TIESĪBAS

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) amatpersonas pabeigušas izmeklēšanu kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ko veica kāds laulāts pāris. Abas personas noziedzīgi legalizēja vairāk nekā 260 000 eiro. ENAP 3. nodaļas amatpersonas 2019. gada jūnijā, izmeklējot kriminālprocesu par vairāk nekā 80 noziedzīgām epizodēm – par svešu personu maksāšanas līdzekļu, bankas norēķinu karšu, datu izmantošanu un iegūšanu interneta vidē –, konstatēja, ka kādam vīrietim un viņa laulātai pieder īpašumi, kas ievērojami pārsniedz personu likumīgi iegūtos ienākumus. Likumsargi Zviedrijas iniciatīvas sadarbības ietvaros saņēma informāciju, ka vīrieša laulātā ir arī iegādājusies nekustamo īpašumu Spānijas Karalistes kūrortpilsētā, kaut abas personas ilgstoši nekur nestrādāja. Zviedrijas iniciatīvas prasības nacionālā līmenī ietvertas 2009. gada 12. marta Noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likumā. Jau 2006. gada 18. decembrī tika pieņemts Padomes pamatlēmums par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu. Zviedrijas iniciatīvas pamatmērķis ir uzlabot un vienkāršot...

Ministru kabinets 30. jūnija sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un citiem ekspertiem izstrādātos grozījumus Latvijas Republikas Advokatūras likumā, kuru mērķis ir advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveidošana. Likumprojekts paredz vienus no apjomīgākajiem grozījumiem kopš 1993. gada. Tie paredz sakārtot advokātu biroju tiesisko statusu. Pašlaik Latvijas Republikas Advokatūras likumā zvērinātu advokātu biroja tiesiskais statuss regulēts vispārīgi, taču ar grozījumiem tiek definēti advokātu biroju veidi un to tiesiskais statuss, detalizēti reglamentēta advokātu biroju dibināšanas kārtība un reģistrācijas process. Likumprojektā tiek definēti grāmatvedības vešanas un nodokļu samaksas principi, kā arī sakārtoti nodokļu administrēšanas jautājumi. Tāpat arī tiek regulēts jautājums par advokātu biroja un tajā praktizējošo advokātu atbildību gan biroja iekšienē, gan pret saviem klientiem. Cita starpā likumprojekts nosaka arī advokāta ar klientu vienošanās saturu, nosakot obligātas vienošanās tekstā ietveramās sastāvdaļas. Lai paaugstinātu advokātu kvalifikācijas prasības, ar grozījumiem tiek noteikts, ka advokātu eksāmens jākārto būs arī tiesību zinātņu doktoriem. Vienlaikus paredzot, ka...

Satversmes tiesa 2020. gada 25. jūnijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-24-03 “Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” (turpmāk – Noteikumi Nr. 913) 2. punkts: “Garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 64 euro mēnesī.” Izskatāmā lieta tika ierosināta par Noteikumu Nr. 913 2. punkta, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. janvārim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam. Minētā tiesību norma noteica, ka garantētais minimālais ienākumu (turpmāk – GMI) līmenis personai ir 53 eiro mēnesī. Ministru kabinets no 2020. gada 1. janvāra paaugstināja GMI līmeni par 11 eiro un noteica, ka tas ir 64 eiro. Satversmes tiesa secināja, ka grozījumi apstrīdētājā normā nav pamats, lai izbeigtu tiesvedību lietā, un ir jāizvērtē Noteikumu Nr....

Saeima trešdien, 17.jūnijā, trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par tiesu varu”, ar kuriem ieviesta Ekonomisko lietu tiesa kā specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa. Ar grozījumiem paredzēts nodrošināt tiesas procesa efektivitāti un nolēmumu kvalitāti. Ekonomisko lietu tiesa atradīsies Rīgā, un tās darbības teritorija būs visa Latvija. Eiropas Komisija un Eiropas Padomes Moneyval komitejas savstarpējās novērtēšanas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu ir iezīmējis problēmas ar naudas atmazgāšanu saistīto lietu izskatīšanā. Secināts, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ieilgst, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā, uzsverot, ka viens no būtiskākajiem tiesu sistēmas efektivitātes rādītājiem ir lietu izskatīšanas ilgums un galīgā spēkā esoša tiesas sprieduma kvalitāte. Līdz ar jaunas tiesas izveidi kļūšot iespējams ne tikai attīstīt jau esošās komercstrīdu specializācijas, bet nodrošināt specializāciju arī tādu uzņēmējdarbības vides tiesiskumam būtisku strīdu izskatīšanā, kuri līdz šim ir bijuši piekritīgi tiesām vispārējā kārtībā. Tāpat būs...

Saeima 11.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un likumā par “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”. Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz pirmstiesas kriminālprocesā atslogot izmeklēšanas iestāžu darbu, tādējādi paātrinot izmeklēšanu, kā arī atvieglot tiesas darba organizāciju saistībā ar tiesas sēžu plānošanu un iztiesāšanas norisi. Grozījumi cita starpā paredz likumā nostiprināt aizturētā un aizdomās turētā pienākumu sniegt patiesas liecības. Nepatiesas liecības apzinātu sniegšanu varēs atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli. Ar likuma grozījumiem tiesnesim paredzēta kompetence, izvērtējot lietas apstākļus un lietas dalībnieku viedokļus, noteikt tiesas debašu runu ilgumu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Tāpat noteikts, ka attēlu, kā arī skaņu un attēlu ierakstu varēs izdarīt tad, ja tiesa to atļaus. Pirms šī jautājuma izlemšanas tiesai būs jāuzklausa apsūdzētā, viņa aizstāvja, prokurora, cietušā vai tā pārstāvja un liecinieka viedoklis. Krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem varēs iztiesāt bez kāda apsūdzētā piedalīšanās, ja tiesas sēdē izskata apsūdzību pret citiem apsūdzētajiem, apsūdzētā piedalīšanās nav nepieciešama un viņš...

Saeima 11.jūnijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem administratīvo atbildību par tabakas izstrādājumu, kā arī alkoholisko dzērienu glabāšanu un enerģijas dzērienu lietošanu vai atrašanos to ietekmē, kā arī par alkoholisko dzērienu iegādāšanos vai glabāšanu. Tāpat atbildība paredzēta par pārkāpumiem - smēķēšanu, lietošanu, iegādāšanos vai glabāšanu, kas saistīti ar tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm. Administratīvā atbildība paredzēta arī par nepilngadīgo iesaistīšanu smēķēšanā, alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu, kā arī enerģijas dzērienu lietošanā. Administratīvo sodu nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem piemēro, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana konkrētajā gadījumā nav bijusi lietderīga. Noteikts, ka par attiecīgajiem pārkāpumiem sods nepilngadīgajiem būs robežās no divām līdz septiņām naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. jūlijā, viena naudas soda vienība ir pieci eiro. Kā zināms, šai vecumā reti pusaudžiem...

Rīgas šķīrējtiesa 18. jūnijā plkst. 16:00 aicina uzņēmējus tiešsaistes bezmaksas vebinārā uzzināt, kā uzņēmējam juridiski kompetenti reaģēt uz aktuālām izmaiņām starptautiskajā biznesā. Gandrīz katru darbības jomu ir skarusi šī gada vispasaules krīze. Tā vēl arī nav beigusies, taču uzņēmējiem ir jārīkojas uzreiz un tagad, lai juridiski pasargātu savu biznesu, kā arī veicinātu uzplaukumu tam. Par juridiskām niansēm, visiem svarīgākajiem jaunumiem ir iespēja uzzināt, kā arī uzdot savu jautājumu, bezmaksas vebināra laikā jau šo ceturtdien. Vebināra temats: “Kā uzņēmējam kompetenti reaģēt uz izmaiņām starptautiskajā biznesā?” Vebinārā plānots runāt par tādiem tematiem kā: Nepārvarama vara: kā pareizi to izmantot starptautiskajā biznesā? Valsts aizliedzošie pasākumi: risku samazināšanas stratēģijas. Ja ne nepārvaramas varas apstākļi, tad kā būt? Kā likumīgi uz laiku nepildīt līguma saistības? Jauna atruna. Ārzemju klienta bankrotēšana: stratēģijas darbam ar problemātiskiem klientiem. Ārvalstu klienta pārbaude un monitorings. Galveno līguma klauzulu pārbaude: no piemērojamām tiesībām līdz šķīrejtiesas klauzulai. Vebināru vadīs Konstantīns Ivanovs, tiesību zinātņu doktors,...

Divās lietās par kompensācijas maksājumiem Natura 2000 teritorijās Senāts apturējis tiesvedību un nolēmis uzdot Eiropas Savienības Tiesai (EST) prejudiciālos jautājumus. Lietā Nr.SKA-238/2020 ir strīds par kompensācijas maksājumiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijā Natura 2000. Lauku atbalsta dienests atteica piešķirt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumu – aizliegumu audzēt dzērvenes pieteicējai piederošajos purvos, kas ietilpst Natura 2000 teritorijā, jo normatīvajos aktos nav paredzēta kompensācija par aizliegumu purvos ierīkot dzērveņu plantācijas. Senāts konstatēja, ka valsts normatīvajos aktos kompensācija paredzēta tikai par Natura 2000 meža teritorijām, izslēdzot no tām purvus, kā arī kompensācija paredzēta tikai par šajās teritorijās noteiktajiem mežsaimniecības ierobežojumiem. Ņemot vērā no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005 izrietošo maksājuma par Natura 2000 teritoriju kompensējošo mērķi, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17.pantā noteiktās tiesības uz īpašumu, tostarp...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturēja tiesvedību lietā Nr.SKA-466/2020 un nolēmis uzdot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (EST), lai noskaidrotu, kādā termiņā muitas dienests var vērsties pret muitas galvotāju, prasot samaksāt muitas parādu, kuru tas ir galvojis. Pieteicēja – apdrošināšanas AS „BTA Baltic Insurance Company” sniedza SIA „H9L” vispārējo galvojumu, par ko tika noformēta vispārējā galvojuma polise, kas darbojās no 2012.gada aprīļa līdz 2013.gada aprīlim. Kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2013.gada februārī konstatēja, ka „H9L” noliktavā neatrodas muitas kontrolei nodotās preces, tas aprēķināja muitas parādu. Tika uzsākta muitas parāda piedziņa no „H9L”, taču piedziņa bija nesekmīga. 2017.gada maijā VID ar prasību par muitas parādu vērsās pie pieteicējas kā pie galvotājas. Pieteicēja nepiekrīt muitas parāda piedziņai, uzskatot, ka vēršanās pret galvotāju notiek nesamērīgi ilgu laiku pēc tam, kad pieteicēja uzņēmās galvojuma saistības. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu ir noraidījusi, un pieteicēja par spriedumu ir iesniegusi kasācijas sūdzību. Senāts uzskatīja, ka lietā ir nepieciešama Padomes 1992.gada...

Jautājums: Vai saistības pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) var tikt dzēstas, ja tiktu pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process? Maksātnespējas likuma 5. panta pirmā daļa noteic, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Tātad, ar brīdi, kad personai tiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, tiek nodibināts īpašs tiesiskais statuss, kurš paredz saistību dzēšanu tikai šī procesa ietvaros un izslēdz jebkādu individuālas piedziņas instrumentu izmantošanu. Savukārt kreditors var gūt sava prasījuma apmierinājumu vienīgi maksātnespējas procesa ietvaros, pamatojoties uz kreditora iesniegto un administratora atzīto prasījumu. Proti, lai kreditors varētu pretendēt uz sava prasījuma apmierināšanu fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros, tam saskaņā ar Maksātnespējas likuma 141. pantā noteikto ir jāiesniedz kreditora prasījums. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 118. panta ceturtajai daļai nodokļu...

No 8. jūnija līdz 12. jūnijam un no 15. jūnija līdz 19. jūnijam laikā no plkst. 10.00 līdz 16.00 ikvienam iedzīvotājam ir iespēja iegūt informāciju par savām tiesībām un tiesisko interešu aizsardzību juridisku strīdu risināšanā. Lai saņemtu konsultāciju, noteiktajos laikos var zvanīt uz bezmaksas informatīvo tālruni 116 006 vai rakstīt interneta vietnē www.cietusajiem.lv, izmantojot tiešsaistes konsultāciju rīku. Konsultāciju tēmas: ģimenes tiesības, aizsardzība no vardarbības, darba tiesības, saistību izpilde, zaudējumu piedziņa, maksātnespējas process u.c. Konsultācijas sniedz juridiskās palīdzības sniedzēji, ar kuriem noslēgts juridiskās palīdzības līgums. Svarīgi: pirms konsultācijas noformulēt jautājumu; nodrošināties ar iespēju pierakstīt svarīgo informāciju; vēlams atrasties telpās. Kā informē Juridiskās palīdzības administrācija, no 18. maija līdz 29 maijam sniegtas vairāk nekā 250 attālinātas konsultācijas. Vēršoties pēc juristu palīdzības, iedzīvotāji visvairāk vēlējās noskaidrot savas tiesības ģimenes strīdu risināšanā, t.sk. aizsardzību no vardarbības, saistībā ar īpašumtiesībām, mantojuma tiesībām, saistību izpildi, par darba strīdiem, parādu piedziņu un zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību. Attālinātās bezmaksas...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2020. gada 1. jūnijā ierosināja lietu “Par likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34. panta pirmās daļas, ciktāl tā nosaka soda naudas 100 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas aprēķinu un piedziņu no nodokļu maksātāja, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34. panta pirmā daļa: “Ja juridiskā persona vai fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, veic saimniecisko darbību, nereģistrējoties kā konkrēta nodokļa maksātājs, vai 30 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas, kā arī nodokļu administrācijas pieprasītos saimnieciskās darbības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi (darbinieki) nevar noteikt maksājamā nodokļa summu, tad nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu no dienas, kad personai bija jāreģistrējas kā konkrēta nodokļa maksātājam, nokavējuma naudu šā likuma 29. panta otrajā daļā...

Vispārīgās Datu aizsardzības regulas 4.panta 2.punkts nosaka, ka apstrāde ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana. Līdz ar to fotogrāfijas publicēšana sociālajā tīklošanas vietnē varētu tikt uzskatīta par personas datu apstrādi Regulas tvērumā, informē Datu Valsts inspekcija. Regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic fiziskā persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā. Savukārt Regulas 18.apsvērums paskaidro, ka tāda apstrāde nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību, kā arī norāda uz to, ka personiski vai mājsaimnieciski pasākumi varētu ietvert korespondenci un adrešu sarakstu turēšanu vai sociālo tīklošanos un tiešsaistes darbības, ko veic saistībā ar šādiem pasākumiem. Tātad, ja kāds personīgos nolūkos veic datu apstrādi, tai skaitā, publicēšanu, tiešsaistes sociālā tīkla...

Datu valsts inspekcija (Inspekcija) informē, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula (Regula) neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā (VDAR 2.panta 2.punkta “c” apakšpunkts). Arī Regulas 18.apsvērumā paskaidrots, ka Regulu nepiemēro tādai personas datu apstrādei, kuru veic fiziska persona un tā nav saistīta ar profesionālo vai komerciālo darbību. Arī Fizisko personu datu apstrādes likuma 36.pantā ir noteikts, ka Regula neattiecas gan uz personas datu apstrādi, ko fiziskās personas veic, izmantojot automatizētas datu ieraksta ierīces privātīpašuma teritorijā (videonovērošanas kameras) personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām, gan arī uz datu apstrādi, ko veic fiziskās personas, izmantojot automatizētas videonovērošanas ierīces personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām. Ja persona izvieto videonovērošanas kameras savā nekustamā īpašuma teritorijā un veic videonovērošanu tikai savas teritorijas ietvaros, šīm darbībām nav piemērojami Regulas noteikumi. Gadījumos, kad kaimiņa veiktā personas datu apstrāde neietilps Regulas tvērumā, bet persona uzskata, ka ir aizskartas viņas tiesības uz privātumu, ikviena persona saskaņā...

Tieslietu ministrija saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumā doto uzdevumu veic izvērtējumu par Šķīrējtiesu likuma darbības efektivitāti, tajā skaitā, novērtējot šķīrējtiesām izvirzītu prasību izpildi. Izvērtējuma ietvaros Tieslietu ministrija ir izstrādājusi arī aptaujas anketu, kuras mērķis ir noskaidrot šķīrējtiesu klientu viedokli par šķīrējtiesu darba kvalitāti. Aicinām tos, kuriem pēdējo divu gadu laikā bija pieredze ar strīdu risināšanu šķīrējtiesā, līdz 5. jūnijam aizpildīt aptaujas anketu. Aptaujas aizpildīšana prasīs ne vairāk kā 7-10 minūtes. SĀKT APTAUJU