TIESĪBAS

Katru gadu zvērināti notāri Latvijā uzsāk vidēji 12 000 mantojumu lietu. Ir trīs veidi, kā mūsu valstī mantot un atstāt mantojumu - ļaut, lai manta tiek sadalīta saskaņā ar likumu, atstāt testamentu vai noslēgt mantojuma līgumu. Par to, kā jārīkojas cilvēkam, kurš kļuvis par mantinieku pēc tuvinieka nāves, stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš. Jebkurā gadījumā pēc cilvēka nāves viņa tuvākajiem ģimenes locekļiem - mantiniekiem ir ļoti būtiski izdarīt pirmo soli - aiziet uz zvērināta notāra biroju. Latvijas valsts ir izvēlējusies pieteikšanās sistēmu, un mūsu zvērinātie notāri nemeklē mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus - mantiniekiem pašiem pie zvērināta notāra ir rakstiski jāizsaka vēlme mantot. Tas nozīmē, ka mantinieks ir tas, kurš ierodas pie zvērināta notāra, un tikai pēc viņa rakstiska noteiktā kārtībā apliecināta iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs ir tiesīgs uzsākt mantojuma lietu. Mantošanas iesniegumu mantinieks iesniedz zvērinātam notāram, kurš praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta,...

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome (turpmāk - Apelācijas padome) izskatīja uzņēmuma - maizes ceptuves "Lāči" iebildumu par SIA "Pobeda Confectionary" iesniegto preču zīmes "Lāču ģimene" reģistrēšanu 2017.gadā Latvijas Patentu valdē. Apelācijas padome, uzklausot abu pušu argumentāciju, lēma par labu SIA "Lāči", noraidot otra uzņēmuma mēģinājumu darboties Latvijā līdzīgā segmentā ar iepriekšminēto preču zīmi. SIA "Lāči" uzsvēra, ka uzņēmuma darbošanās ar Lāču vārdu Latvijā ir pierādāma jau 25 gadu garumā un preču zīme izmantota gan ražotāja, gan produkcijas nosaukumos. Tirdzniecības dati lielākajos veikalu tīklos, augstā atpazīstamība un publiski pieejamie izcilas reputācijas rādītāji ir neapšaubāms sabiedrības vērtējums un vienlaikus uzņēmuma kapitāls, kas veido arī zīmola vērtību, prestižu un unikalitāti. Diemžēl tas neizslēdz arī iespēju citiem ražotājiem izmantot jau nostiprinātu tēlu, kas rada pozitīvas asociācijas, kaut vai lai izveidotu sasaisti ar savu produkciju tikai uz vārdiskas līdzības pamata vien. Normunds Skauģis, "Lāču" ceptuves saimnieks: "Esmu gandarīts par šādu Apelācijas padomes lēmumu. Nav pieļaujams, ka augstas reputācijas...

Ministru kabinetā 7. augustā apstiprināti Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) tīmekļvietnē www.mkd.gov.lv publicējamo ziņu noteikumi, kuri nosaka MKD publiskoto ziņu apjomu, kā arī publicēšanas kārtību. Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē publicējamo ziņu noteikumi paredz, ka ziņas par maksātnespējas procesa administratoriem un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošajām personām tiks publicētas, izmantojot Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā (EMUS) iekļauto informāciju. Līdz ar to noteiktas ziņas kļūs publiski pieejamas ikvienam. Ikviens vietnē www.mkd.gov.lv varēs pārliecināties par maksātnespējas administratoru un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošo personu kvalifikāciju, profesionālo darbību un tās rezultātiem, kā arī citu informāciju. Turklāt MKD tīmekļvietnē publiskojamās ziņas par administratoru vai uzraugošo personu būs publiski pieejamas visu administratora un uzraugošās personas darbības laiku un vēl divus gadus divus gadus no dienas, kad administrators ir atcelts vai atbrīvots no amata vai divus gadus no dienas, kad izbeigti visi uzraugošās personas lietvedībā esošie un bijušie tiesiskās aizsardzības procesi. Uzraugošajām personām būs iespēja iesniegt publicēšanai MKD tīmekļvietnē informāciju par savu kvalifikāciju,...

Tiesu izpildītāji nolēmuma izpildes procesā aizskartās puses interesēs 2018. gada pirmajā pusgadā palīdzējuši atgūt 201 604 693,11 eiro. Kopējais piespiedu izpildei nodoto izpildu dokumentu skaits - 57 892. Šogad turpina samazināties piespiedu izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits civillietās, savukārt pieaudzis atgūto naudas līdzekļu apjoms uzturlīdzekļu lietās, lietās par kompensāciju piedziņu cietušajiem krimināllietās, kā arī lietās par zaudējumu piedziņu juridisko personu labā, informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. 2018. gada pirmajā pusgadā atgūto naudas līdzekļu apjoms, līdzīgi kā iepriekšējā gada pirmajos sešos mēnešos, ir pārsniedzis 200 miljonus eiro. Tomēr, līdz ar piespiedu izpildei nodoto lietu samazināšanos, atbilstoši šogad par 68 117 524,66 eiro ir sarucis arī kopējais atgūto naudas līdzekļu apmērs. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore skaidro, ka pēdējos gados piespiedu izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits, pamatā civillietās, samazinās, tādēļ arī atgūto naudas līdzekļu samazinājums ir loģisks. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, šī gada sešos mēnešos piespiedu izpildei kopumā...

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 8.augustā 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēja pēdējos iesniegtos deputātu kandidātu sarakstus. Saeimas vēlēšanām reģistrēti partijas "Progresīvie", "Saskaņas" sociāldemokrātiskās partijas, "Latvijas Krievu savienības", Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", politiskās partijas "KPV LV", partiju apvienības "Latviešu Nacionālisti", "LSDSP/KDS/GKL", "Latvijas centriskās partijas" un partiju apvienības "Par Alternatīvu" deputātu kandidātu saraksti. Tādējādi 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēti visu 16 partiju un partiju apvienību iesniegtie deputātu kandidātu saraksti. Atgādinām, ka 13.Saeimas vēlēšanas norisināsies šā gada 6. oktobrī. Ar vēlēšanām reģistrētajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām, ziņām par kandidātiem un statistiku iespējams iepazīties 13.Saeimas vēlēšanu mājaslapā: https://sv2018.cvk.lv. Pēc reģistrēšanas kandidātu sarakstus vairs nevar atsaukt, un grozījumus tajos drīkst izdarīt tikai CVK, svītrojot kandidātus, par kuriem saņemti atzinumi vai tiesas spriedumi, ka kandidāti neatbilst Saeimas vēlēšanu likuma prasībām, vai izdarīt tehniska rakstura labojumus. Lai pārbaudītu sarakstos pieteikto kandidātu atbilstību Saeimas vēlēšanu likuma prasībām, CVK sarakstus nosūtīs pārbaudēm Iekšlietu ministrijas Informācijas centram un Totalitārisma seku dokumentēšanas centram. Atbilstoši ziņām Iedzīvotāju...

No 2018. gada 1. jūlija ir anonimizētas prejudiciālā nolēmuma lietas, kurās ir iesaistītas fiziskas personas, paziņojusi Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - ES Tiesa). Tā kā ir stājusies spēkā jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) 1, kurai drīzumā sekos arī Eiropas Savienības iestādēm piemērojamā regula 2, ES Tiesa nolēma pastiprināt fizisko personu datu aizsardzību publikācijās par prejudiciālā nolēmuma lietām. Šādi rīkodamās, tā seko dalībvalstīs novērojamajai tendencei ciešāk aizsargāt personas datus, strauji pieaugot dažnedažādu informācijas meklēšanas un izplatīšanas rīku skaitam. Šī tendence atblāzmojas arī jaunākajā ES Tiesas judikatūrā, kurā arvien pieaug šajā jomā pieņemto nolēmumu skaits, kuros iztirzāti tādi jautājumi kā, piemēram, vai ir tiesības netikt atrastam meklētājprogrammu meklēšanas rezultātos3, vai ir spēkā Eiropas Komisijas lēmums, kurā konstatēts, ka ASV nodrošina pārsūtīto personas pienācīgu aizsardzību4, vai ir spēkā Nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu par aviopasažieru datu reģistra datu pārsūtīšanu un apstrādi (Passenger Name Record data – PNR)5, kāda ir Facebook fanu lapu uzturētāju...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2018. gada 3. augustā ierosināja lietu "Par Augstskolu likuma 27. panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētās normas Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa: "Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem." Augstskolu likuma 30. panta ceturtā daļa: "Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33. panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru." Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 106. panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijas Universitātes asociētā profesora Jāņa Kārkliņa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) pieteikuma....

Satversmes tiesas 2. kolēģija 26. jūlijā ierosināja lietu “Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 7.1 daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 7.1 daļas 1. punkts: “Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika kompensē, piešķirot atpūtas laiku saskaņā ar šā panta septīto daļu, un tas apdraud attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes spēju nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi, iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var lemt par attiecīgā dienesta pienākumu izpildes laika apmaksu. Šādā gadījumā samaksu par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, kuru nav iespējams kompensēt, piešķirot atpūtas laiku, nosaka šādi (ņemot vērā virsstundu skaitu): 1) par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika -...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) vērš uzmanību: gadījumos, kad elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājs vēlas pārtraukt līgumu, piemēram, par elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu pirms līguma termiņa beigām, viņam ir jārēķinās, ka komersants ir tiesīgs piemērot līgumsodu. Izņēmuma gadījums ir situācijā, ja pirms līguma laušanas vismaz vienu mēnesi iepriekš lietotājs ir saņēmis no komersanta paziņojumu par grozījumiem līguma nosacījumos un lietotājs rakstiski ir paziņojis komersantam, ka jaunajiem līguma nosacījumiem nepiekrīt. Galalietotājam ir jāsaprot, ka pats būtiskākas ir līguma nosacījumi, neatkarīgi no tā, vai ir mainījies komersants piemēram, pēc komersantu apvienošanās. Ja līguma nosacījumi nav mainīti, tad pirmstermiņa līguma izbeigšana var paredzēt maksāt līgumsodu. Tas nozīmē, ka mainoties elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējam, vienlaikus, neveicot grozījumus elektronisko sakaru pakalpojumu līguma nosacījumos, Elektronisko sakaru likuma 23. panta trešā daļa nepiešķir abonentam tiesības atkāpties no līguma pirms termiņa bez līgumsoda piemērošanas.

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu konstatēja, ka valsts nepamatoti ierobežo privātā sektora iespējas sniegt vienu no tehniskās apskates komponentēm – transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli. KP brīdina, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas. Tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatēja, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū – pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē. Kāda ir tehniskā stāvokļa kontroles sistēma Latvijā un tās radītie riski Latvijā tehniskā stāvokļa kontroles veikšana ir uzticēta VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD), kas šo pakalpojumu nodrošināšanai ir akreditējusi arī četras citas sabiedrības, kurās CSDD pati ir arī kapitāldaļu turētāja un īsteno...

Valsts sekretāru sanāksmē 19. jūlijā starpministriju saskaņošanai izsludināts likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Likumprojekta mērķis ir piešķirt personai tiesības būt sasniedzamai deklarētajā dzīvesvietā Latvijā un vienlaikus norādītajā papildu adresē Latvijā vai ārvalstī. Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī paredz tās tiesības norādīt papildu adresi. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pēc grozījumu pieņemšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) tāpat kā līdz šim deklarēs Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktā noteikto personu dzīvesvietas Latvijā. Papildus minētajam PMLP reģistrēs ziņas par personas papildu adresi ārvalstī Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajam personu lokam. Pašvaldības kompetence tiks paplašināta ar pienākumu reģistrēt ziņas par personas papildu adresi ārvalstī, kā arī anulēt minētās ziņas. Papildu adrese saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 10.panta pirmās daļas 10.punktā noteikto ir personas norādītā adrese, kurai ir informatīvs raksturs, t.sk. papildu adrese neatbilst deklarētās dzīvesvietas pazīmēm, proti, Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta pirmajā un otrajā...

Valdības sēdē 17. jūlijā izskatīts likumprojekts "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā", kas paredz saglabāt personas tiesības izvēlēties personu apliecinošus dokumentus (pasi un eID karti), vienlaikus mainot personu apliecinoša dokumenta prioritāti – no 2023.gada 1.janvāra obligātais personu apliecinošais dokuments būs personas apliecība (eID karte). Attiecīgi pase turpmāk tiek paredzēta kā personas izvēles personu apliecinošais dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personas apliecinošu un ceļošanas dokumentu. Likumprojektā netiek mainīta esošā kārtība par eID kartes saņemšanas izdevumiem personai, ko regulē Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumi Nr.133 ’’Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu’’. Kā minēts likumprojekta anotācijā, lai personas, neatkarīgi no tās atrašanās vietas, garantēti varētu īstenot savas tiesības bez papildu administratīvā sloga un sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā saņemt jebkuru no valsts nodrošinātiem elektroniskiem pakalpojumiem, kā arī, lai nodrošinātu atdevi no informācijas komunikācijas tehnoloģiju un e-pārvaldes attīstībā ieguldītajiem līdzekļiem un veicinātu tālāku...

Personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, varēs saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ko otrdien, 17.jūlijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Plānots noteikt, ka šīs personas valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt, tomēr veicot līdzmaksājumu par juridiskās palīdzības saņemšanu. Iemaksas apmēru noteiks Ministru kabinets. Kvalificēta juridiskā palīdzība sekmē ne vien tās personas tiesību aizsardzību, kurai šī palīdzība tiek sniegta, bet arī visa tiesas procesa taisnīgu un efektīvu norisi. Tieši advokātu profesionālā kvalifikācija, pārzinot likumdošanu un tiesvedības procesu, var nodrošināt lietu izskatīšanas kvalitāti, ātrumu un efektivitāti, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka valsts nodrošinās juridisko palīdzību personai, kas Satversmes tiesā iesniegusi konstitucionālo sūdzību, bet tiesa, atzīstot to par nepamatotu vai nepietiekami pamatotu, lietu atteikusies ierosināt. Iesniegums par juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā būs jāiesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms termiņa...

Finanšu ministrijas (FM) darba grupa ir izstrādājusi standarta būvniecības līgumus kapitālsabiedrībām, kurās FM ir kapitāla daļu turētāja. Standarta būvniecības līgums sagatavots, par pamatu ņemot Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) izstrādātos Būvniecības darbu līguma noteikumus. Standarta būvniecības līguma sagatavošanā nodrošināta FIDIC izstrādāto Būvniecības darbu līguma noteikumu saskaņošana ar Latvijas normatīvajiem aktiem, tai skaitā būvniecības un publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Sagatavotais un apstiprināmais standarta būvniecības līgums ir piemērojams būvniecības un inženierdarbiem, kuru projektēšanu veic pasūtītājs (t.s. FIDIC Sarkanās grāmatas līgums). Vienlaikus turpinās un šīs vasaras laikā tiks pabeigts darbs pie standarta būvniecības un inženierdarbu līguma, kuru projektēšanu veic uzņēmējs, jeb apvienotās projektēšanas un būvdarbu līguma (t.s. FIDIC Dzeltenā grāmata). Standarta būvniecības līgumu izmantos divas FM kapitālsabiedrības – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un AS “Augstsprieguma tīkls”. Tās ir vienas no lielākajiem būvdarbu pasūtītājiem valstī. Šogad par mērķi ir izvirzīts vismaz vienā no būvniecības iepirkumiem izmantot standarta būvniecības līgumu, bet...

Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda 2018. gada 1. pusgadā ir izmaksājis naudas līdzekļus 514 897 EUR apmērā 45 maksātnespējīgo uzņēmumu 619 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada 1. pusgadā bija 828 EUR. Salīdzinājumam 2017. gada 1. pusgadā 46 maksātnespējīgo uzņēmumu 930 darbinieku prasījumu apmierināšanai tika novirzīti 820 580 EUR un vidējā viena darbinieka prasījuma segšanai piešķirtā summa bija 881 EUR. Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018. gada 1. pusgadā izmaksātas: MSIA "Ardžuna" 65 darbinieku prasījumu apmierināšanai 73 678 EUR; MSIA "Arnis" 60 darbinieku prasījumu apmierināšanai 69 067 EUR; MAS "Druva Food" 44 darbinieku prasījumu apmierināšanai 43 265 EUR ; MSIA "Engineering steel" 90 darbinieku prasījumu apmierināšanai 33 296 EUR; MSIA "Makdonell Latvia" 24 darbinieku prasījumu apmierināšanai 26 685 EUR; MSIA "Vikom" 25 darbinieku prasījumu apmierināšanai 26 062 EUR; MSIA "Mitau industry" 30 darbinieku prasījumu apmierināšanai 21 922 EUR; MSIA "Clusterpoint"...