TIESĪBAS

Jaunā Ekonomisko lietu tiesa, kas būs specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa, darbu sāka šā gada 31. martā. Tās izveidi savulaik rosināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī idejas praktiskās realizācijas laikā būtisku atbalstu sniedza Hosē Anhels Gurija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs. Kristīne Miļevska, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore, intervijā žurnālam BILANCES JURIDISKIE PADOMI norāda, ka specializētā tiesa būs ilgtermiņa ieguldījums ekonomiski attīstītas un tiesiski sakārtotas valsts izveidē, padarot Latviju par uzņēmējdarbībai un investīcijām ekonomiski labvēlīgu valsti. Sarunā ar viņu skaidrojam jautājumus, kas saistās ar jaunās tiesas darbības uzsākšanu. Ekonomisko lietu tiesas izveides sākotnējai idejai bija ne mazums noliedzēju, ieskaitot Tieslietu padomi, jo uzskatīja, ka nesenā tiesu reforma jau ir paredzējusi tiesnešu specializāciju. Kāpēc bija nepieciešama jauna veida tiesa? Kuri bija galvenie faktori, kas rosināja šādas specializētās tiesas izveidi? Specifisku neliela skaita lietu izskatīšanai nepieciešamās prasmes nav lietderīgi trenēt katram Latvijas tiesnesim, jo varbūtība, ka šādu lietu...

Brīdī, kad Covid-19 pandēmijai pretī pavīd blāva gaisma tuneļa galā saistībā ar apstiprinātajām vakcīnām un vakcinācijas uzsākšanu arī Latvijā, daļai sabiedrības rodas jautājumi par to, vai valsts vai darba devēji var mūs piespiest vakcinēties pret pašu gribu, vai pat plašāk – iziet noteiktas medicīniskas pārbaudes vai veikt noteikta veida analīzes. Īsā atbilde uz šiem jautājumiem – saistībā ar vakcinēšanos pret SARS-CoV-2 (kas izraisa Covid-19 saslimšanu) – Latvijā tas tiek plānots kā brīvprātīgs pasākums, bet teorētiski personas brīvā izvēlē rūpēties par savu veselību valsts var iejaukties, konkrēti paredzot to normatīvajos aktos. Vakcinēšanās – pienākums ar iespēju atteikties Epidemioloģiskās drošības likuma 30. pants piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt obligātu vakcinēšanos ikvienam sabiedrības loceklim neatkarīgi no pandēmijas apstākļiem. Ministru kabinets minētā deleģējuma ietvaros ir izdevis “Vakcinācijas noteikumus” (noteikumi), kuros paredzēta obligāta rakstura vakcinācija noteiktām personu grupām pret noteiktām infekcijām. Covid-19 šajos noteikumos nav minēts, un, kā tika norādīts iepriekš, vakcinācija pret to būšot brīvprātīga. Taču...

Senāta Administratīvo lietu departaments 12. martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts SIA “VIA” pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu (lieta Nr. SKA-49/2021 (A420177016). Ar minēto lēmumu pieteicējai samazināts no budžeta atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis (PVN), papildus samaksai budžetā noteikts PVN un uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) un saistībā ar šiem nodokļiem aprēķināta nokavējuma un soda nauda. Izskatāmajā lietā ir strīds starp VID un pieteicēju par pieteicējas tiesībām atskaitīt priekšnodoki. Pieteicēja deklarēja darījumus par bituma iegādi. VID veica pieteicējas auditu un secināja, ka pieteicējai nav tiesību samazināt no budžeta atmaksājamo PVN, jo pieteicēja strīdus preci nav saņēmusi no nodokļa rēķinā norādītās ar PVN apliekamās personas un pieteicēja to nevarēja nezināt. Senāts spriedumā norāda, ka apgabaltiesa pamatoti atzinusi, ka pieteicēja nav izpildījusi minimālākās prasības, lai pārliecinātos, ka strīdus preces piegādā tieši nodokļa rēķinos norādītā persona. Tas, ka pieteicēja ir pārbaudījusi, vai darījumu partneris ir reģistrēts ar PVN apliekamo personu reģistrā,...

Šonedēļ, 31. martā, darbu sāks jaunā specializētā Ekonomisko lietu tiesa. Par tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Tieslietu padome iecēlusi šīs tiesas tiesnesi Miķeli Zumbergu. Viņš pildīs tiesas priekšsēdētaja pienākumus uz laiku līdz Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs tiks iecelts likumā “Par tiesu varu” paredzētajā kārtībā, informē Tieslietu padome. Miķelis Zumbergs tiesu sistēmā ir nostrādājis 16 gadus, un šajā ziņā tā ir lielākā pieredze starp Ekonomisko lietu tiesas tiesnešiem. Turklāt astoņus gadus viņš bijis Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja palīgs, veicot dažādus ar pirmās instances tiesas darba organizāciju saistītus pienākumus. Kā lielākos izaicinājumus, uzsākot Ekonomisko lietu tiesas darbu, tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs minējis jauno tiesnešu nelielo pieredzi krimināltiesībās un komunikācijas izaicinājumus, jo būs liela sabiedrības un mediju interese par jaunās tiesas darbu. Problēma būs arī telpu trūkums. Jaunās tiesas adrese būs Rīgā, Mazā Nometņu ielā 39. Ar Tieslietu padomes lēmumu arī noteikts, ka Latvijā ir vienpadsmit rajona (pilsētas) tiesas, to skaitā iekļaujot Ekonomisko lietu tiesu, kuras...

Saeima 25.martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem ieviests vispārīgs un uz visiem civiltiesiskajiem strīdiem attiecināms pagaidu aizsardzības regulējums, radot priekšnoteikumus efektīvākai personas tiesību aizsardzībai tiesā līdz brīdim, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā. Tieslietu ministrijā, kas ir grozījumu autore, norāda, ka likuma grozījumi veicinās tiesiskumu, tiesību aizsardzības efektivitāti un civilprocesuālo institūtu vienveidīgāku izpratni un piemērošanu. Līdz šim spēkā esošais regulējums paredzēja tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu ar būtiskiem ierobežojumiem, proti, prasības nodrošināšana bija pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās, savukārt pagaidu aizsardzība – tikai atsevišķu kategoriju lietās. No brīža, kad lieta nonāk tiesā, līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim var paiet samērā ilgs laiks, tādējādi prasītājam, kurš vēlas panākt kāda pienākuma izpildi no atbildētāja, nereti ir jāgaida līdz tiesvedības noslēgumam visās trīs tiesu instancēs. Laika gaitā kādas problēmas risinājums var zaudēt aktualitāti vai var būt par vēlu labot nodarīto netaisnību, teikts likumprojekta anotācijā. Grozījumi ļaus regulēt strīdus tiesiskās attiecības līdz lietas...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. martā negrozīja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-123/2021 (A420143317), atstājot spēkā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu piemērot muitā deklarētajai precei nodokļa pamatlikmi. Ar minēto lēmumu pieteicējai – SIA “Personāla serviss” – papildus aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un nokavējuma nauda, atzīstot, ka strīdus precei – evakuācijas nestuvēm (palagiem) – nav piemērojama samazinātā PVN likme 12% apmērā, bet gan pamatlikme – 21% apmērā. Izskatāmajā lietā pieteicējai un VID ir atšķirīgi uzskati par to, vai evakuācijas nestuves, kuras pieteicēja izlaidusi brīvai apgrozībai, var tikt definēti kā paredzēti tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai. Senāts spriedumā analizējis Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normas, kā arī Eiropas Savienības Tiesas veikto normu interpretāciju un atzīst, ka pieteicējas ievestā prece neatbilst Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta otrajā daļā ietvertajam kritērijam „paredzēta tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai”, jo prece paredzēta vispārējai lietošanai aprūpes iestādē – atkārtotai izmantošanai vairākām personām, kuras...

Saskaņā ar 18. martā pieņemtajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā no 20. marta un likuma 22. panta pirmajā daļā noteikto, jebkurš kreditors (ieskaitot darbiniekus vai nodokļu administrāciju) līdz 1. septembrim nedrīkst iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku (juridisku personu), informē Edvīns Draba, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vecākais jurists. Moratorijs attiecas uz jebkurām kreditoru-debitoru attiecībām, un tādējādi nav ierobežotas ar nozari vai parādniekiem, kuriem radušās finanšu grūtības tieši Covid-19 vīrusa izplatīšanās dēļ. Kreditors nevar ierosināt parādnieka maksātnespējas pasludināšanu pat, ja parādnieks nepilda savas parādsaistības pret kreditoru. Savukārt saskaņā ar grozījumiem 22. panta otrajā daļā, līdz 31. decembrim parādnieka (juridiskās personas) valdei nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu pret parādnieku (t.i., parādniekam pašam pret sevi), ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme – parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Valdes pienākums iesniegt maksātnespējas...

No 15. līdz 19. martam noritēs ikgadējās Advokatūras dienas, kuru laikā iedzīvotāji visā Latvijā varēs saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas. Advokāti sniegs rekomendācijas dažādās tiesību nozarēs, aptverot plašu juridisko jautājumu loku. Šogad Advokatūru dienas norisināsies jau 12. reizi, taču pirmo reizi pilnībā attālināti, advokātiem sniedzot konsultācijas tiešsaistē ar e-pasta vai video saziņas rīku starpniecību, kā arī telefoniski. Bezmaksas konsultācijas sniegs vairāk nekā 100 zvērināti advokāti un viņu palīgi no Rīgas un citām pilsētām, piemēram, Valmieras, Limbažiem, Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Bauskas, Daugavpils, Rēzeknes un citām. Bezmaksas konsultācijām īpaši aicināti pieteikties tie iedzīvotāji, kam līdz šim nav bijusi iespēja saņemt advokātu juridisko palīdzību samaksas vai citu ierobežojumu dēļ. Ik gadu Advokatūru dienu laikā tiek sniegtas aptuveni 1000 bezmaksas konsultācijas Latvijas iedzīvotājiem par dažādiem tiem sasāpējušiem jautājumiem, visbiežāk konsultāciju laikā tiek sniegtas rekomendācijas, kas saistītas ar ģimenes tiesībām, uzturlīdzekļiem un mantojuma tiesībām. “Pandēmijas seku dēļ iedzīvotājiem nākas risināt dažādus juridiskus jautājumus, kas visbiežāk saistīti ar...

Maksātnespējas kontroles dienests vērš uzmanību, ka atbalsts par katru audzināšanā esošu bērnu ir paredzēts kā universāla finansiālā atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem un no tā netiks segti kreditoru prasījumi. “Minētais ienākums – atbalsts 500 eiro par katru bērnu - ir aizsargāts no piespiedu atsavināšanas un nav paredzēts novirzīšanai kreditoru prasījumu segšanai fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros”, uzsver Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina. Likumdevējs ir noteicis naudas līdzekļus, uz kuriem kreditori nevar vērst piedziņu, un kas saskaņā ar Maksātnespējas likuma 92. panta trešo daļu nav atsavināmi arī fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros. 2021. gada 18. februārī tika pieņemti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 24. februārī, paredzot, ka personai, kurai šā likuma 62. pantā minētajā periodā ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu...

Lai veicinātu parādnieku izpratni par savām tiesībām un pienākumiem, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padome ir izdevusi Parādnieka tiesību rokasgrāmatu. Tajā sagatavota un visiem interesentiem ir pieejama digitālā formātā: http://d1.lv/lzti/ . Drukātā formātā Parādnieka tiesību rokasgrāmatu būs iespējams saņemt klātienē visu tiesu izpildītāju birojos pēc valstī noteikto Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, kolīdz atkal būs atļauts pieņemt apmeklētājus. Tiesu izpildītāji ir valsts amatpersonas, kuru pienākums ir panākt tiesu spriedumu izpildi aizskartās puses, valsts un sabiedrības interesēs. LZTI padome ir tiesu izpildītāju pārstāvības institūcija, kuras pienākums ir rūpēties par nozarē strādājošo profesionalitāti un publiski pārstāvēt viņu viedokli. Lejuplādēt rokasgrāmatu: LZTI_Paradnieka_Rokasgramata

Valdība 4. martā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvu (ES) 2019/713 par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un pastiprinātu kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu krāpšanu un viltošanu, vienlaikus preventīvi aizsargājot sabiedrību pret šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem. Ar grozījumiem tiek pilnveidots Krimināllikuma regulējums, definējot nelikumīgas darbības ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem - tās ir arī "iegūšana, glabāšana, pārvietošana", kā arī atsevišķu noziedzīgu nodarījumu sastāvos ietverto organizētas grupas kvalificējošo pazīmi, lai par to noteiktu brīvības atņemšanas sodu līdz pieciem gadiem. Likumu paredzēts papildināt ar kriminālatbildību par "nolaupīta maksāšanas līdzekļa iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu vai izplatīšanu", kā arī maksāšanas līdzekļa "viltojuma iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu". Direktīvas mērķis ir nodrošināt visās ES dalībvalstīs vienotu pieeju cīņā pret krāpšanu ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, paredzot visaptverošu tiesisko regulējumu attiecībā uz visām nelikumīgajām darbībām ar bezskaidras naudas maksāšanas...

Ikgadējā Tiesu izpildītāju diena šogad norisināsies 10. martā, tās laikā iedzīvotāji bez maksas varēs saņemt juridiskas konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar piedziņas vēršanu uz parādnieka naudas summām. “Naudas summu apķīlāšana bankas kontā ir viens no ikdienas saziņā biežāk sastopamajiem gadījumiem, kas izraisa pastiprinātu interesi un rada ļoti daudz jautājumu parādniekiem. Tostarp tiesu izpildītājiem tiek jautāts, kāpēc kontā nav saglabāta piekļuve noteiktiem pabalstiem? Kāpēc tiesu izpildītājam pašam nav iespējams pārliecināties dažādās datu bāzēs, kādas summas parādnieks saņem ik mēnesi? Pēdējo pāris nedēļu laikā ļoti aktuāls bijis jautājums par Covid-19 vienreizējā ģimenes pabalsta 500 eiro apmērā par katru bērnu saņemšanu situācijā, kad ir nenokārtotas parādsaistības. Uz visiem šiem un arī citiem jautājumiem par piedziņas procesu iedzīvotāji varēs saņemt atbildi,” informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka. LZTI padome konsultācijas sniegs visas dienas garumā, no pulksten 9.00 līdz 17.00. Tāpat konsultācijas telefoniski būs iespējams saņemt visu tiesu izpildītāju birojos. Tiesu izpildītāju...

Augstākās tiesas Senāts atcēlis Rīgas rajona tiesas lēmumu, ar kuru apstiprināti maksātnespējīgās fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumi. Senāts nepiekrīt protestā paustajam viedoklim, ka parādnieka maksājums kreditoriem nevar būt mazāks par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās darba algas, jo pretējā gadījumā liela daļa personu maksātnespējas procesā noteiktos maksājumus nespētu veikt. Vienlaikus Senāts norāda, ka tiesa nepamatoti nav vērtējusi fiziskās personas uzturēšanas izdevumu apmēru, kas netiek novirzīts parādsaistību dzēšanai. Izskatāmajā lietā ar tiesas lēmumu bija apstiprināta fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšana, pasludināta saistību dzēšanas procedūra un apstiprināts saistību dzēšanas plāns. Samazinoties ienākumiem, parādnieks iesniedza tiesai pieteikumu apstiprināt saistību dzēšanas plāna grozījumus, paredzot pagarināt tā izpildes termiņu par sešiem mēnešiem, vienlaikus samazinot ik mēnesi kreditoriem novirzāmo maksājumu summu uz 125 euro mēnesī. Senāts nepiekrīt prokurora protestā paustajam argumentam, ka parādnieka saistību dzēšanas plānā iekļautās kreditoriem izmaksājamās summas apmērs neatbilst Maksātnespējas likuma 155.pantam tādēļ, ka parādnieka maksājums kreditoriem nevar būt mazāks par vienu trešdaļu...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 4.martā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts SIA „Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra” (iepriekšējais nosaukums –SIA „Space”) pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu pieteicējai liegtas tiesības atskaitīt priekšnodokli saistībā ar starpniecības pakalpojumiem par kapitāldaļu iegādi jeb ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamiem darījumiem. Senāts atzina, ka apgabaltiesai no jauna jāvērtē, vai pieteicējas saņemtie starpniecības un aģenta pakalpojumi ir saistīti ar kapitāldaļu iegādes darījumiem, kas nav apliekami ar pievienotās vērtības nodokli, vai pieteicējas saimniecisko darbību kopumā. Izskatāmajā lietā Valsts ieņēmumu dienests audita rezultātā pieteicējai samazināja no budžeta atmaksājamo pievienotās vērtības nodokli un saistībā ar to aprēķināja soda naudu. VID lēmumā norādīts, ka pieteicēja atskaitījusi priekšnodokli un reversā kārtībā aprēķinājusi pievienotās vērtības nodokli, pamatojoties uz divu komersantu vārdā noformētajiem rēķiniem par konsultāciju un aģenta pakalpojumu sniegšanu. Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā pieteicējai šādu tiesību nebija, jo pieteicēja nav ievērojusi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās...

No 1. marta spēkā ir Saeimā 21. janvārī veiktie grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz dzīvojamo māju pārvaldīšanas un uzturēšanas pakalpojumu izdevumu prioritāru apmierināšanu piedziņas procesā. Grozījumi paredz piešķirt augstāku prioritāti pārvaldīšanas izdevumu, tai skaitā, komunālo pakalpojumu un uzkrājumu fonda parādu piedziņai, iekļaujot tos prasījumu grupā, kas apmierināmi trešajā kārtā uzreiz pēc fizisko personu prasījumiem par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti to mantai ar noziedzīgu nodarījumu. Tas nozīmē, ka jau ar 1. martu, ceļot prasību tiesā, personām prasības pieteikumā būs atsevišķi jāidentificē jeb jāizdala prasījumi par pārvaldīšanas izdevumiem, prasījumi par komunālajiem pakalpojumiem, prasījumi par uzkrājumiem, lai piedziņas stadijā šīm prasījumu grupām tiktu piešķirta prioritāte. Ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, kā arī norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks nepilda savus ar likumu uzliktos pienākumus, pārējiem dzīvokļu īpašniekiem jeb dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāatbild par kaimiņa parādiem un tie jāapmaksā, lai...