TIESĪBAS

Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) paziņojusi, ka daļa vēlētāju varētu nebūt saņēmuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sūtīto informāciju par to, kurā vēlēšanu iecirknī jābalso šā gada 25. maija Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tāpēc CVK informē par iespējām noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni, ja paziņojums nav saņemts: - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā "Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana" - zvanot CVKuzziņu tālrunim 67049999 darba dienā no plkst. 8.00 līdz 20.00. 24. un 25. maijā tālrunis strādās no plkst. 7.00 līdz 20.00. Iespēja balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir vēlēšanu dienā, 25.maijā, no pl. 7.00 līdz 20.00 iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts, vai iepriekšējās balsošanas dienās: trešdien, 22.maijā, - no plkst. 17.00 līdz 20.00, ceturtdien, 23.maijā, - no plkst. 9.00 līdz 12.00, piektdien, 24.maijā, - no plkst. 10.00 līdz 16.00. Iepriekšējā balsošana notiks vēlēšanu iecirkņos Latvijā, un iepriekšējās balsošanas dienās balsot var savā vai citā vēlēšanu iecirknī. CVK norāda, ka balsošana citā iecirknī būs iespējama, ja starp vēlētāja...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā - SIA „Latbūve projekts” (turpmāk – Sabiedrība) ir piemērota soda nauda 10 000 EUR apmērā, kā arī uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt lēmumā konstatēto negodīgo komercpraksi un aizliegta līdzīgas negodīgas komercprakses īstenošana turpmāk. Sabiedrības komercprakse tika īstenota tīmekļvietnē playshop.lv, patērētājiem piedāvājot un pārdodot dažādas preces. PTAC saņēma vairākus patērētāju iesniegumus, kuros konstatēja, ka sabiedrība vietnē ir maldinājusi patērētājus par piedāvāto preču pieejamību vai to pieejamību noteiktajā termiņā, kā arī nav piegādājusi patērētājiem pasūtītās preces apsolītajā termiņā. Vienlaikus, atbilstoši patērētāju sniegtajai informācijai, sabiedrība nav risinājusi patērētāju sūdzības, tai skaitā, neatmaksājot naudu gadījumos, kad patērētāji izbeidz līgumu tādēļ, ka vietnē pasūtītās preces nav piegādātas. Papildus minētajam patērētājiem ar sabiedrību nebija iespējams sazināties, jo sabiedrība neatbildēja uz patērētāju vēstulēm un tālruņu zvaniem. Lai izvērtētu konkrēto situāciju, PTAC centās sazināties ar sabiedrību, pieprasot paskaidrojumus, taču atbildes uz PTAC nosūtītajām vēstulēm netika sniegtas. Vienlaikus PTAC...

Saeimas deputāti 9.maijā ir konceptuāli atbalstījuši likumprojektu "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem", kas paredz, ka bērniem, kuri dzimuši pēc 2020.gada 1.janvāra, vairs netiks piešķirts nepilsoņa statuss. Iecerēts, ka turpmāk bērniem tiks piešķirta Latvijas pilsonība, ja vien bērna vecāki nebūs vienojušies par citas valsts pilsonību un bērns nebūs citas valsts pilsonis. Likumprojekta, kuru Saeimā iesniedzis Valsts prezidents, anotācijā norādīts, ka tas attieksies uz nelielu bērnu skaitu, jo atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, 2016.gadā kā nepilsoņi reģistrēti 47 bērni, 2017.gadā – 51, savukārt 2018.gadā - 33 bērni. "Valstij ir jārada apstākļi, kas nepieļauj turpmāku nepilsoņa statusa piešķiršanu, jo sākotnējais mērķis, ieviešot nepilsoņa statusu, nekad nav bijis saglabāt to pilnīgi visiem nenoteiktu laiku. Tas bija noteikts kā pagaidu statuss, lai persona ar laiku iegūtu Latvijas pilsonību vai izvēlētos citu valsti, ar kuru nostiprināt savu tiesisko saikni,” atzīmējis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. “Likumprojekta mērķis ir panākt to, ka 2019.gada 31.decembris būtu pēdējais...

Tieslietu ministrija informē, ka kopš 2018. gada 1. jūlija Latvijas zvērinātu notāru klientu portālā www.latvijasnotars.lv konsultācija pie notāra var notikt videorežīmā un notariālās darbības var veikt attālināti. Tādējādi vairs nevienam, kurš, piemēram, atrodas prombūtnē ārvalstīs, nav jāmēro ceļš uz Latviju, ja rodas nepieciešamība pēc zvērināta notāra pakalpojumiem. Izdot pilnvaru, piekrišanu, uzsākt mantojuma lietu, saņemt juridisku konsultāciju, nokārtot laulības šķiršanu, sagatavoties nekustamā īpašuma pirkšanas-pārdošanas darījumam un vēlāk arī noslēgt to, taisīt testamentu – tas viss tagad ir iespējams arī attālināti. Turklāt notariāts Latvijā ir pirmais un pašlaik arī vienīgais Baltijā un Eiropā, kas šādi pieejams cilvēkiem – tiešsaistē www.latvijasnotars.lv. Videokonsultācijas iespēja padara notārus vēl pieejamākus brīžos, kad tas nepieciešams. Īpaši aktuāli tas ir tiem aptuveni 200 000 cilvēku, kuri dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Taču arī tiem Latvijas iedzīvotājiem kuriem nav iespēju vai vēlēšanās mērot ceļu līdz notāra birojam, tā ir papildu ērtība. Ieguvēji ir arī uzņēmēji, kas turpmāk var attālināti kārtot lietas,...

Valdībā pieņemts lēmums, ka turpmāk vairs nenotiks Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdes. Jautājumus, kurus līdz šīm izskatīja MKK sēdē, pēc Ministru prezidenta atsevišķa norādījuma sagatavos Valsts kanceleja un iesniegs izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdienās vai Ministru kabineta sēdē, kas parasti plānota otrdienās. Līdz šim pirms lēmumu pieņemšanas valdība atsevišķus jautājumus izdiskutēja Ministru prezidenta vadītās MKK sēdēs, kurās ar ar balsstiesībām piedalījās visi valdības locekļi, un viņi varēja izteikties par katru jautājumu. Atšķirībā no Ministru kabineta sēdēm, lēmumu pieņemšanai MKK kvorums nebija nepieciešams. MKK izvērtēja jautājumus, kurus institūcijas nebija pilnībā saskaņojušas un par kuriem nebija panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē. Tāpat tajā apsprieda projektus, par kuriem Valsts kancelejai, noformējot tos izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, bija radušies būtiski juridiski vai redakcionāli iebildumi. Ar padomdevēja tiesībām šajās sēdēs piedalījās valsts sekretāru sanāksmes balsstiesīgie dalībnieki, citas amatpersonas, kā arī projektu izstrādātāji un citu institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tādējādi pirms lēmuma pieņemšanas varētu uzklausīt jautājumā iesaistītās...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 9. maijā ierosināja lietu “Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2018. gada 20. decembra normatīvo noteikumu Nr. 198 “Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2019. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi” 2.11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma un augstāka juridiska spēka norma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) 2018. gada 20. decembra normatīvo noteikumu Nr. 198 “Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2019. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi” 2.11. punkts noteic, ka katras kredītiestādes maksājumi FKTK darbības finansēšanai 2019. gadā ir 0.0106 procentu apmērā no kredītiestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī. Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijā reģistrētas kredītiestādes AS “PNB Banka” pieteikuma. Pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar apstrīdēto normu...

Saeima ceturtdien, 9.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas personas apliecību jeb eID karti noteica kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. Jaunā kārtība būs spēkā no 2023.gada 1.janvāra. Personas apliecība būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk tiks paredzēta kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu. Līdz šim persona kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu varēja izvēlēties eID karti vai pasi, vai arī abus dokumentus – gan eID karti, gan pasi. Saskaņā ar izmaiņām tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir eID karte un tās derīguma termiņš līdz 2023.gadam vēl nebūs beidzies, to nevajadzēs nomainīt pret jaunu. Savukārt tiem, kuriem pārejas periodā būs pienācis laiks nomainīt pasi, jaunu to izsniegs jau kopā eID karti. Personas apliecība noteikta arī kā viens no valsts garantētiem identifikācijas rīkiem, lai iedzīvotāji varētu ērti, ātri...

Vismaz daļai darba devēju varētu būt paslīdējis garām fakts, ka 1. maijā stājies spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums, kas uzņēmumiem ar vismaz 51 nodarbināto uzliek pienākumu izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, dodot iespēju darbiniekam ziņot par uzņēmumā konstatētu pārkāpumu īpašas procedūras ietvaros. Lai gan valsts pagaidām nedraud ne ar īpašām pārbaudēm, ne arī sankcijām gadījumā, ja šī likuma prasība tomēr netiks pildīta, tomēr iekšējās trauksmes sistēmas izveidē varētu būt ieinteresēti paši darba devēji, uzsver Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte. Kāda ir pašreizējā situācija Latvijā ar trauksmes celšanas sistēmu ieviešanu vidējos un lielos uzņēmumos? Apmēram cik daudz uzņēmumos šāda sistēma jau ir izveidota un sekmīgi darbojas? Iekšējā trauksmes celšanas sistēma biežāk ir izveidota starptautiskos uzņēmumos vai uzņēmumos, kas darbojas finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Protams, ir arī tādi uzņēmumi, kam šādas sistēmas izveides nepieciešamība būs pilnīgs jaunums. Kā jaunais likums mainīs dzīvi šiem uzņēmējiem? Uz kuriem uzņēmumiem šī prasība...

Ar šī gada 1. maiju stājies spēkā Trauksmes celšanas likums. Tā mērķis ir Latvijā stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības celt trauksmi publiskajā un privātajā sektorā par savā darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu. Trauksmes celšana nozīmē, ka cilvēks ziņo par tiesību un ētikas normu pārkāpumiem savā darba vietā vai iestādē,ja vien tas neskar tikai viņu personīgi, bet jau plašāku sabiedrības daļu un var kaitēt sabiedrības interesēm. Sabiedrības interesēs var celt trauksmi, piemēram, par finanšu vai mantas izšķērdēšanu, korupciju, amatpersonu bezdarbību vai nolaidību, darba drošības apdraudējumu, nodokļu krāpšanu, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu u.tml. Ikviens var celt trauksmi, izvēloties vienu no trauksmes celšanas mehānismiem: iekšējo (pats savā darba vietā par tajā novērtajiem pārkāpumiem) vēršanos kompetentajā institūcijā (iestādē, kas ir atbildīga par attiecīgā jautājuma risināšanu) ārējo (kontaktpunkts - Valsts kanceleja). Ar...

Saeima 2. maijā trešajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijass izstrādāto likumprojektu "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"", kas paredz pilnībā izslēgt mantošanu pēc tādiem privātiem testamentiem, kas neatbilst pašreiz spēkā esošā Civillikuma privāto testamentu formas prasībām un ir vieglāk viltojami. Likumprojekta mērķis ir mazināt gadījumus, kad personas ļaunprātīgi izmanto privāto testamentu regulējumu noziedzīgu nodarījumu veikšanai. Likumprojekta nepieciešamība saistāma ar konstatētiem gadījumiem, kad noziedzīgu nodarījum veikšanai personas izmanto tādus privātus testamentus, kas neatbilst Civillikuma spēkā esošās redakcijas privātu testamentu formas prasībām, bet atbilstoši likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk – Spēkā stāšanās likums) 30. pantam mantošana pēc tiem pieļaujama. Civillikuma grozījumi, kas stājās spēkā pēc 2014. gada 30. jūnija, pieļauj tikai tādu privātu testamentu taisīšanu, kas ir pilnībā testatora pašrocīgi uzrakstīti un...

Tieslietu ministrija sabiedriskai apspriešanai nodos Ministru kabineta noteikumu projektu “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, kas izstrādāts ar mērķi uzlabot kadastrālās vērtēšanas metodiku, nodrošinot kvalitatīvu, taisnīgu un atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai noteiktu kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem. Uzlabotā metodika nodrošinās objektīvu kadastrālās vērtības aprēķināšanu katram īpašumam – iedzīvotājiem ir jāsaprot sava īpašuma patiesā (reālā) vērtība un valstij jāpazinās nekustamo īpašumu kopējā ekonomiskā vērtība. Ko tas nozīmē? Taisnīga novērtēšanas sistēma, kurā tiek ņemts vērā ēkas celtniecības gads, tās tips, lietošanas veids un atrašanās vieta. Godīga pieeja daudzdzīvokļu māju apbūves zemēm, vērtēšanā izdalot standartplatību (zeme zem mājas un tai piegulošā funkcionāli nepieciešamā zeme) un pārējo platību, ko izmanto arī citu māju iedzīvotāji un kuru turpmāk vērtēs kā zaļo zonu Īpaši aktuāli tas ir piespiedu nomas gadījumos, atzīst ministrs. “Jauno uzlaboto kadastrālās vērtēšanas metodiku drīkst ieviest tikai tad, ja valdību veidojošās partijas vienojas par nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas reformu – valstij ir jābūt pieejamai objektīvai informācijai par...

Pretkrāpšanas kustība "#Atkrāpies!" ar diskusiju par krāpniecības pamanīšanu un ziņošanu atbildīgajām iestādēm aprīļa nogalē atklāja kustības trešo sezonu. Šā gada sociāli informatīvās kampaņas mērķis ir veicināt sabiedrībā izpratni par krāpšanu, ēnu ekonomiku un citām negodprātīgām darbībām. Kampaņas laikā tiks akcentēta nepieciešamība ziņot atbildīgajām iestādēm par gadījumiem, kad ir konstatēta negodprātīga rīcība. “Esam gandarīti, ka kustība līdz šim spējusi uzrunāt jau vairāk nekā 70 dažādu jomu sadarbības partnerus gan valsts pārvaldē, gan privātajā un nevalstiskajā sektorā, kā arī daļu sabiedrības. Tomēr esam pārliecināti, ka darbs jāturpina! Šogad kampaņas vizuālās identitātes vēstneši ir Latvijas nacionālie simboli – Lāčplēsis, Tālavas taurētājs un Tautumeita, kas aicina būt vērīgiem, drosmīgiem un neklusēt par piedzīvoto vai ievēroto krāpniecību,” informē Finanšu ministrijas Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) vadītāja Nata Lasmane. Atklāšanas pasākumā kustība #Atkrāpies! iepazīstināja arī ar jaunākā pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma rezultātiem. Tie apliecina nepieciešamību informēt un iedrošināt Latvijas iedzīvotājus ziņot par negodprātībām, lai kopīgiem spēkiem tās...

Valsts sekretāru sanāksmē 25. aprīlī starpministriju saskaņošanai izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Publiska dokumenta legalizācijas noteikumi”, jo grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā paredz, ka 2019. gada 1. jūlijā mainās publisku dokumentu īstuma apliecināšanas kārtība. To paredz 2018.gada 1. novembra grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā. Jaunie noteikumi attieksies uz Latvijas un ārvalstu fiziskām un juridiskām personām, kuras plāno Latvijā izsniegtus dokumentus izmantot ārvalstīs, kuras nav apostille konvencijas dalībvalstis, un ārvalstu, kuras nav apostille konvencijas dalībvalstis, izsniegtos dokumentus izmantot Latvijā. No 2019. gada 1. jūlija Latvijā izsniegtu publisku dokumentu, kas paredzēts izmantošanai ārvalstī, kura ir 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijas par ārvalstu publisku dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu dalībvalsts (turpmāk – apostille konvencija) īstumu apliecinās zvērināti notāri. Savukārt DLL 4. panta otrā daļa nosaka, ka ārvalstī, kura nav apostille konvencijas dalībvalsts, izsniegtu publisku dokumentu, ko paredzēts izmantot Latvijā, un Latvijā izsniegtu publisku dokumentu, ko paredzēts izmantot ārvalstī, kura nav apostille konvencijas dalībvalsts, legalizēs (turpmāk – veiks...

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas tostarp paredz, ka autovadītājiem vairs nebūs obligāti jāvadā līdzi transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība un vadītāja apliecība. Tomēr, ja autovadītājs šos abus dokumentus nolems atstāt mājās, būs jāņem vērā svarīgs nosacījums – brauciena laikā būs jābūt līdzi kādam personu apliecinošam dokumentam. Šīs izmaiņas faktiski atrisina jautājumu par reģistrācijas apliecības izmēru, kas neapmierināja daļu autovadītāju. Autovadītājiem jāņem vērā, ka šis jauninājums darbosies attiecībā uz tiem, kam ir Latvijā izsniegta vadītāja apliecība un Latvijā reģistrēts transportlīdzeklis. Vadot transportlīdzekli ārzemēs, reģistrācijas un vadītāja apliecība būs jāņem līdzi tāpat kā līdz šim. Saeimas apstiprinātās izmaiņas pozitīvi ietekmēs arī mopēdu un motociklu vadītājus, kas turpmāk drīkstēs pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu. Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, līdz 31. jūlijam būs jāveic grozījumi arī Ceļu satiksmes noteikumos. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā iekļautas arī izmaiņas tehniskās apskates periodiskumā transportlīdzekļiem, kas veic pasažieru komercpārvadājumus. Turpmāk...

Senāta Administratīvo lietu departaments 2019. gada 22. martā izskatīja lietu (Nr. A420352216, SKA-232/2019), kas ierosināta, pamatojoties uz biedrības „”pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts valodas centram izsniegt informāciju, sakarā ar biedrības „” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2017.gada 21.aprīļa spriedumu. Lietas apstākļi Kāda privātpersona (turpmāk arī – iesnieguma iesniedzējs) vērsās Valsts valodas centrā ar iesniegumu, norādot, ka pieteicējas – biedrības „” – valdes priekšsēdētājs nezina un nelieto valsts valodu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā normatīvajos aktos noteiktajā apjomā. Izvērtējot minēto informāciju, Valsts valodas centrs uzsāka administratīvā pārkāpuma lietvedību pārbaudes veikšanai. Pieteicēja vērsās Valsts valodas centrā ar lūgumu izsniegt iesnieguma kopiju, kurā paustā informācija bija par pamatu minētās administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanai. Valsts valodas centrs noraidīja pieteicējas lūgumu. Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicēja vērsās tiesā ar prasījumu par pienākuma uzlikšanu Valsts valodas centram izsniegt prasīto informāciju. Administratīvā rajona tiesa ar 2017.gada 21. aprīļa spriedumu pieteikumu noraidīja.Savukārt pieteicēja par minēto Administratīvās...