TIESĪBAS

Saeimas kanceleja informē, ka 13. Saeima šī gada ziemas sesijā galīgajā lasījumā pieņēmusi 65 likumus - 10 jaunus un grozījumus 55 likumos. Šajā laikā deputāti sanāca uz 14 kārtējām un trīs ārkārtas sēdēm. Ziemas sesijā izskatīšanai komisijās nodevusi 91 likumprojektu, no kuriem 67 iesniedzis Ministru kabinets, 10 – deputāti, 13 - Saeimas komisijas, bet vienu likumprojektu iesniedzis Valsts prezidents. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem – skatot tos otrajā un trešajā lasījumā –, Saeimā kopumā vērtēti 1185 priekšlikumi. Saeima šī gada ziemas sesiju slēdz 15.aprīlī un 2019.gada pavasara sesiju sāks 23.aprīlī. Kārtējo sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var sasaukt Saeimas ārkārtas sesijas.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 3.aprīlī nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā apsūdzībā par nelegālu datorprogrammu izmantošanu. Senāts konstatēja Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmajā daļā paredzēto pamatu atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 20.jūnija spriedums, ar kuru apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 148.panta 3.daļas. Senāts lietu izskatīja sakarā ar Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurores iesniegto kasācijas protestu. (Lieta SKK-32/2019; 11816015611). Senāts lēmumā norāda, ka prokurore kasācijas protestā nav norādījusi uz apelācijas instances tiesas pieļauto Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, kā arī nav sniegusi kasācijas protestā izteikto prasību pamatojumu par apsūdzētajam celtās apsūdzības atbilstību Krimināllikuma 23.pantā norādītajām atsevišķa (vienota) noziedzīga nodarījuma pazīmēm un nav motivējusi, kādēļ konkrētajā gadījumā konstatējams zaudējums lielā apmērā. Iepriekš tiesa bija norādījusi, ka jāizvērtē kā tieši izpaudies noziedzīgā nodarījuma, kas ir ar materiālu sastāvu, būtisks kaitējums katrai no apsūdzībā norādītajai datorprogrammu tiesību īpašniecei, tas...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 10. aprīlī prezentēja iespējamo vietējo pašvaldību reformas plānu, kurš nu nodots iedzīvotāju vērtējumam. Ministrs Juris Pūce iepazīstināja pašvaldību pārstāvjus, ministrijas sociālos partnerus un žurnālistus ar izstrādātajiem pašvaldību izveides kritērijiem un uz to pamata tapušo administratīvi teritoriālā iedalījuma karti. Ar prezentācijām uzstājās arī ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, Latvijas Mobilā Telefona (LMT) prezidents prof. Juris Binde un Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns prof. un pētnieks Gundars Bērziņš. Ministrs atgādināja, ka Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”, proti, turpināt 1998. gadā iesākto administratīvi teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Piedāvātās administratīvi teritoriālās reformas kopsavilkums un secinājumi: 1) Teritoriālai reformai 1998. gadā uzstādītie mērķi – izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās...

Šogad veikti jau vairāki grozījumi publisko iepirkumu normatīvajā regulējumā. Saeima 14. februārī pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 13. martā. Savukārt 21. februārī pieņemti grozījumi visos publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos – Publisko iepirkumu likumā (PIL), Publiskās un privātās partnerības likumā (PPPL), Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (ADJIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (SPSIL). Šie grozījumi stāsies spēkā 18. aprīlī, žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI aprīļa numurā informē Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore Evija Mugina. Visos publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos ir veikti grozījumi saistībā ar elektronisko rēķinu ieviešanu, lai nacionālajā tiesību sistēmā transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās prasības. Grozījumos paredzēts, ka piegādātajam ir brīva izvēle izvēlēties rēķina iesniegšanas veidu, papīra formā vai elektronisko rēķinu, savukārt pasūtītājam ir pienākums pieņemt piegādātāja izrakstītos rēķinus neatkarīgi no tā, vai tas iesniedzis rēķinu papīra formā vai elektroniskā...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 20.martā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Nr.L77 ir publicēta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/444 (2019. gada 19. marts), ar ko, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447 attiecībā uz galvinieka saistību veidlapām un aviopārvadājumu izmaksu iekļaušanu muitas vērtībā. Ar minēto regulu tiek grozīti atsevišķi Īstenošanas regulas 2015/2447 pielikumi saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, ņemot vērā dažādus iespējamos izstāšanās scenārijus. Savukārt 2019.gada 25.martā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Nr.L83 ir publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/474 (2019.gada 19.marts), ar kuru groza Regulu (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu. Ar minēto regulu tiek grozīts Savienības Muitas kodekss, veicot “tehniska” rakstura labojumus, t.sk. izmaiņas Savienības muitas teritorijā saistībā ar Itālijas Republikas teritoriju.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atgādina, ka vēlētājiem, kuri Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās 25. maijā vēlas balsot kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem, balsošanai attiecīgajā iecirknī jāreģistrējas iepriekš - līdz 7. maijam, lūdzot sevi iekļaut izvēlētā iecirkņa vēlētāju sarakstā. Reģistrēties balsošanai iespējams, iesniedzot pieteikumu jebkurā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā vai dzīvesvietas deklarēšanas iestādē Latvijā, un drīzumā - arī tiešsaistē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā “Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana un maiņa”. Tāpat vēlētājiem, kas dzīvo ārvalstīs, bet vēlēšanu laikā būs Latvijā, līdz 7. maijam ir iespēja mainīt iecirkni uz jebkuru citu iecirkni Latvijā. Otra iespēja, kā vēlētāji ārvalstīs var piedalīties EP vēlēšanās, ir reģistrēties pasta balsošanai. Pasta balsošanai iespējams pieteikties līdz 13. aprīlim 44 Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, kur izveidoti vēlēšanu iecirkņi, vai līdz 25. aprīlim – vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu Rīgā. Pieteikumu var nosūtīt pa pastu vai iesniegt personīgi. Elektroniski parakstītu pieteikumu var nosūtīt arī e-pastā. Tāpat pasta balsošanai...

Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā 9.aprīlī atstāja negrozītu Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 7.septembra spriedumu daļā, ar kuru AS „Pilsētas zemes dienests” tiesību pārņēmējas biedrības „Valstij nodokļus nevajag?” prasība daļā par PVN piedziņu 8833,33 euro apmērā no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieces biedrības „J.G. 95” tika noraidīta (Lieta SKC-42/2019; C28261709). Kasācijas sūdzībā prasītāja uzskatīja, ka apelācijas instances tiesa ir kļūdaini noraidījusi prasību daļā par PVN piedziņu no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieces papildus zemes piespiedu nomas maksai, kuras maksimālais apmērs ir ierobežots likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Senāta Civillietu departaments atbildēja uz tiesību jautājumu, vai zemes piespiedu nomas gadījumā zemes īpašniekam ir patstāvīga prasījuma tiesība pret ēkas īpašniekiem par PVN samaksu līdzās prasījuma tiesībai par nomas maksas samaksu. Atbildot uz formulēto tiesību jautājumu, Senāts norāda, ka PVN maksāšanas saistībai kā ikvienai nodokļu maksāšanas saistībai ir publiski tiesisks raksturs. Tas nozīmē, ka...

Ievērojot Komerclikumā noteiktās saimnieciskās darbības pazīmes, kā arī tulkojot Biedrību un nodibinājumu likuma 2. un 7. pantu kopsakarā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2. panta otrās daļas 6. punktu, atzīstams, ka biedrībai ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības mērķus. Taču jebkurā gadījumā saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus biedrība drīkst izmantot tikai biedrības statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, kā arī peļņu, kas gūta no biedrības veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem. Biedrībai ir tiesības izsniegt aizdevumu ar noteiktu procentu maksu citām fiziskajām un juridiskajām personām, jo šāda darbība arī ir klasificējama kā saimnieciskā darbība un būtībā tā neatšķiras no citas saimnieciskās darbības. Tomēr tai pašā laikā biedrības veiktā saimnieciskā darbība nedrīkst kļūt par biedrības pamatdarbību ar mērķi tikai gūt peļņu, norādījusi Augstākā tiesa Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKA-234/2019. Vispārīgi biedrībai...

Uzņēmumu reģistrs (UR) informē, ka, ņemot vērā UR stratēģiskos attīstības virzienus, tostarp elektronisko pakalpojumu attīstību, kā arī izmaiņas klientu pieprasījumā pēc klātienes pakalpojumiem, pieņemts lēmums par klientu klātienes pakalpojumu laika samazināšanu, sākot no šā gada 7. maija. Turpmāk Bauskas, Daugavpils, Jēkabpils, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils reģionālajās nodaļās klātienes pakalpojumi būs pieejami tikai divas reizes nedēļā – otrdienās un ceturtdienās no pulksten 13.00 līdz pulksten 16.00. Rīgas un Valmieras reģionālajās nodaļās saglabāsies līdzšinējā darba kārtība. Tāpat darbinieki turpinās nodrošināt UR darbu – reģistrēt dokumentus, sniegt telefonkonsultācijas u.tml. Klienti dokumentus reģistrācijai 60% gadījumu iesniedz elektroniski, liecina 2017.gada un 2018.gada statistika. “Jau šobrīd visi Uzņēmumu reģistra pakalpojumi ir pieejami elektroniski. Turklāt tuvāko gadu laikā iestādes pakalpojumi būs pieejami tikai elektroniski. Tāpēc jau 2017.gadā sākām samazināt darba laiku reģionālajās nodaļās klientu apkalpošanai klātienē, lai klienti un sabiedrība kopumā pie izmaiņām varētu pierast,” skaidro UR galvenā valsts notāre Guna Paidere. Dokumentus reģistrācijai papīra formā var iesūtīt arī...

Otrdien, 2. aprīlī, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens parakstīs sadarbības memorandu, lai efektivizētu informācijas apmaiņu starp institūcijām, tādējādi siprinot tiesiskumu, paaugstinot pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un uzlabojot tiesvedības procesus. Ar kopīgu sadarbības memorandu paredzēts veicināt tieslietu un iekšlietu informācijas sistēmu attīstību un modernizāciju, kā arī elektronizēt procesus sloga mazināšanai izmeklēšanas un iztiesāšanas stadijā. Pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes celšanas nolūkā stiprinās arī tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu profesionālās zināšanas un prasmes. Savukārt, izmantojot tieslietu sektora biznesa inteliģences rīka sniegtās iespējas attiecībā uz lielformāta datu analīzi, plānots nodrošināt tieslietu un iekšlietu informācijas sistēmu datu apmaiņu atbilstoši padotības iestāžu pieprasījumiem. Vienlaikus paredzēts attīstīt administratīvo sodu sistēmu, nosakot administratīvā soda apmēru atbilstību izdarītajam pārkāpumam un izvērtējot administratīvo sankciju apmēru. Ar vienkāršāka un vieglāk piemērojama administratīvās atbildības regulējuma palīdzību tiks nodrošināta ātrāka, efektīvāka administratīvo sodu procesa un soda neizbēgamības principa īstenošana. Cita starpā plānots noteikt vienādus un savlaicīgi koordinētus risinājumus attiecībā uz amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm...

Valsts sekretāru sanāksmē 28. martā izsludināts Tieslietu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Administratīvā pārkāpuma procesā radušos procesuālo izdevumu segšanas noteikumi", kas paredz, apmēru un kārtību, kādā administratīvā pārkāpuma procesā radušos procesuālos izdevumus sedz no valsts un pašvaldības līdzekļiem. Jaunajos noteikumos varētu būt iekļauta norma, ka procesuālos izdevumus sedz iestāde, kuras amatpersona ir pieņēmusi nolēmumu vai veikusi rīcību, kas rada procesuālos izdevumus, vai iestāde, kas administrē tiesas budžetu. Tādējādi iestāde arī darba devējam varētu atlīdzināt darbiniekam izmaksājamo darba samaksu par laiku, kurā darbinieks sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica darbu, pamatojoties uz darba devēja iesniegumu un tam pievienoto darbiniekam izmaksātās darba samaksas aprēķinu par konkrēto laikposmu. Ja darbiniekam ir vairāki darba devēji, darbiniekam izmaksāto darba samaksu par konkrēto laikposmu atlīdzinās tikai tam darba devējam, pie kura darbinieks nav veicis darbu attaisnojoša iemesla dēļ. Līdzīgi varētu tikt kompensēti ceļa izdevumi un maksa par naktsmītni, samaksas ekspertam vai tulkam un citi procesuālie izdevumi. Projekts...

Eiropas Parlamentā (EP) 26. aprīlī apstiprinātās Eiropas parlamenta un Padomes direktīva par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū (2016/0280/COD) noteikumi paredz, ka radošo profesiju pārstāvjiem un izdevējiem būs vienkāršāk vienoties ar lielajiem interneta uzņēmumiem par autortiesību atlīdzības saņemšanu. Patlaban interneta uzņēmumi nav pietiekami motivēti sniegt taisnīgu atlīdzību autortiesību turētājiem, jo tie nav atbildīgi par platformu lietotāju augšuplādēto saturu. Uzņēmumiem saturs jādzēš tikai tad, kad to pieprasa tiesību turētājs. Šī kārtība ir sarežģīta un negarantē taisnīgu atlīdzību. Padarot interneta uzņēmumus atbildīgus par saturu, uzlabosies tiesību turētāju - īpaši mūziķu, izpildītāju un tekstu autoru, ziņu izdevēju un žurnālistu - iespējas panākt sev labvēlīgākas vienošanās ar interneta platformām. Līdz ar to EP ir noslēgusies 2016. gadā aizsāktā likumdošanas procedūra. Direktīvu vēl jāapstiprina dalībvalstīm ES Padomē. Ja dalībvalstis apstiprinās Parlamenta pieņemto tekstu, direktīva stāsies spēkā pēc publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Dalībvalstīm būs divi gadi laika, lai īstenotu tās prasības. Direktīvas mērķis ir nodrošināt autortiesību noteikumu piemērošanu arī interneta...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 26. martā ierosināja lietu “Par 2018. gada 4. oktobra likuma “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam”. Apstrīdētā norma saistīta ar 2018. gada 4. oktobra likuma “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” 1. panta pirmā daļā minēto, kas paredz izteikt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 2.3daļu šādā redakcijā: “(23) Par šā panta 2.2 daļā minētajām prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kuras pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas. Kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu patērētājam nepiemēro tādiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu.” Savukārt Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants nosaka, ka “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”, bet Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot...

Eiropas Parlaments 26. martā apstiprināja jaunus noteikumus, lai nodrošinātu patērētāju tiesības neatkarīgi no tā, vai viņi pērk materiālās vai digitālās preces, veikalā vai tiešsaistē. Noteikumi pieņemti ar mērķi ieviest papildu garantijas patērētāju tiesību ievērošanai, ar iespēju saņemt kompensāciju gadījumā, ja tiek pārdota bojāta vai nekvalitatīva prece, un saskaņot dalībvalstu tiesību normas ar direktīvas uzstādījumiem, lai nodrošinātu pārdevējiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES. Digitālais saturs Jaunās tehnoloģijas, kas nemitīgi attīstās, radīja nepieciešamību izstrādāt jaunus noteikumus par digitālā satura piegādes līgumu aspektiem. Patlaban to, kā risināmas situācijas, kad iegādāta nekvalitatīva prece, atkarībā no tā, kurā ES dalībvalstī atrodaties un vai pirkums ir izdarīts tiešsaistē vai bezsaistē, nosaka atšķirīgi noteikumi. Var atšķirties arī pircēju tiesības uz preces salabošanu vai nomaiņu, kā arī tas, kādā termiņā šīs tiesības ir izmantojamas. Tāpat vairākās dalībvalstīs nav skaidri definēti noteikumi, kas reglamentē digitālā satura, piemēram lietotņu, mūzikas vai spēļu, pārdošanu. Patērētāji saskaras ar grūtībām, mēģinot skaidrot, kā jārīkojas, ja...

Senāta Administratīvo lietu departaments 19.martā negrozīja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atstājot spēkā Datu valsts inspekcijas uzlikto pienākumu pieteicējam dzēst internetā ievietotu video, kurā uzfilmēti policijas darbinieki policijas iecirknī. Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā minētos argumentus, Senāts uzskata, ka pieteicēja darbībā nav panākts taisnīgs līdzsvars starp tiesībām uz vārda brīvību un privātās dzīves neaizskaramību. Senāts norāda, ka tiesību normas paredz saskaņot divas pamattiesības – no vienas puses, privātās dzīves neaizskaramību un, no otras puses, vārda brīvību. Pieteicējs nav paskaidrojis, kāpēc uzskatīja par būtisku informēt sabiedrību par policijas darbinieku rīcību. Pieteicējs, īstenojot savas tiesības uz vārda brīvību, nav izvairījies no iejaukšanās policijas darbinieku privātajā dzīvē, jo tādu pašu mērķi varēja sasniegt anonimizējot videoierakstu tā, lai nebūtu iespējams identificēt konkrētus policijas darbiniekus. Lai radītu vai veicinātu diskusiju par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, publicēt informāciju žurnālistikas nolūkos var jebkura persona. Taču personai, kura nav uzskatāma par žurnālistu, publicējot informāciju, tieši tāpat ir jāievēro pienākums par precīzas un...