TIESĪBAS

Advokatūras dienās, kas šogad noritēs jau desmito gadu, tiek rīkotas no 11. līdz 15. martam. To laikā iedzīvotāji varēs saņemt advokātu bezmaksas juridiskās konsultācijas visā Latvijā. Advokatūras dienās šogad īpaši uzmanība veltīta jautājumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, ar uzsvaru uz kopīpašumu, taču konsultācijas būs iespējams saņemt arī citās jomās. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija mājaslapā www.advokatura.lv ir publiskojusi sarakstu ar Advokatūras dienu konsultāciju sniedzējiem un aicina iedzīvotājus pieteikties jau tagad. Šogad bezmaksas konsultācijas sniegs aptuveni 100 zvērināti advokāti un viņu palīgi. Visvairāk zvērinātu advokātu būs Rīgā, kā arī bezmaksas konsultācijas būs nodrošinātas citās pilsētās, piemēram, Jelgavā, Liepājā, Tukumā, Jēkabpilī un citviet. Bezmaksas konsultācijām īpaši aicināti pieteikties tie iedzīvotāji, kam līdz šim nav bijusi iespēja saņemt advokātu juridisko palīdzību samaksas vai citu ierobežojumu dēļ. Kā pieteikties Advokatūras dienu konsultācijai? Mājaslapas www.advokatura.lv sadaļā “Bezmaksas juridiskā palīdzība – 11. līdz 15. marts” ir pieejams saraksts ar to advokātu kontaktinformāciju, kuri Advokatūras dienās sniedz bezmaksas juridiskās...

Komersanti vienā vai citā veidā būs saskārušies ar situāciju, kurā tikusi bojāta automašīna, iznomātās telpas vai citā veidā nodarīti zaudējumi. Varbūt risks ir bijis apdrošināts, izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība un prasījuma tiesības pārņēmis apdrošinātājs. Likums šādā gadījumā aizsargā cietušo komersantu – tam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, norāda Jānis Kubilis, zvērinātu advokāti biroja VILGERTS Tiesvedību prakses vadītājs. Pirms celt prasību tiesā, vēlams aizsūtīt pretenziju – varbūt, redzot apliecinājumu vēlmei tiesāties, lai piedzītu zaudējumus, var tomēr izlīgt. Ja nē, zaudējumu piedziņai atliek iespēja vērsties tiesā. Atbildētājs, kam tiek pārmesta zaudējumu nodarīšana (pieļaušana, veicināšana, radīšana), saņemot prasības pieteikumu, var saņemt padomu vai pats secināt, ka “tad jau redzēs, kā tiesa spriedīs – sliktākajā gadījumā pēc pāris gadiem kaut kas jāsamaksā būs.” No vienas puses, nav neracionāls secinājums. No otras puses, vai tas ir gluži taisnīgi pret cietušo, ka potenciāli atbildīgais nav gandrīz nemaz motivēts meklēt un rast kompromisu un netiesāties tiesāšanās pēc. Var gan arī...

Ministru kabinets 26. februārī atbalstīja Tieslietu ministrijas un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas izstrādātos grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz piemērot uzturlīdzekļu parādniekiem ieroču iegādāšanās, nēsāšanas, realizēšanas un glabāšanas atļaujas darbības apturēšanu. Papildus grozījumi paredz izmaiņas, kas sekmēs uzturlīdzekļu samaksas pienākumu izpildi un no valsts budžeta izmaksāto uzturlīdzekļu atgūšanu. Grozījumi izstrādāti ar mērķi nepieļaut situācijas, kad parādnieks, kurš nenodrošina savu bērnu ar uzturlīdzekļiem vienlaikus izlieto finansiālos līdzekļus aktivitātēm un hobijiem, kas prasa finansiālu ieguldījumu. Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas sniegtajiem datiem uz 2018. gada decembri aptuveni 500 uzturlīdzekļu parādniekiem pieder viens vai vairāki šaujamieroči. Vienlaikus likumprojektā definēti apstākļi, kurus konstatējot, uz likuma pamata prezumējams, ka uzturlīdzekļu parādnieks izvairās no uztura došanas pienākuma izpildes. Minētais ļaus efektīvāk piemērot kriminālatbildību uzturlīdzekļu parādniekiem saskaņā ar Krimināllikuma 170. pantu. Likuma grozījumos paredzēti atsevišķi izņēmumi, kas dod pamatu pieņemt, ka parādnieks objektīvi nespēj pildīt saistību maksāt uzturlīdzekļus, piemēram, ja parādnieks ir persona ar I vai II...

Lai mazināt interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu nelegālo tirgu Latvijā, Ministru kabineta (MK) sēdē 26. februārī izskatīti vairāki likumprojekti par Latvijā nelicencēto interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu tirgus ierobežošanu. Finanšu ministrija, īstenojot ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus, izstrādājusi grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Elektronisko sakaru likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā paredz noteikt liegumu personai piedalīties Latvijā nelicencētās interaktīvās azartspēlēs un interaktīvās izlozēs. Atbilstoši Ministru kabineta 19. februāra sēdē lemtajam likumprojekts ir papildināts, paredzot iespēju fiziskai personai pieprasīt noteikt tai liegumu spēlēt azartspēles, tai skaitā interaktīvās azartspēles un interaktīvās izlozes un iekļaut to pašatteikušos personu reģistrā. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā paredz, ka elektronisko sakaru komersants, izpildot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmumu par piekļuves ierobežošanu, nodrošinās tīmekļa vietnes lietotāja pāradresāciju uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tīmekļa vietni. Tajā lietotājam tiks sniegta informācija par liegumu spēlēt Latvijā nelicencētas interaktīvās azartspēles un interaktīvās...

Uzņēmumu reģistrs paziņojis, ka kapitālsabiedrības, kurām nekavējoties jāatklāj informācija par to patieso labuma guvēju, tiks informētas, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Laikā no 26.februāra līdz 1.martam kapitālsabiedrības, kuras tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, saņems elektronisku paziņojumu EDS no Uzņēmumu reģistra ar aicinājumu nekavējoties atklāt kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju. Situācijā, ja kapitālsabiedrībās neiesniegs informāciju pa patieso labuma guvēju, iestāde rīkosies atbilstoši normatīvajiem aktiem – līdz pat lēmumam par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu. Plašāka informācija par patiesajiem labuma guvējiem sabiedrībās ar ierobežotu atbildību pieejama Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē. Atgādinām, ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1.panta 5.punkta a) apakšpunktu patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas...

Augstākās tiesas plēnumā 22.februārī tika izvērtēts Augstākās tiesas darbs 2018.gadā un noteiktas šā gada darba prioritātes: lietu izskatīšanas termiņu samazināšana, izmantojot iekšējos resursus un efektīvu darba organizāciju departamentos. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzsvēra, ka tas nozīmē iekšējo procesu pārskatīšanu, senatoru atbalsta personāla efektīvu izmantošanu, kā arī elastīgu cilvēkresursu pārdali tiesas ietvaros. Priekšsēdētājs atsaucās uz pozitīvo Civillietu departamenta pieredzi, kad, pārskatot iekšējo darba organizāciju, panākts, ka lieta rīcības sēdē tiek izskatīta trīs mēnešu laikā kopš saņemšanas un dalībniekam ir skaidrs, vai viņa lieta kasācijas instancē tiks skatīta. “Pirmajā un otrajā tiesu instancē lietu izskatīšanas termiņi samazinās. Samazinājies arī Augstākajā tiesā pagājušajā gadā saņemto lietu skaits. Tas dod pamatu cerībai, ka arī Augstākajā tiesā, maksimāli efektivizējot darbu, lietu izskatīšanas termiņi samazināsies,” uzsvēra Ivars Bičkovičs. Vienlaikus Augstākās tiesas priekšsēdētājs akcentēja problēmu, uz ko plēnumā norādīja departamentu priekšsēdētāji - nekvalitatīviem zemāko instanču tiesu nolēmumiem. Tas rada lielāku darba slodzi kasācijas instancei gan tiesas spriešanā, gan...

Radošo profesiju pārstāvjiem un izdevējiem būs vienkāršāk risināt sarunas ar lielajiem interneta uzņēmumiem par autortiesību atlīdzības saņemšanu, to paredz 13. februārī Eiropas Parlamenta deputātu un Eiropas Savienības (ES) Padomes panāktā vienošanās par autortiesībām digitālajā jomā. Vienošanās mērķis ir nodrošināt autortiesību noteikumu tiesību un pienākumu piemērošanu arī interneta vidē. Jaunie noteikumi tieši ietekmēs tādus interneta milžus kā YouTube, Facebook un Google News. Abu ES likumdevēju mērķis sarunās bija arī turpmāka vārda brīvības nodrošināšana internetā. Vienošanās mērķis ir radīt vidi, kurā autortiesību turētājiem - īpaši mūziķiem, izpildītājiem un tekstu autoriem - būtu vienkāršāk vienoties par atlīdzību no viņu darbu izmantošanas interneta platformās. Dalīšanās ar ziņu rakstu fragmentiem netiks uzskatīta par autortiesību pārkāpumiem, taču vienošanās paredz noteikumus, kas neļaus ziņu apkopotājiem šo iespēju izmantot ļaunprātīgi. Tas nozīmē, ka ziņu pieteikumi - ja vien tie būs ļoti īsi - arī turpmāk parādīsies Google News ziņu plūsmā. Noteikumi arī ļaus augšuplādēt aizsargātus materiālus citēšanas, kritikas, kariķēšanas vai...

Eiropas Komisija 13. februārī ir pieņēmusi jaunu sarakstu ar 23 trešajām valstīm, kam ir stratēģiski trūkumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas sistēmās. Komisija ir pieņēmusi sarakstu deleģētās regulas veidā, un tā tiks iesniegta apstiprināšanai Eiropas Parlamentā un Padomē viena mēneša laikā (šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi). Kad deleģētā regula būs apstiprināta, to publicēs Oficiālajā Vēstnesī, un tā stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas. Šī saraksta mērķis ir aizsargāt ES finanšu sistēmu, efektīvāk novēršot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus. Sakarā ar iekļaušanu sarakstā bankām un citām struktūrām, uz kurām attiecas ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumi, būs jāpiemēro pastiprinātas pārbaudes (uzticamības pārbaude) finanšu operācijām, kurās iesaistīti klienti un finanšu iestādes no šīm augsta riska trešajām valstīm, lai efektīvāk atklātu aizdomīgas naudas plūsmas. Saraksts ir sastādīts pēc padziļinātas analīzes, pamatojoties uz jaunu metodiku, kas atbilst stingrākiem kritērijiem, kuri iekļauti piektajā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas...

Labklājības ministrija atgādina, ka, ja vien Apvienotā Karaliste nelūgs termiņa pagarinājumu un 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis to vienbalsīgi Eiropadomē neatbalstīs, tad no 2019. gada 30. marta Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES. Lai novērstu „tiesisko vakuumu” gadījumā, ja šī izstāšanās notiek bez vienošanās un attiecībā uz Apvienoto Karalisti vairs nav spēkā ES sociālās drošības shēmu koordinēšanas regulas, ir izstrādāts likumprojekts par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī, par sociālo iemaksu turpmāko veikšanu, tām personām, kuras dzīvojušas vai bijušas sociāli apdrošinātas Apvienotajā Karalistē vai Latvijā līdz 2019. gada 29. martam un arī pēc šī datuma dzīvo Latvijā vai Apvienotajā Karalistē. Likumprojekts „Sociālā nodrošinājuma likums saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības bez izstāšanās līguma”, kas 12. februārī tika izskatīts Ministru kabineta sēdē, ietvert detalizētu regulējumu par pensiju, atlīdzību un pabalstu nodrošināšanu. Tas, cita starpā, paredz, ka tiesībām uz pensiju, ja apdrošināšanas stāžs Latvijā ir nepietiekams...

Ministru kabinets 12. februārī apstiprināja Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Tie paredz, ka arī pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit, tās pilsoņi Latvijā varēs saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Lai Lielbritānijas pilsoņiem, kuri likumīgi uzturējušies Latvijā līdz 2019.gada 29.martam sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbināta persona, tiktu nodrošināti iespējami labvēlīgāki nosacījumi, veikti grozījumi likumā, paredzot, ka vēl līdz 2020.gada 31.decembrim šie Lielbritānijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi varēs saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Līdz šim Veselības aprūpes finansēšanas likums deva tiesības ES pilsonim, kurš Latvijā strādā vai ir pašnodarbināta persona, kā arī viņa ģimenes locekļiem saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Šī kārtība attiecībā uz Lielbritāniju saglabātos līdz 2019.gada 29.martam – brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no ES. Pēc šī datuma tiesības uz Latvijas valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem būtu bijušas tikai nodarbinātajai personai, bet ne tās ģimenes...

Ministru kabinets 12. februārī atbalstīja likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā”, kas paredz noteikt kārtību, kādā Latvija turpmāk varēs uzturēties tie Apvienotās Karalistes pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas līdz 2019.gada 29.martam likumīgi uzturējušies Latvijas Republikā. Izmaiņas paredzētas saistībā ar Apvienotā Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Valdībā atbalstītais likumprojekts nosaka kārtību, kādā tie Apvienotās Karalistes pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas jau šobrīd likumīgi uzturas Latvijas Republikā, varēs saņemt jaunus uzturēšanās tiesības apliecinošus dokumentus. Lai to izdarītu, ir noteikts pārejas periods līdz 2020.gada 31.decembrim, kura laikā Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem būs iespēja reģistrēties un saglabāt tiesības, kādas bija spēkā, Apvienotajai Karalistei esot vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tiesiskais regulējums atvieglos administratīvo slogu tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas līdz 2019.gada 29.martam likumīgi uzturējušies Latvijas Republikā. Viņiem tiks nosūtīta personīga vēstule, kurā tiks izskaidrota uzturēšanās tiesību pārreģistrācijas procedūra, norādīts termiņš, kādā šī pārreģistrācija ir jāveic, kā arī sekas, kādas...

Lai nodrošinātu operatīvu saziņu ar glābšanas dienestiem arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, runas traucējumiem, vai gadījumos, kad nav iespējas ārkārtas situācijās veikt zvanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir veicis mobilās lietotnes “Mana drošība” pilnveidi. Mobilā lietotne ir tiešsaistes rīks saziņai ar operatīvajiem dienestiem, kā arī ziņošanai par ceļu satiksmes negadījumiem vai pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem interneta vidē. Izmantojot lietotnes “Mana drošība” sadaļas “Ārkārtas zvans” iespēju “Nosūtīt manas koordinātas un īsziņu glābšanas dienestam”, glābšanas dienestam tiek automātiski nosūtītas personas atrašanās vietas koordinātas, kā arī vienlaikus ir iespēja uzsākt saraksti ar glābšanas dienesta dispečeru, tādējādi gadījumā, ja persona nav spējīga mutiski ziņot par ārkārtas situācijas detaļām, kā arī nav spējīga nosaukt vai nezina savu atrašanās vietu. Tiek nodrošināta iespēja precīzi noteikt personas atrašanās vietu, izmantojot GPS sniegtos informāciju. Lai noteiktu precīzu atrašanās vietu viedtālrunī jābūt aktivizētai...

Latvijā kopš 26.janvāra oficiāli sācies 120 dienu ilgais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Ņemot vērā, ka kārtējās EP vēlēšanas notiks 2019.gada 25.maijā, priekšvēlēšanu aģitācijas periods turpināsies līdz 25.maijam. KNAB vērš uzmanību, ka šī perioda laikā noteikti stingri ierobežojumi attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju, tostarp attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu. Ar informatīvo materiālu par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem aicina iepazīties šeit. Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu mērķis ir mazināt naudas lomu priekšvēlēšanu kampaņu plānošanā un veidošanā, padarot aģitācijas veicējiem noteikumus vienlīdzīgus, kā arī nodrošinot iespēju jebkurai personai paust viedokli un iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām pirms vēlēšanām. Priekšvēlēšanu aģitācija var būt tiešs vai netiešs aicinājums balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību, vēlētāju apvienību vai deputāta kandidātu. Priekšvēlēšanu aģitācija vienmēr būs konkrētas darbības. Attiecībā uz apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu...

Administratīvā apgabaltiesa 25. janvārī pieņēma spriedumu, kurā noraidījusi SIA “Baltstor” un SIA “Lenoka” pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2018. gada 9. marta lēmuma atcelšanu, un atzina, ka KP pamatoti konstatējusi abu uzņēmumu darbībās Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) pārkāpumu. KP pērn pieņēma lēmumu sodīt veikalu Mego un Vesko preču zīmolu pārvaldītāju SIA “Baltstor” un tā mazumtirdzniecības kooperācijā ietilpstošo partneri SIA “Lenoka” par netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu preču piegādātājiem. Šis bija pirmais lēmumus, ar kuru KP konstatēja NMPAL pārkāpumu. Par NMPAL normu pārkāpumu KP piemēroja SIA “Baltstor” naudas sodu 13 533 eiro un SIA “Lenoka” 60 487 eiro apmērā. Administratīvā apgabaltiesa spriedumā norādījusi, ka lietas pieteicējiem – SIA “Baltstor” un SIA “Lenoka” – nešaubīgi ir iepirkuma vara pār piegādātājiem, līdz ar to nav attaisnojama netaisnīgu un nesamērīgu sankciju piemērošana par darījuma partnera pieļauto pārkāpumu, tostarp par līgumsaistību neizpildi. “Piegādātāji “baiļu faktora” ietekmē, proti, baidoties pazaudēt būtisku savu preču noieta kanālu, var...

Starp Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju (UGV), Valsts policiju un Ģenerālprokuratūru ir noslēgta starpresoru vienošanās ar mērķi novērst personas izvairīšanos no bērna uzturēšanas un apgādāšanas pienākuma. Kriminālatbildība iestāsies arī gadījumos, ja persona nepildīs Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, kurā noteikts pienākums apgādāt un dot uzturu savam bērnam. Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmuma nepildīšanu personu varēs saukt pie kriminālatbildības, kā sodu piemērojot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Starpresoru vienošanās paredz, ka turpmāk Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, konstatējot apstākļus, ka parādnieks izvairās no pienākuma nodrošināt uzturlīdzekļus bērnam (tostarp, ņemot vērā informāciju par parādnieka nodarbinātību un ienākumiem), savlaicīgi par to informēs Valsts policiju, kura pēc informācijas saņemšanas operatīvi uzsāks un virzīs kriminālprocesu par noziedzīgo nodarījumu attiecībā uz parādnieka izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda lēmuma pildīšanas, ar kuru parādniekam uzlikts pienākums apgādāt bērnu un nodrošināt uzturlīdzekļus. Savukārt prokuratūra virzīs kriminālprocesu personas apsūdzībā, piemērojot tādu Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību, kas nodrošina...