TIESĪBAS

Žurnāla Bilance nr. 18 (270) nr., kas iznāk 15. septembrī, saturs: GRĀMATVEDĪBA Ar saimniecisko darbību tieši nesaistīti izdevumi - izdevumi, kas veikti īpašnieku vai darbinieku labā Turpinot šā gada 13./14. un 17. numurā uzsākto tēmu par izdevumiem, kas nav uzskatāmi par tieši ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem, aplūkosim izdevumus, kas veikti uzņēmuma īpašnieku vai darbinieku labā. Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” prasībām ikviens Latvijā gūtais ienākums ir jāapliek vai nu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), vai uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Savukārt likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Ministru kabineta noteikumi Nr. 112 „Noteikumi par ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis” nosaka, ka ikviens ienākums (ņemot vērā izņēmumus), kuru darba devējs izmaksā darbiniekam, vai labums, kuru darbinieks vai tā ģimenes locekļi gūst no darba devēja, ir jāapliek ar IIN. No tā izriet, ka UIN ir jāmaksā tikai gadījumos, kad nav iespējams precīzi aprēķināt katras fiziskas personas gūtu labumu un nav iespējams...

14 .septembrī Satversmes tiesas 2. kolēģija ir ierosinājusi lietu „Par likuma „Par budžeta un finanšu vadību” 16.2 panta ceturtās daļas un 19. panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 87. pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, Satversmes 83. pants un 87. pants aizsargā attiecīgi tiesu varas un Valsts kontroles iestādes neatkarību. Apstrīdētās normas nosaka Valsts prezidenta kancelejas, Augstākā tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumu izskatīšanas kārtību, saskaņā ar kuru Ministru kabinetam, lemjot par maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu attiecīgajai iestādei, ir noteikts pienākums uzklausīt attiecīgo iestāžu viedokli. Taču iestāžu budžeta pieprasījumi var tikt grozīti bez iestādes piekrišanas gadījumos, ja tie pārsniedz MK apstiprināto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu attiecīgajai iestādei. Pieteikuma iesniedzēja – Valsts kontroles padome uzskata, ka finansiāla spiediena radīšana un neatkarīgo iestāžu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 13.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas paredz vairākus atvieglojumus nodokļu nomaksā, informē Saeimas Preses dienests. Likumprojekts paredz atbrīvot no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa nomaksas personas, kuras vai kuras laulātā apgādībā ir bērns ar pārvietošanās traucējumiem. Atbrīvojumu plānots piemērot par vienu šādai personai turējumā vai valdījumā reģistrētu transportlīdzekli. Izmaiņas likumā rosinātas, jo bērniem invalīdiem ar pārvietošanās traucējumiem ģimenes transportlīdzeklis bieži vien ir vienīgais pārvietošanās līdzeklis, lai nokļūtu skolā, veselības aprūpes, rehabilitācijas vai citā iestādē. Bērni ar pārvietošanās traucējumiem atrodas līdzīgā situācijā kā pieaugušie, kuriem sabiedriskā transporta izmantošana ir apgrūtinoša vai pat neiespējama veselības stāvokļa dēļ, norāda likumprojekta autori Finanšu ministrijā. Patlaban atbrīvots no nodokļa nomaksas ir transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai valdītājs, kas pats ir pirmās, otrās vai trešās grupas invalīds. Tāpat transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis nebūs jāmaksā par vēsturiskajiem spēkratiem un sporta automašīnām, jo to dalība ceļu satiksmē ir ierobežota...

Lai palīdzētu robežsargiem cīņā ar kontrabandu, turpmāk par valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu iecerēts noteikt kriminālatbildību un kā sodu jau pirmajā šķērsošanas reizē piemērot reālu brīvības atņemšanu. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 13.septembrī sagatavotie grozījumi Krimināllikumā, informē Saeimas Preses dienests. Komisijas sagatavotie grozījumi paredz noteikti, ka par valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām. Patlaban par robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturētās personas var sodīt administratīvi un kriminālatbildība iestājas tikai pēc šāda nodarījuma veikšanas atkārtoti. Tomēr kā sēdē uzsvēra Valsts robežsardzes pārstāvji, to plaši izmanto kontrabandisti, pāri tā dēvētajai zaļajai robežai nesot akcizētās preces nelielā apmērā. Šādos gadījumos aizturētos kontrabandistus iespējams sodīt tikai administratīvi, kas būtiski apgrūtina cīņu pret kontrabandu, atzina robežsargi. „Komisijas virzītie grozījumi Krimināllikumā palīdzēs robežsargiem efektīvāk cīnīties ar kontrabandu uz Latvijas austrumu robežas un...

8.septembrī pieņemtie Krimināllikuma grozījumi saistībā ar kriminālatbildības noteikšanu par nelikumīgu politisko partiju finansēšanu lielā apmērā mazinās iespēju izvairīties no atbildības par būtiskiem partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, informē KNAB. Kriminalizējot ar partiju nelikumīgu finansēšanu saistītās darbības, pie kriminālatbildības varēs saukt tās personas, kuras partiju vajadzībām būs pretlikumīgi pieņēmušas, pieprasījušas vai izspiedušas finanšu līdzekļus lielā apmērā (vairāk nekā 10 000 latu apmērā), piemēram, no aizliegta finansēšanas avota (no ārvalstīm, no juridiskām personām). Par šādiem noziegumiem tiek paredzēts maksimālais sods brīvības atņemšana – atkarībā no nodarījuma smaguma – uz laiku līdz trim, pieciem un sešiem gadiem. Turpmāk kriminālatbildība tiek noteikta arī par partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, piemēram, ziedotājiem, veicot maksājumus partijām no nelegāliem ienākumiem, no noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem vai pārsniedzot likumā noteiktos apmēra ierobežojumus. Par šādām darbībām ir paredzēts maksimālais sods brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, par starpniecību partiju finansēšanā lielā apmērā – brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem. Ņemot vērā,...

Latvija atteiksies no nāvessoda piemērošana arī par noziegumiem, kas izdarīti kara laikā. To paredz Saeimas Ārlietu komisijas 8.septembrī pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts, ar ko mūsu valsts ratificē Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāvessoda pilnīgu atcelšanu, informē Saeimas Preses dienests. Jau kopš 1996.gada Latvijā nāvessodam noteikts moratorijs – tas netiek piespriests un izpildīts nevienam notiesātajam. Neskatoties uz to, līdz šim Krimināllikumā bija paredzēta atsevišķa iespēja piespriest nāvessodu vīriešiem, kuri kara laikā izdarījuši slepkavību vainu sevišķi pastiprinošos apstākļos. Tomēr 2002.gadā Latvijas parakstītais Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokols paredz atteikties no nāvessoda piemērošanas arī kara laikā. Konvencijas 13.protokolā pausts, ka nāvessods ir jāatceļ un to nevar nekādos apstākļos piespriest un izpildīt nevienai personai, jo tiesības uz dzīvību ir viena no galvenajām demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām. Ar Saeimā izskatāmo likumprojektu šis mūsu valsts parakstītais protokols tiks arī ratificēts. Līdz šim Latvija bija viena no nedaudzajām Eiropas Padomes dalībvalstīm, kas konvencijas...

7. septembrī Zemkopības ministrijā notikušajā Pārtikas padomes sēdē tika pārrunātas vairākas aktuālas tēmas pārtikas nozarē - jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes regula par pārtikas informācijas sniegšanu patērētājiem, programmu „Skolas auglis” un „Skolas piens” īstenošana jaunajā mācību gadā, kā arī bīstamas invāzijas slimības trihinelozes izplatību izraisošie faktori un iespējas tos novērst, informē Solveiga Lazovska, Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Šā gada beigās stāsies spēkā jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes regula par pārtikas informācijas sniegšanu patērētājiem, ar kuru tiks atjauninātas un aktualizētas vispārējās produktu un uzturvērtību marķējuma prasības. Regula izstrādāta, lai dotu patērētājiem iespēju izvēlēties veselīgus pārtikas produktus, uzlabotu iekšējā tirgus darbību, kā arī vienkāršotu prasības pārtikas produktu marķējumam. Regulu būs jāpiemēro pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem visos pārtikas aprites posmos, kā arī visiem pārtikas produktiem, kas paredzēti galapatērētājam un piegādei ēdināšanas iestādēm. Regulā būs izstrādātas skaidras definīcijas attiecībā uz marķējuma jomu, kā arī noteikts saraksts obligāti norādāmajai informācijai, noteikti kritēriji informācijas salasāmībai, kā arī...

Transporta līdzekļa īpašnieks satiksmes negadījumā radušos zaudējumus varēs pieteikt pie apdrošinātāja, ar ko viņam noslēgts līgums. Šādu iespēju paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 7.septembrī galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, informē Saeimas Preses dienests. „Lai pieteiktu un novērtētu zaudējumus un saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, negadījumos cietušie varēs vērsties tieši pie sava, nevis negadījumu izraisījušās personas apdrošinātāja. Ieviešot šādu kārtību tiks nodrošināta ātrāka apdrošināšanas atlīdzības izmaksa. Šāds jauninājums arī atrisinās situāciju, ja vietā, kur dzīvo cietušais, neatrodas otras negadījumā iesaistītās personas apdrošināšanas iestāde,” uzsver Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Aprēķinot un izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, saglabāsies līdzšinējā kārtība, un tiešajā zaudējumu regulēšanas sistēmā galīgais maksātājs būs zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa apdrošinātājs. Tiešā zaudējumu regulēšanas sistēma būs brīvprātīga, un apdrošinātājiem, kas tai vēlēsies pievienoties, būs jāslēdz savstarpēji līgumi. Likumprojektā arī noteikta apdrošināšanas gadījumu paziņošanas kārtība apdrošinātājam, ar kuru noslēgts līgums. Attiecībā uz trešajām personām, piemēram, satiksmes...

Ministru kabinets 6. septembrī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu noteikumu projektu par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai, kas paredz samazināt administratīvo slogu kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām un Valsts ieņēmumu dienestam (VID), jo turpmāk vairs nebūs jāslēdz līgums par galvotāja statusa piešķiršanu, informē Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. Šobrīd VID slēdz līgumus ar kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kam tiek piešķirts galvotāja statuss. Taču, tā kā ar grozījumiem Muitas likumā no likuma ir izslēgta prasība VID slēgt līgumu ar galvotāju, līdz ar to arī noteikumu projektā vairs netiks noteikta prasība slēgt minēto līgumu. Savukārt galvotāja statusa kritēriji, ņemot vērā, ka tie ir saistoši trešajām pusēm (galvotāju klientiem) būs noteikti šajos noteikumos. Līdz šim noteikumos nebija skaidri noteikts, vai vispārējo galvojumu var izsniegt uzņēmumam, kas nav reģistrēts Latvijā. Līdz ar to nebija skaidrs, kā ārvalstīs reģistrēts uzņēmums varētu atbilst prasībām, ja tas nebūtu veicis darbības Latvijā. Tā kā atļauja izmantot vispārējo galvojumu ir...

1. septembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ar mērķi novērst Latvijā pastāvošo situāciju attiecībā uz pretlikumīgu iejaukšanos kases aparātu un kases sistēmu programmatūrās, mērķtiecīgi slēpjot vai samazinot ar nodokli apliekamos ienākumus, informē Agnese Beļkeviča no Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas. Grozījumi paredz pastiprināt atbildību par pārkāpumiem kases aparātu un kases sistēmu jomā atbilstoši izdarītā pārkāpuma smagumam, nosakot lielāku administratīvā pamatsoda – naudas soda - apmēru, kā arī paredzot administratīvo papildsodu - administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka konfiskāciju. Veicot nodokļu kontroles pasākumus tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis gadījumus, kad atsevišķu uzņēmumu darbinieki veic krāpnieciskas darbības – labo vai dzēš kases aparāta fiskālajā atmiņā vai elektroniskajā kontrollentē esošo informāciju. Kā arī konstatēts, ka šobrīd noteiktie administratīvie sodi par šādiem pārkāpumiem nesasniedz savu mērķi. Tādējādi grozījumi paredz par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošanu un lietotāju pienākumu nepildīšanu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 31.augustā skatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu. Jaunais likums no 2012.gada paredz pienākumu fiziskām personām deklarēt savu mantisko stāvokli, informē Saeimas Preses dienests. „Šis ir ārkārtīgi svarīgs likums, jo bez tā nav iedomājama tālāka uzņēmējdarbības vides sakārtošana. Sākumdeklarēšanās ļaus saskaitīt visus iedzīvotāju aktīvus, tādējādi ierobežojot pelēko ekonomiku, kas ir traucēklis normālai uzņēmumu konkurencei un korupcijas ierobežošanai,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Likumprojektā paredzēts, ka mantiskais stāvoklis uz 2012.gada 1.janvāra plkst.00.00 būs jādeklarē tām personām, kurām ir nekustamais īpašums ārvalstīs vai citi īpašumi ārvalstīs, kuru vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas. Deklarēšanās pienākums stāsies spēkā arī, ja personai ir skaidras naudas uzkrājumi, pieder finanšu instrumenti vai citi īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas. Tāpat deklarācija būs jāiesniedz, ja fiziskai personai ir aizņēmumi vai tā izsniegusi aizdevumus, kas pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas. Sākumdeklarēšana attieksies uz Latvijas rezidentiem - pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem, kam izsniegta...

Satversmes tiesas 2.kolēģija ir ierosinājusi lietu „Par Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumu Nr. 321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” 3. un 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64., 105. un 113. pantam”, informē Līga Pauliņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze. Satversmes 64.pantā noteikts, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, 105.pants garantē personas tiesības uz īpašumu, bet 113.pants ietverts valsts pienākums atzīt zinātnisko, māksliniecisko un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargāt autortiesības un patenttiesības. Apstrīdētās normās noteikts izsmeļošs objektu saraksts, par kuriem maksājama autoru atlīdzība: par tukšajiem materiālajiem nesējiem – audiokasetēm, videokasetēm, diskiem u.tml. un reproducēšanai izmantojamām iekārtām – dažādu funkciju atskaņotāji, satelītu uztvērēji ar datu ieraksta iespējām, disku rakstītāji u.c. Pieteikuma iesniedzējas – biedrības "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība", "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība", "Latvijas Kinoproducentu asociācija" un "Latvijas Profesionālo aktieru apvienība" – norāda,...

Lai iespējami ātri spētu identificēt pārkāpumus iepirkumu jomā un izvairīties no neattiecināmo izmaksu rašanās, paplašinās to institūciju loku, kam ir tiesības veikt iepirkumu pirmspārbaudes Eiropas Savienības (ES) fondu projektos, informē Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece To paredz 30. augustā Ministru kabineta sēdē apstiprinātie Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu. Šobrīd Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pirmspārbaudes veic aptuveni 3% no iepirkumiem ES fondu projektu ietvaros. Tas nav pietiekami, taču IUB esošās administratīvās kapacitātes ietvaros ir ierobežotas iespējas veikt pirmspārbaudes lielākam iepirkumu skaitam. Tādējādi pastāv risks, ka netiek izmantota iespēja preventīvi norādīt uz iepirkumu kļūdām un izvairīties no neattiecināmo izmaksu rašanās. Līdz ar to grozījumi paredz paplašināt to institūciju loku, kam ir tiesības veikt iepirkumu pirmspārbaudes, nosakot sekojošu atbildības sadalījumu: - IUB 100% apmērā veic iepirkumu pirmspārbaudes lielo projektu ietvaros (projekti, kuru kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz...

30. augustā Ministru kabinetā tika apstiprināta Finanšu ministrijas sagatavota likumprojektu pakete, kas paredz bezmantinieku mantas atsavināšanas funkciju, kreditoru prasījumu apmierināšanu un pēc atsavināšanas atlikušo finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos nodot zvērinātu tiesu izpildītāju kompetencē, informē Agnese Beļkeviča , Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. Grozījumi paredz, ka zvērināti notāri nosūtīs notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu zvērinātam tiesu izpildītājam, kura teritorijā atrodas bezmantinieka manta. Zvērināts tiesu izpildītājs pārņems, atsavinās šo mantu un pēc tam, kad būs segti ar uzturēšanu, pārņemšanu un atsavināšanu saistītie izdevumi, atlikušās summas izmaksās kreditoriem, kuri būs pieteikuši pretenzijas. Līdz ar grozījumiem tiks atvieglots valsts īpašumu pārvaldošo institūciju darbs, jo ir plānots, ka zvērināti tiesu izpildītāji varētu pārņemt un atsavināt bezmantinieka mantu ātrāk. Tāpat, balstoties uz VAS „Valsts nekustamie īpašumi” un VAS „Privatizācijas aģentūra” veiktajiem aprēķiniem, ir konstatēts,ka zvērinātiem tiesu izpildītājiem bezmantinieka mantas atsavināšanas procedūra ir lētāka. FM ir arī ņēmusi vērā pašvaldību un valsts iestāžu vēlmi pārliecināties,...

23.augustā, Ministru kabinetā apstiprinātais pasākumu plāns samazinās administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Plānots būtiski uzlabot informācijas apriti valsts, pašvaldību institūciju un uzņēmēju starpā un veicināt elektroniskās saziņas attīstību un valsts pārvaldes datu pieejamību, kā arī nodrošināt savstarpēju sadarbību normatīvo aktu izstrādē, informē Laine Kučinska, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece, un Elita Rubesa-Voravko, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste. Plānā iekļauti 25 pasākumi, kuru mērķis ir mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī optimizēt kontrolējošo iestāžu funkcijas un piedāvāt izmaiņas normatīvajos aktos noteiktajās prasībās. Plāns paredz nodrošināt informācijas pieejamību par būvniecības iepirkumos izvirzītajām prasībām un kritērijiem, novēršot būvniecības jomā izvirzīto prasību neprognozējamību; izvērtēt pāreju no papīra akcīzes nodokļa markas uz digitālo; droša ar e-parakstu parakstītu dokumentu iesniegšana valsts institūcijās; uzlabot informācijas apriti starp pārvaldi un uzņēmējiem, kā arī iedzīvotājiem; nepieprasīt formālu izglītību pārtikas apritē nodarbinātajām personām; samazināt higiēnas apmācības; vienkāršot prasības automātiskajām ugunsaizsardzības sistēmām un ierīcēm un citas aktivitātes....