TIESĪBAS

Saeima 8.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, nosakot, ka patērētāja kreditēšanas uzņēmumiem apmaksājamā pamatkapitāla minimālais lielums ir 300 000 latu, informē Saeimas Preses dienests. Kapitālsabiedrībai, kura sniedz patērētāja kreditēšanas pakalpojumu, līdz speciālās atļaujas (licences) pieprasījuma iesniegšanai, bet ne vēlāk kā līdz šī gada 1.novembrim jānodrošina, lai pamatkapitāls sasniedz vismaz 300 tūkstošus latu. Minimālā apmaksātā pamatkapitāla apmēra noteikšana veicinās ilgtermiņā stabila un patērētājiem uzticama nebanku kreditēšanas tirgus izveidi, aizsargājot patērētājus no kredītu devējiem, kuriem tirgū ir tikai īstermiņa darbības mērķi, norāda likumprojekta autori. Šī prasība neattieksies uz kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām un ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzējiem, kas piedāvā norēķināties par preču vai pakalpojumu iegādi atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā, nepiesaistot trešās personas finansējumu. Tāpat prasība neattieksies uz komersantiem, kuri saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, preču vai pakalpojumu iegādei piedāvā slēgt tikai tādus patērētāja kreditēšanas līgumus, saskaņā ar kuriem netiek...

Saeima piektdien, 8.jūlijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Komerclikumā, kuru mērķis ir atklāt uzņēmumu patiesā labuma guvējus, informē Saeimas Preses dienests. Likums nosaka, ka uzņēmumam informācija par patiesā labuma guvēju būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistram un šīs ziņas nepieciešamības gadījumā būs pieejamas tiesībaizsardzības iestādēm un kontroles iestādēm nodokļu administrēšanas un publiskā iepirkuma, kā arī publiskās un privātās partnerības jomā. Saeima atbalstīja atbildīgās komisijas piedāvājumu, ka par patiesā labuma guvēju tiek uzskatīts kapitālsabiedrības dalībnieks vai akcionārs, kurš ir fiziska persona, ja atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 5.punkta „a” vai “b” apakšpunktam par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju nav uzskatāma cita persona. Likumā noteikta kārtība, kā ziņas par patiesā labuma guvējiem sniedz uzņēmuma dalībnieks, kurš daļas tur savā vārdā, bet citas personas labā, un kuram kapitālsabiedrībā ir vismaz 25 procenti daļu vai akciju. Šāda dalībnieka pienākums būs 14 dienu laikā informāciju sniegt attiecīgajai kapitālsabiedrībai, kura divu nedēļu laikā šo...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai 2009.gadā uzsāktā kriminālprocesa materiālus, rosinot saukt pie kriminālatbildības kāda komercuzņēmuma trīs darbiniekus un deviņas valsts amatpersonas par kukuļošanu saistībā ar publiskajiem iepirkumiem laika posmā no 2005.gada līdz 2009.gadam. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka 2009.gada janvārī kāda komercuzņēmuma darbinieki nodevuši kukuli 1 000 latu apmērā Nacionālo bruņoto spēku amatpersonai par darbību veikšanu kukuļdevēju interesēs, saskaņojot iepirkuma tehniskās specifikācijas, lai par uzvarētāju tiktu atzīts viņu pārstāvētais uzņēmums un ar to tiktu noslēgts iekārtu piegādes līgums. Tāpat izmeklēšanā noskaidrots, ka komercuzņēmuma amatpersonas laika posmā no 2005.gada līdz 2009. gadam devušas mantiska rakstura labumus arī citām valsts amatpersonām vēl astoņās valsts un pašvaldību medicīnas iestādēs – to valžu priekšsēdētājiem un locekļiem, atbildīgajām amatpersonām un iepirkumu komisiju locekļiem par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu konkrētā uzņēmuma interesēs saistībā ar publiskajiem iepirkumiem. Astoņu amatpersonu kukuļošana izpaudās 28 ārzemju ceļojumu organizēšanā un apmaksāšanā – uz Berlīni, Kopenhāgenu, Milānu, Venēciju, Taškentu,...

Satversmes tiesas 1.kolēģija ir ierosinājusi lietu “Par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 19. punkta „c” apakšpunkta (2001. gada 22. novembra likuma redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Satversmes 91.pants garantē vienlīdzību likuma un tiesas priekšā. Apstrīdētā norma paredz, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli aplikti ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem. Pieteikuma iesniedzēja – Administratīvā apgabaltiesa – norāda, ka apstrīdētā norma tiek piemērota tādējādi, ka ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli arī tad, ja persona pārdod vairākus nekustamos īpašumus, kas bijuši tās īpašumā ilgāk kā 12 mēnešus. Taču šāds regulējums, Pieteikuma iesniedzējas ieskatā, pieļautu vienlīdzības principa pārkāpumu pret personām, kas sistemātiski peļņas gūšanas nolūkā pārdod nekustamo īpašumu, reģistrējot saimniecisko darbību un maksājot nodokļus, vai pārdod kustamo mantu. Saeima ir uzaicināta līdz...

Lai precizētu kārtību, kādā apdrošinātajam cilvēkam atlīdzināmi papildu izdevumi saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, Labklājības ministrija sagatavojusi grozījumus attiecīgajos noteikumos. Noteikumos precizēta un atrunāta kārtība, kādos gadījumos un pamatojoties uz kādiem dokumentiem cilvēkam jāatlīdzina papildu izdevumi, ja tie netiek segti no veselības aprūpes pakalpojumu minimuma vai sociālās palīdzības valsts programmas. Pirmkārt, situācijās, kad cilvēkam atlīdzināmi izdevumi par veselības aprūpes pakalpojumiem, ārstniecības līdzekļiem, medikamentiem, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Tāpat arī gadījumos, kad cilvēkam izmaksā apdrošināšanas atlīdzību palielinātā apmērā. Vienlaikus precizēta arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu pārrēķināšanas kārtība, informē Liene Užule, Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste. To paredz 19.jūlijā valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība. Labklājības ministrija atgādina, ka likums Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām paredz, ka apdrošinātajam cilvēkam ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, kas ietver naudas izmaksas (slimības pabalsts,...

Saeima 1.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas pilnveido bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizatoru atbildības tiesisko regulējumu, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumi nosaka, ka par bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem nedrīkstēs strādāt personas, kas sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, saistītiem ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, kā arī personas, kurām sodāmība par šādiem nodarījumiem dzēsta vai noņemta. Tāpat noteikts, ka, pieņemot darbā bērnu iestāžu vadītājus un darbiniekus, no Sodu reģistra būs jāpieprasa izziņa ne tikai par personu sodāmību, bet arī par to, vai persona administratīvi sodīta, piemēram, par alkohola un cigarešu pārdošanu nepilngadīgajiem, sīko huligānismu, bērnu iesaistīšanu dzeršanā vai novešanu līdz dzērumam, iesaistīšanu ubagošanā, atstāšanu bez uzraudzības, bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu, kā arī pārkāpumiem bērnu pasākumu organizēšanā, kas saistīti ar viņu ārējā izskata demonstrēšanu un vērtēšanu. Izmaiņas arī detalizētāk nosaka, ka darba devējam jāatstādina no amata attiecīgais bērnu iestādes darbinieks, ja ir pamatotas aizdomas...

Saistībā ar plānotajām Saeimas vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informē, ka atbilstoši likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” noteiktajam laika posms no vēlēšanu izsludināšanas dienas līdz vēlēšanu dienai tiek uzskatīts par priekšvēlēšanu periodu, kura laikā aģitācijai ir noteikti ierobežojumi – gan radio un televīzijā, gan preses izdevumos un internetā, gan valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, kā arī publiskās vietās. Attiecībā uz politiskās reklāmas izvietošanu raidorganizācijām, preses izdevumiem un reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā ir pienākums visam priekšvēlēšanu aģitācijas periodam noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus un tiem ir aizliegts izvietot aģitācijas materiālus par augstāku vai zemāku cenu, nekā tas norādīts minētajos izcenojumos. Ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no vēlēšanu izsludināšanas dienas šie izcenojumi raidorganizācijām jānosūta publiskošanai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, savukārt preses izdevumiem un reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā – KNAB. Ja reklāmas izvietotāji šos izcenojumus nav nosūtījuši noteiktā termiņā, tad tiem priekšvēlēšanu periodā...

Valsts sekretāru sanāksmē 7. jūlijā tika izsludināti arī saistošie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot paplašināt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas funkcijas lēmumu pieņemšanā, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas. Plānots, ka Inspekcija izskatīs arī pārkāpumus, ko veikuši azartspēļu un izložu organizētāji bez speciālas atļaujas (licences) un inspekcijai būs tiesības uzlikt administratīvos sodus. Šī pārkāpuma izskatīšana un lēmuma pieņemšana nodrošinās iespēju Izložu un azartspēļu inspekcijai piemērot objektīvu un atbilstošu sodu attiecībā pret nelicencētiem azartspēļu un izložu rīkotājiem un organizētājiem. Likumprojekta anotācijā minēts, grozījumu projekts, cita starpā, paredz svītrot no Kodeksa 204.5panta vārdus „fiziskajām personām”, jo Azartspēļu un izložu likums neparedz azartspēles vai izlozes rīkot fiziskajām personām, bet tikai Latvijas Republikā reģistrētām kapitālsabiedrībām, līdz ar ko visu atbildību par azartspēļu un izložu rīkošanas kārtības pārkāpšanu pilnībā nes tās rīkotājs, tas ir, Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība, kura noteiktajā kārtībā ir saņēmusi licenci. Grozījumus vēl skatīs un par tiem lems Ministru kabinets (MK)...

Saeimas 21.jūlijā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas izstrādāti, lai paātrinātu civillietu izskatīšanu, informē Saeimas Preses dienests. Galvenās izmaiņas skar regulējumu maza apmēra prasību izskatīšanai tiesās. Turpmāk maza apmēra prasības varēs izskatīt rakstveida procesā, tādējādi paātrinot izskatīšanu un mazinot tiesu noslodzi. Jaunā kārtība attieksies uz naudas piedziņas un uzturlīdzekļu piedziņas prasībām, kas nepārsniedz 1500 latus. Maza apmēra prasības arī turpmāk varēs iztiesāt tiesas sēdē, ja to lūgs kāda no pusēm vai ja to par lietderīgu uzskatīs pati tiesa. Tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām apelācijas kārtībā nebūs pārsūdzams, bet lietas dalībnieki to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā, paredz Saeimas atbalstītais likumprojekts. Pieteikumus par procesuālo termiņu pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu varēs izlemt rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi. Rakstveida procesā tiesas izlems arī jautājumus par pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošanu. Tāpat likumā noteikts, ka civillietu apvienošanai nav obligāta pušu piekrišana. Grozījumi arī nosaka, ka ekspertus un lieciniekus būs iespējams nopratināt...

Satversmes tiesas 1.kolēģija ir ierosinājusi lietu “Par Maksātnespējas likuma 62. panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 363.2 panta otrās daļas normām, ciktāl tās neparedz tiesas tiesības atbrīvot personas no depozīta iemaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Satversmes 92.pants nodrošina iespēju ikvienam aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Apstrīdētās normas paredz, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā. Dokuments, kas apliecina iemaksu, obligāti pievienojams maksātnespējas procesa pieteikumam. Depozīta iemaksas mērķis – segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas. Pieteikuma iesniedzēja –Rīgas apgabaltiesa – norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertais pienākums iemaksāt depozītu, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, atzīstams par personas tiesību uz brīvu pieeju tiesai ierobežojumu. Turklāt neparedzot iespēju atbrīvot pieteicēju (izņemot maksātnespējas administratoru) no depozīta iemaksas vai samazināt tā apmēru, personas tiesības uz brīvu pieeju tiesai ir ierobežotas nesamērīgi....

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Likumprojektu „Grozījumi Augu aizsardzības likumā”, ko 19. jūlijā izskatīja un apstiprināja valdība. Dokumenta projekts izstrādāts, lai noteiktu fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas jomā saskaņā ar jauno Eiropas Savienības (ES) likumdošanu, kā arī ieviestu pienākumu veikt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu testēšanu un uzraudzību, līdz ar to paaugstinot darba drošību lauksaimniecības jomā un novēršot vides aizsardzības riskus, kas saistīti ar šo iekārtu izmantošanu, informē Solveiga Lazovska, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. 2009. gada 21. oktobrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanu. Direktīva pieņemta, lai panāktu pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, mazinot pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī veicinot integrētās augu aizsardzības un pesticīdiem alternatīvu pieeju vai metožu izmantošanu. Tāpat tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū. Ieviešot šo abu tiesību aktu prasības, veikti...

Eiropas Komisija ir nosūtījusi informācijas pieprasījumus divdesmit ES dalībvalstīm, kuras vēl nav paziņojušas par pasākumiem, ar kuriem valsts tiesību aktos pilnībā tiek īstenoti jaunie ES telesakaru noteikumi. Eiropas Parlamenta un ES Ministru padomes noteiktais termiņš jauno noteikumu īstenošanai bija 2011. gada 25. maijs. Informācijas pieprasījumi ir oficiāla paziņojuma vēstules atbilstoši ES pienākumu neizpildes procedūrai, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Jaunie noteikumi uzņēmumiem un patērētājiem paredz jaunas tiesības attiecībā uz tālruņiem, mobilajiem pakalpojumiem un piekļuvi internetam. Piemēram, tagad patērētāji vienas dienas laikā varēs mainīt operatoru, saglabājot to pašu tālruņa numuru, iegūt skaidrāku informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem un justies drošāki par personas datu aizsardzību tiešsaistē. Eiropas Komisijai ir piešķirtas jaunas pārraudzības pilnvaras, bet Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādei (BEREC) — regulatīvās pilnvaras. Tas ļaus iedibināt regulatīvo noteiktību un palīdzēs telesakaru uzņēmumiem augt vienotā Eiropas telesakaru tirgū. Ātra un saskaņota šo noteikumu īstenošana ir Eiropas Digitalizācijas programmas prioritāte. Tomēr, lai gan likumdošanas procesi norit visās...

Saeima ceturtdien, 14.jūlijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”, precizējot ārvalstu bruņoto spēku karavīru klātbūtnes tiesisko pamatu Latvijā, kā arī atvieglojot sabiedroto valstu karavīru tranzītu caur mūsu valsts teritoriju, informē Saeimas Preses dienests. Grozījumos noteikts, ka ārvalstu bruņoto spēku vienības Latvijas Republikā uzturas, īstenojot sadarbību, ko paredz starptautiskas vienošanās. Likums papildināts ar jaunu regulējumu, nosakot, ka militārās mācības un manevri var notikt ne tikai Nacionālo bruņoto spēku mācību centros un poligonos, bet nepieciešamības gadījumā arī citās teritorijās. Šādos gadījumos tas noteikti jāsaskaņo ar teritorijas īpašnieku. Ar likuma grozījumiem vienkāršota procedūra, kādā Latvijas teritoriju ceļā uz mācībām vai ar citu mērķi šķērso sabiedroto valstu – NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu – bruņoto spēku vienības. Attiecībā uz ārpus šīm organizācijām esošo trešo valstu bruņotajiem spēkiem arī turpmāk tiks saglabāta līdzšinējā procedūra. Tāpat likumā skaidrāk noteikta Elektronisko sakaru direkcijas un Aizsardzības ministrijas sadarbība, izsniedzot atļaujas ārvalstu bruņotajiem spēkiem, lai tie...

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 14.jūlijā, skatīšanai trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kas paredz zemesgrāmatu nodaļas no nākamā gada iekļaut rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Grozījumi būtiski atslogos vispārējās jurisdikcijas tiesu darbu, informē Saeimas Preses dienests. Komisijas izstrādātie grozījumi nosaka, ka turpmāk rajona (pilsētas) tiesā būs zemesgrāmatu nodaļa un līdzšinējie zemesgrāmatu tiesneši skatīs ne tikai ar nekustamo īpašumu un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanu saistītas lietas, bet arī lietas, kas piekritīgas vispārējās jurisdikcijas tiesai. Šāda reforma paredzēta, lai saīsinātu tiesas procesu ilgumu un pilnvērtīgāk izmantotu zemesgrāmatu nodaļu resursus, norāda likumprojekta izstrādātāji. Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneši skatīs arī lietas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kā arī pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu. Vispārējās jurisdikcijas tiesas lietu izskatīšanai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem papildu eksāmens nebūs jākārto. Pienākumu pildīšanai tiesnešiem piešķirs tiesneša mantiju un amata zīmi. Zemesgrāmatu nodaļas darbosies atbilstoši rajonu (pilsētu) tiesu teritorijām. Izņēmums ir Rīga, kur...

Satversmes tiesas 1.kolēģija ir ierosinājusi lietu “Par Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumu Nr. 120 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 3.1 5. apakšpunkta un 11. punkta un Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 972 „Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” 11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106. pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Satversmes 91.pants garantē vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, savukārt 106.pants paredz ikviena tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Apstrīdētās normas paredz, ka rezidentam, kura apmācības izdevumi segti no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras pabeigšanas ir vismaz trīs gadi jāstrādā noteiktās ārstniecības iestādēs. Savukārt, ja persona pēc rezidentūras pabeigšanas vismaz trīs gadus nenostrādā noteiktās ārstniecības iestādēs vai pārtrauc mācības rezidentūrā, vai nesekmīgi apgūst mācību programmu, tai jāatmaksā ar apmācību rezidentūrā saistītie izdevumi (rezidenta apmācībai izlietoties valsts budžeta līdzekļi). Pieteikuma iesniedzēja – Administratīvā rajona tiesa – norāda, ka...