TIESĪBAS

Satversmes tiesa 2. novembrī pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2020-14-01 “Par Civilprocesa likuma 37. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam”, kurā apstrīdētā norma ir Civilprocesa likuma 37. panta otrā daļa: “Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā triju gadu laikā no summas iemaksas valsts budžetā”. Augstāka juridiska spēka normas ir šādas: Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā”. Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību”. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēji vērsās Satversmes tiesā un norādīja, ka apstrīdētā norma nostāda viņus sliktākā situācijā nekā personas, attiecībā uz kurām tiesa pirms triju gadu termiņa beigām ir izbeigusi tiesvedību. Pieteikuma iesniedzēji...

Ceturtdien, 22.oktobrī, darbu sākusi Tieslietu padomes izveidotā Rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu atlases komisija. Par komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Augstākās tiesas senatore Dzintra Balta, par priekšsēdētājas vietnieci – Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane. Komisija ķērusies pie pirmā uzdevuma – Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu atlases. Tiesu administrācija komisijai nodevusi 96 kandidātu pieteikumus, un sākta atlases pirmā kārta – pieteikumu izvērtēšana, pārbaudot formālos kritērijus: vai pretendents atbilst likumā “Par tiesu varu” noteiktajām prasībām tiesneša amata kandidātam un vai nav kādi likumā noteiktie ierobežojumi, lai ieņemtu tiesneša amatu. Komisijas priekšsēdētāja un vietniece tikušās arī ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju Aigaru Strupišu un Tiesu administrācijas direktoru Andri Mundu un speciālistiem, lai pārrunātu nākamo četru atlases kārtu organizatoriskus jautājumus. Tiek meklēti risinājumi, kā epidemioloģisko ierobežojumu laikā organizēt kandidātu profesionālo zināšanu pārbaudes testu un kāzusu risināšanu un aizstāvēšanu. Komisijai arī jāizstrādā testu un kāzusu saturs. Tiesnešu atlase jāveic īsā laikā, jo Ekonomisko lietu tiesa darbu uzsāks...

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta piektās daļas mērķis ir noteikt pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas brīdi, nevis regulēt gadījumus, kad iekasējams pievienotās vērtības nodoklis. Proti, ja preces atrodas pagaidu uzglabāšanā vai tām piemēro muitas procedūru (izņemot muitas procedūru „laišana brīvā apgrozībā”) saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, tad pievienotās vērtības nodokli aprēķina un iemaksā valsts budžetā tad, kad kļūst iekasējams ievedmuitas nodoklis - šādi secinājumi izriet no Augstākās tiesas Senāta 12. oktobra sprieduma (lieta Nr. A420240017, SKA-464/2020). Savukārt tiesiskais pamats pievienotās vērtības nodokļa iekasējamībai gadījumā, ja nav izpildīti kādi muitas procedūras nosacījumi, ir tad, ja pastāv risks, ka preces ir nonākušas Eiropas Savienības ekonomiskajā apritē, un tieši šādos gadījumos ir pamats piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta piekto daļu, secināts spriedumā. Senāta izskatītais strīds bijis starp Valsts ieņēmumu dienestu un nodokļu maksātāju, kur pirmais vēlējies piemērot pievienotās vērtības nodokli, kā arī nokavējuma naudu, pamatojoties uz to, ka nodokļu maksātājam radies ievedmuitas nodokļa parāds,...

Otrdien, 20. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"", kas paredz radīt vienotu regulējumu attiecībām dalītajā īpašumā. Izvēlētais risinājums paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, padarīt skaidrākas un vienkāršākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kas mazinātu strīdu un tiesvedību skaitu dalītā īpašumā. Likumprojekts paredz arī ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru, nosakot, ka gadā tas nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības. Šobrīd zemes nomas maksājumi gadā var pārsniegt pat 9% no zemes kadastrālās vērtības. Dalītā īpašumā kopumā atrodas 206 600 būves, kas atrodas uz 68 900 citām personām piederošām zemes vienībām. No tām 3677 ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Esošais regulējums būtībā prasa pusēm regulāri tiesāties par piespiedu nomas tiesisko attiecību noregulējumu, kas šādā skaitā gadījumu nav lietderīgs tiesisko attiecību...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 19. oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-394/2020; A420214118), ar kuru noraidīts pieteikums par pienākuma uzlikšanu Latvijas Bankai sniegt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas (Kredītu reģistrā Latvijas Banka vāc, uzkrāj un glabā ziņas par Kredītu reģistra dalībnieku un ierobežotu Kredītu reģistra dalībnieku klientiem un klientu galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu). Senāts atzina par pamatotu pirmās instances tiesas secināto, ka pieteicējam nav izsniedzama informācija no Kredītu reģistra par fizisko personu – bijušo administrējamās juridiskās personas valdes locekli. Senāts spriedumā norāda, ka juridiskās personas saistībām un to izpildes gaitai ir jābūt izsekojamai no juridiskās personas grāmatvedības uzskaites dokumentiem, kas juridiskās personas maksātnespējas administratoram kļūst pieejami pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, jo tad juridiskās personas pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta un juridiskās personas pārvaldīšanu veic administrators. Tāpat Senāts atzīst par pamatotu tiesas secinājumu, ka Kredītu reģistrā iekļautās ziņas pieteicējam nevar tikt izsniegtas tikai tāpēc...

Lai veicinātu mediācijas plašāku pieejamību sabiedrībai, kā arī nodrošinātu praktisku atbalstu mediācijas pakalpojuma saņemšanai, no 19. oktobra līdz 21. decembrim tiek īstenots projekts "Mediācija civillietās", kura ietvaros Latvijas sabiedrībai bez maksas būs pieejams mediācijas koordinatora atbalsts, kā arī iespēja saņemt līdzfinansētu mediācijas pakalpojumu. Mediācijas koordinators ikvienam interesentam klātienē vai elektroniskās saziņas veidā: sniegs vispārīgu informāciju par mediāciju; palīdzēs lietas dalībniekiem jau uzsāktā tiesvedībā vai citiem interesentiem “atrast” sertificētu mediatoru; palīdzēs noorganizēt pirmo tikšanos ar sertificētu mediatoru; konsultēs par mediācijas piemērotību konkrētā strīdā. Gadījumos, kad puses tiks novirzītas mediācijai ar koordinatora starpniecību, tām būs iespēja saņemt no projekta līdzekļiem daļēji finansētu mediācijas pakalpojumu. Projekta ietvaros pusēm tiek nodrošinātas pirmās piecas mediācijas sesijas (katra 60 minūšu apmērā), ko vada sertificēts mediators, ar minimālu katras puses līdzmaksājumu 5 EUR apmērā par katru sesiju. Līdzmaksājums nav jāsedz personām, kuras ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas ar tiesneša lēmumu, kā arī personām, kas atzītas par trūcīgām vai...

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (VP ENAP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa, sadarbojoties ar Amerikas Savienoto valstu (ASV) Federālās izmeklēšanas biroju (FIB), Portugāles tiesībsargājošām iestādēm un Eiropas Savienības (ES) tiesībaizsardzības aģentūru Europol, veica virkni operatīvo pasākumu un izmeklēšanas darbību, kā rezultātā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju aizturēta organizēta noziedzīga grupa, kurā iesaistīti arī seši Latvijas pilsoņi. Caur fiktīvi izveidotiem uzņēmumu bankas kontiem minētās personas apgrozījušas vismaz 4,5 miljonus eiro. 2019. gada sākumā VP ENAP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa, sadarbojoties ar ASV FIB, Portugāles, Spānijas, Lielbritānijas, Itālijas, Bulgārijas un Polijas tiesībsargājošajām iestādēm un ES tiesībaizsardzības aģentūru Europol, starptautiskā operācijā veica virkni operatīvo pasākumu un izmeklēšanas darbību, lai aizturētu organizētu noziedzīgu grupu, kurā iesaistīti vairāki Latvijas pilsoņi, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. ASV tika izveidota apvienota izmeklēšanas un stratēģiskās plānošanas grupa, kuras dalībnieki, tostarp arī VP ENAP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa, pusgada laikā izplānoja un aizturēja organizētās noziedzīgās grupas dalībniekus. 2019. gada 23. oktobrī...

No 12. oktobra līdz 4. decembrim Rīgā un Daugavpilī Tieslietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisiju realizē pilotprojekts, kura ietvaros ikvienam iedzīvotājam būs pieejamas bezmaksas juridiskās konsultācijas. Pilotprojekta mērķis ir veicināt personas izpratni par juridisku jautājumu risināšanas nozīmību un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas pieejamību sabiedrībai, kā arī iedzīvinātu vienas pieturas aģentūras principu sākotnējās (primārās) juridiskās palīdzības sniegšanai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādījis, ka lielai daļai iedzīvotāju trūkst informācijas par viņu tiesībām un pienākumiem, par valstī esošajiem aizsardzības un atbalsta mehānismiem, kā arī ir augsts to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir problemātiski saņemt kvalificētu juridisko atbalstu jau jautājuma risināšanas agrīnā stadijā. Lai risinātu šīs problēmas, pilotprojektu, kura laikā ikviens bez maksas varēs saņemt sākotnējo juridisko atbalstu – bezmaksas profesionālu juridisko konsultāciju dažādos jautājumos. Ar pilotprojektu ir plānots noskaidrot šāda mehānisma nepieciešamību un nozīmību, lai varētu nākotnē lemt par tā ieviešanu Latvijā kopumā. Šādi mehānismi ir ieviesti daudzās valstīs un uz tiem tiek likts liels...

Šāgada 4. augustā stājās spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā, kuri piešķir kreditoram tiesības vienpusēji līdz 2022. gada 31. decembrim dzēst pirmskrīzes kredītu saistības pilnā vai daļējā apmērā fiziskajām personām (izmaiņas sniedz iespēju parādus dzēst, neradot ienākuma nodokļa nomaksas pienākumu parādniekiem par parāda norakstīšanu - to vairs nepielīdzina dāvinājumam). Swedbank sākusi piedāvāt iespēju dzēst pirmskrīzes kredītsaistības tiem mājokļu kredītiem, kas aizņemti līdz 2008. gada 31. decembrim, un kuros realizēta nekustamā īpašuma ķīla, bet kredītņēmējam aizvien palicis parāds. Kredītiestāžu likuma pārejas noteikumu 88. pants paredz vairākus kritērijus, kuros gadījumos var piemērot kredītsaistību dzēšanu: Kredīta līgums slēgts ar fizisko personu; fiziskā persona (attiecībā uz aizdevēju) nav un nav bijusi ar uzņēmumu saistīta persona likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē; saistības nodibinātas ar kredītlīgumu, kas noslēgts un stājies spēkā līdz 2008. gada 31. decembrim; saistību atmaksa bija nodrošināta ar ķīlu - nekustamā īpašuma hipotēku; parādnieks vai ķīlas devējs sakarā ar parādsaistībām pret kreditoru ir zaudējis īpašumtiesības uz...

Saeima 1. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, nosakot jaunveidojamās specializētās pirmās instances tiesas - Ekonomisko lietu tiesas - kompetenci sarežģītu komercstrīdu risināšanā. Kā norādījusi Tieslietu ministrija, kas ir šo grozījumu autore, specializētas tiesas galvenais mērķis ir efektīva sarežģītu un specifisku komercstrīdu izskatīšana, tāpēc tās kompetencē būs komplicētas prasības, kuru kvalitatīva izskatīšana prasa nepieciešamību pārzināt specifiskus tiesību jautājumus, kas savukārt potenciāli rada vislielāko ietekmi un riskus attiecībā uz uzņēmējdarbības vides tiesiskumu, akcentē tieslietu ministrs. Paredzēts, ka Ekonomisko lietu tiesa savu darbību sāks 2021. gada janvārī. Tās kompetencē plānots nodot ne tikai komplicētus uzņēmējdarbības vides strīdus, bet arī atsevišķu ekonomisko un finanšu noziegumu iztiesāšanu, lai būtiski uzlabotu uzņēmējdarbības vides drošību, palielinātu investīciju ienākšanu Latvijā un novērstu riskus uzņēmējdarbības vides un līdz ar to visas valsts tautsaimniecības attīstībai. Civilprocesa likuma grozījumi, kā tas izriet no priekšlikumiem 3. lasījumam, paredz, ka Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskata: 1) prasības,...

Otrdien, 29. septembrī, stājas spēkā grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas cita starpā paredz, ka atklātā tiesas sēdē pieņemts tiesas spriedums pēc tā spēkā stāšanās publicējams kopā ar citiem tiesas spriedumiem konkrētajā lietā, vēstī Tieslietu ministrija. Līdz šim normatīvie akti paredzēja, ka mājaslapā https://manas.tiesas.lv publicējams tikai atklātā procesā taisīts galīgais spriedums pēc tā spēkā stāšanās. Atbilstoši grozījumiem likumā papildus tiks publicēti arī ar galīgo spriedumu saistītie zemāku instanču tiesu spriedumi konkrētajā lietā, tādējādi radot iespēju izsekot tiesas motīviem un juridiskās domas attīstībai, sākot no pirmās instances līdz pat galīgajam spriedumam lietā. Informācijai no attiecīgajā lietā zemākas instances tiesas pieņemtiem spriedumiem un tajā ietvertajiem motīviem var būt būtiska nozīme, lai nodrošinātu sprieduma, kurš ir galīgs un nav pārsūdzams vispusīgāku izpratni. Mūsdienās, domājot par demokrātiskas valsts principiem, spriedumu publicēšana ir veids kā nodrošināt tiesu darba atklātumu. Tieslietu ministrijas ieskatā, grozījumu spēkā stāšanās nodrošinās sabiedrībai plašākas tiesības iepazīties ar tiesu spriedumiem un sekot līdzi dažādu...

Tiesībsarga birojs sniedzis savu vērtējumu par situāciju, kad kredītiestāde atsaka sniegt kreditēšanas pakalpojumu senioriem, ja vienīgais vai galvenais šāda atteikuma pamatojums ir cilvēka vecums. Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru. Eiropas cilvēktiesību aizsardzības iestāžu vērojumi liecina, ka vecuma kritērijs banku pakalpojumu jomā bieži vien ir balstīts uz pieņēmumiem, aizspriedumiem un stereotipiem. Līdz ar to minētais jautājums satrauc seniorus ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jo šāds vecuma ierobežojums rada nevienlīdzīgas un diskriminējošas attieksmes sajūtu, kā arī liek cilvēkam gados sajusties nepilnvērtīgam. Jo sevišķi aizvainojoši tas šķiet situācijās, kad, piemēram, seniors, ir maksātspējīgs, ar nevainojamu kredītvēsturi un, ņemot vērā savu veselīgo un harmonisko dzīves veidu un salīdzinoši labo fizisko stāvokli, ir krietni veselīgāks un aktīvāks par dažu...

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 17. septembrī apmierināja Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 12. novembra lēmumu (lieta Nr. SPC-27/2020; C30768819), ar kuru noraidīta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sūdzība par likvidējamās AS „Trasta komercbanka” maksātnespējas procesa administratora rīcību. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesnešu sastāvā. VID 2019. gada maijā, pamatojoties uz spēkā stājušos Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 5. februāra lēmumu krimināllietā, ar kuru konkrētu personu norēķinu kontos esošie iepriekš arestētie finanšu līdzekļi atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēti valsts labā, vērsās pie likvidējamās AS „Trasta komercbanka” maksātnespējas procesa administratora ar lūgumu pārskaitīt šos noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus Valsts kasē. Likvidējamās AS „Trasta komercbanka” maksātnespējas procesa administrators 2019. gada 2. septembrī pieņēma trīs lēmumus, ar kuriem aizstāja likvidējamās AS „Trasta komercbanka” grāmatvedības reģistrā iekļautos kreditorus, kuri bija pieteikuši prasījuma tiesības uz konfiscētajiem naudas līdzekļiem,...

Pēdējā pusotra gada laikā vidējais izskatīšanas termiņš civillietām pirmajā tiesu instancē samazinājies par gandrīz 20% jeb no 9,3 uz 7,7 mēnešiem, bet krimināllietās samazinājies par 15% jeb no 6,4 uz 5,4 mēnešiem. Salīdzinot ar 2015. gadu, vidējais ilgums civillietām samazinājies gandrīz par trešdaļu, atklāj tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Viņš arī uzsver, ka jāturpina darbs gan pie lietu izskatīšanas kvalitātes uzlabošanas, gan iemeslu neitralizēšanas attiecībā uz tām krimināllietām, kas velkas gadiem. Vidējie izskatīšanas ilgumi turpina samazināties arī otrās instances tiesās. Pēdējā pusotra gada laikā apelācijas kārtībā izskatīto krimināllietu vidējie termiņi samazinājušies par 10%, bet piecu gadu griezumā – par 25% un šobrīd ir 3,3 mēneši. Civillietu vidējais izskatīšanas ilgums, salīdzinot ar 2018. gadu, palicis nemainīgs (4,2 mēneši), taču tas tik un tā ir vismaz par diviem mēnešiem īsāks, nekā tas bija 2015. gadā (samazinājies par gandrīz 40%). Vienlaikus Tieslietu ministrija atzīmē, ka COVID-19 krīzes ietekmi uz krimināllietu izskatīšanas vidējiem termiņiem varēs redzēt šī...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2020. gada 9. septembrī ierosinājusi lietu “Par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta pirmās daļas un 8.1 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 92. un 105. pantam”. Apstrīdētās normas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta pirmā daļa: “Ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto un neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža.” Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.1 panta otrā daļa: “Saskaņā ar šā panta pirmo daļu uzsāktā likvidācijas procesa ietvaros pakārtotās saistības tiek pildītas tikai tad, kad ir pilnībā atmaksāts saņemtais komercdarbības atbalsts. Līdz komercdarbības...