TIESĪBAS

Tieslietu padome atbalstījusi Tieslietu ministrijas (TM) apkopoto apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu budžetu, kā arī Augstākās tiesas prezentēto budžeta pieprasījumu 2013. gadam. Apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu budžeta pieprasījums 2013. gadam ir par 8% jeb 2 256 099 latiem lielāks nekā 2012. gadā plānotais. Budžeta palielinājums paredzēts divām pozīcijām: izdevumiem, kas saistīti ar Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama un Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas pārvietošanu uz citām telpām, kā arī tiesu darbinieku mēnešalgas palielināšanai par 40 latiem un tiesu darbinieku apdrošināšanai. Arī Augstākās tiesas budžeta pieprasījumā 2013. gadam paredzēts palielinājums divās pozīcijās: atjaunots kopš 2008. gada apturētais finansējums tiesu prakses pētījumiem, 2013. gadā tam piešķirot 10 000 latu, kā arī 25 986 latus liels finansējums piešķirts Tieslietu padomes darbības nodrošinājumam un 4000 EUR dalības maksai Eiropas Tieslietu padomju tīkla organizācijā. Rosina palielināt tiesnešu un darbinieku skaitu Rīgas apgabaltiesas teritorijā Tieslietu padome ierosināja par piecām amata vietām palielināt tiesnešu skaitu Rīgas apgabaltiesas...

Vakar, 28.augustā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz palielināt valsts pamatbudžetā iemaksājamo nodevu tiesvedībās par mantiska rakstura prasībām, informē Tieslietu ministrija. Likumprojekts risina šobrīd esošo situāciju, kurā pastāv būtiska proporcionāla nesamērība starp maksājamo valsts nodevu un prasības summu, proti – liela apmēra prasībās maksājamā valsts nodeva ir zemāka nekā mazāka apmēra prasījumos. Uz minētajiem apstākļiem, uzmanību vērsusi arī Ārvalstu investoru padome savā 2012.gada 1.jūnija Pozīcijas ziņojumā par priekšlikumiem tiesiskuma efektivitātes veicināšanai. Saskaņā ar izstrādāto likumprojektu, tiek paredzēts palielināt valsts nodevu mantiska rakstura prasībās par prasījumiem, sākot no Ls 1501. Savukārt valsts nodevas procentuālā daļa netiek paaugstināta mazākajām prasībām, un tā tiek saglabāta līdzšinējo 15 % apmērā. Prognozējams, ka likumprojektā ietvertie grozījumi sekmēs tiesas procesa efektivitāti un procesuālās ekonomijas principa īstenošanu, cita starpā samazinot lietu izskatīšanas termiņus un tiesu noslodzi. Palielinot valsts nodevu, tiktu mazināta arī iespēja ļaunprātīgi izmantot tiesvedību kā līdzekli uzņemto saistību nepildīšanai. Personai pirms...

Vakar, 16. augustā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz apcietinātajai, aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai tiesības uz mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesā. Grozījumi nosaka, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ja tā nerunā valodā, kurā notiek process, nesaprot to, vai nespēj to uztvert, ir tiesības lietot valodu, kuru persona prot, un bez atlīdzības izmantot tulka pakalpojumu, kura piedalīšanos nodrošina procesa virzītājs. Tāpat šie grozījumi attiecas uz zīmju valodu, ko lieto personas ar dzirdes invaliditāti. Grozījumi paredz, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības izmantot tulka palīdzību arī tikšanās laikā ar aizstāvi, lai sagatavotu likumā noteiktos dokumentus. Turpmāk tiesām būs pienākums nodrošināt apcietinātajai, aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, nolēmuma rakstveida tulkojumu personai saprotamā valodā. Tāpat grozījumi paredz, kādos gadījumos rakstveida tulkojums netiks nodrošināts, proti, ja notiesājošs spriedums gatavots lietā, kura pirmās instances tiesā izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, cietušā un apsūdzētā izlīguma gadījumā, vienošanās procesā un...

Pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, valstī samazinājies noziedzīgo nodarījumu kopskaits, tostarp mazāk pastrādāti sevišķi smagi un smagi noziegumi, informē Iekšlietu ministrija. Šā gada 1.pusgadā valstī reģistrēts 26951 noziedzīgs nodarījums, kas ir par 1042 mazāk nekā 2011.gada 1.pusgadā. Par 4,5% samazinājies sevišķi smago noziegumu skaits, savukārt smago noziegumu skaits sarucis par 9,2%. Samazinājies arī pret personu vērsto smago noziegumu skaits , tostarp arī smagu miesas bojājumu skaits. Toties pieaudzis reģistrēto slepkavību skaits – 62, kas ir par 21 slepkavību vairāk nekā pērn, taču joprojām nemainīga ir tendence, ka tās tiek pastrādātas spontāni un ir sadzīves strīdu rezultāts, bieži vien izdarītas alkohola reibumā. Tradicionāli lielāko īpatsvaru (60,6%) no kopējā noziedzīgo nodarījumu skaita veido noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu – 16331, tajā pat laikā to skaits atskaites periodā samazinājies par 1940 vai 10,6%. Samazinājies kopējais reģistrēto laupīšanu skaits, un kā liecina policijas rīcībā esošā informācija laupīšanas parasti tiek izdarītas uz ielas, piedraudot ar vardarbību un...

Atbilstoši Tiesībsarga stratēģijai 2011.- 2013.gadam viena no prioritātēm bērnu tiesību jomā ir bērna tiesību iegūt izglītību bez maksas nodrošināšana. Tiesībsargs Juris Jansons 2011.gadā uzsāka darbu pie Satversmes 112.pantā garantēto tiesību bez maksas iegūt izglītību satura izpētes un šā gada maijā tika sagatavots ziņojums par tiesību iegūt pamata un vispārējo vidējo izglītību bez maksas nodrošināšanu pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs. Veicot situācijas izpēti, konstatēts, ka valsts un pašvaldību veiktie pasākumi ir nepietiekami, un tā rezultātā starptautiskajos un nacionālajos tiesību aktos noteiktās ikviena bērna tiesības iegūt izglītību bez maksas uz vienlīdzīgu iespēju pamata netiek pienācīgi nodrošinātas. Skolas turpina vecākiem pieprasīt iegādāties mācību līdzekļus. Ja skola atteiksies mainīt savu rīcību un turpinās pieprasīt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus, tiesībsargs ir gatavs sabiedrības interešu vārdā vērsties tiesā. "Vēlos vērst uzmanību, ka pašvaldības dibinātai izglītības iestādei nav tiesiska pamata pieprasīt vecākiem pirkt mācību līdzekļus. Tomēr secināms, ka prakse likt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus ir plaši izplatīta. Izglītības iestāde ir...

Ministru kabineta komiteja vakar, 6. augustā, atbalstīja Mediācijas likumprojektu, kas paredz vienotu mediācijas modeļu, pamatprincipu un pamatnoteikumu ieviešanu civiltiesisku strīdu risināšanā. Mediācija ir strukturēts brīvprātīgs sadarbības process, kur iesaistītās puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Mediācija norit pēc konkrētas strukturētas shēmas (sarunas tēmu identificēšana, faktu un pozīciju noskaidrošana, vajadzību un interešu apzināšana, risinājumu izstrāde un vienošanās noslēgšana), tas ir brīvprātīgs (puses labprāt un brīvprātīgi ir piekritušas domstarpības risināt, izmantojot mediāciju), tas norit pusēm aktīvi un radoši sadarbojoties, savstarpēji pieņemamu lēmumu izstrādē, kas balstīti uz savu un oponentu motīvu interešu un vajadzību izpratni un gatavības vienoties. Mediācijā iesaistītie subjekti ir puses (personas, kuras vēlas domstarpības risināt, izmantojot mediāciju) un mediators (mediācijas vadītājs). Iepriekš minēto subjektu kopums (puses un mediators), kā arī personas, par kuru dalību mediācijā puses ir vienojušās, ir mediācijas dalībnieki. Lai pārskatāmi nodalītu mediācijas posmus, projektā ir izdalīti vairāki dokumenti – mediācijas līgums, līgums ar...

Pirmdien, 6. augustā, Ministru kabineta komitejas sēdē vienlaikus ar Mediācijas likumprojektu tika izskatīts arī likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā". Kā norādīts likumprojekta anotācijā, izstrādātais projekts domstarpību risināšanai paredz iespēju pusēm ne tikai vienoties par mediācijas izmantošanu līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, bet arī noteic, ka tiesa vai tiesnesis, ņemot vērā strīda raksturu, piedāvā pusēm strīdu risināt ar mediatora palīdzību, proti, projekts ievieš tiesvedības procesa un mediācijas sasaisti. Projekts noteic tiesneša pienākumu piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai („tiesas ieteikta mediācija” jeb „tiesas atvasināta mediācija”): 1) pēc lietas ierosināšanas – nosūtot atbildētājam iesniegto prasības pieteikumu un paziņojot prasītajam par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam, lūdzot paskaidrojuma sniegšanai noteiktajā termiņā paziņot tiesai, vai persona piekrīt izmantot mediāciju; 2) sagatavojot lietu iztiesāšanai un sagatavošanas sēdē; 3) lietas iztiesāšanas gaitā, līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Jau šobrīd CPL noteic, ja tiesa apstiprina izlīgumu (tajā skaitā mediācijas rezultātā panāktu vienošanos) – atmaksājama iemaksātā valsts nodeva...

Nesen publicētie Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas 2011. gada publiskajā pārskatā apkopotie dati rosina nopietni aizdomāties par visjaunāko paaudzi, kuri kāda no vecāku bezatbildīgās attieksmes dēļ spiesti augt trūkumā. Lielā mērā to veicina arī visai bezspēcīgā tiesiskā situācija, jo nav noslēpums, ka ne viens vien ļaunprātīgi izvairās no pienākuma - apgādāt savas atvases - pildīšanas, tai pat laikā likumā paredzētā kriminālatbildība šādiem vecākiem netiek piemērota. Arī rosinātie tiesiskie līdzekļi vecāku bezatbildības ierosināšanai, līdz šim nav ieviesti. 2011. gada beigās no Uzturlīdzekļu garantiju fonda uzturlīdzekļi tika izmaksāti 26 907 bērniem. 21 564 bērni, kuriem izmaksāti uzturlīdzekļi, pārskata perioda beigās bija vecumā no 7 līdz 18 gadiem. Vecumā līdz 7 gadiem uzturlīdzekļi tika izmaksāti 5343 bērniem. Kopā 2011.gadā uzturlīdzekļos tika izmaksāti 9 394 901 Ls. Pārskata periodā regresa kārtībā ir atgūti izmaksātie uzturlīdzekļi 1 320 245 latu apmērā. Pārskata periodā 368 uzturlīdzekļu lietās tika pieņemti lēmumi par uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanu saistībā ar to, ka parādnieks...

Tieslietu ministrija publiskojusi savu, kā arī padotības iestāžu 2011. gada publiskos pārskatus. Tajos rodama informācija par konkrētās institūcijas aizvadītā gada veikumu, prioritātēm 2012. gadā, finanšu līdzekļu izlietojumu, kā arī analizēta informācija par nodarbinātajiem. Piedāvājam konspektīvu ieskatu Tiesu administrācijas 2011. gada publiskajā pārskatā minētajos faktos, kas atklāj Administratīvās apgabaltiesas tiesu darbības rezultātus un tendences. Administratīvajā apgabaltiesā apelācijas instancē 2011.gadā ir izskatītas 2 260 lietas (neskaitot blakus sūdzības), kas sastāda 83% pret saņemtajām lietām un ir par 12% mazāk, salīdzinot ar 2010.gadu. Pabeigto lietu skaita samazināšanās, salīdzinot ar 2010. gadu, Administratīvajā apgabaltiesā apelācijas instancē ir skaidrojama ar saņemto lietu skaita un tiesnešu kopējās noslogotības palielināšanos, izskatot sarežģītas administratīvās lietas pirmajā instancē. 2011.gadā pabeigto lietu skaits Administratīvajā apgabaltiesā pirmajā instancē vidēji uz vienu tiesnesi mēnesī ir palielinājies par 50%, bet tajā pašā laikā saņemto lietu skaits ir palielinājies par 133%, salīdzinot ar 2010.gadu. Administratīvajā apgabaltiesā apelācijas instancē 2011.gadā ir izskatītas 1 033 blakus sūdzības. Administratīvajā...

Tiesnešu un tiesu darbinieku vidū dominē sievietes Publiskotajā Tiesu administrācijas 2011. gada darbības pārskatā norādīts, ka 2011.gadā Latvijā tiesnešu vidējais skaits visa veida valsts tiesās pārskata gadā bija 497 tiesneši. Pārskata gadā apstiprinātais tiesnešu amata vietu skaits bija 529 tiesneši, faktiskais – 501 tiesnesis. Apkopotā statistika arī uzrāda, ka bijušasvairākas tiesnešu vakances. Administratīvajā apgabaltiesā apstiprinātais amata vietu skaits un faktiski aizpildītais tiesnešu skaits bija 19 tiesneši, administratīvajā rajona tiesā apstiprinātais amata vietu skaits – 46 tiesneši, bet aizpildītas tikai 36 vietas. Apgabaltiesās kopējais tiesnešu amata vietu skaits – 115, aizpildītas – 112. Rajonu (pilsētu) tiesās apstiprinātais tiesnešu amata vietu skaits bija 269, bet faktiski aizpildītas bija 254 vietas. Savukārt zemesgrāmatu nodaļās apstiprinātais un faktiskais tiesnešu skaits bija 80 tiesneši. Tiesnešu sadalījumā pēc dzimuma vērojams, ka tiesās un zemesgrāmatu nodaļās tiesneša amatu lielākoties ieņem sievietes. Tiesās strādā 329 tiesneses (78%) un 92 tiesneši (22%). Savukārt zemesgrāmatu nodaļās strādā 76 (95%) tiesneses un 4...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 19. jūlijā ierosināja lietu „Par likuma „Par tiesu varu” 86. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 102. pantam ”, tādejādi tiks pārskatīta likuma norma, kas liedz tiesniešiem iesaistīties politiskajās partijās. Likuma „Par tiesu varu” 86. panta trešā daļa noteic, ka tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām. Pieteikuma iesniedzējs – Jānis Neimanis, kurš 2007. gadā ir apstiprināts par tiesnesi, norāda, ka, liedzot tiesnesim darboties politiskajā partijā, apstrīdētā norma ierobežo Satversmes 102. pantā paredzētās tiesības uz biedrošanās brīvību. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka mūsdienās apstrīdētajai normai vairs nav pietiekama attaisnojuma. Tajā paredzēto leģitīmo mērķi – nodrošināt tiesneša neatkarību – iespējams panākt ar citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Saeima ir uzaicināta līdz 2012. gada 19. septembrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2012. gada 19. decembris.

Lemjot par grozījumiem Pilsonības likumā, Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti 18.jūlijā vienojās par dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonības saglabāšanu, kā arī par pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, informē Saeimas preses dienests. Deputāti lēma, ka Latvijas pilsonība būtu saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību valstī, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību un ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat Latvijas pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā. Deputāti arī vienojās, ka pilsonību var iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz...

ES līdzekļu ļaunprātīga izmantošana noziedzīgos nolūkos apdraud ES izvirzītos mērķus – radīt darba vietas un panākt izaugsmi un dzīves apstākļu uzlabošanos. Tā kā valsts līdzekļu trūkst visās ES dalībvalstīs, no svara ir katrs eirocents, tādēļ Eiropas Komisija 11. jūlijā ir ierosinājusi jaunus noteikumus, lai, izmantojot krimināltiesības, cīnītos pret krāpšanu saistībā ar ES budžetu un labāk aizsargātu nodokļu maksātāju naudu. Ar direktīvu tiek radīta saskaņotāka sistēma, kā saukt pie atbildības un sodīt par noziegumiem saistībā ar ES budžetu. Direktīvā noteiktas kopīgas definīcijas noziedzīgiem nodarījumiem pret ES budžetu un minimuma sankcijas, tostarp brīvības atņemšana smagos gadījumos, kā arī saskaņoti laikposmi, kādos ir iespējams izmeklēt nodarījumus un saukt pie atbildības par tiem (t.i. noilguma termiņi). Tas palīdzēs atturēt krāpniekus, panākt iedarbīgākas tiesiskās darbības valstu līmenī un atvieglot zaudēto līdzekļu atgūšanu. Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga suzskata, ka ir nepieciešams ieviest visstingrākās krimināltiesību normas, lai aizsargātu nodokļu maksātāju naudu. Krāpšana saistībā ar...

Ministru kabineta komitejas sēdē šonedēļ spriests par iespējamiem grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, paredzot, ka krīzes laika noteiktie ierobežojumi attiecībā uz uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantijas fonda (UGF) tiek vai nu saglabāti līdz 2016. gada 1. janvārim, vai arī to apjoms tiek atjaunots pakāpeniski trīs gadu laikā. Pašreiz saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 4. punktu ir noteikts pārejas periods no UGF maksāto uzturlīdzekļu izmaksāšanā. Proti, 2009. gada 1. decembrī, ievērojot ekonomisko situāciju valstī un tās radītās sekas, kā arī ierobežoto valsts budžeta līdzekļu apmēru, Saeimā tika pieņemts likums „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī un paredz laika posmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim uzturlīdzekļus no UGF izmaksāt samazinātā apmērā. Tādējādi uzturlīdzekļi no UGF minētajā laika posmā tiek maksāti nevis pēc pamatregulējumā paredzētā principa apmērā, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179. panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets, kas ir 25 % apmērā no...

Vakar, 10.jūlijā, Ministru kabinets pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”, kā arī atbalstīja Ls 44 523 piešķiršanu zaudējumu atlīdzību izmaksām nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām. Ziņojumā norādīts, ka ir pieaudzis to personu skaits, kurām ierosinātā kriminālprocesa ietvaros tika nepamatoti ierobežota brīvība, kā arī nepamatoti tika piemērots Kriminālprocesa likuma 243.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums. Palielinājies arī to personu skaits, kurām krimināllietas izmeklēšanas laikā ilgstoši tiek nepamatoti ierobežota brīvība un pret kurām krimināllieta tiek izbeigta pirmstiesas kriminālprocesā izmeklēšanas iestādē. Tāpat personas ir kļuvušas aktīvākas savu tiesisko interešu aizstāvībā. Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka saskaņā ar 2004. gada 27. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 433 „Iesniegumu iesniegšanas un izskatīšanas, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība” zaudējumu atlīdzību izmaksā Tieslietu ministrija no šiem mērķiem paredzētajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Lai Tieslietu...