TIESĪBAS

Saeima 24.janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumu Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, kas paredz pagarināt laika periodu starp Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanu un balsojumu Saeimas sēdē par šiem kandidātiem. Ar grozījumu paredzēts noteikt, ka kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Patlaban likums paredz kandidatūras iesniegt ne agrāk kā 50 un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Ilgāks laika posms starp kandidātu izvirzīšanu un Saeimas balsojumu nodrošinātu iespēju rīkot plašākas atklātas diskusijas, kurās deputātiem būtu iespēja uzklausīt arī sabiedrības viedokli, kā arī rīkot izvirzīto kandidātu debates publiskajā telpā, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. Lai likuma grozījums stātos spēkā, Saeimā tas vēl jāpieņem divos lasījumos.

Saeima 23.janvārī ārkārtas sēdē izteica uzticību Artura Krišjāņa Kariņa izveidotajam Ministru kabinetam. Par jauno valdību balsoja 61 deputāts, pret bija – 39 deputāti. Šis ir Latvijas valsts 40.Ministru kabinets, kurš gan tapis salīdzinoši ilgstošā posmā pēc 13. Saeimas ievēlēšanas. Kariņa valdībā aizsardzības ministrs būs Artis Pabriks, ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministrs būs Ralfs Nemiro, finanšu ministrs - Jānis Reirs, iekšlietu ministrs - Sandis Ģirģens, savukārt izglītības un zinātnes ministre būs Ilga Šuplinska. Kultūras ministriju turpinās vadīt Dace Melbārde, savukārt Labklājības ministriju turpmāk vadīs Ramona Petraviča, Satiksmes ministriju - Tālis Linkaits, Tieslietu ministriju - Jānis Bordāns, Veselības ministriju - Ilze Viņķele, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Juris Pūce, bet Zemkopības ministriju - Kaspars Gerhards. Iepazīstinām ar jaunizveidotās valdības apņemšanos nodokļu politikas jomā: Nodrošināsim paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzībām. Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, laikus izstrādāsim un...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 23.janvārī konceptuāli pirms pirmā lasījuma atbalstīja likumprojektu, kas ievieš izmaiņas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Izmaiņas paredz saglabāt vēsturisko ciemu nosaukumus un statusu, jo patlaban no 6314 Valsts adrešu reģistrā reģistrētiem ciemiem 4677 ciemi neatbilst likuma prasībām par ciema statusu, un tie no reģistra būtu jāizslēdz. Šāda situācija grautu ierasto adresācijas kārtību, radītu papildu administratīvo slogu novadu pašvaldībām un adrešu reģistram, kā arī sagādātu neērtības vietējiem iedzīvotājiem, teikts likumprojekta anotācijā. Neatbilstību likuma prasībām rada tas, ka lielākajai daļai ciemu nav koncentrētas apbūves un to robežas nav noteiktas pašvaldības teritorijas plānojumā. Ciemi Latvijā ir ļoti atšķirīgi gan pēc iedzīvotāju skaita, infrastruktūras objektu esamības, apbūves blīvuma, gan arī apdzīvotības rakstura, un iepriekš, nosakot ciema statusa regulējumu, netika ņemta vērā vēsturiski veidojusies ciemu faktiskā situācija, norādījuši grozījumu autori. Likuma grozījumi rosināti, jo vēsturiskie ciemi ir viena no novada kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas saglabājama nākamajām paaudzēm un arī kalpo par...

Šodien, 23.janvārī, Saeimas namā plkst. 12.00 plānota Saeimas ārkārtas sēde, kurā paredzēts balsojums par uzticības izteikšanu Krišjāņa Kariņa veidotajam Ministru kabinetam. Tāpat paredzēta 13.Saeimā pārstāvēto un valdību veidojošo politisko partiju – partiju apvienības “Jaunā Vienotība”, politiskās partijas “KPV LV”, Jaunās konservatīvās partijas, partiju apvienības “Attīstībai/Par!” un Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai/LNNK” – sadarbības līguma, Fiskālās disciplīnas līguma un Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta deklarācijas svinīgā parakstīšana. Svinīgo sēdi varēs vērot tiešsaistē gan Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv/lv/tiesraide, gan sociālā tīkla platformas “Facebook” lapā. Pozitīva Saeimas balsojuma gadījumā jaunajā valdībā strādās: Ministru prezidenta biedrs un aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Ministru prezidenta biedrs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, finanšu ministrs Jānis Reirs, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kultūras ministre Dace Melbārde, labklājības ministre Ramona Petraviča, satiksmes ministrs Tālis Linkaits, veselības ministre Ilze Viņķele, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce,...

Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) apkopotie dati rāda, ka 2018.gadā strauji pieaugusi vienotajā valsts pakalpojumu portālā pieejamo e-pakalpojumu izmantošana, bet vispopulārākie pakalpojumi pēc uzsākšanas reižu skaita bija iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) - 883 859 reizes, dokumentu pārbaude Nederīgo dokumentu reģistrā - 297 484 reizes un dzīvesvietas deklarēšana - 226 472 reizes. Portālā Latvija.lv e-pakalpojumus pašlaik piedāvā 26 iestādes. VSAA elektronisko pakalpojumu popularitāti noteikti ir veicinājusi elektronisko darba nespējas lapu ieviešana. Turklāt, lai pieteiktos slimības pabalstam, nav nepieciešams klātienē aizpildīt iesniegumu - viss process ir pilnībā izdarāms elektroniski. Savukārt dzīvesvietas deklarēšana allaž bijusi visvairāk izmantoto e-pakalpojumu popularitātes augšgalā, jo tas ir pirmais ieviestais e-pakalpojums portālā Latvija.lv. Turklāt, kārtojot dzīvesvietas deklarēšanos elektroniski, par šo procesu nav jāmaksā, kamēr klātienē - pašvaldībā - par to jāmaksā valsts nodeva. Kopumā 2018. gadā portālā Latvija.lv pieejamie valsts un pašvaldību e-pakalpojumi skatīti 13,02 miljonus reižu, kas ir par 30,38% vairāk, nekā 2017. gadā (9,19 miljoni). Šis...

Šā gada 1. janvārī spēkā stājies regulējums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas nosaka, ka valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība pieejama arī Satversmes tiesas procesā. Jaunais regulējums noteic, ka valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā var lūgt personas, kas iesniegušas Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību, bet tiesa lietu atteikusies ierosināt, kā vienīgo iemeslu norādot juridiskā pamatojuma neesamību vai tā acīmredzamu nepietiekamību prasījuma apmierināšanai. Svarīgi, ka iesniegumu par juridisko palīdzību šajā procesā persona var iesniegt ne vēlāk kā divus mēnešus pirms konstitucionālās sūdzības iesniegšanai noteiktā termiņa beigām. Personai būs iespēja Satversmes tiesas procesā saņemt juridisko konsultāciju, atbalstu procesuālo dokumentu sagatavošanā, kā arī juridisko palīdzību Satversmes tiesas sēdes. Tā kā Satversmes tiesas kompetencē ir izskatīt lietas par normatīvo aktu atbilstību Satversmei, tās process ir būtiski atšķirīgs no citu tiesu procesiem. Lai veidotu izpratni par Satversmes tiesas procesu, kas ir atsevišķs tiesvedības veids Latvijā, un apmācītu tos darbiniekus, kas sniegs personām valsts nodrošināto juridisko palīdzību šajos...

Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PTAC) ir piemērojis soda nauda 50 000 EUR apmērā uzņēmumam SIA Cityparks Latvija par patērētājiem piemērotajiem neadekvāti lielajiem līgumsodiem saistībā ar neatbilstošu autostāvvietas pakalpojumu izmantošanu. PTAC lēmums saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta trešo daļu stājās spēkā 2019.gada 4.janvārī un tā pārsūdzēšana neaptur ar lēmumu uzliktā tiesiskā pienākuma izpildi. Laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 28.novembrim saistībā ar SIA Cityparks Latvija PTAC ir vērsušies 428 patērētāji. PTAC 2018.gada 28.decembrī pieņēma lēmumu, ar kuru atzina šādu SIA Cityparks Latvija īstenoto komercpraksi par negodīgu: patērētājiem tiek piedāvāti un piemēroti netaisnīgi līguma noteikumi par nesamērīgu un netaisnīgu līgumsodu, proti, tādu līgumsodu, kura apmērs neatbilst likumā noteiktajiem ierobežojumiem; netiek nodrošināta patērētāju interesēm atbilstoša sūdzību izskatīšana pēc būtības; netiek nodrošināts pietiekošs laiks iepazīties ar līguma noteikumiem un izpildīt tajos paredzētās darbības. Situācijas apraksts Novietojot automašīnu SIA Cityparks Latvija īstermiņa autostāvvietās, kas visbiežāk ir izvietotas pie tirdzniecības centriem un citām publiski pieejamām ēkām,...

Ministru kabinets 8. janvārī apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumā. Likumprojekts nosaka konkrētus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzdevumus un rīcību SLO uzraudzības funkcijas veikšanai. VID nodrošinās Sabiedriskā labuma komisijas darbību, organizējot sēdes un sagatavojot dokumentus. Komisijas personālsastāvu turpmāk ar rīkojumu apstiprinās VID ģenerāldirektors nevis Ministru kabinets, tādējādi mazinot administratīvo slogu. Tāpat ir noteikts, ka VID saziņa ar SLO, veicot VID izdoto administratīvo aktu un citas informācijas paziņošanu, notiek, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Ar grozījumiem noteikti arī skaidrāki SLO statusa piešķiršanas kritēriji. Biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskai organizācijai SLO statusu var piešķirt, ja šī organizācija vismaz vienu gadu pēc tās dibināšanas ir darbojusies kādā no sabiedriskā labuma darbības jomām. Likumprojektā ir noteikts, ka par visiem biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības gadiem ir jābūt iesniegtiem gada pārskatiem. Likumprojektu vēl skatīs Saeima. Plānots, ka likumprojektā iekļautās normas būs piemērojamas no 2019. gada 1. jūlija.

Šā gada martā pieņemtie grozījumi Notariāta likumā papildināja likumu ar jaunu sadaļu “Elektroniskie akti un apliecinājumi”, tādējādi palielinot notariālo pakalpojumu pieejamību. Kopš šī gada 1.jūlija konsultācija pie notāra var notikt arī videorežīmā, un notariālos pakalpojumus var saņemt attālināti. Notariālo pakalpojumu digitālā attīstība Latvijā ir paraugs citām valstīm. Latvija ir pirmā valsts ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā, kas zvērināta notāra pakalpojumus piedāvā tiešsaistē. To 19.decembrī uzsvēra Saeimas Juridiskās komisijas un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti ikgadējā kopsēdē Latvijas Zvērinātu notāru padomē. Attālināti iespējams, piemēram, izdot pilnvaru, piekrišanu, uzsākt mantojuma lietu, saņemt juridisku konsultāciju, nokārtot laulības šķiršanu, sagatavoties nekustamā īpašuma pirkšanas-pārdošanas darījumam un to noslēgt, kā arī sastādīt testamentu. Notariāts vienmēr nāk ar jaunām inovācijām, un tas ir jānovērtē, uzsvēra Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Jānis Bordāns. Viņš arī atzīmēja, ka tradicionālā komisijas gada noslēguma sēde, kas notiek Latvijas Zvērinātu notāru padomē, ir labs veids, kā paskatīties uz gada laikā nozarē paveikto, kā arī...

Senāta Administratīvo lietu departaments atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai pieteicējas strīdu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) par aprēķināto maternitātes pabalstu saistībā ar pieteicējas trešo bērnu. Konkrētajā gadījumā pieteicējai trīs bērni dzimuši ar tik nelielu laika atstarpi, ka starp bērnu piedzimšanu pieteicēja neatgriezās darbā, bet tā vietā no iepriekšējā bērna kopšanas atvaļinājuma uzreiz pārgāja nākamā gaidāmā bērna grūtniecības atvaļinājumā. Par pirmajiem diviem bērniem pieteicējai maternitātes pabalsts tika aprēķināts, ņemot vērā viņas algotā darbā gūtos ienākumus pirms pirmā bērna piedzimšanas. Savukārt par trešo bērnu pieteicējai tika piešķirts ievērojami mazāks maternitātes pabalsts, tā aprēķinā par pamatu ņemot nevis pieteicējas darba ienākumus pirms pirmā bērna piedzimšanas, bet gan valstī noteikto vidējo algu. Administratīvā apgabaltiesa VSAA lēmumu atzina par pareizu, uzskatot, ka likumdevēja griba ir bijusi šādos gadījumos par trešo bērnu paredzēt maternitātes pabalstu, kas nav piesaistīts sievietes algotā darbā gūtajiem ienākumiem. Senāts tam nepiekrita, norādot, ka šāds secinājums balstīts tikai gramatiskā tiesību...

Ministru kabineta 18. decembra sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām”, precizējot minimālās prasības dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu vizuālajai apskatei un energoefektivitātei. Dzīvojamās mājas pārvaldītājam noteikts pienākums vizuāli apskatīt tikai tās dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu daļas, kuras var redzēt. Pārvaldītājam būs pienākums inženiertīklu vizuālo apskati veikt divas reizes gadā koplietošanas telpu grupās un citās kopīpašumā esošajās telpu grupās un daļās, kur inženiertīkli ir pieejami apskatei, un reizi gadā izlases kārtībā dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupās. Inženiertīklu vizuālo apskati iespējams veikt vienā laikā ar nepieciešamajām pārbaudēm apkures sezonas uzsākšanai un noslēgšanai dzīvojamā mājā, kas ļaus vēl vairāk samazināt izmaksas par šādu apsekojumu veikšanu. Ja vizuālajā pārbaudē tiek konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi, pārvaldītājam jālemj par ārpuskārtas remonta...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti 18.decembrī vienbalsīgi lēma aicināt Saeimu turpināt strādāt ar jauno Dzīvojamo telpu īres likuma projektu. Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu un precizētu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā. Paredzēts, ka visi dzīvokļu īres līgumi būs jāreģistrē zemesgrāmatā, un šāda kārtība plānota kā viens no priekšnoteikumiem, lai būtu iespējama saistību izpilde bezstrīdus gadījumā, anotācijā norādījuši likumprojekta autori Ekonomikas ministrijā. Tāpat īres līgumu reģistrēšana plānota, lai nodrošinātu publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, izīrētāja maiņas gadījumā pasargātu gan jaunos īpašuma ieguvējus, gan arī līdzšinējos īrniekus un novērstu fiktīvu līgumu slēgšanu. Būtiskas izmaiņas plānotas īres līguma slēgšanas termiņos, un jaunie līgumi būs slēdzami uz noteiktu laiku. Lai vairāk aizsargātu īrnieku intereses, paredzēts, ka izīrētājs īres maksu varēs paaugstināt tikai tad, ja īres līgumā būs iekļauti principi un kārtība maksas paaugstināšanai. Izmaiņas regulējumā attieksies arī uz...

Satversmes tiesa 18. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2016-04-03 “Par Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumu Nr. 187 “Grozījums Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1002 “Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam””” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētā norma Ar apstrīdēto normu ir svītroti programmdokumenta “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam” 12.3.2. apakšnodaļas sadaļas “Priekšlaicīgā pensionēšanās” “a” apakšpunkta vārdi “Ja atbalsta saņēmējs mirst periodā, kurā ir spēkā noslēgtais līgums par priekšlaicīgās pensijas saņemšanu, viņa ikmēneša pensiju par atlikušo periodu turpina izmaksāt personai, kurai saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem ir apstiprinātas mantojuma tiesības.” Lietas fakti Eiropas Savienības Padomes regula Nr. 1257/99 (Regula Nr. 1257/99) nosaka atbalsta pasākumus lauku attīstībai. Citstarp tā paredz gados vecākiem lauksaimniekiem iespēju pārtraukt lauksaimniecisko darbību un aiziet priekšlaicīgā pensijā. Programmdokumentā “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006. gadam” norādīts, ka šāds...

Satversmes tiesa 12. decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2018-06-0103 “Par Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” 9. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam”. Apstrīdētās normas Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmā daļa: “Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai.” Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr. 805) 9. pielikumā noteikti kritēriji atzinuma sniegšanai par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai. Augstāka juridiska spēka normas...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2018.gada 20.novembrī izskatījis civillietu sakarā ar kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas nolemto jautājumos par darba samaksas un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu (lieta Nr.C33491515, SKC‑646/2018). Šai lietā starp prasītāju un atbildētāju bija noslēgts darba līgums, un pēc prasītāja ieskata viņš pieņemts darbā par autovadītāju-ekspeditoru. Kā papilduzdevums bija krāvēja-ekspeditora darba veikšana. Prasītājam bija jāpiedalās pasūtījuma iekraušanā automašīnā, jāaizved pasūtījums līdz pasūtītājam un jāpiedalās automašīnas izkraušanā. Prasītājs iesniedza atbildētājai pārskatus par paveikto darbu un par nostrādātā laika daudzumu, un viņam tika aprēķināta alga, bet netika sniegta informācija par darba algas aprēķināšanas kārtību un darba samaksas sistēmu. Tā kā prasītājam izmaksātā darba alga, viņaprāt, aprēķināta nepareizi, viņš pats veicis aprēķinu un konstatējis, ka par laika posmu no 2013.gada augusta līdz 2016.gada martam viņam nav izmaksāti 19 396,37 EUR, ko lūdz piedzīt no atbildētājas. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2017.gada 19.aprīļa spriedumu daļā apmierināta prasība par darba samaksas piedziņu. Savukārt atbildētāja uzskata,...