TIESĪBAS

Augstākā tiesa vērš civilprocesu dalībnieku uzmanību: ja drošības nauda par blakus sūdzības izskatīšanu kasācijas instancē ieskaitīta nepareizā kontā, tas ir pamats blakus sūdzības nepieņemšanai. Civilprocesa likuma 445.panta otrā daļa noteic – ja likumā noteiktajā kārtībā un apjomā nav samaksāta drošības nauda, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību. Šī panta trešā daļa, kas paredz blakus sūdzības atstāšanu bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai, nav attiecināma uz gadījumiem, kad drošības nauda iemaksāta nepareizā kontā. Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda, ka likumdevējs ir strikti nodalījis gadījumus, kuros personas iesniegto blakus sūdzību atsakāms pieņemt (t.sk. nesamaksātas valsts nodevas dēļ) un kuros tā atstājama bez virzības ar iespēju novērst trūkumus. Šāds regulējums izstrādāts ar mērķi veicināt efektīvāku un ātrāku civilprocesu, mazinot iespēju lietas dalībniekam novilcināt civilprocesu, iesniedzot tiesā dokumentus ar trūkumiem. “Pirms šo grozījumu pieņemšanas blakus sūdzību ar trūkumiem iesniegšana bija izplatīta prakse ar mērķi novilcināt tiesvedības procesus, kas negatīvi ietekmēja tiesību...

Vai zinājāt, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) audita procesu balsta uz nodokļu maksātāja riska novērtēšanu un ka šis izvērtēšanas process ir automatizēts? Kā norāda BDO Latvia vadošie speciālisti, nodokļu administrācija auditu veic, ja riska izvērtēšanas procesā konstatēts: kļūdas darījumu attaisnojošos dokumentos (tehniskās kļūdas); netipiska saimnieciskā darbība; saimnieciskā darbība, kas rezultējas ar sistemātiskiem zaudējumiem; darījumi tiek veikti ar uzņēmumiem, kuri iepriekš bijuši iesaistīti krāpnieciskās darbībās; no citām valsts institūcijām un ārzemju nodokļu administrācijas saņemta informācija par nodokļu riskiem. Fiziskām personām nodokļu risks tiek izsvērts, izmantojot datus, kas automātiski saņemti no citu nodokļu maksātāju sniegtajām deklarācijām un VID veiktajiem nodokļu kontroles pasākumiem, bankām, valsts institūcijām (zemesgrāmatu nodaļas, Uzņēmumu reģistra, transportlīdzekļu reģistra) un ārzemju nodokļu administrācijām. Pirms tiek uzsākts nodokļu audits, VID dod nodokļu maksātājam 30 dienas laika, lai veiktu pašizvērtējumu par nodokļu statusu un brīvprātīgi veiktu nepieciešamos nodokļu maksājumus Valsts kasei. Ja nodokļu maksājums tiek veikts pēc pašizvērtējuma, soda nauda netiek piemērota. Nodokļu maksātājam,...

Jautājums: Kā jārīkojas, ja maksātnespējas procesa laikā ienākumi ir mainīgi, piemēram, darba vietā tiek izmaksāta prēmija apaļā jubilejā, citu mēnesi ir darba nespējas lapa un attiecīgi arī ienākumi mazāki? Regulāri tiek maksāta konstanta summa, kas norādīta saskaņotajā saistību dzēšanas plānā. Vai jāveic kāds pārrēķins? Kad tas būtu jāveic, ja maksātnespējas process ilgt divpadsmit mēnešus? Summu atšķirības nav tik lielas, lai veiktu izmaiņas plānā. Atbildi sniedz Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Baiba Banga. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 5. panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Jāņem vērā, ka parādniekam ir jāievēro Maksātnespējas likuma 6. panta 8. punktā nostiprinātais labticības princips, atbilstoši kuram parādnieks nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 160. panta 2. punktam...

Rīgas apgabaltiesa, piedaloties Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokuroram, atstāja spēkā pirmās instances piemēroto brīvības atņemšanas sodu uz vienu gadu par uzņēmuma tīšu novešanu līdz maksātnespējai, informē Prokuratūra Saskaņā ar apsūdzību persona laika posmā no 2010. gada līdz 2014. gadam bija kāda uzņēmuma Ogrē vienīgais dalībnieks un valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi. Viņš veica uzņēmuma saimniecisko darbību un, apzinoties, ka tam ir nenokārtotas parādsaistības ar vairākiem kreditoriem, nenorēķinājās ar tiem, bet noņēma uzņēmuma naudas līdzekļus 228 662 EUR apmērā. Kā naudas līdzekļu izlietojuma attaisnojuma dokumentus viņš norādīja viltotas cita uzņēmuma vārdā izrakstītas kvītis. Rezultātā uzņēmuma finanšu līdzekļi netika izmantoti parādu apmaksai un saimnieciskās un finanšu darbības nodrošināšanai, bet izlietoti citām vajadzībām. Tas savukārt noveda uzņēmumu līdz maksātnespējai, kas pasludināta ar tiesas spriedumu. Persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 213. panta otrās daļas. Viņam atstāts spēkā brīvības atņemšanas sods uz vienu gadu un atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz četriem gadiem.

Jautājums: Vai fiziskās personas maksātnespējas procesā jāmaksā viena trešdaļa no saviem ienākumiem? Vai ir kaut kas mainījies? Atbildi sniedz Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Baiba Banga. No uzdotā jautājuma Maksātnespējas kontroles dienests secina, ka personai pēc būtības nepieciešams noskaidrot, vai fiziskās personas maksātnespējas procesā viena trešdaļa no saviem ienākumiem jāmaksā arī bankrota procedūras ietvaros, jo minētais jautājums 2019. gada nogalē ir raisījis virkni diskusiju, kā rezultātā veikti grozījumi Maksātnespējas likumā. Tātad, sākot ar 2015. gada 1. martu, kad stājās spēkā likums "Grozījumi Maksātnespējas likumā", tika noregulēts jautājums attiecībā uz to, ka fiziskai personai nav pienākuma bankrota procedūras laikā novirzīt vienu trešdaļu no ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai. Proti, Maksātnespējas likuma 140. panta 1. punkts paredz parādnieka tiesības saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu fiziskās personas uzturēšanas izmaksas. Ar minētajiem grozījumiem tika veiktas izmaiņas Maksātnespējas likuma 137. panta 1. punktā, nosakot, ka maksātnespējas procesa administrators atver kontu uz sava vārda kredītiestādē vienīgi...

Augstākajai tiesai 2019. gadā bijusi pozitīva dinamika visos galvenajos rādītājos – saņemto lietu skaits samazinājies par 5%, izskatīto lietu skaits palielinājies par 5%, lietu uzkrājums samazinājies par 9%. Šādas dinamikas uzturēšanai un lietu izskatīšanas termiņu samazināšanai jābūt arī 2020.gada darba prioritātei – gada atskaites plēnumā 17.februārī norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzīmēja, ka samazinās arī senatoru slodze – ja pirms pāris gadiem tā bija vairāk par 100 lietām gadā, tad pagājušajā gadā vidēji viens senators Civillietu departamentā izskatījis 81 lietu, Administratīvo lietu departamentā – 86 lietas, Krimināllietu departamentā – 98 lietas. Senāta departamentu priekšsēdētāji norādīja – optimālā slodze tiesnesim kasācijas instancē būtu ne vairāk kā 75 lietas gadā. Senāta departamentu priekšsēdētāji plēnuma uzmanību vērsa uz zemāko instanču nepietiekamu darba kvalitāti – augsts ir to spriedumu procents, kuri atcelti procesuālu trūkumu dēļ, it īpaši nekvalitatīvas pierādījumu vērtēšanas dēļ. Iemesls tam varētu būt tiesnešu slodze vai nepietiekama kvalifikācija. Augstākās tiesas...

Gandrīz ikkatrs no mums var tikt iesaistīts kādā juridiska rakstura strīdā, kura risināšanai ir nepieciešamas vismaz minimālas juridiskās zināšanas vai izpratne. Mēs varam negaidīti tikt "ierauti" kādā tiesvedībā, vai paši atrasties situācijā, kurā nepieciešams uzsākt tiesvedību. Tādos gadījumos bez juridiskās palīdzības neiztikt. Tai pat laikā mūsu sabiedrībā valda uzskats, ka zvērināta advokāta pakalpojumi ir dārgi, līdz ar ko pieejami tikai turīgiem cilvēkiem. Taču patiesībā tā nav! Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Lai padarītu pieejamus advokātu un juristu pakalpojumus personām, kuras ir trūcīgas vai maznodrošinātas un kuras nevar atļauties algot juristu vai advokātu, Latvijā kopš 2006.gada tiek nodrošināta valsts apmaksāta juridiskā palīdzība. Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu ir atbildīga Juridiskās palīdzības administrācija (turpmāk - JPA). Šā raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar valsts nodrošinātās (bezmaksas) juridiskās palīdzības iespējām Latvijā. Kā tas izriet no Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma...

Ja tiesvedības laikā miris sabiedrības valdes loceklis, pret kuru celta prasība par zaudējumu piedziņu Maksātnespējas likuma 72.1 panta kārtībā, šāda saistība mantiniekiem nepāriet - šāds secinājums lasāms Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2020.gada 29.janvāra lēmums lietā Nr. C08042717 SKC-426/2020. Lēmumā norādīts, ka Maksātnespējas likuma 72.1 panta ("Valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu") pirmā daļa kā priekšnoteikumu zaudējumu piedziņai no sabiedrības bijušā valdes locekļa nosaka apstākli, ka „dokumenti ir tādā stāvoklī, ka tie neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem”, savukārt minētā panta ceturtā daļa paredz, ka „tiesa var samazināt zaudējumu atlīdzības apmēru, par kādu ir atbildīgs valdes loceklis, ņemot vērā viņa ietekmi uz šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem”. Likumā noteikts, ka "Parādnieka — kapitālsabiedrības valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem parādniekam, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas...

Civillikuma 1067. pantā ir noteikts, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Pēc būtības tas nozīmē, ka vairākām personām ir īpašuma tiesība daļā uz kādu noteiktu reāli nedalītu lietu. Lieta var būt nedalīta gan tādēļ, ka to nav iespējams reāli īstenot dabā, gan tādēļ, ka lieta kā kopīpašums ir veidojusies vēsturiski un tās īpašnieki negrib vai nevar vienoties par tās reālu sadali. Kā atzīts tiesību doktrīnā, kopīpašums, attiecībā uz kuru domājamās daļās ir sadalīts vienīgi tiesību saturs, nav normālais un vēlamais kopīpašuma veids, jo parasti starp kopīpašniekiem var rasties strīdi un nesaskaņas ar kopīpašuma izmantošanu saistītos jautājumos. Lai kopīpašnieku savstarpējās nesaskaņas un nespēja vienoties nenovestu pie nespējas pienācīgi izmantot kopīpašuma objektu vai – vēl vairāk – pie kopīpašnieku intereses saglabāt kopīpašuma objektu zuduma, Civillikuma 1074. pantā ir nostiprinātas katra kopīpašnieka...

Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija piemērojusi divām fiziskām personām reālu brīvības atņemšanas sodu uz pieciem mēnešiem, atņemot arī tiesības veikt uzņēmējdarbību uz diviem gadiem. Šāds soda mērs noteikts 2019. gada decembrī, izskatot Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurores iesniegto apelācijas protestu par pirmās instances tiesas notiesājošu spriedumu daļā par apsūdzētajām personām piemēroto sodu. Krimināllietā viena persona – uzņēmuma amatpersona (valdes locekle) atzīta par vainīgu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, savukārt, otra persona – uzņēmuma darbinieks atzīts par vainīgu Krimināllikuma 20. panta ceturtajā daļā un 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā par to, ka atbalstījusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu. Abu apsūdzēto personu darbību rezultātā uzņēmuma grāmatvedības atskaitēs laika periodā no 2011. gada janvārim līdz 2012. gada decembrim tika iekļauti faktiski nenotikuši darījumi par dažādu preču un pakalpojumu saņemšanu, kā...

Rīgas šķīrējtiesa 20. februārī rīko izglītojošu bezmaksas juridisko semināru biznesa īpašniekiem un pārstāvjiem par tēmu "Šķīrējtiesas loma mūsdienu biznesā”. Seminārs ir domāts tiem, kas sastopas ar līguma saistību nepildīšanu no partneru vai klientu puses, un tiem, kas vēlās, lai biznesam būtu papildus uzticams juridiskais drošības spilvens. Rīgas šķīrējtiesa kā semināra organizators mudina uzņēmējus domāt par sava biznesa juridisko drošību pirms tam, kad rodas kādas problēmas. Spriežot pēc savas 20 gadu pieredzes, tā apgalvo, ka 90% juridisko biznesa problēmsituāciju, kas ir saistīti ar partneru darījuma nosacījumu nepildīšanu, izriet no līguma, kurš vienkārši neparedz šis problēmsituācijas. Bezmaksas semināra laikā apmeklētāji iegūs zināšanas par to, kā rīkoties, lai novērstu vai risinātu ātri, vienkāršoti, konfidenciāli, efektīvi un savā teritorijā strīdu ar partneri vai klientu. Seminārā plānots runāt par to, kā šķīrējtiesa palīdz stabilizēt biznesa juridiskos procesus; ar kādiem strīdiem tajā var vērsties; par šķīrējtiesas līgumu, atrunu un visu, kas ir nepieciešams dokumentos. Seminārā lektore Ilga Jansone,...

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) informē, ka no 16. janvāra līdz 14. februārim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” un “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. Par ko jābalso? Parakstu vākšana notiek tautas nobalsošanas ierosināšanai par valsts prezidenta 2019. gada 23. decembrī apturētajiem likumiem, kas paredz mainīt domes pilnvaru termiņu ārkārtas vēlēšanu sarīkošanas gadījumā, proti, noteikt, ja līdz kārtējām vēlēšanām ir vairāk nekā 24 mēneši, ārkārtas vēlēšanās jauno domi ievēl uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēl uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu. Tāpat izmaiņas paredz, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā deviņi mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek un līdz kārtējām domes vēlēšanām darbojas pagaidu administrācija. Pašlaik spēkā esošais regulējums nosaka, ka jaunas domes vēlēšanas nevar rīkot, ja līdz...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 9.decembrī lietā par nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksas atmaksu, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tā apmierinātajā daļā. Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējai ir tiesības prasīt, lai pašvaldība pārskata nekustamā īpašuma nodokļu samaksas pienākumu par periodu, pirms Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tika veikti ieraksti par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu. Senāts spriedumā norādīja – lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstīto ziņu aktualitāti, likumdevējs primāri ir noteicis pienākumu nekustamā īpašuma īpašniekam sekot tā īpašumā esošā nekustamā īpašuma atļautās izmantošanas izmaiņām un teritorijas plānojuma grozījumu gadījumā ierosināt lietošanas mērķa maiņu. Savukārt pašvaldībai, konstatējot, ka tās teritorijā esošajām zemes vienībām ir neatbilstoši noteikts lietošanas mērķis, ir tiesības rosināt lietošanas mērķa izmaiņas. Tomēr tas nemazina paša zemes īpašnieka atbildību ierosināt nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu. Konkrētajā gadījumā ar 2000.gada 1.marta lēmumu pieteicējai piederošajai zemes vienībai tika noteikts zemes lietošanas mērķis. Šis lēmums ir administratīvais akts ar...

Lai nodrošinātu vienotu izpratni par parādnieka pienākumiem fiziskas personas maksātnespējas procesā, 11. decembrī stājās spēkā 2019. gada 21. novembrī pieņemtie Tieslietu ministrijas rosinātie redakcionālie grozījumi Maksātnespējas likumā. Grozījumi skaidri definē Maksātnespējas likuma normas tā piemērotājiem, precizējot, ka parādniekiem fiziskās personas maksātnespējas procesā bankrota procedūras ietvaros nav jānovirza viena trešdaļa no saviem ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai. Līdz 2015. gada 28. februārimMaksātnespējas likumā bija skaidri noteikts, ka parādniekam (fiziskai personai) ir pienākums bankrota procedūras laikā novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem kreditoriem. Savukārt 2015. gada 1. martāstājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, ar ko atbrīvoja parādnieku no minētā pienākuma pildīšanas. 2019. gada sākumā Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, kurā norādīja uz līdzšinējās prakses neatbilstību likumdevēja gribai, 2015. gadā veicot grozījumus Maksātnespējas likumā. Šāda grozījumu interpretācija neatbilda likumdevēja mērķim, tāpēc ar grozījumiem tika piedāvāts novērst interpretācijas kļūdas Maksātnespējas likuma normās. Jaunās normas kopumā neparedz jaunas tiesības vai pienākumus, tikai precizē likumdevēja...

Saeima 5.decembrī, pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš. Administratīvās atbildības likums, ar kura spēkā stāšanos spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, paredz, ka administratīvie pārkāpumi, par tiem piemērojamie sodi un amatpersonu kompetence administratīvo pārkāpumu procesā turpmāk būs noteikta attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Administratīvās atbildības regulējumu ir paredzēts ietvert 124 likumos, taču parlamentā vēl nav iesniegti vairāki attiecīgo likumu grozījumu projekti, teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat reformas noslēgšanas termiņu nepieciešams pagarināt, lai pabeigtu darbu pie informācijas sistēmām, kas attiecas uz administratīvajiem pārkāpumiem, – pārstrādātu Sodu reģistra programmatūras funkcionalitāti un pabeigtu izveidot jaunu Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmu. Lai grozījums stātos spēkā, tas Saeimai jāatbalsta vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.