TIESĪBAS

Uzņēmumu reģistrs paziņojis, ka kapitālsabiedrības, kurām nekavējoties jāatklāj informācija par to patieso labuma guvēju, tiks informētas, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Laikā no 26.februāra līdz 1.martam kapitālsabiedrības, kuras tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, saņems elektronisku paziņojumu EDS no Uzņēmumu reģistra ar aicinājumu nekavējoties atklāt kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju. Situācijā, ja kapitālsabiedrībās neiesniegs informāciju pa patieso labuma guvēju, iestāde rīkosies atbilstoši normatīvajiem aktiem – līdz pat lēmumam par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu. Plašāka informācija par patiesajiem labuma guvējiem sabiedrībās ar ierobežotu atbildību pieejama Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē. Atgādinām, ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1.panta 5.punkta a) apakšpunktu patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas...

Augstākās tiesas plēnumā 22.februārī tika izvērtēts Augstākās tiesas darbs 2018.gadā un noteiktas šā gada darba prioritātes: lietu izskatīšanas termiņu samazināšana, izmantojot iekšējos resursus un efektīvu darba organizāciju departamentos. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzsvēra, ka tas nozīmē iekšējo procesu pārskatīšanu, senatoru atbalsta personāla efektīvu izmantošanu, kā arī elastīgu cilvēkresursu pārdali tiesas ietvaros. Priekšsēdētājs atsaucās uz pozitīvo Civillietu departamenta pieredzi, kad, pārskatot iekšējo darba organizāciju, panākts, ka lieta rīcības sēdē tiek izskatīta trīs mēnešu laikā kopš saņemšanas un dalībniekam ir skaidrs, vai viņa lieta kasācijas instancē tiks skatīta. “Pirmajā un otrajā tiesu instancē lietu izskatīšanas termiņi samazinās. Samazinājies arī Augstākajā tiesā pagājušajā gadā saņemto lietu skaits. Tas dod pamatu cerībai, ka arī Augstākajā tiesā, maksimāli efektivizējot darbu, lietu izskatīšanas termiņi samazināsies,” uzsvēra Ivars Bičkovičs. Vienlaikus Augstākās tiesas priekšsēdētājs akcentēja problēmu, uz ko plēnumā norādīja departamentu priekšsēdētāji - nekvalitatīviem zemāko instanču tiesu nolēmumiem. Tas rada lielāku darba slodzi kasācijas instancei gan tiesas spriešanā, gan...

Radošo profesiju pārstāvjiem un izdevējiem būs vienkāršāk risināt sarunas ar lielajiem interneta uzņēmumiem par autortiesību atlīdzības saņemšanu, to paredz 13. februārī Eiropas Parlamenta deputātu un Eiropas Savienības (ES) Padomes panāktā vienošanās par autortiesībām digitālajā jomā. Vienošanās mērķis ir nodrošināt autortiesību noteikumu tiesību un pienākumu piemērošanu arī interneta vidē. Jaunie noteikumi tieši ietekmēs tādus interneta milžus kā YouTube, Facebook un Google News. Abu ES likumdevēju mērķis sarunās bija arī turpmāka vārda brīvības nodrošināšana internetā. Vienošanās mērķis ir radīt vidi, kurā autortiesību turētājiem - īpaši mūziķiem, izpildītājiem un tekstu autoriem - būtu vienkāršāk vienoties par atlīdzību no viņu darbu izmantošanas interneta platformās. Dalīšanās ar ziņu rakstu fragmentiem netiks uzskatīta par autortiesību pārkāpumiem, taču vienošanās paredz noteikumus, kas neļaus ziņu apkopotājiem šo iespēju izmantot ļaunprātīgi. Tas nozīmē, ka ziņu pieteikumi - ja vien tie būs ļoti īsi - arī turpmāk parādīsies Google News ziņu plūsmā. Noteikumi arī ļaus augšuplādēt aizsargātus materiālus citēšanas, kritikas, kariķēšanas vai...

Eiropas Komisija 13. februārī ir pieņēmusi jaunu sarakstu ar 23 trešajām valstīm, kam ir stratēģiski trūkumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas sistēmās. Komisija ir pieņēmusi sarakstu deleģētās regulas veidā, un tā tiks iesniegta apstiprināšanai Eiropas Parlamentā un Padomē viena mēneša laikā (šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi). Kad deleģētā regula būs apstiprināta, to publicēs Oficiālajā Vēstnesī, un tā stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas. Šī saraksta mērķis ir aizsargāt ES finanšu sistēmu, efektīvāk novēršot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus. Sakarā ar iekļaušanu sarakstā bankām un citām struktūrām, uz kurām attiecas ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumi, būs jāpiemēro pastiprinātas pārbaudes (uzticamības pārbaude) finanšu operācijām, kurās iesaistīti klienti un finanšu iestādes no šīm augsta riska trešajām valstīm, lai efektīvāk atklātu aizdomīgas naudas plūsmas. Saraksts ir sastādīts pēc padziļinātas analīzes, pamatojoties uz jaunu metodiku, kas atbilst stingrākiem kritērijiem, kuri iekļauti piektajā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas...

Labklājības ministrija atgādina, ka, ja vien Apvienotā Karaliste nelūgs termiņa pagarinājumu un 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis to vienbalsīgi Eiropadomē neatbalstīs, tad no 2019. gada 30. marta Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES. Lai novērstu „tiesisko vakuumu” gadījumā, ja šī izstāšanās notiek bez vienošanās un attiecībā uz Apvienoto Karalisti vairs nav spēkā ES sociālās drošības shēmu koordinēšanas regulas, ir izstrādāts likumprojekts par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī, par sociālo iemaksu turpmāko veikšanu, tām personām, kuras dzīvojušas vai bijušas sociāli apdrošinātas Apvienotajā Karalistē vai Latvijā līdz 2019. gada 29. martam un arī pēc šī datuma dzīvo Latvijā vai Apvienotajā Karalistē. Likumprojekts „Sociālā nodrošinājuma likums saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības bez izstāšanās līguma”, kas 12. februārī tika izskatīts Ministru kabineta sēdē, ietvert detalizētu regulējumu par pensiju, atlīdzību un pabalstu nodrošināšanu. Tas, cita starpā, paredz, ka tiesībām uz pensiju, ja apdrošināšanas stāžs Latvijā ir nepietiekams...

Ministru kabinets 12. februārī apstiprināja Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Tie paredz, ka arī pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit, tās pilsoņi Latvijā varēs saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Lai Lielbritānijas pilsoņiem, kuri likumīgi uzturējušies Latvijā līdz 2019.gada 29.martam sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbināta persona, tiktu nodrošināti iespējami labvēlīgāki nosacījumi, veikti grozījumi likumā, paredzot, ka vēl līdz 2020.gada 31.decembrim šie Lielbritānijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi varēs saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Līdz šim Veselības aprūpes finansēšanas likums deva tiesības ES pilsonim, kurš Latvijā strādā vai ir pašnodarbināta persona, kā arī viņa ģimenes locekļiem saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Šī kārtība attiecībā uz Lielbritāniju saglabātos līdz 2019.gada 29.martam – brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no ES. Pēc šī datuma tiesības uz Latvijas valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem būtu bijušas tikai nodarbinātajai personai, bet ne tās ģimenes...

Ministru kabinets 12. februārī atbalstīja likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā”, kas paredz noteikt kārtību, kādā Latvija turpmāk varēs uzturēties tie Apvienotās Karalistes pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas līdz 2019.gada 29.martam likumīgi uzturējušies Latvijas Republikā. Izmaiņas paredzētas saistībā ar Apvienotā Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Valdībā atbalstītais likumprojekts nosaka kārtību, kādā tie Apvienotās Karalistes pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas jau šobrīd likumīgi uzturas Latvijas Republikā, varēs saņemt jaunus uzturēšanās tiesības apliecinošus dokumentus. Lai to izdarītu, ir noteikts pārejas periods līdz 2020.gada 31.decembrim, kura laikā Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem būs iespēja reģistrēties un saglabāt tiesības, kādas bija spēkā, Apvienotajai Karalistei esot vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tiesiskais regulējums atvieglos administratīvo slogu tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas līdz 2019.gada 29.martam likumīgi uzturējušies Latvijas Republikā. Viņiem tiks nosūtīta personīga vēstule, kurā tiks izskaidrota uzturēšanās tiesību pārreģistrācijas procedūra, norādīts termiņš, kādā šī pārreģistrācija ir jāveic, kā arī sekas, kādas...

Lai nodrošinātu operatīvu saziņu ar glābšanas dienestiem arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, runas traucējumiem, vai gadījumos, kad nav iespējas ārkārtas situācijās veikt zvanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir veicis mobilās lietotnes “Mana drošība” pilnveidi. Mobilā lietotne ir tiešsaistes rīks saziņai ar operatīvajiem dienestiem, kā arī ziņošanai par ceļu satiksmes negadījumiem vai pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem interneta vidē. Izmantojot lietotnes “Mana drošība” sadaļas “Ārkārtas zvans” iespēju “Nosūtīt manas koordinātas un īsziņu glābšanas dienestam”, glābšanas dienestam tiek automātiski nosūtītas personas atrašanās vietas koordinātas, kā arī vienlaikus ir iespēja uzsākt saraksti ar glābšanas dienesta dispečeru, tādējādi gadījumā, ja persona nav spējīga mutiski ziņot par ārkārtas situācijas detaļām, kā arī nav spējīga nosaukt vai nezina savu atrašanās vietu. Tiek nodrošināta iespēja precīzi noteikt personas atrašanās vietu, izmantojot GPS sniegtos informāciju. Lai noteiktu precīzu atrašanās vietu viedtālrunī jābūt aktivizētai...

Latvijā kopš 26.janvāra oficiāli sācies 120 dienu ilgais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Ņemot vērā, ka kārtējās EP vēlēšanas notiks 2019.gada 25.maijā, priekšvēlēšanu aģitācijas periods turpināsies līdz 25.maijam. KNAB vērš uzmanību, ka šī perioda laikā noteikti stingri ierobežojumi attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju, tostarp attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu. Ar informatīvo materiālu par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem aicina iepazīties šeit. Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu mērķis ir mazināt naudas lomu priekšvēlēšanu kampaņu plānošanā un veidošanā, padarot aģitācijas veicējiem noteikumus vienlīdzīgus, kā arī nodrošinot iespēju jebkurai personai paust viedokli un iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām pirms vēlēšanām. Priekšvēlēšanu aģitācija var būt tiešs vai netiešs aicinājums balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību, vēlētāju apvienību vai deputāta kandidātu. Priekšvēlēšanu aģitācija vienmēr būs konkrētas darbības. Attiecībā uz apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu...

Administratīvā apgabaltiesa 25. janvārī pieņēma spriedumu, kurā noraidījusi SIA “Baltstor” un SIA “Lenoka” pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2018. gada 9. marta lēmuma atcelšanu, un atzina, ka KP pamatoti konstatējusi abu uzņēmumu darbībās Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) pārkāpumu. KP pērn pieņēma lēmumu sodīt veikalu Mego un Vesko preču zīmolu pārvaldītāju SIA “Baltstor” un tā mazumtirdzniecības kooperācijā ietilpstošo partneri SIA “Lenoka” par netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu preču piegādātājiem. Šis bija pirmais lēmumus, ar kuru KP konstatēja NMPAL pārkāpumu. Par NMPAL normu pārkāpumu KP piemēroja SIA “Baltstor” naudas sodu 13 533 eiro un SIA “Lenoka” 60 487 eiro apmērā. Administratīvā apgabaltiesa spriedumā norādījusi, ka lietas pieteicējiem – SIA “Baltstor” un SIA “Lenoka” – nešaubīgi ir iepirkuma vara pār piegādātājiem, līdz ar to nav attaisnojama netaisnīgu un nesamērīgu sankciju piemērošana par darījuma partnera pieļauto pārkāpumu, tostarp par līgumsaistību neizpildi. “Piegādātāji “baiļu faktora” ietekmē, proti, baidoties pazaudēt būtisku savu preču noieta kanālu, var...

Starp Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju (UGV), Valsts policiju un Ģenerālprokuratūru ir noslēgta starpresoru vienošanās ar mērķi novērst personas izvairīšanos no bērna uzturēšanas un apgādāšanas pienākuma. Kriminālatbildība iestāsies arī gadījumos, ja persona nepildīs Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, kurā noteikts pienākums apgādāt un dot uzturu savam bērnam. Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmuma nepildīšanu personu varēs saukt pie kriminālatbildības, kā sodu piemērojot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Starpresoru vienošanās paredz, ka turpmāk Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, konstatējot apstākļus, ka parādnieks izvairās no pienākuma nodrošināt uzturlīdzekļus bērnam (tostarp, ņemot vērā informāciju par parādnieka nodarbinātību un ienākumiem), savlaicīgi par to informēs Valsts policiju, kura pēc informācijas saņemšanas operatīvi uzsāks un virzīs kriminālprocesu par noziedzīgo nodarījumu attiecībā uz parādnieka izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda lēmuma pildīšanas, ar kuru parādniekam uzlikts pienākums apgādāt bērnu un nodrošināt uzturlīdzekļus. Savukārt prokuratūra virzīs kriminālprocesu personas apsūdzībā, piemērojot tādu Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību, kas nodrošina...

Kopš 2018. gada 25. maija Latvijā uzņēmumiem ir jāievēro Vispārīgo datu aizsardzības regulu jeb GDPR, tomēr tās ieviešana dzīvē notiek ļoti lēni un lielākā daļa uzņēmumu tai joprojām nav gatava. Pētījumu kompānijas SKDS aptaujas dati parāda, ka pilnīgu juridisko atbilstību GDPR prasībām ir nodrosinājuši vien 39,3%. GDPR ir visā Eiropas Savienībā saistoša regula, kas nosaka juridiskos principus, kā uzglabāt, nodot, izmantot un iznīcināt jebkurus personu identificējošus datus, kas ir vai var atrasties uzņēmuma īpašumā. GDPR regulai ir pakļauti tādi dati, ar kuru palīdzību ir iespējams precīzi identificēt konkrētu personu, piemēram, vārds, uzvārds, adrese, kontaktinformācija. “Uzņēmēju vidū joprojām valda maldinošs priekšstats, ka GDPR attiecas vien uz lieliem uzņēmumiem, kas nodarbina lielu skaitu darbinieku vai uzglabā lielas klientu datubāzes. Tomēr šī regula patiesībā attiecas uz jebkura izmēra uzņēmumiem, pat tādiem, kuros strādā vien daži cilvēki, kuru darbība nav saistīta ar lielu informācijas apjomu uzglabāšanu un kuru klienti ir juridiskās personas. Šie uzņēmumi automātiski kļūst...

Ārlietu ministrija informē, ka no 1.februāra Latvijas pilsoņi Uzbekistānā var ieceļot bez vīzas uz laiku līdz 30 dienām. Saskaņā ar Uzbekistānas Ārlietu ministrijas sniegto informāciju turpmāk ceļotājiem ir jāievēro šādi nosacījumi: 1) pasei jābūt derīgai 6 mēnešus pēc plānotā brauciena beigām; 2) uzturēšanās Uzbekistānā bez vīzas nedrīkst pārsniegt 30 dienas no ieceļošanas brīža. Latvijas nepilsoņiem un ceļotājiem, kuru plānotais uzturēšanās laiks ir ilgāks par 30 dienām, ieceļošanai Uzbekistānā ir jānoformē elektroniskā vīza, izmantojot portālu: E-VISA.GOV.UZ, vai arī jānoformē vīza Uzbekistānas vēstniecībā Latvijā. Papildu informācija pieejama vēstniecības mājaslapā: http://www.uzbekistan.lv/lv . Dodoties uz Uzbekistānu, Latvijas pilsoņiem ir nepieciešams noformēt ceļojumu apdrošināšanas polisi uz plānoto uzturēšanas laiku, kā arī izdrukāt aviobiļetes un viesnīcu rezervācijas, ja tādas ir veiktas. Atgādinām, ka ikvienam ceļotājam pēc ierašanās valstī trīs darba dienu laikā ir pienākums reģistrēties Uzbekistānas kompetentajās iestādēs. Tiem, kuri plāno uzturēties viesnīcā, reģistrāciju veic viesnīcas administrācija, savukārt ceļotājiem, kas paredzējuši uzturēties pie paziņām, reģistrācija ir jāveic portālā:...

Senāta Administratīvo lietu departaments 30.janvārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA "JOKER LTD" pieteikums un Iecavas novada domei uzlikts pienākums izdot labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru SIA "JOKER LTD" tiktu atļauts atvērt spēļu zāli. Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesas veiktais izvērtējums par pašvaldības kompetenci izlemt, vai attiecīgā vietā spēļu zāles atvēršana nerada būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu, nav pietiekams. Senāts Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atcēla un lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Izskatāmajā lietā pašvaldība atsaukusies uz iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju pausto negatīvo nostāju spēļu zāles atvēršanai attiecīgajā vietā, vairāku objektu - kultūras iestādes, Pestīšanas armija un tās organizētā zupas virtuve, evaņģēliskās ticības kristiešu draudze "Dzīvības straume", Iecavas evaņģēliski luteriskā baznīca - atrašanos plānotās spēļu zāles tuvumā un tās atrašanos intensīvā gājēju maršrutā. No pašvaldības norādītā secināms, ka galvenais motīvs iestādes nostājai liegt pieteicējai spēļu zāles atvēršanu ir ar šiem objektiem un azartspēlēm saistāmo vērtību nesaderība. Vienlaikus lietā ir ziņas...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Civillietu departamenta praksi lietās par goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību, kas izskatītas laika posmā no 2000.gada līdz 2018.gadam. Apkopojums papildināts ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām lietās, kur tiesa, piemērojot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, līdzsvarojusi no privātās dzīves neaizskaramības izrietošās tiesības uz goda un cieņas aizsardzību un tiesības uz vārda brīvību, kā arī sniegusi citas norādes goda un cieņas aizsardzības jautājumos. Apkopojumā aplūkots, kuros gadījumos Civillikuma 2352.1 panta izpratnē ir notikusi informācijas publiska izplatīšana, kāda rakstura informācija ir atzīstama par ziņām saskaņā ar šo normu, kādas ziņas var tikt uzskatītas par godu un cieņu aizskarošām un kā veicama šo ziņu patiesīguma pārbaude. Apkopojums pievēršas arī goda un cieņas aizskārumam piemērojamajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, tiesību subjektiem prasībās par goda un cieņas aizsardzību, kā arī sniedz tematisku ieskatu Augstākajā tiesā izskatītajās lietās par goda un cieņas aizsardzību. Tiesu prakses apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās...