarpēji pieņemamu lēmumu izstrādē, kas balstīti uz savu un oponentu motīvu interešu un vajadzību izpratni un gatavības vienoties. Mediācijā iesaistītie subjekti ir puses (personas, kuras vēlas domstarpības risināt, izmantojot mediāciju) un mediators (mediācijas vadītājs). Iepriekš minēto subjektu kopums (puses un mediators), kā arī personas, par kuru dalību mediācijā puses ir vienojušās, ir mediācijas dalībnieki. Lai pārskatāmi nodalītu mediācijas posmus, projektā ir izdalīti vairāki dokumenti – mediācijas līgums, līgums ar...

Pirmdien, 6. augustā, Ministru kabineta komitejas sēdē vienlaikus ar Mediācijas likumprojektu tika izskatīts arī likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā". Kā norādīts likumprojekta anotācijā, izstrādātais projekts domstarpību risināšanai paredz iespēju pusēm ne tikai vienoties par mediācijas izmantošanu līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, bet arī noteic, ka tiesa vai tiesnesis, ņemot vērā strīda raksturu, piedāvā pusēm strīdu risināt ar mediatora palīdzību, proti, projekts ievieš tiesvedības procesa un mediācijas sasaisti. Projekts noteic tiesneša pienākumu piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai („tiesas ieteikta mediācija” jeb „tiesas atvasināta mediācija”): 1) pēc lietas ierosināšanas – nosūtot atbildētājam iesniegto prasības pieteikumu un paziņojot prasītajam par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam, lūdzot paskaidrojuma sniegšanai noteiktajā termiņā paziņot tiesai, vai persona piekrīt izmantot mediāciju; 2) sagatavojot lietu iztiesāšanai un sagatavošanas sēdē; 3) lietas iztiesāšanas gaitā, līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Jau šobrīd CPL noteic, ja tiesa apstiprina izlīgumu (tajā skaitā mediācijas rezultātā panāktu vienošanos) – atmaksājama iemaksātā valsts nodeva...

Nesen publicētie Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas 2011. gada publiskajā pārskatā apkopotie dati rosina nopietni aizdomāties par visjaunāko paaudzi, kuri kāda no vecāku bezatbildīgās attieksmes dēļ spiesti augt trūkumā. Lielā mērā to veicina arī visai bezspēcīgā tiesiskā situācija, jo nav noslēpums, ka ne viens vien ļaunprātīgi izvairās no pienākuma - apgādāt savas atvases - pildīšanas, tai pat laikā likumā paredzētā kriminālatbildība šādiem vecākiem netiek piemērota. Arī rosinātie tiesiskie līdzekļi vecāku bezatbildības ierosināšanai, līdz šim nav ieviesti. 2011. gada beigās no Uzturlīdzekļu garantiju fonda uzturlīdzekļi tika izmaksāti 26 907 bērniem. 21 564 bērni, kuriem izmaksāti uzturlīdzekļi, pārskata perioda beigās bija vecumā no 7 līdz 18 gadiem. Vecumā līdz 7 gadiem uzturlīdzekļi tika izmaksāti 5343 bērniem. Kopā 2011.gadā uzturlīdzekļos tika izmaksāti 9 394 901 Ls. Pārskata periodā regresa kārtībā ir atgūti izmaksātie uzturlīdzekļi 1 320 245 latu apmērā. Pārskata periodā 368 uzturlīdzekļu lietās tika pieņemti lēmumi par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu saistībā ar to, ka parādnieks...

Tieslietu ministrija publiskojusi savu, kā arī padotības iestāžu 2011. gada publiskos pārskatus. Tajos rodama informācija par konkrētās institūcijas aizvadītā gada veikumu, prioritātēm 2012. gadā, finanšu līdzekļu izlietojumu, kā arī analizēta informācija par nodarbinātajiem. Piedāvājam konspektīvu ieskatu Tiesu administrācijas 2011. gada publiskajā pārskatā minētajos faktos, kas atklāj Administratīvās apgabaltiesas tiesu darbības rezultātus un tendences. Administratīvajā apgabaltiesā apelācijas instancē 2011.gadā ir izskatītas 2 260 lietas (neskaitot blakus sūdzības), kas sastāda 83% pret saņemtajām lietām un ir par 12% mazāk, salīdzinot ar 2010.gadu. Pabeigto lietu skaita samazināšanās, salīdzinot ar 2010. gadu, Administratīvajā apgabaltiesā apelācijas instancē ir skaidrojama ar saņemto lietu skaita un tiesnešu kopējās noslogotības palielināšanos, izskatot sarežģītas administratīvās lietas pirmajā instancē. 2011.gadā pabeigto lietu skaits Administratīvajā apgabaltiesā pirmajā instancē vidēji uz vienu tiesnesi mēnesī ir palielinājies par 50%, bet tajā pašā laikā saņemto lietu skaits ir palielinājies par 133%, salīdzinot ar 2010.gadu. Administratīvajā apgabaltiesā apelācijas instancē 2011.gadā ir izskatītas 1 033 blakus sūdzības. Administratīvajā...

Tiesnešu un tiesu darbinieku vidū dominē sievietes Publiskotajā Tiesu administrācijas 2011. gada darbības pārskatā norādīts, ka 2011.gadā Latvijā tiesnešu vidējais skaits visa veida valsts tiesās pārskata gadā bija 497 tiesneši. Pārskata gadā apstiprinātais tiesnešu amata vietu skaits bija 529 tiesneši, faktiskais – 501 tiesnesis. Apkopotā statistika arī uzrāda, ka bijušasvairākas tiesnešu vakances. Administratīvajā apgabaltiesā apstiprinātais amata vietu skaits un faktiski aizpildītais tiesnešu skaits bija 19 tiesneši, administratīvajā rajona tiesā apstiprinātais amata vietu skaits – 46 tiesneši, bet aizpildītas tikai 36 vietas. Apgabaltiesās kopējais tiesnešu amata vietu skaits – 115, aizpildītas – 112. Rajonu (pilsētu) tiesās apstiprinātais tiesnešu amata vietu skaits bija 269, bet faktiski aizpildītas bija 254 vietas. Savukārt zemesgrāmatu nodaļās apstiprinātais un faktiskais tiesnešu skaits bija 80 tiesneši. Tiesnešu sadalījumā pēc dzimuma vērojams, ka tiesās un zemesgrāmatu nodaļās tiesneša amatu lielākoties ieņem sievietes. Tiesās strādā 329 tiesneses (78%) un 92 tiesneši (22%). Savukārt zemesgrāmatu nodaļās strādā 76 (95%) tiesneses un 4...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 19. jūlijā ierosināja lietu „Par likuma „Par tiesu varu” 86. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 102. pantam ”, tādejādi tiks pārskatīta likuma norma, kas liedz tiesniešiem iesaistīties politiskajās partijās. Likuma „Par tiesu varu” 86. panta trešā daļa noteic, ka tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām. Pieteikuma iesniedzējs – Jānis Neimanis, kurš 2007. gadā ir apstiprināts par tiesnesi, norāda, ka, liedzot tiesnesim darboties politiskajā partijā, apstrīdētā norma ierobežo Satversmes 102. pantā paredzētās tiesības uz biedrošanās brīvību. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka mūsdienās apstrīdētajai normai vairs nav pietiekama attaisnojuma. Tajā paredzēto leģitīmo mērķi – nodrošināt tiesneša neatkarību – iespējams panākt ar citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Saeima ir uzaicināta līdz 2012. gada 19. septembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2012. gada 19. decembris.

Lemjot par grozījumiem Pilsonības likumā, Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti 18.jūlijā vienojās par dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonības saglabāšanu, kā arī par pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, informē Saeimas preses dienests. Deputāti lēma, ka Latvijas pilsonība būtu saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību valstī, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību un ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat Latvijas pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā. Deputāti arī vienojās, ka pilsonību var iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz...

ES līdzekļu ļaunprātīga izmantošana noziedzīgos nolūkos apdraud ES izvirzītos mērķus – radīt darba vietas un panākt izaugsmi un dzīves apstākļu uzlabošanos. Tā kā valsts līdzekļu trūkst visās ES dalībvalstīs, no svara ir katrs eirocents, tādēļ Eiropas Komisija 11. jūlijā ir ierosinājusi jaunus noteikumus, lai, izmantojot krimināltiesības, cīnītos pret krāpšanu saistībā ar ES budžetu un labāk aizsargātu nodokļu maksātāju naudu. Ar direktīvu tiek radīta saskaņotāka sistēma, kā saukt pie atbildības un sodīt par noziegumiem saistībā ar ES budžetu. Direktīvā noteiktas kopīgas definīcijas noziedzīgiem nodarījumiem pret ES budžetu un minimuma sankcijas, tostarp brīvības atņemšana smagos gadījumos, kā arī saskaņoti laikposmi, kādos ir iespējams izmeklēt nodarījumus un saukt pie atbildības par tiem (t.i. noilguma termiņi). Tas palīdzēs atturēt krāpniekus, panākt iedarbīgākas tiesiskās darbības valstu līmenī un atvieglot zaudēto līdzekļu atgūšanu. Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga suzskata, ka ir nepieciešams ieviest visstingrākās krimināltiesību normas, lai aizsargātu nodokļu maksātāju naudu. Krāpšana saistībā ar...

Ministru kabineta komitejas sēdē šonedēļ spriests par iespējamiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, paredzot, ka krīzes laika noteiktie ierobežojumi attiecībā uz uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantijas fonda (UGF) tiek vai nu saglabāti līdz 2016. gada 1. janvārim, vai arī to apjoms tiek atjaunots pakāpeniski trīs gadu laikā. Pašreiz saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 4. punktu ir noteikts pārejas periods no UGF maksāto uzturlīdzekļu izmaksāšanā. Proti, 2009. gada 1. decembrī, ievērojot ekonomisko situāciju valstī un tās radītās sekas, kā arī ierobežoto valsts budžeta līdzekļu apmēru, Saeimā tika pieņemts likums „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī un paredz laika posmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim uzturlīdzekļus no UGF izmaksāt samazinātā apmērā. Tādējādi uzturlīdzekļi no UGF minētajā laika posmā tiek maksāti nevis pēc pamatregulējumā paredzētā principa apmērā, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets, kas ir 25 % apmērā no...

Vakar, 10.jūlijā, Ministru kabinets pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”, kā arī atbalstīja Ls 44 523 piešķiršanu zaudējumu atlīdzību izmaksām nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām. Ziņojumā norādīts, ka ir pieaudzis to personu skaits, kurām ierosinātā kriminālprocesa ietvaros tika nepamatoti ierobežota brīvība, kā arī nepamatoti tika piemērots Kriminālprocesa likuma 243.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums. Palielinājies arī to personu skaits, kurām krimināllietas izmeklēšanas laikā ilgstoši tiek nepamatoti ierobežota brīvība un pret kurām krimināllieta tiek izbeigta pirmstiesas kriminālprocesā izmeklēšanas iestādē. Tāpat personas ir kļuvušas aktīvākas savu tiesisko interešu aizstāvībā. Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka saskaņā ar 2004. gada 27. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 433 „Iesniegumu iesniegšanas un izskatīšanas, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība” zaudējumu atlīdzību izmaksā Tieslietu ministrija no šiem mērķiem paredzētajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Lai Tieslietu...

Administratīvo lietu pārsūdzēšanas termiņš saīsināts no mēneša uz 10 dienām un definēts konkrēts iesniegumā ietveramais saturs – tās ir būtiskākās izmaiņas, kas no 1. jūlija stājušās spēkā administratīvo pārkāpumu lietās pieņemto lēmumu pārsūdzēšanā, informē Iekšlietu ministrija. Minētās izmaiņas saīsinās lietu izskatīšanas termiņu, paātrinās visa procesa norisi, atvieglos gan policijas darbu, gan iedzīvotāju iesaistīšanās pakāpi – pārejot uz rakstveida procesu, iedzīvotājiem vairs nebūs jāierodas klātienē, lai paskaidrotu iesniegumā rakstīto (piemēram, gadījumā, ja cilvēks vērsies policijā, vienkārši nepiekrītot kādam lēmumam). Tagad šādas situācijas tiks novērstas – sūdzības iesniedzējam jau iesniegumā būs detalizēti jāpamato, kādēļ pārsūdz konkrēto lēmumu, līdz ar to nebūs nepieciešamības ierasties uz sarunu klātienē, tādējādi taupot gan cilvēku, gan policijas laika resursus. Valsts policija (VP) aicina ikvienu iepazīties ar pilnu grozījumu tekstu un rakstīt iesniegumus atbilstoši prasībām, jo policija tukšus, vienvārdīgus vai saturiski nepilnīgus iesniegumus varēs atstāt bez virzības. UZZIŅAI: 2012. gada 1. jūlijā spēkā stājušies grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk...

Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" rezultātā visas tiesas Latvijā nu ir aprīkotas ar video konferenču un skaņas ieraksta iekārtām, ziņo Tiesu administrācija. Videokonferenci tiesas varēs izmantot gadījumos, kad lietas dalībnieks nespēs ierasties tiesā, piemēram, atrodoties ārstniecības iestādē, mājas arestā, citā pilsētā vai valstī. Videokonferences izmantošana ļaus saīsināt laiku, kas veltāms apsūdzēto sagatavošanai tiesas sēdei, uzlabot sabiedrības drošību, kā arī tiesu pieejamību, jo būtiski samazināsies lietas dalībnieku ceļa izdevumi un patērētais laiks, tā kā nepieciešamības gadījumā piedalīties tiesas sēdē būs iespējams tuvākās pilsētas tiesā. Tāpat samazināsies atlikto tiesas sēžu skaits lietas dalībnieku neierašanās dēļ. Būtiski samazināsies nepieciešamība pārvietot jeb konvojēt apcietināto personu no ieslodzījuma vietas uz tiesu. Savukārt tiesas sēžu zāļu aprīkošana ar skaņas ieraksta aparatūru palīdzēs uzlabot tiesas procesa un tiesas sēžu protokolu kvalitāti, kā arī samazināt tiesu darba apjomu dokumentu sagatavošanā. Samazināsies protokola sagatavošanai nepieciešamais laiks, un tiesas sēdes skaņu ieraksts jeb protokols lietas dalībniekiem būs...

VID Finanšu policija lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu par valsts budžetam nodarītu zaudējumu 11 543,82 latu apmērā pret trim personām, tostarp arī pret augsta līmeņa basketbolistu. Pret vienu SIA juridiski atbildīgo amatpersonu lūgts uzsākt kriminālvajāšanu saskaņā ar Krimināllikuma 218.panta otro daļu un 217.panta otro daļu, bet pret divām citām – saskaņā ar Krimināllikuma 218.panta otro daļu. Kā informē VID , SIA juridiski atbildīgā amatpersona ar mērķi personu grupā izvairīties no pievienotās vērtības nodokļa ( PVN) nomaksas par jaunas motorlaivas ievešanu Latvijā no Amerikas Savienotajām Valstīm nodibināja uzņēmumu un piereģistrēja motorlaivu „Malibu Wakesetter” kā šī uzņēmuma pamatlīdzekli. Uzņēmums tika nodibināts it kā ar mērķi nodarboties ar atpūtas un sporta priekšmetu, ūdens un sauszemes transportlīdzekļu iznomāšanu, jau iepriekš zinot, ka vienīgais iznomājamais ūdens transportlīdzeklis būs minētā motorlaiva un tā vienīgais lietotājs būs viena persona. Basketbolists, pērkot motorlaivu „Malibu Wakesetter” ASV, ievedot to Latvijā un izlaižot brīvam apgrozījumam kā SIA pamatlīdzekli saimnieciskās darbības nodrošināšanai, izvairījies no PVN...

Saeima ceturtdien, 5.jūlijā, otrās ārkārtas sesijas ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz nostiprināt iespēju aizstāvim un prokuroram tiesas izmeklēšanas laikā iesniegt papildu pierādījumus. Papildinot likuma pantu par procesuālajām tiesībām iztiesāšanā, piedāvātās kriminālprocesa izmaiņas paredz aizstāvim un prokuroram tiesības rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem. Tāpat likumā paredzēts precizēt, ka prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis var pieteikt tiesai lūgumus arī par papildu pierādījumu pievienošanu lietai. „Ņemot vērā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē izskanējušos augstas raudzes juristu diametrāli pretējos viedokļus par šo priekšlikumu, komisija nolēma lūgt iesaistītajām pusēm izteikt rakstisku argumentētu viedokli un sniegt arī alternatīvus ierosinājumus problēmas risināšanai. Izvērtējot tos, komisija un Saeima varēs lemt par turpmāko rīcību,” skaidro Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Kā norāda likumprojekta autori, pašreizējais tiesiskais regulējums par papildu pierādījumiem nav precīzs un nedz prokuroram, nedz aizstāvim tieši nav paredzētas tiesības lietas iztiesāšanas laikā pieprasīt no trešajām...

Saeima ceturtdien, 5.jūlijā, ārkārtas sesijas ārkārtas sēdē tieslietu ministra amatā apstiprināja Jāni Bordānu. Par J.Bordāna apstiprināšanu tieslietu ministra amatā balsoja 59 deputāti, pret bija 19, bet viens deputāts atturējās. J.Bordāns kopš 2011. gada novembra ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, bijis Ministru prezidenta padomnieks tieslietu jautājumos. Kopš 1996.gada ir zvērināts advokāts, iepriekš strādājis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, kā arī Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijā, bijis piektās Saeimas deputāts. J.Bordāns absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Kā norādīts interneta vietnē www.bordans.lv, Bordāns līdz šim specializējies šādās nozarēs: komerctiesības, informācijas tehnoloģijas, intelektuālais īpašums, šķīrējtiesneša darbība Latvijas Komercbanku Asociācijas šķīrējtiesā. Kopš 2000. gada viņš ir bijis arī starptautiskās datorprogrammu autortiesību organizācijas „Business Software Alliance Inc.” pārstāvis Latvijā. Iepriecina, ka, paužot viedokli par nepieciešamajiem uzlabojumiem tiesu sistēmā, jaunais ministrs minējis komerctiesību sakārtošanasd aktualitāti. Lai ministram sokas! Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja