TIESĪBAS

Rīgas šķīrējtiesas (turpmāk - RŠT) pastāvīgajā tiesnešu sarakstā jau ir 60 cienījami Latvijā un ārvalstīs juristi un advokāti, ar lielu zināšanu un pieredzes krājumu jurisprudences jomā. Tas nozīmē, ka vēl vairāk pieredzējušu profesionāļu atbalsta šķīrējtiesvedību un uzņēmējiem ir lielākas iespējas ātri un efektīvi risināt biznesa strīdus, nepārtraucot savu saimniecisko darbību dēļ domstarpībām, kas radušās ar partneriem. Būdama vislielākā tiesnešu skaita ziņā, RŠT savu izaugsmi šajā virzienā pamato ar vairākiem iemesliem. Daudzi RŠT šķīrējtiesneši atrodas Latvijas reģionos, lai šķīrējtiesas procesa iespējas būtu pieejamākas uzņēmējiem reģionos. Jāatgādina, ka, saistībā ar jauno Šķīrējtiesu likumu, vairāk nekā 70% šķīrējtiesu ir pārtraukušas savu darbību, lielākā daļa no tām atradās reģionos. Ārvalstu advokātu un juristu atrašanās šķīrējtiesnešu sastāvā ļauj uzņēmējiem atrisināt strīdus ar partneriem no citām valstīm, citās valodās (bez tulku palīdzības), piemērojot arī citu valstu likumdošanu, ja tas ir atrunāts līgumā. Šķīrējtiesneši ir zvērināti advokāti, advokātu kolēģijas locekļi, juristi ar lielu pieredzi strīdu izskatīšanā, sabiedriski aktīvi cilvēki,...

Novērtējot iedzīvotāju pieprasījumu pēc valsts nodrošinātām attālinātām juridiskām konsultācijām, kas norisinājās šā gada maijā un jūnijā, Juridiskās palīdzības administrācija sadarbībā ar juridiskās palīdzības sniedzējiem un biedrību “Skalbes” arī turpmāk organizē attālinātas juridiskās konsultācijas iedzīvotājiem. No š.g. 1. septembra līdz 30. novembrim darba dienās plkst. 12.00 - 16.00 ikvienam būs iespēja saņemt informāciju par savām tiesībām un tiesisko interešu aizsardzību juridisku strīdu risināšanā. Konsultāciju tēmas: ģimenes tiesības, aizsardzība no vardarbības, darba tiesības, saistību izpilde, zaudējumu piedziņa, maksātnespējas process u.c. Lai saņemtu konsultāciju, noteiktajos laikos varēs zvanīt uz bezmaksas informatīvo tālruni 1 1 6 0 0 6 vai rakstīt interneta vietnē www.cietusajiem.lv, izmantojot tiešsaistes konsultāciju rīku. ! Svarīgi: pirms konsultācijas noformulēt jautājumu nodrošināties ar iespēju pierakstīt svarīgo informāciju vēlams atrasties telpās Konsultācijas Juridiskās palīdzības administrācija organizē, piesaistot juridiskās palīdzības sniedzējus, ar kuriem noslēgts juridiskās palīdzības līgums, izmantojot bezmaksas informatīvā tālruņa 116006 infrastruktūru (telefonlīnija un interaktīva komunikācijas platforma), kas izveidota cietušo personu informatīvajam atbalstam un...

Uzņēmumiem nereti nākas saskarties ar situācijām, kad klients kavē vai ilgstoši nemaksā rēķinus. Var, protams, pacietīgi gaidīt vai regulāri atgādināt par parādu, taču tas prasa papildu resursus, un negūtie ieņēmumi tikmēr ir iesaldēti. Šādās situācijās efektīvs un arvien populārāks risinājums ir cesijas līgums - parādsaistību pārdošana. Kas jāņem vērā uzņēmumam, kurš pārdod savu parādnieku saistības, un kas jāzina parādniekam? Cesija ir darījums, kura rezultātā prasījuma tiesība pret atlīdzību tiek nodota jauna prasītāja rīcībā. Cesijas darījumā iesaistītas divas vai vairākas puses. Prasījuma tiesību pārdevēju sauc par cedentu, prasījuma tiesību pircēju - par cesionāru. Prasījuma tiesību cesiju Latvijas Republikā regulē tikai viens normatīvais akts - Civillikums (Saistību tiesības, 9. nodaļa, 1793. - 1810. panti). Par cesijas priekšmetu var būt dažādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma vai no neatļautas darbības (piemēram, nesamaksāšana par auto stāvvietu u.tml.). Par cesijas priekšmetu var būt arī tādi prasījumi, kuriem vēl nav iestājies izpildes termiņš, kā arī prasījumi,...

Saskaņā ar likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (turpmāk – Darbinieku likums) 6. panta ceturto daļu uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (URVN) apmēru un Darbinieku prasījumu garantiju fonda (DPGF) pašu ieņēmumos ieskaitāmās URVN daļu katru gadu nosaka Ministru kabinets. Uz 25. augusta valdības sēdi sagatavots Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums "Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas sadalījumu 2021. - 2023. gadam" un, ņemot vērā informatīvajā ziņojumā norādīto, taj'izteikts priekšlikums, ka URVN 2021. – 2023. gadā ir nosakāma līdzšinējā apmērā - 0,36 eiro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, izvērtējot atlikuma uzkrājuma un izmaksājamo summu apmēru un nepieciešamības gadījumā pārskatot URVN apmēru atbilstoši esošajai situācijai. DPGF mērķis ir aizsargāt maksātnespējīgo parādnieku darbinieku intereses maksātnespējas procesā, tādējādi mazinot maksātnespējas radītās sociālās un ekonomiskās sekas. Galvenās DPGF aktivitātes ir: apmierināt darbinieku prasījumus no DPGF līdzekļiem; īstenot Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) prasījuma tiesības attiecībā uz MKD piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanu, kas...

Pārliecība par iespēju varbūtēja biznesa strīda gadījumā panākt taisnīgu un izsvērtu spriedumu tiesā ir drošas, plaukstošas uzņēmējdarbības vides garantija. Par aktuālāko komercstrīdos un šo strīdu tiesvedību tendencēm Latvijā, kā arī par to, vai cerētos uzlabojumus varētu ieviest jaunveidojamā Ekonomisko lietu tiesa, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMIaugusta numurā publicēta saruna ar Benno Butuli, zvērinātu advokātu biroja (ZAB)PwC Legal zvērinātu advokātu. Sniedzam ieskatu intervijas fragmentā. Kā raksturojat pašreizējo situāciju komercstrīdu izskatīšanā Latvijā - kādā attīstības stadijā esam? Vai galvenās problēmas aizvien ir lietu izskatīšanas ātrums un kvalitāte? Ātrums un kvalitāte ir divi galvenie un komersantiem svarīgākie kritēriji. Pašreizējo situāciju varētu raksturot tā - ir identificētas risināmās problēmas, arī risinājumu meklēšana ir sākta, taču pagaidām vēl nav nonākts līdz to ieviešanai praksē. Lietu izskatīšanas ātrumu noteikti uzlabotu e-lietas ieviešana, tāpat arī lietu izskatīšana attālināti, ko aktualizējusi Covid-19 pandēmija. Brīdī, kad tiesas procesa dalībniekiem būs iespējams autentificēties no mājām vai jebkuras citas vietas, tad, piemēram, advokātiem...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 30. jūnija spriedumā (lietā Nr. A420257517, SKA-300/2020) izteikta tēze, ka likuma „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” izpratnē ar jēdzienu „citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādātais laiks” saprotams arī tas laiks, kurā persona bijusi nodarbināta kā pašnodarbinātais un pati veikusi par sevi sociālās apdrošināšanas iemaksas. Minētajā lietā kasācijas sūdzībā norādīts, ka prasības pieteicējs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ir nodienējis 10 gadus un 27 dienas un uzskata, ka izdienas stāžā būtu jāieskaita arī laiks, kad pieteicējs kā pašnodarbinātais veicis saimniecisko darbību savā zemnieku saimniecībā. Likumdevējs Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmās daļas 1. punktā paredzējis, ka tiesības uz izdienas pensiju ir darbiniekiem, kuru izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir ne mazāks par 20 gadiem un kuri sasnieguši 50 gadu vecumu. Atbilstoši minētā likuma 3.pantam iekšlietu sistēmas darbinieku izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju,...

Vekseļu likums regulē darbības ar vienkāršo vekseli – vērtspapīru, kas dod vekseļa turētājam (kreditoram) tiesības prasīt no vekseļa devēja (parādnieka) samaksāt noteiktu naudas summu noteiktā termiņā un vietā. Vekseļu likums tika pieņemts 1938. gada 27. septembrī, un šī likuma spēks atjaunots ar 1992. gada 26. augusta likumu “Par 1938. gada 27. septembra Vekseļu likuma un Čeku likuma spēka atjaunošanu”, kas stājās spēkā 1992. gada 1. oktobrī. Neskatoties uz to, ka vekseļu regulējums pastāv jau salīdzinoši ilgu laiku, vienkāršais vekselis kā naudas parāda atmaksāšanas nodrošināšanas mehānisms netiek plaši pielietots. Priekšroka pārsvarā tiek dota notariālā akta formā taisītiem līgumiem (piemēram, terminēti līgumi par naudas samaksu), kas saskaņā ar Notariāta likumu ir izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā. Proti, ja kreditoram nauda saskaņā ar šādu notariālā akta formā noslēgto līgumu netiek samaksāta līgumā noteiktajā laikā, tad kreditoram pret parādnieku nav jāvēršas tiesā, lai sāktu parāda piedziņu, bet kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu...

Tieslietu ministrija šobrīd izvērtē Civilprocesa likuma 32.1 panta, kas noteic, ka civillietu var nodot citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai, ietekmi uz tiesu darbu un izvirzītā mērķa sasniegšanu. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi arī aptaujas anketu, lai noskaidrotu civilprocesā iesaistīto personu viedokli par Civilprocesa likuma 32.1 panta piemērošanu. Ministrija aicina tos, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir bijuši iesaistīti civillietās, kas, atbilstoši Civilprocesa likuma 32.1 pantam, nodotas citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanai, līdz 7. augustam aizpildīt aptaujas anketu. Aptaujas aizpildīšana prasīs ne vairāk kā 7-10 minūtes. Aptauju iespējams aizpildīt ŠEIT.

Vai atbilstoši Maksātnespējas likuma 60. panta trešajai daļai parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, kamēr par šīm saistībām tiek risināts strīds tiesā, kā arī, vai šāds pienākums parādniekam ir gadījumā, ja prasība ir nodrošināta? Cik ilgā laikā pēc strīda atrisināšanas tiesā parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, atbilstoši Maksātnespējas likuma 60. panta trešajai daļai? Atbildi sagatavojis Maksātnespējas kontroles dienests. Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu tiesa pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja tā pieteikuma izskatīšanas dienā konstatē kādu no Maksātnespējas likuma 57. pantā noteiktajām maksātnespējas procesa pazīmēm (maksāšanas tests). Proti, ja juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas gaitā konstatēts fakts, ka parādnieks nenorēķinās ar vienu vai vairākiem kreditoriem, kalpo par pamatu prezumpcijai, ka nenorēķināšanās iemesls ir parādnieka nespēja to izdarīt finanšu līdzekļu trūkuma dēļ. Maksātnespējas likuma 60. panta trešajā daļā noteikts, ka parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda...

Valsts apmaksātā juridiskās palīdzības sistēma ir pilnveidojama, izdalot no tās sākotnējo valsts apmaksāto juridisko palīdzību un iekļaujot tajā mediācijas pakalpojumu - tā secināts pētījumā “Pieeja tiesiskumam Latvijā”, ko Tieslietu ministrija uzticēja veikt zvērinātu advokātu birojam “O.Cers un J.Jurkāns”. Pētījuma mērķis bija analizēt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu iespējas aizstāvēt savas tiesības un nodrošināt šo tiesību ievērošanu, risinot juridiska rakstura jautājumus. Pētījumā konstatēts, ka šīs iespējas šobrīd nav konsekventas un sistemātiskas. Kā norāda pētījuma autori, veiktās aptaujas un padziļinātās intervijas rāda, ka mērķa grupa diezgan bieži sastopas ar nepieciešamību risināt juridiska rakstura jautājumus, lai gan pārsvarā gadījumu finansiāli nevar atļauties apmaksāt jurista un mediatora pakalpojumus. Rezultātā virkne juridisko jautājumu netiek risināti vispār vai tiek risināti nepienācīgā veidā, kas var samazināt mērķa grupas tiesību aizsardzības līmeni un pieeju tiesiskumam. Pētījuma ietvaros tiek piedāvāts no pastāvošās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas izdalīt iespēju saņemt sākotnējo valsts apmaksāto juridisko palīdzību vienas jurista konsultācijas veidā...

Augstākā tiesa aktualizējusi tiesu prakses apkopojumu publisko iepirkumu lietās, papildinot to ar atziņām, kas sniegtas Senāta nolēmumos no 2017. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam. Tādējādi apkopojums aptver vairāk nekā 200 Senāta nolēmumus, kas stājušies spēkā laikā no 2005. gada februāra līdz 2020. gada jūnijam, ļaujot interesentiem iepazīties ar aktuālu, apjomīgu un strukturētu tiesu prakses materiālu publisko iepirkumu tiesību nozarē. 2017. gada martā un aprīlī stājās spēkā jauns Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, taču Senāta nolēmumos sniegtās atziņas par iepriekšējo regulējumu savu aktualitāti saglabā, jo iepirkumu principi un aizsargātās vērtības nav mainījušās. Tiesu lietās aplūkotais regulējums daudzviet precizēts, nevis grozīts pēc būtības. Vienlaikus tiesu prakses apkopojuma lasītājs tiek aicināts patstāvīgi izvērtēt, vai regulējums, kas aplūkots Senāta līdzšinējos nolēmumos, redakcionāli un saturiski pilnībā atbilst spēkā esošajām tiesību normām. Lai šajā ziņā atvieglotu apkopojuma praktisko izmantošanu, tam pievienota tiesību normu atbilstības tabula. Senāta prakses atziņas sakārtojusi Senāta Administratīvo lietu departamenta...

Lai uzstādītu videonovērošanas kameru kāpņu telpā, tam jābūt juridiskam pamatojumam un ir jārīkojas saskaņā ar likumiem un Eiropas regulām. Detalizētu atbildi pēc Rīgas domes pieprasījuma sagatavojusi Valsts datu inspekcija (DVI). Jāņem vērā Dzīvokļa īpašuma likums Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Savukārt, Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja "par" balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība. Ņemot vērā minēto, videonovērošanas kameras var uzstādīt daudzdzīvokļu mājas koplietošanas telpās vai tās teritorijā, ja ir saņemta attiecīgajā daudzdzīvokļu mājā dzīvojošo personu piekrišana vai pieņemts lēmums daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē atbilstoši iepriekš...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 14. jūlijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-281/2020; A420212617), ar kuru pieteicējam uzlikts par pienākumu atmaksāt slimības pabalsta pārmaksu par laiku, kad pieteicējam kā mikrouzņēmumu nodokli (MUN) maksājoša mikrouzņēmuma darbiniekam ir deklarēti ienākumi. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka pieteicēja deklarācijas precizējumos norādītais, ka viņam nav bijuši ienākumi, nav tiesiski saistošs. Senāts spriedumā norāda, ka apgabaltiesa nav apšaubījusi mikrouzņēmuma īpašnieka vai darbinieka tiesības uz darbnespēju, bet ir piemērojusi likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 18. panta 1. punktu, kas noteic, ka slimības pabalstu nepiešķir, ja persona darba nespējas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. Senāts atzina par nepamatotiem pieteicēja argumentus par to, ka mikrouzņēmuma darbinieki tiekot diskriminēti un tiesa esot atņēmusi vienīgo ienākumu avotu, tādējādi pārkāpjot Satversmes 91. un 93. pantu. Senāts norāda, ka MUN maksāšanas režīms paredz mazāku administratīvo un nodokļu slogu, bet šī atvieglotā nodokļu maksāšanas režīma izmantotājam...

Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD), ir izstrādājis priekšlikumus jaunām kadastrālajām vērtībām, kuras stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Tās noteiktas atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019. gada 1. jūliju. TM un VZD 15. jūlijā ir nodevusi projektētās kadastrālās vērtības publiskai apspriešanai un aicina pašvaldības un iedzīvotājus iepazīties ar projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju VZD tīmekļavietnē www.kadastralavertiba.lv un VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv. Lasiet arī kopsavilkumu par kadastrālo vērtību izmaiņām Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc vienādiem principiem visiem, uzsvēris tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas iespējas un noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo vērtību atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka, nekā vecākiem projektiem. Naudas izteiksmē tas nozīmēja, ka, piemēram, par pēc 2000. gada būvētu lielveikalu nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) tiek maksāts...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 10. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-45/2020; A420380214), ar kuru bija apmierināts SIA “Hydro Energo” pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pieteicējai aprēķināto nodokļu parādu par importētajām precēm – misiņa stieņiem. Izvērtējot Eiropas Savienības Tiesas sniegtās atbildes uz Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu, Senāts atzina, ka apgabaltiesa, nosakot preces klasifikāciju, ir nepareizi interpretējusi materiālo tiesību normu. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu šajā lietā, norādīja, ka vienlaidu šķērsgriezuma prasība attiecas uz konkrētā izstrādājuma formu un šķērsgriezumiem, kā rezultātā lietņi, kuriem ir taisnstūrveida forma un kuru šķērsgriezuma izmēri visā to garumā ir identiski, atbilst šai prasībai. Prasība par pilnu šķērsgriezumu ir jāsaprot tādējādi, ka tā izslēdz vienīgi izstrādājumus ar dobu vidu (caurules un caurulītes). Lai gan pamatlietā aplūkojamajiem lietņiem ir neregulāras poras, tukšumi un plaisas, šādi iekšējie trūkumi tomēr nepadara šos lietņus par izstrādājumiem...