TIESĪBAS

Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot lietu Nr. SKA-149/2021; A420234817 15. janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieteikums par finansējuma atprasīšanu no privātpersonas sakarā ar līguma nosacījumu pārkāpumu, bet noraidīts pieteikums daļā par līgumsoda piedziņu. Izskatāmajā lietā VARAM klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu konkursa ietvaros piešķīra atbildētājai – privātpersonai – finansējumu, lai tā iegādātos elektromobili saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Uzskatot, ka atbildētāja nav izpildījusi strīdus līguma saistības, ministrija vērsās tiesā ar pieteikumu par strīdus līguma izpildi un pienākuma uzlikšanu atbildētājai atmaksāt saņemto finansējumu 13 374,38 eiro un samaksāt līgumsodu 708,84 eiro. Izskatot lietu kasācijas kārtībā, Senāts atzina, ka tiesa pareizi secinājusi, ka līguma pārkāpuma dēļ atbildētājai ir pienākums atmaksāt saņemto finansējumu. Senāts uzsvēra, ka atbilstoši finansiālās piesardzības principam tiesības uz finansējumu ir tikai tādam finansējuma saņēmējam, kurš ievēro tiesību normās un ar iestādi noslēgtajā līgumā paredzētos pienākumus, kuru mērķis ir mazināt...

Maksātnespējas kontroles dienests vērš uzmanību, ka līdz 2021. gada 1. martam kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, noteikts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22. pantā. Aizliegums noteikts, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1. līdz 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Pazīmes, uz kurām attiecas aizliegums: 1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka; 2) parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 4268 eiro un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu; 3) parādnieks...

Tieslietu ministrijas un Sertificētu mediatoru padomes īstenotā projekta “Mediācija civillietās” ietvaros tiek pagarināta iespēja līdz 2021. gada 30. janvārim saņemt daļēji vai pilnībā finansētu mediācijas pakalpojumu. Pusēm tiek nodrošinātas pirmās piecas mediācijas sesijas (katra 60 minūšu apmērā), ko vada sertificēts mediators, ar minimālu katras puses līdzmaksājumu 5 EUR apmērā par katru sesiju. Līdzmaksājums nav jāsedz personām, kuras ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas ar tiesneša lēmumu, kā arī personām, kas atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām. Sertificēta mediatora pakalpojumu līdz pat projekta beigām iespējams saņemt visa veida civiltiesisku strīdu risināšanai, tai skaitā: darba lietās; mantojuma lietās; saistību tiesībās; komerclietās; nekustamo īpašumu jautājumos; citos civiltiesiskos strīdos. Projekta mediācijas pakalpojumi pieejami visā Latvijā un tos var izmantot ikviens interesents – gan fiziskas, gan juridiskas personas, gan personas, kuru strīds jau tiek skatīts kādā no Latvijas tiesām, gan personas, kuru strīds nav nonācis līdz tiesai. Mediācijas notiek gan klātienē, gan attālināti. Sazināties ar izvēlēto sertificētu mediatoru...

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Izsludinot ārkārtējo situāciju, Ministru kabinetam ir tiesības citstarp pilnīgi vai daļēji apturēt starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildi, norādījusi Satversmes tiesa, 11. decembrī izskatot lietu Nr. 2020-26-0106 „Par likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 8. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un 9. panta atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam”. Tiesa nolēma atzīt likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 8. pantu un 9. pantu, ciktāl tas paredz klātienes azartspēļu ierobežojumus, par atbilstošu Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Savukārt likuma...

Senāta Civillietu departaments 3. decembrī atstāja negrozītu Zemgales apgabaltiesas spriedumu strīdā starp parāda piedziņas kompāniju un parādnieci, piedzenot prasītājas labā aizdevuma pamatsummu un pielīgtos procentu maksājumus. Senāts (lietā SKC-12/2019; C10080016) atzina par pamatotiem apgabaltiesas secinājumus, ka prasītāja – SIA Paus Konsults – prasības noilguma pārtraukumu pierādījusi ar atbildētājai uz viņas deklarēto dzīvesvietas adresi pa pastu nosūtītiem atgādinājumiem, kuros pieprasīta aizdevumu līgumu izpilde. Tas, ka adresāts nav iepazinies ar paziņojuma saturu, nekādu ietekmi uz līguma spēkā esamību neatstāj. Senāts spriedumā norādījis – pastāvot pierādījumiem par kreditora atgādinājuma nosūtīšanu parādniekam neatkarīgi no tā, kādā veidā tiesīgā persona veikusi minētās darbības, ir pamats konstatējumam, ka kreditora gribas izteikums adresātam paziņots pienācīgā kārtā jeb nogādāts parādnieka „varas sfērā”. No parādnieka kā personas, kas objektīvi zina (nevar nezināt) par neizpildītām saistībām un šā iemesla dēļ iespējamiem kreditora prasījumiem vai atgādinājumiem, būtu saprātīgi sagaidāms, ka pastkastītes saturs vismaz periodiski tiek pārbaudīts. Senāts spriedumā atzinis, ka neviena tiesību norma...

Lai nodrošinātu kvalitatīvu pretendentu atlases procesu Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amatam, plānots pārcelt tiesas darbības uzsākšanas datumu uz nākamā gada 31.martu. To paredz grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kurus piektdien, 4.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Šī gada maijā ir ieviesta jauna tiesnešu amata kandidātu atlases kārtība, izvērtējot tiesneša amatam nepieciešamās profesionālās, personīgās un sociālās kompetences piecās atlases kārtās. Atlases kārtības mērķis ir nodrošināt, ka par tiesnešiem kļūst augsti kvalificēti juristi ar nevainojamu reputāciju, atbilstošām profesionālām prasmēm un personiskām īpašībām, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā. Kā atzīmēts anotācijā, šobrīd ir noslēgusies Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata kandidātu atlases otrā kārta, kas paredzēja pretendenta pieteikumā iesniegto atbilžu uz jautājumiem vērtēšanu, pārliecinoties par pretendenta motivāciju un prasmi to pamatot. Vēl ir nodrošināma trīs atlases kārtu norise. Turpmākās atlases kārtas ir īstenojamas ar pretendentu klātbūtni, un, ņemot vērā pretendentu skaitu, to būtiski ietekmēs izsludinātais ārkārtējais stāvoklis un noteiktie ierobežojumi epidemioloģiskās drošības ievērošanai....

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atceļot Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par pieteicējam konstatēto slēpto ienākumu un saistībā ar to aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli, tā soda nauda un nokavējuma naudu. Izskatāmajā lietā strīds bija par to, vai pieteicējam ir konstatējams slēptais apliekamais ienākums vai tomēr atzīstams, ka pieteicēja rīcībā bija pietiekams naudas līdzekļu apmērs, lai segtu Valsts ieņēmumu dienesta konstatētos pieteicēja izdevumus un lai uzkrātu skaidru naudu. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka pieteicēja līdzekļu izlietojums nepārsniedz līdzekļu avotus, tāpēc slēptais apliekamais ienākums nav konstatējams. Šādu secinājumu apgabaltiesa pamatoja ar nodokļu maksātāja tiesvedības laikā iesniegtajiem pierādījumiem. Proti, pieteicējs tiesvedības laikā iesniedza norēķinu konta izdrukas, kas apliecina naudas līdzekļu saņemšanu no Igaunijas uzņēmuma saistībā ar noslēgto aizdevuma līgumu. Valsts ieņēmumu dienests kasācijas sūdzībā iebilda pret šādu apgabaltiesas rīcību, uzskatot, ka pierādījumi, kuri neattaisnojošu iemeslu dēļ netika iesniegti nodokļu audita laikā, nevar tikt izmantoti tiesas secinājumu pamatošanai. Senāts spriedumā norāda, ka...

Satversmes tiesa 2020. gada 19. novembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā „Par likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta ceturtās daļas 2. punkta un Valsts sociālo pabalstu likuma 7. panta 1.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 110. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta ceturtās daļas 2. punkts paredz, ka par vienu un to pašu bērnu vecākam ir tiesības izvēlēties vecāku pabalstu līdz bērna viena gada vai pusotra gada vecumam. Savukārt Valsts sociālo pabalstu likuma 7. panta 1.1 daļa noteic, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam. Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 110. pants: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši...

Senāta Administratīvo lietu departaments 23. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par akcīzes nodokļa pārmaksu (lieta Nr. SKA-346/2020; A420575812). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Lietā ir strīds par pieteicējas – SIA RDZ Energy – pienākumu maksāt akcīzes nodokli situācijā, kad akcīzes prece, pārvietojot to atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, nav sasniegusi galamērķi, proti, tā nav nogādāta uz akcīzes preču noliktavu citā dalībvalstī. Senāts spriedumā norāda – lai noskaidrotu, vai pieteicējai ir tiesības uz akcīzes nodokļa pārmaksas atmaksu, ir jānoskaidro tas, vai akcīzes preces ir sasniegušas galamērķi – akcīzes preču noliktavu Polijā, vai arī – vai akcīzes nodoklis ir samaksāts citā dalībvalstī. Senāts spriedumā analizējis Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un EK direktīvas nodokļu piemērošanas jautājumos. Apkopojot tajās minēto, Senāts norāda, ka priekšnoteikums atbrīvošanai no pienākuma maksāt nodokli un nosūtītājā dalībvalstī samaksātā nodokļa atmaksai ir fakts par to, ka pārkāpums nav noticis vispār (prece ir sasniegusi galamērķi), vai arī nodoklis ir samaksāts dalībvalstī,...

Turpinot darbu pie atbalsta pasākumu izstrādes komersantiem ar mērķi palīdzēt saglabāt uzņēmējdarbību un pēc Covid-19 izplatības apturēšanas pēc iespējas ātrāk atjaunot to pilnvērtīgu darbību, pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma darba grupā uzņēmējdarbības un darba ņēmēju atbalstam panākta vienošanās par maksātnespējas pieteikšanas moratorija noteikšanu līdz 2021. gada 1. martam. “Ievērojot ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī un ar to saistītos ierobežojumus, tostarp sociālās distancēšanās pasākumus, prognozējama ierobežota uzņēmumu saimnieciskā aktivitāte, kas neapšaubāmi radīs zināmus finansiālos sarežģījumus. Tādēļ valstij ir svarīgi paredzēt mehānismus, lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti uzņēmējiem," par lēmumu atbalstīt iniciatīvu uz laiku ierobežot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu sacījis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Tā kā maksātnespējas process ir kolektīvā procedūra, t.sk. lai nodrošinātu kreditoru interešu aizsardzību, īpaši uzsverams, ka paša parādnieka tiesību un pienākumu apjomu minētais ierobežojums neietekmē, proti, parādnieks saglabā tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, kā arī uz viņu pilnā mērā attiecināms pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas...

Saeima 19. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas noteiks specializētās Ekonomisko lietu tiesai piekritīgās krimināllietu kategorijas. Likuma 442. pantā tiek papildināta pirmā daļa ar šādu tekstu: “Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 73.1 panta otrajā daļā, 79.2 panta otrajā daļā, 195. pantā, 198. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā, 199. panta otrajā daļā, 320. panta trešajā vai ceturtajā daļā, 321. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā, 322. panta otrajā daļā, 323. panta otrajā vai trešajā daļā, 326.1 panta otrajā daļā, 326.2 panta otrajā daļā vai 326.3 panta otrajā daļā. Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.” Ekonomisko lietu tiesas kompetencē būs koruptīvie noziegumi gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi. Attiecīgie likuma panti tiek piemēroti...

Senāta Administratīvo lietu departaments 10. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-33/2020; A420174816) par pieteicējam noteikto kapitāla pieauguma nodokli nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) minēto kapitāla pieauguma nodokli aprēķināja tāpēc, ka, pārdodot nekustamo īpašumu, uz pieteicēju nebija attiecināmi izņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas pienākuma, tostarp gadījums, kad nekustamajam īpašumam ir jābūt nodokļa maksātāja īpašumā vismaz 60 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai, un nodokļa maksātājam ir jābūt deklarētam šajā īpašumā vismaz 12 mēnešus pēc kārtas minētajā 60 mēnešu periodā. Attiecībā uz kapitāla pieauguma noteikšanu Senāts spriedumā vispārīgi piekrita VID, ka konkrētajā lietā ēku vērtības noteikšanai būtu piemērojama likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta pirmā daļa, jo lietā ir pirkuma līgums un tajā ir norādīta ēku iegādes cena. Tomēr Senāts atzina, ka šajā lietā ir jāņem vērā, ka ēkas ir iegādātas padomju laikā, tātad pavisam citos – plānveida – ekonomikas apstākļos, un pirkuma līgumā norādītā pirkuma cena...

Jau vairākus gadus Rīgas šķīrējtiesa pasludinājusi novembri par atvērto durvju mēnesi. Saistībā ar pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī pasākums notiks interneta tiešsaistes tikšanās režīmā. Tas noteikti ļaus arī ietaupīt laiku un pasargās pasākuma dalībniekus. Iepriekš piesakoties, jebkurš interesents var atnākt un iepazīties ar biznesa strīdu alternatīvu izšķiršanu, saņemt vērtīgas zināšanas sava uzņēmuma juridiskai drošībai. Rīgas šķīrējtiesa darbojas jau 21 gadu un šajā laikā tā ir uzkrājusi pieredzi un zināšanas. Ar tām arī Rīgas šķīrējtiesa dalīsies savā pasākumā. Tikšanās laikā varēs uzzināt, ko nozīmē alternatīvo strīdu izšķiršanas veidi, kādas priekšrocības ir šķīrējtiesas klauzulas iekļaušanai līgumos un cik ātri var atrisināt strīdus ar parādniekiem. Tāpat tiks parādīts, cik ērti savā darbā var izmantot Rīgas šķīrējtiesas mājas lapu un to, kā tā var palīdzēt uzņēmumam turpmāk veicot uzņēmējdarbību. Tiem, kas jau ir iepazinušies ar Rīgas šķīrējtiesas darbību - DĀVANĀ būs bezmaksas konsultācija par dokumentu sagatavošanu iesniegšanai šķīrējtiesā. Pieteikties bezmaksas pasākumam - atvērto durvju mēnesim - var...

Koronavīrusa radītās ekonomiskās nestabilitātes dēļ finansiālās grūtībās esošu uzņēmumu skaits pieaug, attiecīgi palielinās risks ar šādiem uzņēmumiem saskarties. Tāpēc svarīgi apzināties savas tiesības un pienākumus līgumu izpildē ar finansiālās grūtībās esošu partneri. Šim tematam nesen veltīts zvērinātu advokātu biroja “COBALT” seminārs, kurā tika iztirzāti būtiskākie jautājumi gan situācijā, kad darījumu partnerim ierosināts tiesiskās aizsardzības process, gan situācijā, kad uzsākts maksātnespējas process. Līguma izpildes pienākums parādniekam Tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros parādnieks saistības ar kreditoriem pilda nevis saskaņā ar sākotnēji noslēgtā līguma noteikumiem, bet saskaņā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu - parādniekam ir iespēja atkāpties no tās kārtības, kādā tas sākotnēji vienojies pildīt savas saistības. Tomēr šāda saistību izpildes kārtības maiņa ļauta tikai attiecībā uz tām saistībām, kas radušās pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas, kamēr sekojošās (tekošās) saistības aizvien jāpilda saskaņā ar līguma noteikumiem, skaidro Gatis Flinters, “COBALT” partneris un zvērināts advokāts. Proti, parādnieka saistības var iedalīt divās lielās grupās - kreditoru prasījumi...

Senāta Administratīvo lietu departaments 4.novembrī lietā par Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātu nodokļu parādu un soda naudu trīskāršā apmērā, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par pieteicējai noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa soda naudu, obligātajām iemaksām un soda naudu gadījumos, kad nav uzrādīta visa informācija par darbinieku nostrādāto darba laiku un samaksu, nav pilnā apmērā aprēķināta piemaksa par nostrādātajām stundām svētku dienās un, atbrīvojot darbiniekus, nav aprēķināta un izmaksāta atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu. Senāts atzina, ka apgabaltiesa nav pareizi tulkojusi piemērojamās tiesību normas, kas neaptver gadījumus, kad nepastāv šaubas par ienākuma neizmaksāšanu, proti, gadījumos, kad darba devējs izmaksu nav veicis un tāpēc nav aprēķinājis iedzīvotāju ienākuma nodokli un veicis sociālās iemaksas. Lieta atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Senāts spriedumā norāda, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.2panta 1.1daļas un likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1panta 1.1daļas normas ir piemērojamas gadījumiem, kad pastāv saprātīgas šaubas par faktiski izmaksātu un apliekamu, bet nedeklarētu ienākumu, bet...