TIESĪBAS

Lai veicinātu mediācijas plašāku pieejamību sabiedrībai, kā arī nodrošinātu praktisku atbalstu mediācijas pakalpojuma saņemšanai, no 19. oktobra līdz 21. decembrim tiek īstenots projekts "Mediācija civillietās", kura ietvaros Latvijas sabiedrībai bez maksas būs pieejams mediācijas koordinatora atbalsts, kā arī iespēja saņemt līdzfinansētu mediācijas pakalpojumu. Mediācijas koordinators ikvienam interesentam klātienē vai elektroniskās saziņas veidā: sniegs vispārīgu informāciju par mediāciju; palīdzēs lietas dalībniekiem jau uzsāktā tiesvedībā vai citiem interesentiem “atrast” sertificētu mediatoru; palīdzēs noorganizēt pirmo tikšanos ar sertificētu mediatoru; konsultēs par mediācijas piemērotību konkrētā strīdā. Gadījumos, kad puses tiks novirzītas mediācijai ar koordinatora starpniecību, tām būs iespēja saņemt no projekta līdzekļiem daļēji finansētu mediācijas pakalpojumu. Projekta ietvaros pusēm tiek nodrošinātas pirmās piecas mediācijas sesijas (katra 60 minūšu apmērā), ko vada sertificēts mediators, ar minimālu katras puses līdzmaksājumu 5 EUR apmērā par katru sesiju. Līdzmaksājums nav jāsedz personām, kuras ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas ar tiesneša lēmumu, kā arī personām, kas atzītas par trūcīgām vai...

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (VP ENAP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa, sadarbojoties ar Amerikas Savienoto valstu (ASV) Federālās izmeklēšanas biroju (FIB), Portugāles tiesībsargājošām iestādēm un Eiropas Savienības (ES) tiesībaizsardzības aģentūru Europol, veica virkni operatīvo pasākumu un izmeklēšanas darbību, kā rezultātā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju aizturēta organizēta noziedzīga grupa, kurā iesaistīti arī seši Latvijas pilsoņi. Caur fiktīvi izveidotiem uzņēmumu bankas kontiem minētās personas apgrozījušas vismaz 4,5 miljonus eiro. 2019. gada sākumā VP ENAP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa, sadarbojoties ar ASV FIB, Portugāles, Spānijas, Lielbritānijas, Itālijas, Bulgārijas un Polijas tiesībsargājošajām iestādēm un ES tiesībaizsardzības aģentūru Europol, starptautiskā operācijā veica virkni operatīvo pasākumu un izmeklēšanas darbību, lai aizturētu organizētu noziedzīgu grupu, kurā iesaistīti vairāki Latvijas pilsoņi, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. ASV tika izveidota apvienota izmeklēšanas un stratēģiskās plānošanas grupa, kuras dalībnieki, tostarp arī VP ENAP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa, pusgada laikā izplānoja un aizturēja organizētās noziedzīgās grupas dalībniekus. 2019. gada 23. oktobrī...

No 12. oktobra līdz 4. decembrim Rīgā un Daugavpilī Tieslietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisiju realizē pilotprojekts, kura ietvaros ikvienam iedzīvotājam būs pieejamas bezmaksas juridiskās konsultācijas. Pilotprojekta mērķis ir veicināt personas izpratni par juridisku jautājumu risināšanas nozīmību un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas pieejamību sabiedrībai, kā arī iedzīvinātu vienas pieturas aģentūras principu sākotnējās (primārās) juridiskās palīdzības sniegšanai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādījis, ka lielai daļai iedzīvotāju trūkst informācijas par viņu tiesībām un pienākumiem, par valstī esošajiem aizsardzības un atbalsta mehānismiem, kā arī ir augsts to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir problemātiski saņemt kvalificētu juridisko atbalstu jau jautājuma risināšanas agrīnā stadijā. Lai risinātu šīs problēmas, pilotprojektu, kura laikā ikviens bez maksas varēs saņemt sākotnējo juridisko atbalstu – bezmaksas profesionālu juridisko konsultāciju dažādos jautājumos. Ar pilotprojektu ir plānots noskaidrot šāda mehānisma nepieciešamību un nozīmību, lai varētu nākotnē lemt par tā ieviešanu Latvijā kopumā. Šādi mehānismi ir ieviesti daudzās valstīs un uz tiem tiek likts liels...

Šāgada 4. augustā stājās spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā, kuri piešķir kreditoram tiesības vienpusēji līdz 2022. gada 31. decembrim dzēst pirmskrīzes kredītu saistības pilnā vai daļējā apmērā fiziskajām personām (izmaiņas sniedz iespēju parādus dzēst, neradot ienākuma nodokļa nomaksas pienākumu parādniekiem par parāda norakstīšanu - to vairs nepielīdzina dāvinājumam). Swedbank sākusi piedāvāt iespēju dzēst pirmskrīzes kredītsaistības tiem mājokļu kredītiem, kas aizņemti līdz 2008. gada 31. decembrim, un kuros realizēta nekustamā īpašuma ķīla, bet kredītņēmējam aizvien palicis parāds. Kredītiestāžu likuma pārejas noteikumu 88. pants paredz vairākus kritērijus, kuros gadījumos var piemērot kredītsaistību dzēšanu: Kredīta līgums slēgts ar fizisko personu; fiziskā persona (attiecībā uz aizdevēju) nav un nav bijusi ar uzņēmumu saistīta persona likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē; saistības nodibinātas ar kredītlīgumu, kas noslēgts un stājies spēkā līdz 2008. gada 31. decembrim; saistību atmaksa bija nodrošināta ar ķīlu - nekustamā īpašuma hipotēku; parādnieks vai ķīlas devējs sakarā ar parādsaistībām pret kreditoru ir zaudējis īpašumtiesības uz...

Saeima 1. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, nosakot jaunveidojamās specializētās pirmās instances tiesas - Ekonomisko lietu tiesas - kompetenci sarežģītu komercstrīdu risināšanā. Kā norādījusi Tieslietu ministrija, kas ir šo grozījumu autore, specializētas tiesas galvenais mērķis ir efektīva sarežģītu un specifisku komercstrīdu izskatīšana, tāpēc tās kompetencē būs komplicētas prasības, kuru kvalitatīva izskatīšana prasa nepieciešamību pārzināt specifiskus tiesību jautājumus, kas savukārt potenciāli rada vislielāko ietekmi un riskus attiecībā uz uzņēmējdarbības vides tiesiskumu, akcentē tieslietu ministrs. Paredzēts, ka Ekonomisko lietu tiesa savu darbību sāks 2021. gada janvārī. Tās kompetencē plānots nodot ne tikai komplicētus uzņēmējdarbības vides strīdus, bet arī atsevišķu ekonomisko un finanšu noziegumu iztiesāšanu, lai būtiski uzlabotu uzņēmējdarbības vides drošību, palielinātu investīciju ienākšanu Latvijā un novērstu riskus uzņēmējdarbības vides un līdz ar to visas valsts tautsaimniecības attīstībai. Civilprocesa likuma grozījumi, kā tas izriet no priekšlikumiem 3. lasījumam, paredz, ka Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskata: 1) prasības,...

Otrdien, 29. septembrī, stājas spēkā grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas cita starpā paredz, ka atklātā tiesas sēdē pieņemts tiesas spriedums pēc tā spēkā stāšanās publicējams kopā ar citiem tiesas spriedumiem konkrētajā lietā, vēstī Tieslietu ministrija. Līdz šim normatīvie akti paredzēja, ka mājaslapā https://manas.tiesas.lv publicējams tikai atklātā procesā taisīts galīgais spriedums pēc tā spēkā stāšanās. Atbilstoši grozījumiem likumā papildus tiks publicēti arī ar galīgo spriedumu saistītie zemāku instanču tiesu spriedumi konkrētajā lietā, tādējādi radot iespēju izsekot tiesas motīviem un juridiskās domas attīstībai, sākot no pirmās instances līdz pat galīgajam spriedumam lietā. Informācijai no attiecīgajā lietā zemākas instances tiesas pieņemtiem spriedumiem un tajā ietvertajiem motīviem var būt būtiska nozīme, lai nodrošinātu sprieduma, kurš ir galīgs un nav pārsūdzams vispusīgāku izpratni. Mūsdienās, domājot par demokrātiskas valsts principiem, spriedumu publicēšana ir veids kā nodrošināt tiesu darba atklātumu. Tieslietu ministrijas ieskatā, grozījumu spēkā stāšanās nodrošinās sabiedrībai plašākas tiesības iepazīties ar tiesu spriedumiem un sekot līdzi dažādu...

Tiesībsarga birojs sniedzis savu vērtējumu par situāciju, kad kredītiestāde atsaka sniegt kreditēšanas pakalpojumu senioriem, ja vienīgais vai galvenais šāda atteikuma pamatojums ir cilvēka vecums. Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru. Eiropas cilvēktiesību aizsardzības iestāžu vērojumi liecina, ka vecuma kritērijs banku pakalpojumu jomā bieži vien ir balstīts uz pieņēmumiem, aizspriedumiem un stereotipiem. Līdz ar to minētais jautājums satrauc seniorus ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jo šāds vecuma ierobežojums rada nevienlīdzīgas un diskriminējošas attieksmes sajūtu, kā arī liek cilvēkam gados sajusties nepilnvērtīgam. Jo sevišķi aizvainojoši tas šķiet situācijās, kad, piemēram, seniors, ir maksātspējīgs, ar nevainojamu kredītvēsturi un, ņemot vērā savu veselīgo un harmonisko dzīves veidu un salīdzinoši labo fizisko stāvokli, ir krietni veselīgāks un aktīvāks par dažu...

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 17. septembrī apmierināja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 12. novembra lēmumu (lieta Nr. SPC-27/2020; C30768819), ar kuru noraidīta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sūdzība par likvidējamās AS „Trasta komercbanka” maksātnespējas procesa administratora rīcību. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesnešu sastāvā. VID 2019. gada maijā, pamatojoties uz spēkā stājušos Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 5. februāra lēmumu krimināllietā, ar kuru konkrētu personu norēķinu kontos esošie iepriekš arestētie finanšu līdzekļi atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēti valsts labā, vērsās pie likvidējamās AS „Trasta komercbanka” maksātnespējas procesa administratora ar lūgumu pārskaitīt šos noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus Valsts kasē. Likvidējamās AS „Trasta komercbanka” maksātnespējas procesa administrators 2019. gada 2. septembrī pieņēma trīs lēmumus, ar kuriem aizstāja likvidējamās AS „Trasta komercbanka” grāmatvedības reģistrā iekļautos kreditorus, kuri bija pieteikuši prasījuma tiesības uz konfiscētajiem naudas līdzekļiem,...

Pēdējā pusotra gada laikā vidējais izskatīšanas termiņš civillietām pirmajā tiesu instancē samazinājies par gandrīz 20% jeb no 9,3 uz 7,7 mēnešiem, bet krimināllietās samazinājies par 15% jeb no 6,4 uz 5,4 mēnešiem. Salīdzinot ar 2015. gadu, vidējais ilgums civillietām samazinājies gandrīz par trešdaļu, atklāj tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Viņš arī uzsver, ka jāturpina darbs gan pie lietu izskatīšanas kvalitātes uzlabošanas, gan iemeslu neitralizēšanas attiecībā uz tām krimināllietām, kas velkas gadiem. Vidējie izskatīšanas ilgumi turpina samazināties arī otrās instances tiesās. Pēdējā pusotra gada laikā apelācijas kārtībā izskatīto krimināllietu vidējie termiņi samazinājušies par 10%, bet piecu gadu griezumā – par 25% un šobrīd ir 3,3 mēneši. Civillietu vidējais izskatīšanas ilgums, salīdzinot ar 2018. gadu, palicis nemainīgs (4,2 mēneši), taču tas tik un tā ir vismaz par diviem mēnešiem īsāks, nekā tas bija 2015. gadā (samazinājies par gandrīz 40%). Vienlaikus Tieslietu ministrija atzīmē, ka COVID-19 krīzes ietekmi uz krimināllietu izskatīšanas vidējiem termiņiem varēs redzēt šī...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2020. gada 9. septembrī ierosinājusi lietu “Par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta pirmās daļas un 8.1 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 92. un 105. pantam”. Apstrīdētās normas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta pirmā daļa: “Ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto un neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža.” Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.1 panta otrā daļa: “Saskaņā ar šā panta pirmo daļu uzsāktā likvidācijas procesa ietvaros pakārtotās saistības tiek pildītas tikai tad, kad ir pilnībā atmaksāts saņemtais komercdarbības atbalsts. Līdz komercdarbības...

Rīgas šķīrējtiesas (turpmāk - RŠT) pastāvīgajā tiesnešu sarakstā jau ir 60 cienījami Latvijā un ārvalstīs juristi un advokāti, ar lielu zināšanu un pieredzes krājumu jurisprudences jomā. Tas nozīmē, ka vēl vairāk pieredzējušu profesionāļu atbalsta šķīrējtiesvedību un uzņēmējiem ir lielākas iespējas ātri un efektīvi risināt biznesa strīdus, nepārtraucot savu saimniecisko darbību dēļ domstarpībām, kas radušās ar partneriem. Būdama vislielākā tiesnešu skaita ziņā, RŠT savu izaugsmi šajā virzienā pamato ar vairākiem iemesliem. Daudzi RŠT šķīrējtiesneši atrodas Latvijas reģionos, lai šķīrējtiesas procesa iespējas būtu pieejamākas uzņēmējiem reģionos. Jāatgādina, ka, saistībā ar jauno Šķīrējtiesu likumu, vairāk nekā 70% šķīrējtiesu ir pārtraukušas savu darbību, lielākā daļa no tām atradās reģionos. Ārvalstu advokātu un juristu atrašanās šķīrējtiesnešu sastāvā ļauj uzņēmējiem atrisināt strīdus ar partneriem no citām valstīm, citās valodās (bez tulku palīdzības), piemērojot arī citu valstu likumdošanu, ja tas ir atrunāts līgumā. Šķīrējtiesneši ir zvērināti advokāti, advokātu kolēģijas locekļi, juristi ar lielu pieredzi strīdu izskatīšanā, sabiedriski aktīvi cilvēki,...

Novērtējot iedzīvotāju pieprasījumu pēc valsts nodrošinātām attālinātām juridiskām konsultācijām, kas norisinājās šā gada maijā un jūnijā, Juridiskās palīdzības administrācija sadarbībā ar juridiskās palīdzības sniedzējiem un biedrību “Skalbes” arī turpmāk organizē attālinātas juridiskās konsultācijas iedzīvotājiem. No š.g. 1. septembra līdz 30. novembrim darba dienās plkst. 12.00 - 16.00 ikvienam būs iespēja saņemt informāciju par savām tiesībām un tiesisko interešu aizsardzību juridisku strīdu risināšanā. Konsultāciju tēmas: ģimenes tiesības, aizsardzība no vardarbības, darba tiesības, saistību izpilde, zaudējumu piedziņa, maksātnespējas process u.c. Lai saņemtu konsultāciju, noteiktajos laikos varēs zvanīt uz bezmaksas informatīvo tālruni 1 1 6 0 0 6 vai rakstīt interneta vietnē www.cietusajiem.lv, izmantojot tiešsaistes konsultāciju rīku. ! Svarīgi: pirms konsultācijas noformulēt jautājumu nodrošināties ar iespēju pierakstīt svarīgo informāciju vēlams atrasties telpās Konsultācijas Juridiskās palīdzības administrācija organizē, piesaistot juridiskās palīdzības sniedzējus, ar kuriem noslēgts juridiskās palīdzības līgums, izmantojot bezmaksas informatīvā tālruņa 116006 infrastruktūru (telefonlīnija un interaktīva komunikācijas platforma), kas izveidota cietušo personu informatīvajam atbalstam un...

Uzņēmumiem nereti nākas saskarties ar situācijām, kad klients kavē vai ilgstoši nemaksā rēķinus. Var, protams, pacietīgi gaidīt vai regulāri atgādināt par parādu, taču tas prasa papildu resursus, un negūtie ieņēmumi tikmēr ir iesaldēti. Šādās situācijās efektīvs un arvien populārāks risinājums ir cesijas līgums - parādsaistību pārdošana. Kas jāņem vērā uzņēmumam, kurš pārdod savu parādnieku saistības, un kas jāzina parādniekam? Cesija ir darījums, kura rezultātā prasījuma tiesība pret atlīdzību tiek nodota jauna prasītāja rīcībā. Cesijas darījumā iesaistītas divas vai vairākas puses. Prasījuma tiesību pārdevēju sauc par cedentu, prasījuma tiesību pircēju - par cesionāru. Prasījuma tiesību cesiju Latvijas Republikā regulē tikai viens normatīvais akts - Civillikums (Saistību tiesības, 9. nodaļa, 1793. - 1810. panti). Par cesijas priekšmetu var būt dažādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma vai no neatļautas darbības (piemēram, nesamaksāšana par auto stāvvietu u.tml.). Par cesijas priekšmetu var būt arī tādi prasījumi, kuriem vēl nav iestājies izpildes termiņš, kā arī prasījumi,...

Saskaņā ar likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (turpmāk – Darbinieku likums) 6. panta ceturto daļu uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (URVN) apmēru un Darbinieku prasījumu garantiju fonda (DPGF) pašu ieņēmumos ieskaitāmās URVN daļu katru gadu nosaka Ministru kabinets. Uz 25. augusta valdības sēdi sagatavots Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums "Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas sadalījumu 2021. - 2023. gadam" un, ņemot vērā informatīvajā ziņojumā norādīto, taj'izteikts priekšlikums, ka URVN 2021. – 2023. gadā ir nosakāma līdzšinējā apmērā - 0,36 eiro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, izvērtējot atlikuma uzkrājuma un izmaksājamo summu apmēru un nepieciešamības gadījumā pārskatot URVN apmēru atbilstoši esošajai situācijai. DPGF mērķis ir aizsargāt maksātnespējīgo parādnieku darbinieku intereses maksātnespējas procesā, tādējādi mazinot maksātnespējas radītās sociālās un ekonomiskās sekas. Galvenās DPGF aktivitātes ir: apmierināt darbinieku prasījumus no DPGF līdzekļiem; īstenot Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) prasījuma tiesības attiecībā uz MKD piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanu, kas...

Pārliecība par iespēju varbūtēja biznesa strīda gadījumā panākt taisnīgu un izsvērtu spriedumu tiesā ir drošas, plaukstošas uzņēmējdarbības vides garantija. Par aktuālāko komercstrīdos un šo strīdu tiesvedību tendencēm Latvijā, kā arī par to, vai cerētos uzlabojumus varētu ieviest jaunveidojamā Ekonomisko lietu tiesa, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMIaugusta numurā publicēta saruna ar Benno Butuli, zvērinātu advokātu biroja (ZAB)PwC Legal zvērinātu advokātu. Sniedzam ieskatu intervijas fragmentā. Kā raksturojat pašreizējo situāciju komercstrīdu izskatīšanā Latvijā - kādā attīstības stadijā esam? Vai galvenās problēmas aizvien ir lietu izskatīšanas ātrums un kvalitāte? Ātrums un kvalitāte ir divi galvenie un komersantiem svarīgākie kritēriji. Pašreizējo situāciju varētu raksturot tā - ir identificētas risināmās problēmas, arī risinājumu meklēšana ir sākta, taču pagaidām vēl nav nonākts līdz to ieviešanai praksē. Lietu izskatīšanas ātrumu noteikti uzlabotu e-lietas ieviešana, tāpat arī lietu izskatīšana attālināti, ko aktualizējusi Covid-19 pandēmija. Brīdī, kad tiesas procesa dalībniekiem būs iespējams autentificēties no mājām vai jebkuras citas vietas, tad, piemēram, advokātiem...