TIESĪBAS

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 16.augustā, izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī, lai atteiktos no aizklātajiem balsojumiem par amatpersonām. Aizklāti balojumi, ievērojot Satversmē noteikto regulējumu, tiks saglabāti, balsojot par Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātiem, informē Saeimas Preses dienests. Likumprojekts paredz, ka balsošana Saeimas sēdēs notiek atklāti ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm, savukārt Satversmē noteiktajos gadījumos un kārtībā balsošana notiek aizklāti. Tas ļaus iedzīvotājiem uzzināt Saeimas deputātu viedokli, apstiprinot amatos amatpersonas, pauž Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Tādējādi turpmāk Saeimā atklāti vēlēs Valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju un citas amatpersonas. Par Juridiskas komisijas virzīto likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien,16.augustā, skatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz bargus sodus par nelikumīgu politisko partiju finansēšanu un nelikumīgu dāvinājumu pieņemšanu, informē Saeimas Preses dienests. Komisijas atbalstītais likumprojekts paredz kriminālatbildību par nelikumīgu politiskās organizācijas (partijas) vai to apvienības finansēšanu, kā arī par starpniecību nelikumīgā finansēšanā. Turpmāk par partijas vai to apvienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai piespiedu darbu, vai arī ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām. Ja iepriekš minētās darbības veiks personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, varēs piemērot sodu - brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai arī naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, paredz komisijas atbalstītie grozījumi. Savukārt par starpniecību nelikumīgā finansēšanā lielā apmērā partijas vai to apvienības sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu...

18. augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. Likumprojekts paredz noteikt pienākumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) interneta vietnē uzturēt publisko nodokļu parādnieku datubāzi. Datubāzē tiks iekļauti nodokļu parādnieki, ja to parāda summa pārsniegs 100 latus, informē Aleksis Jarockis, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs. Nodokļu parādnieku reģistra izveidošana ir Finanšu ministrijas un VID iniciatīva. Šāda datubāze tiek izstrādāta, lai: - pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi, jo komersantiem būs iespēja, izmantojot datubāzē esošo informāciju, pārliecināties par darījuma partnera spēju pildīt saistības; - veicinātu nodokļu nomaksu; - atvieglotu publisko iepirkumu veikšanas procesu, jo vairs nebūs nepieciešams pieprasīt izziņu no VID par nodokļu parādiem. Plānots, ka nodokļu parādnieku publiskā datubāze būs pieejama ar 2012. gada 1. jūliju. Vienlaikus likumprojekts paredz pilnveidot regulējumu, kas nosaka nodokļu audita veikšanas procesu gadījumos, kad nodokļu administrācija pieprasa informāciju no trešo valstu nodokļu administrācijām. Spēkā esošais regulējums paredz iespēju apturēt audita veikšanu līdz brīdim, kad tiek saņemta pieprasītā...

Komerclikuma 23., 25., 75., 78., 139., 149. pantā veiktie grozījumi paredz, ka turpmāk komersanta (filiāles, ārvalsts filiāles vai pārstāvniecības, individuālā komersanta, pilnsabiedrības vai kapitālsabiedrības) reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā būs nepieciešama īpašnieka izsniegta piekrišana, informē Lursoft. Komerclikuma grozījumi spēkā stājās 2011.gada 1.jūlijā. Piekrišanā norādāms nekustamā īpašuma kadastra numurs, īpašnieka vārds, uzvārds un personas kods vai nosaukums (firma) un reģistrācijas numurs. Ja pieteikumu paraksta persona, kurai pieder juridiskajā adresē norādītais nekustamais īpašums, piekrišana nav jāsniedz.

SOLVIT koordinācijas centru tīkls sniedz ātru un efektīvu palīdzību iedzīvotāju un uzņēmēju problēmu risināšanā, kas tiem rodas citu dalībvalstu valsts iestādēm nepareizi vai kļūdaini piemērojot Eiropas Savienības iekšējā tirgus tiesību normas (direktīvas, regulas u.tml.), informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa. 2010.gadā SOLVIT koordinācijas centru tīkls ir palīdzējis rast risinājumus 90% saņemtajās lietās (iepriekšējos gados tie bija vidēji 85%). SOLVIT koordinācijas centru tīkls 2010.gadā galvenokārt ir risinājis šādas ar uzņēmējdarbību saistītas lietas: - ES Iekšējā tirgus pieejamība produktiem, - nodokļu joma, - pakalpojumu pieejamība, uzņēmējdarbības uzsākšana, - profesionālās kvalifikācijas atzīšana, u.tml. Ņemot vērā, ka uzņēmēji joprojām regulāri sastopas ar birokrātiskām prasībām, veicot pārrobežu darbību, Eiropas Komisija un ES dalībvalstis šobrīd īpašu uzmanību pievērš ES Iekšējā tirgus problēmu identificēšanai ar uzņēmējdarbību saistītās jomās. Tādejādi uzņēmēji tiek aicināti informēt Latvijas SOLVIT koordinācijas centru par problēmām, kas tiem rodas saistībā ar citu dalībvalstu valsts iestāžu nepamatotu lēmumu pieņemšanu, kas ir pretrunā ES Iekšējā tirgus noteikumiem. Vienlaikus,...

Ekonomikas ministrija aicina Latvijas komersantus piedalīties Eiropas Komisijas konsultācijā ar sabiedrību par negodīgu rīcību uzņēmumu komercattiecībās. Dalība EK konsultācijās sniedz iespēju komersantam nepastarpināti paust savu viedokli Eiropas Komisijai, tādējādi piedaloties uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā, informē Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Eiropas Komisija atzīst, ka negodīga prakse starp uzņēmumiem piegādes ķēdē ir viena no lielākajām problēmām mazumtirdzniecības jomā. Eiropas Komisija vēlas uzzināt vairāk par šo jautājumu, konsultējoties ar iesaistītajiem Eiropas Savienības uzņēmumiem, un atrast potenciālos problēmu risinājumus. Tādēļ Eiropas Komisija šajā aptaujā vēlas noskaidrot, vai attiecībās ar uzņēmējdarbības partneriem uzņēmums ir saskāries ar negodīgu komercpraksi, vai ir paredzēts regulējums uzņēmēju aizsardzībai šādā situācijā, vai tāds tiek nodrošināts arī praksē un vai uzņēmēju darbībā ir piemēroti tiesībaizsardzības līdzekļi. Aptaujā saņemtās atbildes Eiropas Komisijai palīdzēs cīnīties pret negodīgu uzņēmumu komercpraksi piegādes ķēdēs. Latvijas komersanti aicināti savu viedokli paust līdz šī gada 30.septembrim. Lai piedalītos konsultācijā, komersantam jāreģistrējas Eiropas Biznesa Testa panelī, kas ir...

Saeima ceturtdien, 21.jūlijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kas paredz zemesgrāmatu nodaļas no nākamā gada iekļaut rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Grozījumi būtiski atslogos vispārējās jurisdikcijas tiesu darbu, informē Saeimas Preses dienests. Likuma grozījumi nosaka, ka turpmāk rajona (pilsētas) tiesā būs zemesgrāmatu nodaļa un līdzšinējie zemesgrāmatu tiesneši skatīs ne tikai ar nekustamo īpašumu un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanu saistītas lietas, bet arī lietas, kas piekritīgas vispārējās jurisdikcijas tiesai. Šāda reforma paredzēta, lai saīsinātu tiesas procesu ilgumu un pilnvērtīgāk izmantotu zemesgrāmatu nodaļu resursus, norāda likumprojekta izstrādātāji. Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneši skatīs arī lietas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kā arī pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu. Vispārējās jurisdikcijas tiesas lietu izskatīšanai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem papildu eksāmens nebūs jākārto. Pienākumu pildīšanai tiesnešiem piešķirs tiesneša mantiju un amata zīmi. Zemesgrāmatu nodaļas darbosies atbilstoši rajonu (pilsētu) tiesu teritorijām. Izņēmums ir Rīga, kur pilsētas zemesgrāmatu nodaļu plānots...

Saeima ceturtdien, 4.augustā, pieņēma grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, paredzot, ka valsts nodrošinātu juridisko palīdzību var saņemt arī ārzemnieki, kuri pakļauti izraidīšanas procedūrai un uzturas Latvijā, informē Saeimas Preses dienests. Juridiskā palīdzība būs pieejama, pārsūdzot lēmumu par apstrīdēto izbraukšanas rīkojumu vai lēmumu par piespiedu izraidīšanu. Likums arī nosaka kārtību, kādā tiek izskatīts ārzemnieka juridiskās palīdzības pieprasījums un pieņemts lēmums par palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Pieņemot likuma izmaiņas, tiek pārņemta direktīva, kas Eiropas Savienības dalībvalstīs ievieš kopīgus standartus un procedūras attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi. Šajā likumā paredzētā juridiskā palīdzība izraidāmajiem ārzemniekiem tiks nodrošināta no 2011.gada 23.decembra.          

Saeima ceturtdien, 4.augustā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus vairākos likumos, lai nodrošinātu bērna interešu labāku aizstāvību, veicinot iespējami ātru bērna atgriešanos pastāvīgajā dzīvesvietā pēc viņa prettiesiskas pārvietošanas un uzlabojot šajās lietās pieņemto lēmumu izpildi Latvijā, informē Saeimas Preses dienests. Izstrādājot regulējumu, ņemta vērā ārvalstu pieredze un tiesu prakse, dodot iespēju nolēmumu par bērna atgriešanu izpildīt labprātīgi. Labprātīgi izpildot nolēmumu, varēs lūgt bāriņtiesas palīdzību, lai sagatavotu bērna atgriešanos dzīvesvietas valstī. Gatavojot lēmumu par bērna atgriešanos ārvalstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesai būs jānorāda termiņš lēmuma labprātīgai izpildei, kas nav ilgāks par 30 dienām no brīža, kad lēmums stājies spēkā. Izskatot prasību, noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi. Ja tiesas lēmums netiks izpildīts labprātīgi, personai, kura to neizpilda, uzliks naudas sodu un tiks uzsākta nolēmuma piespiedu izpilde. Ja piespiedu izpildes gadījumā nepiedalās persona, kura pieprasa bērna atgriešanos, tad bērnu nodod bāriņtiesas pārstāvim. Saeima noteica, ka,...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai 2011.gada janvārī uzsāktā kriminālprocesa materiālus, rosinot saukt pie kriminālatbildības Finanšu ministrijas (FM) amatpersonu par kukuļdošanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonai, lai tā, pildot savus amata pienākumus, rīkotos kukuļdevēja interesēs un veiktu prettiesiskas darbības muitas administrēšanas jomā. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka laika posmā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada janvārim FM amatpersona vairākkārt nodevusi kukuļus kopumā 52 880 eiro un 5 600 latu apmērā VID amatpersonai, lai tā kukuļdevēja un viņa pārstāvētās personas interesēs ietekmētu VID lietvedībā esošās pārbaudes lietas izskatīšanas procesu, tās rezultātā nodrošinātu tām labvēlīgu lēmumu pieņemšanu un nekonstatētu pārkāpumus konkrēta uzņēmuma darbībā, kā arī VID struktūrvienības neveiktu pārbaudes attiecībā uz konkrētām personām un uzņēmumiem, kuru intereses pārstāv kukuļdevējs. Izmeklēšanas materiāli liecina, ka VID amatpersonai šie kukuļi doti arī par citām darbībām, lai tā pienācīgi neveiktu amata pienākumus kontrabandas apkarošanā, muitas administrēšanas jomā un nodokļu nomaksas kontrolē. Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir...

Jautājumi par darba attiecību tiesisko regulējumu mikrouzņēmumā Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne ir precizējusi Ekonomikas ministrijas apkopotās atbildes par mikrouzņēmumu nodokli (MUN) atbilstoši pēdējiem grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Ekonomikas ministrijas uzdevumā atbildes gatavojusi Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests, Labklājības ministrija un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Atbildēs lietotie saīsinājumi: MUN - mikrouzņēmumu nodoklis; MU - mikrouzņēmums; SIA - sabiedrība ar ierobežotu atbildību; IU - individuālais uzņēmums; IK - individuālais komersants; VSAOI - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;VID - Valsts ieņēmumu dienests Vai MUN darbinieka uzteikuma gadījumā ir jāiesniedz tam paziņojums par izmaksāto atlīdzību? Vai VID-am tas ir jānosūta? FM/VID: Par MU darbinieka ienākumu paziņojums nav jāsniedz (likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.panta 24.daļa). LM/VSAA: Atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas atlaišanas dienā. Ja darbinieks atlaišanas dienā nav veicis darbu, viņam pienākošās naudas summas...

Jautājums: Kā vērtējama jaunā mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība, kas ir spēkā no 2011.gada 1.jūlija? Uz jautājumu atbild Ilze Džonsone, Aivara Borovkova juridiskā biroja SIA “AB Grupa” direktore. Būtībā ar šiem jaunajiem MK noteikumiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību valsts ir ieviesusi jaunu papildu nodokli. Šoreiz tas ir suņu saimniekiem uzliktais dzīvnieka reģistrēšanas nodoklis, kura viena daļa ir noteikta ar likumu 5.- ls par piereģistrēšanu, bet otra daļa – čipa cena un veterinārārsta pakalpojums atstāta brīvā tirgus pašregulācijā (šobrīd no 10- 20 .- Ls). Pie kam noteikts , ka šo čipēšanu /reģistrāciju jāveic līdz 2016.gadam. Šāda reģistrācijas kārtība nekādi neveicinās ātru un pilnvērtīgu suņu uzskaiti, kura tik ļoti nepieciešama kārtībsargājošām iestādēm, pašvaldībām, patversmēm un valstij kopumā, bet gan nodrošinās tikai to, ka saujiņa visapzinīgāko atkal uzķeras un maksā. Parasti jau tie apzinīgie maksātāji ir pensionāri, kam nav pat ko ēst pēc visu komunālo un nodokļu nomaksas. Pārējie kā nemaksāja tā nemaksās,...

21. jūnijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”, kas paredz suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku reģistrācijas kārtību. Jaunā mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība ierobežos klaiņojošo dzīvnieku skaitu, trakumsērgas izplatību, kā arī dzīvnieka īpašniekam atvieglos sava dzīvnieka meklēšanu un atrašanu, ja tas pazudis. Tāpat jaunā kārtība paredz palīdzēt nodrošināt valsts un pašvaldības policijai sabiedrisko kārtību un drošību, informē Viktorija Kalniņa, Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste. Noteikumi paredz, ka visiem suņiem, kas sasnieguši sešu mēnešu vecumu, ir jābūt apzīmētiem un reģistrētiem, bet kaķus un mājas (istabas) seskus to īpašnieki varēs apzīmēt un reģistrēt pēc izvēles. Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrs nodrošinās valstī esošo mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanu vienotā datubāzē, kas tiks veidota kā sastāvdaļa valsts informācijas sistēmai „Lauksaimniecības datu centra informācijas sistēma”. Datubāzi uzturēs valsts aģentūra „Lauksaimniecības datu centrs” (LDC), kas jau šobrīd uztur kopējo LDC informācijas sistēmu. Datubāzē tiks iekļauti tie mājas (istabas)...

2011.gada pirmajos sešos mēnešos, veicot muitas kontroles pasākumus, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki 16 gadījumos ir atklājuši mēģinājumus ievest Latvijā savvaļas dzīvniekus, augus un no tiem izgatavotus izstrādājumus, kas iekļauti Vašingtonas konvencijas “Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām” (The Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora (CITES)) pielikumos. Kopumā personām saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.12 pantu par konstatētajiem pārkāpumiem piemērots sods 730 latu apmērā. Izstrādājumi visos gadījumos konfiscēti un nodoti Latvijas Republikas Dabas aizsardzības pārvaldei, informē informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. Konfiscē čūskas, skorpionus, dēles, lāča taukus... Visbiežāk 2011.gada pirmajā pusgadā konfiscētas ar šķidrumu pildītas dažāda tilpuma pudeles, kurās ievietotas aizsargājamu sugu čūskas un/vai skorpioni – kopumā 11 gadījumos. Tā piemēram, minētajā periodā konfiscētas četras ar šķidrumu pildītas pudeles, kurās ievietots aizsargājamais zivju zalktis jeb Xenochrophis piskator. 2011.gada pirmajos sešos mēnešos personas ir mēģinājušas ievest arī vienu koraļļu kolonijas fragmentu, vienu...

Saeima 1.jūlijā ārkārtas sesijas sēdē apstiprināja vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā starp Latviju un Krievijas Federāciju, kas parakstīta 2010.gada 20.decembrī Maskavā, Krievija, informē Saeimas Preses dienests. Tāpat Saeima šodien apstiprināja šī gada 17.janvārī Rīgā noslēgto vienošanos par šādu sadarbību ar Azerbaidžānas Republiku. Vienošanās paredz kārtību, kādā Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sadarbojas ar Krievijas Federācijas Civilās aizsardzības, ārkārtējo situāciju un stihisko nelaimju seku likvidēšanas ministriju un Azerbaidžānas Ārkārtējo situāciju ministriju. Paredzēts, ka iesaistītās valstu institūcijas pasākumu realizēšanai izveidos kopīgas komisijas, un no Latvijas puses vienošanās paredzēto saistību izpildi koordinē Iekšlietu ministrija. Šādas vienošanās kompetentajām iestādēm ļaus daudz efektīvāk un ātrāk sniegt palīdzību valstu iedzīvotājiem katastrofu gadījumos. Noslēgtās vienošanās nosaka valstu sadarbības formas, ārkārtējo situāciju paziņošanas un palīdzības sniegšanas kārtību. Tāpat noteikta robežšķērsošanas kārtība un uzturēšanās režīms valstu teritorijās palīdzības sniegšanas grupām un ekspertiem, kā arī inventāra un palīdzības materiālu ievešana un izvešana....