TIESĪBAS

Satversmes tiesa 2020. gada 10. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-36-01 “Par likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrās daļas (redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrā daļa (šeit un turpmāk – redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim): “Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I un II grupas invalīdi ir pakļauti pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī darba negadījumu apdrošināšanai.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 109. pants: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.” Lietas fakti Lieta...

Vai drīkst slēgt līgumu ar atpakaļejošu datumu? Ir mainījušies apsaimniekotāji un šobrīd vēlas slēgt līgumu ar atpakaļejošu datumu un citiem nosacījumiem, kādi bija iepriekš. Atbildi sagatavoja JĀNIS ZELTIŅŠ, Mg.iur., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde administratīvais direktors Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. pantu 2. daļu dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta 3. daļai, uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu. Līguma noslēgšana ar atpakaļejošu datumu neatbilst Civillikumā noteiktajiem līguma slēgšanas principiem. Līguma noslēgšana ir uz nākotni vērsts darījums. Gadījumā, ja kopības griba uzdot pārvaldīšanas uzdevumu pārvaldniekam nav konstatējama, bet pārvaldnieks ir veicis pārvaldīšanas darbības kopības interesēs, tas var būt pamats Civillikumā ietverto neuzdotās lietvedības* noteikumu piemērošanai. Redakcijas piezīme....

Lai sekmētu kriminālprocesu ātrāku un efektīvāku izmeklēšanu un iztiesāšanu, 11. jūnijā Saeima pieņēma nozīmīgus grozījumus Kriminālprocesa likumā, grozījumus Krimināllikumā, un grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību", kas stājās spēkā no 6. jūlija un būtu jāievēro ikvienam, tostarp arī liecinieka statusā. Kā informē Tieslietu ministrija, ar likuma grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL) tiek noteikts, ka turpmāk personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, būs pienākums sniegt patiesas liecības, ja tiks izmantotas tiesības liecināt. Savukārt KPL 379. pantā tiek noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, ja izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums. Tāpat ar grozījumiem KPL 392. pantā tiek noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu var izbeigt kriminālprocesu par maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu, ja nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu. KPL 464. panta pirmās daļas grozījumi, paredz, ka krimināllietu tiesa varēs iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 19. jūnijā apturēja tiesvedību administratīvajā lietā (Lieta SKA-187/2020; A420150916), kurā ir strīds par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu personai, kura bezdarbnieka statusu ieguva neilgi pēc atgriešanās darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, kurā tā rūpējās par vairāk nekā pusotru gadu vecu bērnu. Izskatot lietu, Senātam radās pamatotas šaubas, vai Satversmei atbilst tāds tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru darba ņēmējs, kurš tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto laikā, kad bērna vecums pārsniedz pusotru gadu, šā atvaļinājuma laikā netiek pakļauts sociālajai apdrošināšanai. Tāpēc Senāts nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, apturot tiesvedību līdz brīdim, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas nolēmums. Senāta lēmuma norādīts, ka situācija, kurā darba ņēmējam, kurš bērna kopšanas atvaļinājumu izvēlas izmantot laikā, kad bērns ir pārsniedzis pusotra gada vecumu, tiek liegts būt apdrošinātam pret bezdarbu un secīgi – tiek liegtas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam, jo darba ņēmēju kontekstā šāds risinājums rada nevienlīdzību starp personām, kas...

No 1. jūlija spēkā stājies jauns Administratīvās atbildības likums, kas ieviesis pārmaiņas administratīvo sodu noformēšanas kārtībā. Lai nodrošinātu vienotu administratīvo pārkāpumu procesu uzskaiti visās valsts un pašvaldību institūcijās, ieviests viens tehnoloģiskais rīks - Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēma (APAS sistēma), kuru izstrādājis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. APAS sistēmas tiesiskais regulējums ir noteikts Sodu reģistra likumā. Kā norāda Iekšlietu ministrija, APAS sistēma nav tikai datu uzskaites sistēma, bet gan sistēma, kas nodrošina elektronisku administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu sākot ar brīdi, kad tiek pieņemts lēmums uzsākt procesu vai par atteikumu procesa uzsākšanai un beidzot ar datu dzēšanu, kā arī sistēmā nodrošināta automatizēta dažādu lēmumu sagatavošana, pamatojoties uz sistēmā ievadītajiem datiem. Kas jāzina par administratīvajiem sodiem Jaunajā likumā paredzēts, ka pamatsodi ir brīdinājuma un naudas soda veidā, papildsodi – dažāda veida personas tiesību izmantošanas aizliegums un tiesību atņemšana. Minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības. Likumā noteikts, ka...

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) amatpersonas pabeigušas izmeklēšanu kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ko veica kāds laulāts pāris. Abas personas noziedzīgi legalizēja vairāk nekā 260 000 eiro. ENAP 3. nodaļas amatpersonas 2019. gada jūnijā, izmeklējot kriminālprocesu par vairāk nekā 80 noziedzīgām epizodēm – par svešu personu maksāšanas līdzekļu, bankas norēķinu karšu, datu izmantošanu un iegūšanu interneta vidē –, konstatēja, ka kādam vīrietim un viņa laulātai pieder īpašumi, kas ievērojami pārsniedz personu likumīgi iegūtos ienākumus. Likumsargi Zviedrijas iniciatīvas sadarbības ietvaros saņēma informāciju, ka vīrieša laulātā ir arī iegādājusies nekustamo īpašumu Spānijas Karalistes kūrortpilsētā, kaut abas personas ilgstoši nekur nestrādāja. Zviedrijas iniciatīvas prasības nacionālā līmenī ietvertas 2009. gada 12. marta Noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likumā. Jau 2006. gada 18. decembrī tika pieņemts Padomes pamatlēmums par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu. Zviedrijas iniciatīvas pamatmērķis ir uzlabot un vienkāršot...

Ministru kabinets 30. jūnija sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un citiem ekspertiem izstrādātos grozījumus Latvijas Republikas Advokatūras likumā, kuru mērķis ir advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveidošana. Likumprojekts paredz vienus no apjomīgākajiem grozījumiem kopš 1993. gada. Tie paredz sakārtot advokātu biroju tiesisko statusu. Pašlaik Latvijas Republikas Advokatūras likumā zvērinātu advokātu biroja tiesiskais statuss regulēts vispārīgi, taču ar grozījumiem tiek definēti advokātu biroju veidi un to tiesiskais statuss, detalizēti reglamentēta advokātu biroju dibināšanas kārtība un reģistrācijas process. Likumprojektā tiek definēti grāmatvedības vešanas un nodokļu samaksas principi, kā arī sakārtoti nodokļu administrēšanas jautājumi. Tāpat arī tiek regulēts jautājums par advokātu biroja un tajā praktizējošo advokātu atbildību gan biroja iekšienē, gan pret saviem klientiem. Cita starpā likumprojekts nosaka arī advokāta ar klientu vienošanās saturu, nosakot obligātas vienošanās tekstā ietveramās sastāvdaļas. Lai paaugstinātu advokātu kvalifikācijas prasības, ar grozījumiem tiek noteikts, ka advokātu eksāmens jākārto būs arī tiesību zinātņu doktoriem. Vienlaikus paredzot, ka...

Satversmes tiesa 2020. gada 25. jūnijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-24-03 “Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” (turpmāk – Noteikumi Nr. 913) 2. punkts: “Garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 64 euro mēnesī.” Izskatāmā lieta tika ierosināta par Noteikumu Nr. 913 2. punkta, redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. janvārim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam. Minētā tiesību norma noteica, ka garantētais minimālais ienākumu (turpmāk – GMI) līmenis personai ir 53 eiro mēnesī. Ministru kabinets no 2020. gada 1. janvāra paaugstināja GMI līmeni par 11 eiro un noteica, ka tas ir 64 eiro. Satversmes tiesa secināja, ka grozījumi apstrīdētājā normā nav pamats, lai izbeigtu tiesvedību lietā, un ir jāizvērtē Noteikumu Nr....

Saeima trešdien, 17.jūnijā, trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par tiesu varu”, ar kuriem ieviesta Ekonomisko lietu tiesa kā specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa. Ar grozījumiem paredzēts nodrošināt tiesas procesa efektivitāti un nolēmumu kvalitāti. Ekonomisko lietu tiesa atradīsies Rīgā, un tās darbības teritorija būs visa Latvija. Eiropas Komisija un Eiropas Padomes Moneyval komitejas savstarpējās novērtēšanas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu ir iezīmējis problēmas ar naudas atmazgāšanu saistīto lietu izskatīšanā. Secināts, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ieilgst, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā, uzsverot, ka viens no būtiskākajiem tiesu sistēmas efektivitātes rādītājiem ir lietu izskatīšanas ilgums un galīgā spēkā esoša tiesas sprieduma kvalitāte. Līdz ar jaunas tiesas izveidi kļūšot iespējams ne tikai attīstīt jau esošās komercstrīdu specializācijas, bet nodrošināt specializāciju arī tādu uzņēmējdarbības vides tiesiskumam būtisku strīdu izskatīšanā, kuri līdz šim ir bijuši piekritīgi tiesām vispārējā kārtībā. Tāpat būs...

Saeima 11.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un likumā par “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”. Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz pirmstiesas kriminālprocesā atslogot izmeklēšanas iestāžu darbu, tādējādi paātrinot izmeklēšanu, kā arī atvieglot tiesas darba organizāciju saistībā ar tiesas sēžu plānošanu un iztiesāšanas norisi. Grozījumi cita starpā paredz likumā nostiprināt aizturētā un aizdomās turētā pienākumu sniegt patiesas liecības. Nepatiesas liecības apzinātu sniegšanu varēs atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli. Ar likuma grozījumiem tiesnesim paredzēta kompetence, izvērtējot lietas apstākļus un lietas dalībnieku viedokļus, noteikt tiesas debašu runu ilgumu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Tāpat noteikts, ka attēlu, kā arī skaņu un attēlu ierakstu varēs izdarīt tad, ja tiesa to atļaus. Pirms šī jautājuma izlemšanas tiesai būs jāuzklausa apsūdzētā, viņa aizstāvja, prokurora, cietušā vai tā pārstāvja un liecinieka viedoklis. Krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem varēs iztiesāt bez kāda apsūdzētā piedalīšanās, ja tiesas sēdē izskata apsūdzību pret citiem apsūdzētajiem, apsūdzētā piedalīšanās nav nepieciešama un viņš...

Saeima 11.jūnijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem administratīvo atbildību par tabakas izstrādājumu, kā arī alkoholisko dzērienu glabāšanu un enerģijas dzērienu lietošanu vai atrašanos to ietekmē, kā arī par alkoholisko dzērienu iegādāšanos vai glabāšanu. Tāpat atbildība paredzēta par pārkāpumiem - smēķēšanu, lietošanu, iegādāšanos vai glabāšanu, kas saistīti ar tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm. Administratīvā atbildība paredzēta arī par nepilngadīgo iesaistīšanu smēķēšanā, alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu, kā arī enerģijas dzērienu lietošanā. Administratīvo sodu nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem piemēro, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana konkrētajā gadījumā nav bijusi lietderīga. Noteikts, ka par attiecīgajiem pārkāpumiem sods nepilngadīgajiem būs robežās no divām līdz septiņām naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. jūlijā, viena naudas soda vienība ir pieci eiro. Kā zināms, šai vecumā reti pusaudžiem...

Rīgas šķīrējtiesa 18. jūnijā plkst. 16:00 aicina uzņēmējus tiešsaistes bezmaksas vebinārā uzzināt, kā uzņēmējam juridiski kompetenti reaģēt uz aktuālām izmaiņām starptautiskajā biznesā. Gandrīz katru darbības jomu ir skarusi šī gada vispasaules krīze. Tā vēl arī nav beigusies, taču uzņēmējiem ir jārīkojas uzreiz un tagad, lai juridiski pasargātu savu biznesu, kā arī veicinātu uzplaukumu tam. Par juridiskām niansēm, visiem svarīgākajiem jaunumiem ir iespēja uzzināt, kā arī uzdot savu jautājumu, bezmaksas vebināra laikā jau šo ceturtdien. Vebināra temats: “Kā uzņēmējam kompetenti reaģēt uz izmaiņām starptautiskajā biznesā?” Vebinārā plānots runāt par tādiem tematiem kā: Nepārvarama vara: kā pareizi to izmantot starptautiskajā biznesā? Valsts aizliedzošie pasākumi: risku samazināšanas stratēģijas. Ja ne nepārvaramas varas apstākļi, tad kā būt? Kā likumīgi uz laiku nepildīt līguma saistības? Jauna atruna. Ārzemju klienta bankrotēšana: stratēģijas darbam ar problemātiskiem klientiem. Ārvalstu klienta pārbaude un monitorings. Galveno līguma klauzulu pārbaude: no piemērojamām tiesībām līdz šķīrejtiesas klauzulai. Vebināru vadīs Konstantīns Ivanovs, tiesību zinātņu doktors,...

Divās lietās par kompensācijas maksājumiem Natura 2000 teritorijās Senāts apturējis tiesvedību un nolēmis uzdot Eiropas Savienības Tiesai (EST) prejudiciālos jautājumus. Lietā Nr.SKA-238/2020 ir strīds par kompensācijas maksājumiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijā Natura 2000. Lauku atbalsta dienests atteica piešķirt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumu – aizliegumu audzēt dzērvenes pieteicējai piederošajos purvos, kas ietilpst Natura 2000 teritorijā, jo normatīvajos aktos nav paredzēta kompensācija par aizliegumu purvos ierīkot dzērveņu plantācijas. Senāts konstatēja, ka valsts normatīvajos aktos kompensācija paredzēta tikai par Natura 2000 meža teritorijām, izslēdzot no tām purvus, kā arī kompensācija paredzēta tikai par šajās teritorijās noteiktajiem mežsaimniecības ierobežojumiem. Ņemot vērā no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005 izrietošo maksājuma par Natura 2000 teritoriju kompensējošo mērķi, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17.pantā noteiktās tiesības uz īpašumu, tostarp...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturēja tiesvedību lietā Nr.SKA-466/2020 un nolēmis uzdot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (EST), lai noskaidrotu, kādā termiņā muitas dienests var vērsties pret muitas galvotāju, prasot samaksāt muitas parādu, kuru tas ir galvojis. Pieteicēja – apdrošināšanas AS „BTA Baltic Insurance Company” sniedza SIA „H9L” vispārējo galvojumu, par ko tika noformēta vispārējā galvojuma polise, kas darbojās no 2012.gada aprīļa līdz 2013.gada aprīlim. Kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2013.gada februārī konstatēja, ka „H9L” noliktavā neatrodas muitas kontrolei nodotās preces, tas aprēķināja muitas parādu. Tika uzsākta muitas parāda piedziņa no „H9L”, taču piedziņa bija nesekmīga. 2017.gada maijā VID ar prasību par muitas parādu vērsās pie pieteicējas kā pie galvotājas. Pieteicēja nepiekrīt muitas parāda piedziņai, uzskatot, ka vēršanās pret galvotāju notiek nesamērīgi ilgu laiku pēc tam, kad pieteicēja uzņēmās galvojuma saistības. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu ir noraidījusi, un pieteicēja par spriedumu ir iesniegusi kasācijas sūdzību. Senāts uzskatīja, ka lietā ir nepieciešama Padomes 1992.gada...

Jautājums: Vai saistības pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) var tikt dzēstas, ja tiktu pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process? Maksātnespējas likuma 5. panta pirmā daļa noteic, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Tātad, ar brīdi, kad personai tiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, tiek nodibināts īpašs tiesiskais statuss, kurš paredz saistību dzēšanu tikai šī procesa ietvaros un izslēdz jebkādu individuālas piedziņas instrumentu izmantošanu. Savukārt kreditors var gūt sava prasījuma apmierinājumu vienīgi maksātnespējas procesa ietvaros, pamatojoties uz kreditora iesniegto un administratora atzīto prasījumu. Proti, lai kreditors varētu pretendēt uz sava prasījuma apmierināšanu fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros, tam saskaņā ar Maksātnespējas likuma 141. pantā noteikto ir jāiesniedz kreditora prasījums. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 118. panta ceturtajai daļai nodokļu...