TIESĪBAS

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 21.septembrī , pasludinot notiesājošu spriedumu, tika pabeigta iztiesāšana krimināllietā, kurā divu uzņēmumu amatpersonas tika apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā - par izvairīšanos no PVN nomaksas, bet trīs personas tika apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā - par izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu. Saskaņā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurores celto apsūdzību, viena uzņēmuma izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā valsts budžetam tika nodarīts mantisks kaitējums 337 731, 17 EUR apmērā, savukārt otra uzņēmuma izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā - mantisks kaitējums 521 510, 31 EUR apmērā. Pirmās instances tiesa apsūdzētās personas atzina par vainīgām izvirzītajās apsūdzībās un noteica brīvības atņemšanas sodus no 2 gadiem 7 mēnešiem līdz 1 gadam 8 mēnešiem, visas piecas personas apcietinot tiesas zālē. Ņemot vērā apsūdzēto sistemātiskās noziedzīgās darbības personīgā labuma gūšanai, kas raksturojas kā tendence izdarīt noziedzīgus...

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes publiski paustajiem apgalvojumiem, ka tiesu spriedumi un sodu politika neveicina finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe aicina analizēt tiesas spriedumu motīvus. Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs uzsver: ja izmeklētāju vai viņa priekšnieku neapmierina tiesas spriedums, viņam jāpārliecina prokuroru par protesta iesniegšanu vai par vienošanās ar apsūdzēto neslēgšanu konkrētajā lietā, nevis pasīvi jāvēro un pēc tam jāpauž publiski paziņojumi. Dzalbe norāda, ka finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas problēma meklējama ne tikai sodu politikā, bet arī pirmstiesas procesa un iztiesāšanas ilgumā un izmeklēšanas kvalitātē. No noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīža līdz stājas spēkā tiesas spriedums, paiet 6-10, pat 12 gadi, un tiesām atbilstoši likumam jāsamazina piespriežamie sodi vai pat jāatbrīvo no kriminālatbildības un soda, jo nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos. Tādā veidā tiek novērstas sūdzības pret valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Dzalbe atgādina,...

Saeimas deputāti 20.septembrī 2.lasījumā balsos par likumprojektu “Trauksmes celšanas likums” otrajā lasījumā. Likumprojekts paredz atbalstīt un no iespējamām negatīvām sekām aizsargāt trauksmes cēlējus jeb sabiedrības pārstāvjus, kuri brīdina par situācijām, kas apdraud sabiedrības veselības, drošības, tautsaimniecības vai Trauksmes celšanas likums, ja tas tiks pieņemts 2. un 3. lasījumā, trauksmes cēlējiem sniegs divu veidu aizsardzības garantijas. Pirmkārt, tiks aizsargāta trauksmes cēlēja anonimitāte. Otrkārt, trauksmes cēlējs tiks aizsargāts nelabvēlīgu seku gadījumā. “Man būtu palīdzējis aizliegums pret mani tālāk ierosināt disciplinārlietas, meklēt, rakt, pielietot attiecībā uz mani principu "ir cilvēks, atradīsim pantu",” saka Iveta Ozoliņa, bijusī Valsts asinsdonoru centra direktore, kura cēla trauksmi par risku inficēties ar C hepatītu no donoru asinīm, un tika atbrīvota no amata. Trauksmes celšanas likums paredz aizsargāt trauksmes cēlēju pret nelabvēlīgām sekām, kas radušās trauksmes celšanas dēļ. Nelabvēlīgas sekas var būt, piemēram, atlaišana no darba. Likumprojekts paredz, ka tas būs darba devēja pienākums pierādīt, ka atlaišana nav notikusi tādēļ, ka...

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē 18.septembrī diskutēja par advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanu. Deputāti rosināja atbildīgās institūcijas turpināt darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes. Tieslietu ministrijas pārstāvji atzīmēja, ka patlaban Advokatūras likumā advokātu biroju tiesiskais statuss regulēts vispārīgi. Pastāv atšķirīgas likuma interpretācijas, radot neskaidrības par nodokļu administrēšanu. Piemēram, advokātu biroju reģistrēšanu PVN maksātāju reģistrā, kā arī par darba tiesiskajām attiecībām. Tieslietu ministrijas pārstāvji norāda, ka likumprojektā jāparedz – advokātu birojs ir civiltiesiska sabiedrība, kas izveidota uz sabiedrības līguma pamata. Darba grupas ierosinājums ir nostiprināt divas advokātu biroju darbības formas atbilstoši jau pastāvošajai praksei. Proti, plānots, ka advokātu biroju reģistrēs kā tiesību subjektu, ja advokāti apvienojas kopējai sadarbībai vienīgi juridiskās palīdzības sniegšanai, bet juridisko palīdzību katrs advokāts sniedz individuāli. Savukārt biroju reģistrēs kā privāto tiesību juridisku personu, ja advokāti apvienojas, lai sadarbotos juridiskās palīdzības sniegšanā, tajā skaitā uzņemoties kopīgu atbildību par sniegto juridisko palīdzību un visu izdevumu segšanu. Plānots,...

Saeima 6. septembrī galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas ierosinātos grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas paredz iespēju turpmāk valsts nodrošināto juridisko palīdzību saņemt arī Satversmes tiesas procesā, kā arī ieviest daļēji valsts nodrošinātu juridisko palīdzību noteikta veida civillietās. Valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā varēs lūgt persona, kas Satversmes tiesā iesniegusi konstitucionālo sūdzību, bet tiesa, sakarā ar nepilnīgu tās pamatojumu vai pamatojuma trūkumu, lietu atteikusies ierosināt. Minētā modeļa pamatā ir ideja nodrošināt valsts garantētu juridisko palīdzību gadījumos, kad tā ir nepieciešama pēc būtības un ir pirmšķietami novērtēta lietas tālākā perspektīva. Iesniegums par juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā būs jāiesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms termiņa beigām, kas noteikts konstitucionālās sūdzības iesniegšanai. Satversmes tiesas procesā valsts nodrošinās juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošanu, kā arī juridiskās palīdzības sniegšanu tiesas sēdē. Papildus likumprojekts paredz iespēju saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību arī personām, kas nav atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām,...

Stingrāk uzraudzīs Latvijas valsts karoga izgatavošanu un izplatīšanu tirdzniecībai - to paredz grozījumi Latvijas valsts karoga likumā, kurus 6.septembrī galīgajā lasījumā atbalstīja Saeima. Tāpat grozījumi paredz, ka pie atbildības būs saucamas personas, ja tās zaimos vai izrādīs klaju necieņu pret dekoratīvos nolūkos lietotu Latvijas valsts karogu vai tikai karoga attēlu. Likumā jau līdz šim ir bijusi noteikta atbildība par Latvijas valsts karoga zaimošanu vai klajas necieņas izrādīšanu pret to, nu to papildinās arī normas, kas attiecas uz dekoratīvajiem karogiem, kādi, piemēram, var būt arī suvenīru karogi u.tml., kā arī karoga attēliem. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, arvien biežāk pilsētvidē, svētku noformējumos, dažādos valstiskas nozīmes pasākumos redzami un tirdzniecības vietās nopērkami Latvijas valsts karogi krāsā, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Līdz šim kā vienīgais tehniskais parametrs Ministru kabineta noteikumos bija noteikts karoga krāsas tonis, un tas ir nepietiekams nosacījums, lai nodrošinātu korektu Latvijas valsts karogu izgatavošanu un izplatīšanu. Ir nepieciešams definēt konkrētas prasības...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, par kuras pārkāpumiem SIA "Weekendbox" (turpmāk - sabiedrība) ir piemērota soda nauda 5000,00 EUR apmērā, kā arī uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt lēmumā konstatēto negodīgu komercpraksi un aizliegta līdzīgas negodīgas komercprakses īstenošana turpmāk. Sabiedrība tās interneta tīmekļvietnē www.weekendbox.lv patērētājiem piedāvāja dāvanu kartes dažādiem pakalpojumiem, kuras patērētājiem nebija iespējams izmantot (apmainīt pret dāvanu kartēs norādītajiem pakalpojumiem). Sabiedrības komercprakse tika īstenota tīmekļvietnē http://www.weekendbox.lv (turpmāk - vietne), patērētājiem piedāvājot un pārdodot dāvanu kartes, kas paredzētas dažādu pakalpojumu izmantošanai. PTAC saņēma vairākus patērētāju iesniegumus, kuros konstatēja, ka sabiedrības pārdotās dāvanu kartes nav iespējams izmantot atbilstoši to iegādes mērķim, jo dāvanu kartēs norādītie pakalpojuma sniedzēji tās atteicās pieņemt, pamatojot atteikumu ar to, ka sabiedrība nav izpildījusi uzņemtās saistības, proti, par attiecīgajiem pakalpojumiem nav norēķinājusies ar pakalpojumu sniedzējiem. Vienlaikus atbilstoši patērētāju sniegtajai informācijai sabiedrība nav risinājusi patērētāju sūdzības, tai skaitā, neatmaksājot naudu par dāvanu...

Saeima 6.septembrī sanāk uz pirmo sēdi šī gada rudens sesijā, un tajā plānots izskatīt 51 darba kārtībā iekļautu jautājumu. Galīgajā lasījumā plānots skatīt grozījumus Latvijas valsts karoga likumā. Tie paredz noteikt atbildību arī par dekoratīvos nolūkos lietota valsts karoga vai karoga attēla zaimošanu, kā arī stingrāk uzraudzīt karoga izgatavošanu un izplatīšanu tirdzniecībai. Tāpat galīgajā lasījumā deputāti lems par grozījumiem divos likumos, lai tiesnesi disciplinārlietas ietvaros, ja radušās šaubas par viņa profesionalitāti, varētu nosūtīt uz ārpuskārtas novērtēšanu. Vēl trešajā lasījumā Saeima lems par grozījumiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas paredz iespēju šo palīdzību saņemt arī personām, kuru ienākumi nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, un personām Satversmes tiesas procesā. Trešajā lasījumā plānots skatīt arī likuma grozījumus, lai varētu palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem un pagarināt kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas termiņu. Otrajā lasījumā Saeima skatīs grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz aizliegumu veikt, organizēt un piedalīties militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācībās, ja...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 5.septembrī trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz efektivizēt naudas sodu iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem, kuri pārkāpuši ceļu satiksmes vai autopārvadājumu jomas noteikumus. “Ar plānotajām izmaiņām likumā paredzēts nodrošināt, ka ārvalstu pārvadātājam piemērotie naudas sodi valsts budžetā tiek samaksāti savlaicīgi un pilnā apmērā. Tāpat ārvalstu un nacionālajiem pārvadātājiem tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, uzliekot pienākumu novērst pārkāpumus neatkarīgi no pārkāpēja valstiskās piederības,” norādīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Likumprojekts paredz, ka lēmums par naudas soda uzlikšanu pieņemams pārkāpuma konstatēšanas vietā bez ārvalstu pārvadātāja klātbūtnes. Par pieņemto lēmumu paziņos, nosūtot protokolu-lēmumu ar elektroniskā pasta starpniecību, kā arī pārkāpuma konstatēšanas vietā informēs transportlīdzekļa vadītāju. Plānotie grozījumi paredz, ka lēmums stāsies spēkā paziņošanas brīdī, piemērotie sodi būs jāsamaksā nekavējoties un lēmumu būs iespējams pārsūdzēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā un kārtībā. Savukārt, lai novērstu pašu pārkāpumu, kontroles institūcija transportlīdzeklim varēs piemērot atbilstošu nodrošinājuma...

Valdības sēdē 4. septembrī izskatīts noteikumu projekts "Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu formas tērpiem, dienesta pakāpju atšķirības zīmēm un žetoniem" , kas paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienību un VID Muitas pārvaldes ierēdņiem vienotas formas tērpu sastāvdaļas, to aprakstus, ierēdņu dienesta pakāpēm atbilstošas atšķirības zīmes un žetonus. Noteikumu projekts paredz trīs gadu pārejas periodu jauno formas tērpu ieviešanai. Kā zināms, ar 2018.gada 1.janvāri finanšu policija un muitas policija ir apvienota vienā izmeklēšanas iestādē – Nodokļu un muitas policijā un izveidota VID Iekšējās drošības pārvalde. Noteikumu projektā iekļauti minēto iestāžu ierēdņu ikdienas un parādes formas tērpu, darba un speciālo apģērbu, apavu un aksesuāri apraksti, kas izstrādāti atbilstoši SIA "VIK" iesniegtajai tehniskajai specifikācijai un aprakstiem, kā arī iesniegtiem attēliem. Ņemot vērā, ka muitas iestādes, Nodokļu un muitas policija un VID Iekšējās drošības pārvalde ir VID struktūrvienības, tad noteikumu projekts paredz vienotas formas tērpu sastāvdaļas un to aprakstu, un ierēdņu dienesta pakāpēm atbilstošu zīmju...

Ministru kabineta sēdē 4.septembrī tika apstiprināts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādātais noteikumu projekts "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikums". KNAB izstrādāja jaunu nolikumu, lai efektīvāk nodrošinātu izmeklēšanas un operatīvās darbības kapacitātes paaugstināšanu, KNAB reputācijas atjaunošanu, kā arī KNAB kā centrālās pretkorupcijas iestādes straujāku attīstību. Pamatojoties uz nolikums tiks izveidota konceptuāli jauna iestādes iekšējā struktūra. Reorganizācijas mērķis ir izveidot tādu KNAB iekšējo struktūru, kas primāri vērsta uz noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu, tai pat laikā īstenojot arī plānotus pretkorupcijas pasākumus. Nolikums paredz, ka arī turpmāk KNAB priekšniekam būs divi vietnieki, bet ar skaidri iezīmētu nošķīrumu starp biroja priekšniekam un priekšnieka vietniekiem pakļautajām kompetenču jomām un atbildības sadalījumu: vietnieks izmeklēšanas darbību jautājumos un vietnieks operatīvo darbību jautājumos. KNAB ir tiesībsargājošā iestāde un KNAB priekšnieks ir primāri atbildīgs par veicamo operatīvo un izmeklēšanas darbību pieļaujamību un tiesiskumu. Jaunais nolikums precizē KNAB priekšnieka pienākumus un tiesības operatīvo darbību un...

Latvijas Pilsoniskās alianse ziņo, ka Finanšu ministrija uzaicināja uz tikšanos alianses direktori Kristīni Zonbergu, biedrības Ascendum valdes priekšsēdētāju un nevalstisko organizāciju (NVO), Ministru Kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes vadītāja vietnieci Zaigu Pūci un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Aldoni Vrubļevski, lai pārrunātu likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” iespējamo turpmāko virzību. Tikšanās iemesls ir nevalstiskā sektora satraukums, ka grozījumi nav tikuši plaši izdiskutēti ar sektora pārstāvjiem. Finanšu ministrijas piedāvājums ir virzīt likumprojektu tālāk apstiprināšanai valdībā un Saeimā, iekļaujot tikai tās likuma normas, par kurām panākta vienošanās – tās ir likuma normas, kas pamatā mazina birokrātiju Valsts ieņēmumu dienestā un viena likuma norma, kas būtu svarīgs nevalstiskajam sektoram, kas ir turpmāk iespēja ziedot arī pakalpojumus. Tai pat laikā nav panākta vienošanās par sektoram svarīgiem konceptuāliem jautājumiem, kā piemēram, vai sabiedriskā labuma organizācijas var būt profesionālas, cik lielā apmērā var veikt saimniecisko darbību. Šādas likuma normas Finanšu ministrija piedāvā šobrīd neiekļaut likumprojektā un turpināt diskusijas...

Ministru kabineta sēdē 28. augustā tika izskatīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" koncepcijas projektu", kas paredz pasākumus noziedzības mazināšanā un noziegumu izmeklēšanas uzlabošanā, koncentrējoties uz ekonomisko noziegumu apkarošanu un bērniem piemērotas tieslietu sistēmas stiprināšanu. Ekonomiskie noziegumi ir kļuvuši par nozīmīgu problēmu, tādējādi programmas ietvaros tiks stiprināta tiesībsargājošo iestāžu sadarbība ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā, izveidojot vienotu IT sistēmu, apmācot darbiniekus, izveidojot tiešsaites ziņošanas sūdzību platformu korupcijas novēršanas jomā un uzlabojot infrastruktūru. Pašlaik Valsts policija (VP) ir uzsākusi informācijas apmaiņas tiešsaistes platformas "Nacionālais kriminālizmeklēšanas modelis” (turpmāk tekstā – NKIM) izveidi, izmantojot finansējumu, kas pieejams no Iekšējās drošības fonda 2014.-2020. gadam. VP NKIM nodrošinās informācijas apmaiņu reālā laikā, galvenokārt starp iekšlietu nozares iestādēm. Programmas mērķis ir izveidot arī NKIM Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tas vēlāk tiks sasaistīts ar VP NKIM, tādējādi, dodot iespēju efektīvāk un kvalitatīvāk identificēt indivīdu...

Tiesībsargs uzskata, ka ienākums, kas gūts, atsavinot nekustamo īpašumu Maksātnespējas likumā noteiktās bankrota procedūras ietvaros, ir atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Maksātnespējas procesa būtība un mērķis no taisnīguma viedokļa prasa, ka bankrota procedūras ietvaros gūtais ienākums būtu atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksas līdzīgi kā tas ir saistību dzēšanas procedūras ietvaros. Tam ir racionāls pamatojums – uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visā maksātnespējas procesā atgūt naudas līdzekļus, lai dzēstu parādsaistības, un īstenotu maksātnespējas procesa mērķi – atbrīvotu parādnieku no saistībām un maksimāli apmierinātu kreditoru intereses. Pašreiz cilvēkam, pārdodot nekustamo īpašumu bankrota procedūras ietvaros, pašam jānorēķinās ar valsti, lai gan naudas līdzekļi cilvēkam nav pieejami. Tādējādi var rasties situācija, ka cilvēks atkal ir bankrota priekšā, jo nevar nokārtot kārtējos iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus. Šobrīd Finanšu ministrija piedāvā piemērot alternatīvo IIN modeli 3% apmērā nevis no kapitāla pieauguma, bet visa ienākuma, kas gūts, atsavinot nekustamo īpašumu bankrota procedūras ietvaros, un uzlikt to samaksāt maksātnespējas administratoram....

Tieslietu padome ekspertu komisijas ziņojumu par laikā no 2008.gada līdz 2014.gadam notikušo maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu tiesvedību izvērtējumu nosūtīs Ģenerālprokuratūras izvērtējumam, īpaši norādot lietas, kurās eksperti identificējuši iespējamu prettiesisku tiesas nolēmumu pieņemšanu. Tāpat ziņojums turpmākai rīcībai tiks nosūtīts Tiesnešu kvalifikācijas komisijai un citām tiesnešu pašpārvaldes institūcijām, kā arī tiesu priekšsēdētājiem. Tieslietu padome nolēma ziņojumu arī darīt pieejamu sabiedrībai. Tāpat tiks publiskota Tiesu administrācijas sagatavotā informācija par lietu sadales kārtību tiesās laikā no 2008.gada līdz 2014.gadam. Tieslietu padome atzina arī par nepieciešamu veikt tiesnešu mācību programmu auditu, lai pilnveidotu tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanu. Tieslietu padome aicina Tiesu administrāciju būtiski uzlabot Tiesu informatīvās sistēmas funkcionalitāti, gan pilnveidojot lietu sadales moduli, gan tiesu prakses pārskatāmību. Lai efektivizētu maksātnespējas procesu normatīvās bāzes pilnveidošanu, Tieslietu padome uzskata par nepieciešamu aktivizēt dialogu ar likumdevēju, tādēļ pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas aicinās uz tikšanos Juridisko komisiju. Tieslietu padome 5. februāra lēmumā aicināja Augstāko tiesu, piesaistot tieslietu jomas ekspertus, apkopot un...