TIESĪBAS

Saeima 25.aprīlī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz Ministru kabinetam deleģēt tiesības noteikt profesiju un profesionālo nozaru atzīmējamās dienas un kārtību, kādā šīs dienas ir nosakāmas. Tāpat plānots noteikt jaunu atzīmējamo dienu – Valsts valodas dienu. Iecerēts, ka Ministru kabinets izstrādās noteikumus par profesiju un profesionālo nozaru atzīmējamām dienām, kā arī kārtību, kādā šīs dienas ir nosakāmas. Ņemot vērā, ka profesiju un profesionālo nozaru pārstāvju loks ir plašs, nepieciešams izstrādāt konkrētus kritērijus atzīmējamo dienu noteikšanai. Tāpat norādīts, ka attiecīgo nozaru ministrijas varēs izteikt priekšlikumus Ministru kabineta noteikumu papildināšanai ar to pārraudzībā esošo nozaru profesiju atzīmējamajām dienām, pēc iespējas saskaņojot tās ar starptautiski atzīmējamām profesiju un profesionālo nozaru dienām. Ņemot vērā, ka vairākas profesiju un profesionālo nozaru atzīmējamās dienas, piemēram, skolotāju, policijas darbinieku, robežsargu, medicīnas darbinieku diena, jau ir iekļautas likumā, tās iecerēts pārcelt uz jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem. Tāpat likumu iecerēts papildināt ar jaunu atzīmējamo...

Senāta Civillietu departaments 16.aprīlī, paplašinātā tiesas sastāvā izskatot prasītājas AS „BTA Baltic Insurance Company” kasācijas sūdzību, atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība pret apdrošināšanas akciju sabiedrību „Baltijas Apdrošināšanas Nams” par zaudējumu atlīdzības piedziņu par izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pusēm lietā ir strīds par to, vai notikušais negadījums, kad autotransporta līdzekļu stāvvietā piebraukušā un apstādinātā transportlīdzekļa pasažierim atverot automašīnas durvis, tika bojāts blakus stāvošais transportlīdzeklis, ir kvalificējams kā apdrošināšanas gadījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma izpratnē. Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumu, spriedumā atzīst, ka jēdziens „apdrošināšanas gadījums” minētā likuma 1.panta 2.punkta izpratnē aptver kaitējuma nodarīšanu ar jebkādu transportlīdzekļa izmantošanu, kas atbilst šī transportlīdzekļa parastajai funkcijai, neatkarīgi no tā, vai viens vai abi transportlīdzekļi atradās kustībā un vai automašīnas durvis, iekāpjot tajā vai izkāpjot no tās, atvēris vadītājs vai pasažieris. EST, atbildot uz Senāta uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, 2018.gada 15.novembra spriedumā...

Satversmes tiesa 2019. gada 18. aprīlī ir pieņēmusi lēmumu lietā Nr. 2018-13-03 “Par Ministru kabineta 1998. gada 21. aprīļa noteikumu Nr. 139 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 205‑97 “Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas”” 4. un 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 90. pantam”. Apstrīdētās normas Ministru kabineta 1998. gada 21. aprīļa noteikumu Nr. 139 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 205‑97 “Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas””1 (turpmāk – Noteikumi Nr. 139) 4. punkts: “Līdz Latvijas būvnormatīva LBN 004 “Slodzes un iedarbības. Projektēšanas pamatprincipi” apstiprināšanai slodžu un iedarbību lielumi, drošuma un slodžu kombināciju koeficienti jāpieņem atbilstoši SNiP 2.01.07-85 prasībām.” Noteikumu Nr. 139 5. punkts: “Līdz Latvijas būvnormatīva LBN 204 “Tērauda konstrukciju projektēšanas normas” apstiprināšanai metāla ieliekamo detaļu aprēķini jāveic saskaņā ar SNiP II 23-81* “Tērauda konstrukcijas. Projektēšanas normas”.” Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 90. pants: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” Lietas fakti Lieta ierosināta...

Rīgas šķīrējtiesa, atzīmējot Latvijas šķīrējtiesvedības 20. gadadienu, organizē speciālus pasākumus uzņēmējiem. 1999. gada ar pavasarī sākās jauna ēra Latvijas biznesā, jo valsts piešķīra iespēju uzņēmējiem pašiem lemt, kur tiks izskatīts viņu strīds ar partneri. Šo nozīmīgo datumu, arī savas jubilejas ietvaros, uzņēmās atzīmēt Rīgas šķīrējtiesa (RŠT) kā viena no vecākajām un lielākajām šķīrējtiesām Latvijā. Aprīlis tiek pasludināts par svētku pasākumu mēnesi - atvērtās durvis, speciāli bezmaksas semināri, regulāri tematiski raksti un daudz kas cits. Arī Rīgas šķīrējtiesas dzimšanas/reģistrēšanas diena ir 1.aprīlis. Savas darbības laikā tā ir sakrājusi daudz vērtīgu zināšanu, lai ar tām dalītos, tāpēc aktīvi un regulāri darbojas uzņēmēju izglītošanā. Visu aprīli uzņēmēji un jebkuri interesenti (iepriekš nosūtīt pieteikumu uz [email protected]) varēs atnākt uz Rīgas šķīrējtiesas t.s. atvērto durvju dienām. Apmeklētāji varēs iepazīties ar šķīrējtiesvedību, ar RŠT darbiniekiem un viņu darbu, kā arī saņemt izsmeļošu informāciju, lai pašiem lemtu, vai ir jēga risināt biznesa problēmas ar šķīrējtiesas palīdzību. 30. aprīlī plkst.:...

Pirmdien, 15.aprīlī, Augstākajā tiesā notika Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas iniciēta diskusija par nenomaksāto nodokļu piedziņas procesuālajiem risinājumiem un praksē apzinātajām problēmām. Nenomaksāto nodokļu piedziņa parasti notiek administratīvā procesa kārtībā, tomēr jautājums var tikt risināts arī kriminālprocesa un civilprocesa kārtībā. Pētot tiesu praksi un analizējot normatīvo regulējumu, Augstākā tiesa apzinājusi vairākas problēmas, tādēļ pārrunāti iespējamie risinājumi valstij nodarītā kaitējuma nenomaksāto nodokļu veidā efektīvākai atgūšanai. Kā iespējamās problēmas norādītas noziedzīgo nodarījumu atklāšana un izmeklēšana, kad vairs nav iespējams ievērot nodokļu administrēšanā noteiktos termiņus, un attiecīgu kaitējuma kompensāciju pieteikšanas un izlemšanas jautājumi tiesās. Problēmas radušās, gan mainoties normatīvajam regulējumam kriminālprocesā, gan, iespējams, tiesu praksei. Lai pārrunātu aktualizētos jautājumus, Augstākā tiesa aicinās uz diskusiju ģenerālprokuroru un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori.

Saeimas kanceleja informē, ka 13. Saeima šī gada ziemas sesijā galīgajā lasījumā pieņēmusi 65 likumus - 10 jaunus un grozījumus 55 likumos. Šajā laikā deputāti sanāca uz 14 kārtējām un trīs ārkārtas sēdēm. Ziemas sesijā izskatīšanai komisijās nodevusi 91 likumprojektu, no kuriem 67 iesniedzis Ministru kabinets, 10 – deputāti, 13 - Saeimas komisijas, bet vienu likumprojektu iesniedzis Valsts prezidents. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem – skatot tos otrajā un trešajā lasījumā –, Saeimā kopumā vērtēti 1185 priekšlikumi. Saeima šī gada ziemas sesiju slēdz 15.aprīlī un 2019.gada pavasara sesiju sāks 23.aprīlī. Kārtējo sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var sasaukt Saeimas ārkārtas sesijas.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 3.aprīlī nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā apsūdzībā par nelegālu datorprogrammu izmantošanu. Senāts konstatēja Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmajā daļā paredzēto pamatu atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 20.jūnija spriedums, ar kuru apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 148.panta 3.daļas. Senāts lietu izskatīja sakarā ar Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurores iesniegto kasācijas protestu. (Lieta SKK-32/2019; 11816015611). Senāts lēmumā norāda, ka prokurore kasācijas protestā nav norādījusi uz apelācijas instances tiesas pieļauto Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, kā arī nav sniegusi kasācijas protestā izteikto prasību pamatojumu par apsūdzētajam celtās apsūdzības atbilstību Krimināllikuma 23.pantā norādītajām atsevišķa (vienota) noziedzīga nodarījuma pazīmēm un nav motivējusi, kādēļ konkrētajā gadījumā konstatējams zaudējums lielā apmērā. Iepriekš tiesa bija norādījusi, ka jāizvērtē kā tieši izpaudies noziedzīgā nodarījuma, kas ir ar materiālu sastāvu, būtisks kaitējums katrai no apsūdzībā norādītajai datorprogrammu tiesību īpašniecei, tas...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 10. aprīlī prezentēja iespējamo vietējo pašvaldību reformas plānu, kurš nu nodots iedzīvotāju vērtējumam. Ministrs Juris Pūce iepazīstināja pašvaldību pārstāvjus, ministrijas sociālos partnerus un žurnālistus ar izstrādātajiem pašvaldību izveides kritērijiem un uz to pamata tapušo administratīvi teritoriālā iedalījuma karti. Ar prezentācijām uzstājās arī ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, Latvijas Mobilā Telefona (LMT) prezidents prof. Juris Binde un Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns prof. un pētnieks Gundars Bērziņš. Ministrs atgādināja, ka Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”, proti, turpināt 1998. gadā iesākto administratīvi teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Piedāvātās administratīvi teritoriālās reformas kopsavilkums un secinājumi: 1) Teritoriālai reformai 1998. gadā uzstādītie mērķi – izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās...

Šogad veikti jau vairāki grozījumi publisko iepirkumu normatīvajā regulējumā. Saeima 14. februārī pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 13. martā. Savukārt 21. februārī pieņemti grozījumi visos publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos – Publisko iepirkumu likumā (PIL), Publiskās un privātās partnerības likumā (PPPL), Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (ADJIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (SPSIL). Šie grozījumi stāsies spēkā 18. aprīlī, žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI aprīļa numurā informē Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore Evija Mugina. Visos publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos ir veikti grozījumi saistībā ar elektronisko rēķinu ieviešanu, lai nacionālajā tiesību sistēmā transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās prasības. Grozījumos paredzēts, ka piegādātajam ir brīva izvēle izvēlēties rēķina iesniegšanas veidu, papīra formā vai elektronisko rēķinu, savukārt pasūtītājam ir pienākums pieņemt piegādātāja izrakstītos rēķinus neatkarīgi no tā, vai tas iesniedzis rēķinu papīra formā vai elektroniskā...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 20.martā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Nr.L77 ir publicēta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/444 (2019. gada 19. marts), ar ko, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447 attiecībā uz galvinieka saistību veidlapām un aviopārvadājumu izmaksu iekļaušanu muitas vērtībā. Ar minēto regulu tiek grozīti atsevišķi Īstenošanas regulas 2015/2447 pielikumi saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, ņemot vērā dažādus iespējamos izstāšanās scenārijus. Savukārt 2019.gada 25.martā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Nr.L83 ir publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/474 (2019.gada 19.marts), ar kuru groza Regulu (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu. Ar minēto regulu tiek grozīts Savienības Muitas kodekss, veicot “tehniska” rakstura labojumus, t.sk. izmaiņas Savienības muitas teritorijā saistībā ar Itālijas Republikas teritoriju.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atgādina, ka vēlētājiem, kuri Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās 25. maijā vēlas balsot kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem, balsošanai attiecīgajā iecirknī jāreģistrējas iepriekš - līdz 7. maijam, lūdzot sevi iekļaut izvēlētā iecirkņa vēlētāju sarakstā. Reģistrēties balsošanai iespējams, iesniedzot pieteikumu jebkurā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā vai dzīvesvietas deklarēšanas iestādē Latvijā, un drīzumā - arī tiešsaistē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā “Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana un maiņa”. Tāpat vēlētājiem, kas dzīvo ārvalstīs, bet vēlēšanu laikā būs Latvijā, līdz 7. maijam ir iespēja mainīt iecirkni uz jebkuru citu iecirkni Latvijā. Otra iespēja, kā vēlētāji ārvalstīs var piedalīties EP vēlēšanās, ir reģistrēties pasta balsošanai. Pasta balsošanai iespējams pieteikties līdz 13. aprīlim 44 Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, kur izveidoti vēlēšanu iecirkņi, vai līdz 25. aprīlim – vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu Rīgā. Pieteikumu var nosūtīt pa pastu vai iesniegt personīgi. Elektroniski parakstītu pieteikumu var nosūtīt arī e-pastā. Tāpat pasta balsošanai...

Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā 9.aprīlī atstāja negrozītu Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 7.septembra spriedumu daļā, ar kuru AS „Pilsētas zemes dienests” tiesību pārņēmējas biedrības „Valstij nodokļus nevajag?” prasība daļā par PVN piedziņu 8833,33 euro apmērā no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieces biedrības „J.G. 95” tika noraidīta (Lieta SKC-42/2019; C28261709). Kasācijas sūdzībā prasītāja uzskatīja, ka apelācijas instances tiesa ir kļūdaini noraidījusi prasību daļā par PVN piedziņu no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieces papildus zemes piespiedu nomas maksai, kuras maksimālais apmērs ir ierobežots likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Senāta Civillietu departaments atbildēja uz tiesību jautājumu, vai zemes piespiedu nomas gadījumā zemes īpašniekam ir patstāvīga prasījuma tiesība pret ēkas īpašniekiem par PVN samaksu līdzās prasījuma tiesībai par nomas maksas samaksu. Atbildot uz formulēto tiesību jautājumu, Senāts norāda, ka PVN maksāšanas saistībai kā ikvienai nodokļu maksāšanas saistībai ir publiski tiesisks raksturs. Tas nozīmē, ka...

Ievērojot Komerclikumā noteiktās saimnieciskās darbības pazīmes, kā arī tulkojot Biedrību un nodibinājumu likuma 2. un 7. pantu kopsakarā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2. panta otrās daļas 6. punktu, atzīstams, ka biedrībai ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības mērķus. Taču jebkurā gadījumā saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus biedrība drīkst izmantot tikai biedrības statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, kā arī peļņu, kas gūta no biedrības veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem. Biedrībai ir tiesības izsniegt aizdevumu ar noteiktu procentu maksu citām fiziskajām un juridiskajām personām, jo šāda darbība arī ir klasificējama kā saimnieciskā darbība un būtībā tā neatšķiras no citas saimnieciskās darbības. Tomēr tai pašā laikā biedrības veiktā saimnieciskā darbība nedrīkst kļūt par biedrības pamatdarbību ar mērķi tikai gūt peļņu, norādījusi Augstākā tiesa Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKA-234/2019. Vispārīgi biedrībai...

Uzņēmumu reģistrs (UR) informē, ka, ņemot vērā UR stratēģiskos attīstības virzienus, tostarp elektronisko pakalpojumu attīstību, kā arī izmaiņas klientu pieprasījumā pēc klātienes pakalpojumiem, pieņemts lēmums par klientu klātienes pakalpojumu laika samazināšanu, sākot no šā gada 7. maija. Turpmāk Bauskas, Daugavpils, Jēkabpils, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils reģionālajās nodaļās klātienes pakalpojumi būs pieejami tikai divas reizes nedēļā – otrdienās un ceturtdienās no pulksten 13.00 līdz pulksten 16.00. Rīgas un Valmieras reģionālajās nodaļās saglabāsies līdzšinējā darba kārtība. Tāpat darbinieki turpinās nodrošināt UR darbu – reģistrēt dokumentus, sniegt telefonkonsultācijas u.tml. Klienti dokumentus reģistrācijai 60% gadījumu iesniedz elektroniski, liecina 2017.gada un 2018.gada statistika. “Jau šobrīd visi Uzņēmumu reģistra pakalpojumi ir pieejami elektroniski. Turklāt tuvāko gadu laikā iestādes pakalpojumi būs pieejami tikai elektroniski. Tāpēc jau 2017.gadā sākām samazināt darba laiku reģionālajās nodaļās klientu apkalpošanai klātienē, lai klienti un sabiedrība kopumā pie izmaiņām varētu pierast,” skaidro UR galvenā valsts notāre Guna Paidere. Dokumentus reģistrācijai papīra formā var iesūtīt arī...

Otrdien, 2. aprīlī, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens parakstīs sadarbības memorandu, lai efektivizētu informācijas apmaiņu starp institūcijām, tādējādi siprinot tiesiskumu, paaugstinot pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un uzlabojot tiesvedības procesus. Ar kopīgu sadarbības memorandu paredzēts veicināt tieslietu un iekšlietu informācijas sistēmu attīstību un modernizāciju, kā arī elektronizēt procesus sloga mazināšanai izmeklēšanas un iztiesāšanas stadijā. Pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes celšanas nolūkā stiprinās arī tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu profesionālās zināšanas un prasmes. Savukārt, izmantojot tieslietu sektora biznesa inteliģences rīka sniegtās iespējas attiecībā uz lielformāta datu analīzi, plānots nodrošināt tieslietu un iekšlietu informācijas sistēmu datu apmaiņu atbilstoši padotības iestāžu pieprasījumiem. Vienlaikus paredzēts attīstīt administratīvo sodu sistēmu, nosakot administratīvā soda apmēru atbilstību izdarītajam pārkāpumam un izvērtējot administratīvo sankciju apmēru. Ar vienkāršāka un vieglāk piemērojama administratīvās atbildības regulējuma palīdzību tiks nodrošināta ātrāka, efektīvāka administratīvo sodu procesa un soda neizbēgamības principa īstenošana. Cita starpā plānots noteikt vienādus un savlaicīgi koordinētus risinājumus attiecībā uz amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm...