TIESĪBAS

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 30. jūnija spriedumā (lietā Nr. A420257517, SKA-300/2020) izteikta tēze, ka likuma „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” izpratnē ar jēdzienu „citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādātais laiks” saprotams arī tas laiks, kurā persona bijusi nodarbināta kā pašnodarbinātais un pati veikusi par sevi sociālās apdrošināšanas iemaksas. Minētajā lietā kasācijas sūdzībā norādīts, ka prasības pieteicējs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ir nodienējis 10 gadus un 27 dienas un uzskata, ka izdienas stāžā būtu jāieskaita arī laiks, kad pieteicējs kā pašnodarbinātais veicis saimniecisko darbību savā zemnieku saimniecībā. Likumdevējs Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmās daļas 1. punktā paredzējis, ka tiesības uz izdienas pensiju ir darbiniekiem, kuru izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir ne mazāks par 20 gadiem un kuri sasnieguši 50 gadu vecumu. Atbilstoši minētā likuma 3.pantam iekšlietu sistēmas darbinieku izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju,...

Vekseļu likums regulē darbības ar vienkāršo vekseli – vērtspapīru, kas dod vekseļa turētājam (kreditoram) tiesības prasīt no vekseļa devēja (parādnieka) samaksāt noteiktu naudas summu noteiktā termiņā un vietā. Vekseļu likums tika pieņemts 1938. gada 27. septembrī, un šī likuma spēks atjaunots ar 1992. gada 26. augusta likumu “Par 1938. gada 27. septembra Vekseļu likuma un Čeku likuma spēka atjaunošanu”, kas stājās spēkā 1992. gada 1. oktobrī. Neskatoties uz to, ka vekseļu regulējums pastāv jau salīdzinoši ilgu laiku, vienkāršais vekselis kā naudas parāda atmaksāšanas nodrošināšanas mehānisms netiek plaši pielietots. Priekšroka pārsvarā tiek dota notariālā akta formā taisītiem līgumiem (piemēram, terminēti līgumi par naudas samaksu), kas saskaņā ar Notariāta likumu ir izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā. Proti, ja kreditoram nauda saskaņā ar šādu notariālā akta formā noslēgto līgumu netiek samaksāta līgumā noteiktajā laikā, tad kreditoram pret parādnieku nav jāvēršas tiesā, lai sāktu parāda piedziņu, bet kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu...

Tieslietu ministrija šobrīd izvērtē Civilprocesa likuma 32.1 panta, kas noteic, ka civillietu var nodot citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai, ietekmi uz tiesu darbu un izvirzītā mērķa sasniegšanu. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi arī aptaujas anketu, lai noskaidrotu civilprocesā iesaistīto personu viedokli par Civilprocesa likuma 32.1 panta piemērošanu. Ministrija aicina tos, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir bijuši iesaistīti civillietās, kas, atbilstoši Civilprocesa likuma 32.1 pantam, nodotas citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanai, līdz 7. augustam aizpildīt aptaujas anketu. Aptaujas aizpildīšana prasīs ne vairāk kā 7-10 minūtes. Aptauju iespējams aizpildīt ŠEIT.

Vai atbilstoši Maksātnespējas likuma 60. panta trešajai daļai parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, kamēr par šīm saistībām tiek risināts strīds tiesā, kā arī, vai šāds pienākums parādniekam ir gadījumā, ja prasība ir nodrošināta? Cik ilgā laikā pēc strīda atrisināšanas tiesā parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, atbilstoši Maksātnespējas likuma 60. panta trešajai daļai? Atbildi sagatavojis Maksātnespējas kontroles dienests. Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu tiesa pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja tā pieteikuma izskatīšanas dienā konstatē kādu no Maksātnespējas likuma 57. pantā noteiktajām maksātnespējas procesa pazīmēm (maksāšanas tests). Proti, ja juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas gaitā konstatēts fakts, ka parādnieks nenorēķinās ar vienu vai vairākiem kreditoriem, kalpo par pamatu prezumpcijai, ka nenorēķināšanās iemesls ir parādnieka nespēja to izdarīt finanšu līdzekļu trūkuma dēļ. Maksātnespējas likuma 60. panta trešajā daļā noteikts, ka parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda...

Valsts apmaksātā juridiskās palīdzības sistēma ir pilnveidojama, izdalot no tās sākotnējo valsts apmaksāto juridisko palīdzību un iekļaujot tajā mediācijas pakalpojumu - tā secināts pētījumā “Pieeja tiesiskumam Latvijā”, ko Tieslietu ministrija uzticēja veikt zvērinātu advokātu birojam “O.Cers un J.Jurkāns”. Pētījuma mērķis bija analizēt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu iespējas aizstāvēt savas tiesības un nodrošināt šo tiesību ievērošanu, risinot juridiska rakstura jautājumus. Pētījumā konstatēts, ka šīs iespējas šobrīd nav konsekventas un sistemātiskas. Kā norāda pētījuma autori, veiktās aptaujas un padziļinātās intervijas rāda, ka mērķa grupa diezgan bieži sastopas ar nepieciešamību risināt juridiska rakstura jautājumus, lai gan pārsvarā gadījumu finansiāli nevar atļauties apmaksāt jurista un mediatora pakalpojumus. Rezultātā virkne juridisko jautājumu netiek risināti vispār vai tiek risināti nepienācīgā veidā, kas var samazināt mērķa grupas tiesību aizsardzības līmeni un pieeju tiesiskumam. Pētījuma ietvaros tiek piedāvāts no pastāvošās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas izdalīt iespēju saņemt sākotnējo valsts apmaksāto juridisko palīdzību vienas jurista konsultācijas veidā...

Augstākā tiesa aktualizējusi tiesu prakses apkopojumu publisko iepirkumu lietās, papildinot to ar atziņām, kas sniegtas Senāta nolēmumos no 2017. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam. Tādējādi apkopojums aptver vairāk nekā 200 Senāta nolēmumus, kas stājušies spēkā laikā no 2005. gada februāra līdz 2020. gada jūnijam, ļaujot interesentiem iepazīties ar aktuālu, apjomīgu un strukturētu tiesu prakses materiālu publisko iepirkumu tiesību nozarē. 2017. gada martā un aprīlī stājās spēkā jauns Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, taču Senāta nolēmumos sniegtās atziņas par iepriekšējo regulējumu savu aktualitāti saglabā, jo iepirkumu principi un aizsargātās vērtības nav mainījušās. Tiesu lietās aplūkotais regulējums daudzviet precizēts, nevis grozīts pēc būtības. Vienlaikus tiesu prakses apkopojuma lasītājs tiek aicināts patstāvīgi izvērtēt, vai regulējums, kas aplūkots Senāta līdzšinējos nolēmumos, redakcionāli un saturiski pilnībā atbilst spēkā esošajām tiesību normām. Lai šajā ziņā atvieglotu apkopojuma praktisko izmantošanu, tam pievienota tiesību normu atbilstības tabula. Senāta prakses atziņas sakārtojusi Senāta Administratīvo lietu departamenta...

Lai uzstādītu videonovērošanas kameru kāpņu telpā, tam jābūt juridiskam pamatojumam un ir jārīkojas saskaņā ar likumiem un Eiropas regulām. Detalizētu atbildi pēc Rīgas domes pieprasījuma sagatavojusi Valsts datu inspekcija (DVI). Jāņem vērā Dzīvokļa īpašuma likums Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Savukārt, Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja "par" balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība. Ņemot vērā minēto, videonovērošanas kameras var uzstādīt daudzdzīvokļu mājas koplietošanas telpās vai tās teritorijā, ja ir saņemta attiecīgajā daudzdzīvokļu mājā dzīvojošo personu piekrišana vai pieņemts lēmums daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē atbilstoši iepriekš...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 14. jūlijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-281/2020; A420212617), ar kuru pieteicējam uzlikts par pienākumu atmaksāt slimības pabalsta pārmaksu par laiku, kad pieteicējam kā mikrouzņēmumu nodokli (MUN) maksājoša mikrouzņēmuma darbiniekam ir deklarēti ienākumi. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka pieteicēja deklarācijas precizējumos norādītais, ka viņam nav bijuši ienākumi, nav tiesiski saistošs. Senāts spriedumā norāda, ka apgabaltiesa nav apšaubījusi mikrouzņēmuma īpašnieka vai darbinieka tiesības uz darbnespēju, bet ir piemērojusi likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 18. panta 1. punktu, kas noteic, ka slimības pabalstu nepiešķir, ja persona darba nespējas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. Senāts atzina par nepamatotiem pieteicēja argumentus par to, ka mikrouzņēmuma darbinieki tiekot diskriminēti un tiesa esot atņēmusi vienīgo ienākumu avotu, tādējādi pārkāpjot Satversmes 91. un 93. pantu. Senāts norāda, ka MUN maksāšanas režīms paredz mazāku administratīvo un nodokļu slogu, bet šī atvieglotā nodokļu maksāšanas režīma izmantotājam...

Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD), ir izstrādājis priekšlikumus jaunām kadastrālajām vērtībām, kuras stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Tās noteiktas atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019. gada 1. jūliju. TM un VZD 15. jūlijā ir nodevusi projektētās kadastrālās vērtības publiskai apspriešanai un aicina pašvaldības un iedzīvotājus iepazīties ar projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju VZD tīmekļavietnē www.kadastralavertiba.lv un VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv. Lasiet arī kopsavilkumu par kadastrālo vērtību izmaiņām Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc vienādiem principiem visiem, uzsvēris tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas iespējas un noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo vērtību atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka, nekā vecākiem projektiem. Naudas izteiksmē tas nozīmēja, ka, piemēram, par pēc 2000. gada būvētu lielveikalu nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) tiek maksāts...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 10. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-45/2020; A420380214), ar kuru bija apmierināts SIA “Hydro Energo” pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pieteicējai aprēķināto nodokļu parādu par importētajām precēm – misiņa stieņiem. Izvērtējot Eiropas Savienības Tiesas sniegtās atbildes uz Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu, Senāts atzina, ka apgabaltiesa, nosakot preces klasifikāciju, ir nepareizi interpretējusi materiālo tiesību normu. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu šajā lietā, norādīja, ka vienlaidu šķērsgriezuma prasība attiecas uz konkrētā izstrādājuma formu un šķērsgriezumiem, kā rezultātā lietņi, kuriem ir taisnstūrveida forma un kuru šķērsgriezuma izmēri visā to garumā ir identiski, atbilst šai prasībai. Prasība par pilnu šķērsgriezumu ir jāsaprot tādējādi, ka tā izslēdz vienīgi izstrādājumus ar dobu vidu (caurules un caurulītes). Lai gan pamatlietā aplūkojamajiem lietņiem ir neregulāras poras, tukšumi un plaisas, šādi iekšējie trūkumi tomēr nepadara šos lietņus par izstrādājumiem...

Satversmes tiesa 2020. gada 10. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-36-01 “Par likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrās daļas (redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrā daļa (šeit un turpmāk – redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim): “Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I un II grupas invalīdi ir pakļauti pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī darba negadījumu apdrošināšanai.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 109. pants: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.” Lietas fakti Lieta...

Vai drīkst slēgt līgumu ar atpakaļejošu datumu? Ir mainījušies apsaimniekotāji un šobrīd vēlas slēgt līgumu ar atpakaļejošu datumu un citiem nosacījumiem, kādi bija iepriekš. Atbildi sagatavoja JĀNIS ZELTIŅŠ, Mg.iur., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde administratīvais direktors Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. pantu 2. daļu dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta 3. daļai, uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu. Līguma noslēgšana ar atpakaļejošu datumu neatbilst Civillikumā noteiktajiem līguma slēgšanas principiem. Līguma noslēgšana ir uz nākotni vērsts darījums. Gadījumā, ja kopības griba uzdot pārvaldīšanas uzdevumu pārvaldniekam nav konstatējama, bet pārvaldnieks ir veicis pārvaldīšanas darbības kopības interesēs, tas var būt pamats Civillikumā ietverto neuzdotās lietvedības* noteikumu piemērošanai. Redakcijas piezīme....

Lai sekmētu kriminālprocesu ātrāku un efektīvāku izmeklēšanu un iztiesāšanu, 11. jūnijā Saeima pieņēma nozīmīgus grozījumus Kriminālprocesa likumā, grozījumus Krimināllikumā, un grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību", kas stājās spēkā no 6. jūlija un būtu jāievēro ikvienam, tostarp arī liecinieka statusā. Kā informē Tieslietu ministrija, ar likuma grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL) tiek noteikts, ka turpmāk personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, būs pienākums sniegt patiesas liecības, ja tiks izmantotas tiesības liecināt. Savukārt KPL 379. pantā tiek noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, ja izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums. Tāpat ar grozījumiem KPL 392. pantā tiek noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu var izbeigt kriminālprocesu par maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu, ja nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu. KPL 464. panta pirmās daļas grozījumi, paredz, ka krimināllietu tiesa varēs iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 19. jūnijā apturēja tiesvedību administratīvajā lietā (Lieta SKA-187/2020; A420150916), kurā ir strīds par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu personai, kura bezdarbnieka statusu ieguva neilgi pēc atgriešanās darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, kurā tā rūpējās par vairāk nekā pusotru gadu vecu bērnu. Izskatot lietu, Senātam radās pamatotas šaubas, vai Satversmei atbilst tāds tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru darba ņēmējs, kurš tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto laikā, kad bērna vecums pārsniedz pusotru gadu, šā atvaļinājuma laikā netiek pakļauts sociālajai apdrošināšanai. Tāpēc Senāts nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, apturot tiesvedību līdz brīdim, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas nolēmums. Senāta lēmuma norādīts, ka situācija, kurā darba ņēmējam, kurš bērna kopšanas atvaļinājumu izvēlas izmantot laikā, kad bērns ir pārsniedzis pusotra gada vecumu, tiek liegts būt apdrošinātam pret bezdarbu un secīgi – tiek liegtas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam, jo darba ņēmēju kontekstā šāds risinājums rada nevienlīdzību starp personām, kas...

No 1. jūlija spēkā stājies jauns Administratīvās atbildības likums, kas ieviesis pārmaiņas administratīvo sodu noformēšanas kārtībā. Lai nodrošinātu vienotu administratīvo pārkāpumu procesu uzskaiti visās valsts un pašvaldību institūcijās, ieviests viens tehnoloģiskais rīks - Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēma (APAS sistēma), kuru izstrādājis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. APAS sistēmas tiesiskais regulējums ir noteikts Sodu reģistra likumā. Kā norāda Iekšlietu ministrija, APAS sistēma nav tikai datu uzskaites sistēma, bet gan sistēma, kas nodrošina elektronisku administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu sākot ar brīdi, kad tiek pieņemts lēmums uzsākt procesu vai par atteikumu procesa uzsākšanai un beidzot ar datu dzēšanu, kā arī sistēmā nodrošināta automatizēta dažādu lēmumu sagatavošana, pamatojoties uz sistēmā ievadītajiem datiem. Kas jāzina par administratīvajiem sodiem Jaunajā likumā paredzēts, ka pamatsodi ir brīdinājuma un naudas soda veidā, papildsodi – dažāda veida personas tiesību izmantošanas aizliegums un tiesību atņemšana. Minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības. Likumā noteikts, ka...