Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

TIESĪBAS

Korupcijas apkarotājiem būs jauna iestādes iekšējā struktūra
Korupcijas apkarotājiem būs jauna iestādes iekšējā struktūra
Ministru kabineta sēdē 4.septembrī tika apstiprināts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādātais noteikumu projekts "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikums". KNAB izstrādāja jaunu nolikumu, lai efektīvāk nodrošinātu izmeklēšanas un operatīvās darbības kapacitātes paaugstināšanu, KNAB reputācijas atjaunošanu, kā arī KNAB kā centrālās pretkorupcijas iestādes straujāku attīstību. Pamatojoties uz nolikums tiks izveidota konceptuāli jauna iestādes iekšējā struktūra. Reorganizācijas mērķis ir izveidot tādu KNAB iekšējo struktūru, kas primāri vērsta uz noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu, tai pat laikā īstenojot arī plānotus pretkorupcijas pasākumus. Nolikums paredz, ka arī turpmāk KNAB priekšniekam būs divi vietnieki, bet ar skaidri iezīmētu nošķīrumu starp biroja priekšniekam un priekšnieka vietniekiem pakļautajām kompetenču jomām un atbildības sadalījumu: vietnieks izmeklēšanas darbību jautājumos un vietnieks operatīvo darbību jautājumos. KNAB ir tiesībsargājošā iestāde un KNAB priekšnieks ir primāri atbildīgs par veicamo operatīvo un izmeklēšanas darbību pieļaujamību un tiesiskumu. Jaunais nolikums precizē KNAB priekšnieka pienākumus un tiesības operatīvo darbību un...
Rosina koriģēt Sabiedriskā labuma organizāciju likumu
Rosina koriģēt Sabiedriskā labuma organizāciju likumu
Latvijas Pilsoniskās alianse ziņo, ka Finanšu ministrija uzaicināja uz tikšanos alianses direktori Kristīni Zonbergu, biedrības Ascendum valdes priekšsēdētāju un nevalstisko organizāciju (NVO), Ministru Kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes vadītāja vietnieci Zaigu Pūci un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Aldoni Vrubļevski, lai pārrunātu likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” iespējamo turpmāko virzību. Tikšanās iemesls ir nevalstiskā sektora satraukums, ka grozījumi nav tikuši plaši izdiskutēti ar sektora pārstāvjiem. Finanšu ministrijas piedāvājums ir virzīt likumprojektu tālāk apstiprināšanai valdībā un Saeimā, iekļaujot tikai tās likuma normas, par kurām panākta vienošanās – tās ir likuma normas, kas pamatā mazina birokrātiju Valsts ieņēmumu dienestā un viena likuma norma, kas būtu svarīgs nevalstiskajam sektoram, kas ir turpmāk iespēja ziedot arī pakalpojumus. Tai pat laikā nav panākta vienošanās par sektoram svarīgiem konceptuāliem jautājumiem, kā piemēram, vai sabiedriskā labuma organizācijas var būt profesionālas, cik lielā apmērā var veikt saimniecisko darbību. Šādas likuma normas Finanšu ministrija piedāvā šobrīd neiekļaut likumprojektā un turpināt diskusijas...
Valdība izskatījusi koncepciju, kas stiprinās ekonomisko noziegumu apkarošanu
Valdība izskatījusi koncepciju, kas stiprinās ekonomisko noziegumu apkarošanu
Ministru kabineta sēdē 28. augustā tika izskatīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" koncepcijas projektu", kas paredz pasākumus noziedzības mazināšanā un noziegumu izmeklēšanas uzlabošanā, koncentrējoties uz ekonomisko noziegumu apkarošanu un bērniem piemērotas tieslietu sistēmas stiprināšanu. Ekonomiskie noziegumi ir kļuvuši par nozīmīgu problēmu, tādējādi programmas ietvaros tiks stiprināta tiesībsargājošo iestāžu sadarbība ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā, izveidojot vienotu IT sistēmu, apmācot darbiniekus, izveidojot tiešsaites ziņošanas sūdzību platformu korupcijas novēršanas jomā un uzlabojot infrastruktūru. Pašlaik Valsts policija (VP) ir uzsākusi informācijas apmaiņas tiešsaistes platformas "Nacionālais kriminālizmeklēšanas modelis” (turpmāk tekstā – NKIM) izveidi, izmantojot finansējumu, kas pieejams no Iekšējās drošības fonda 2014.-2020. gadam. VP NKIM nodrošinās informācijas apmaiņu reālā laikā, galvenokārt starp iekšlietu nozares iestādēm. Programmas mērķis ir izveidot arī NKIM Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tas vēlāk tiks sasaistīts ar VP NKIM, tādējādi, dodot iespēju efektīvāk un kvalitatīvāk identificēt indivīdu...
Tiesībsargs: ienākums no īpašuma atsavināšanas maksātnespējas procesā jāatbrīvo no IIN
Tiesībsargs: ienākums no īpašuma atsavināšanas maksātnespējas procesā jāatbrīvo no IIN
Tiesībsargs uzskata, ka ienākums, kas gūts, atsavinot nekustamo īpašumu Maksātnespējas likumā noteiktās bankrota procedūras ietvaros, ir atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Maksātnespējas procesa būtība un mērķis no taisnīguma viedokļa prasa, ka bankrota procedūras ietvaros gūtais ienākums būtu atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksas līdzīgi kā tas ir saistību dzēšanas procedūras ietvaros. Tam ir racionāls pamatojums – uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visā maksātnespējas procesā atgūt naudas līdzekļus, lai dzēstu parādsaistības, un īstenotu maksātnespējas procesa mērķi – atbrīvotu parādnieku no saistībām un maksimāli apmierinātu kreditoru intereses. Pašreiz cilvēkam, pārdodot nekustamo īpašumu bankrota procedūras ietvaros, pašam jānorēķinās ar valsti, lai gan naudas līdzekļi cilvēkam nav pieejami. Tādējādi var rasties situācija, ka cilvēks atkal ir bankrota priekšā, jo nevar nokārtot kārtējos iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus. Šobrīd Finanšu ministrija piedāvā piemērot alternatīvo IIN modeli 3% apmērā nevis no kapitāla pieauguma, bet visa ienākuma, kas gūts, atsavinot nekustamo īpašumu bankrota procedūras ietvaros, un uzlikt to samaksāt maksātnespējas administratoram....
Tieslietu padome publisko ziņojumu par maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtējumu
Tieslietu padome publisko ziņojumu par maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtējumu
Tieslietu padome ekspertu komisijas ziņojumu par laikā no 2008.gada līdz 2014.gadam notikušo maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu tiesvedību izvērtējumu nosūtīs Ģenerālprokuratūras izvērtējumam, īpaši norādot lietas, kurās eksperti identificējuši iespējamu prettiesisku tiesas nolēmumu pieņemšanu. Tāpat ziņojums turpmākai rīcībai tiks nosūtīts Tiesnešu kvalifikācijas komisijai un citām tiesnešu pašpārvaldes institūcijām, kā arī tiesu priekšsēdētājiem. Tieslietu padome nolēma ziņojumu arī darīt pieejamu sabiedrībai. Tāpat tiks publiskota Tiesu administrācijas sagatavotā informācija par lietu sadales kārtību tiesās laikā no 2008.gada līdz 2014.gadam. Tieslietu padome atzina arī par nepieciešamu veikt tiesnešu mācību programmu auditu, lai pilnveidotu tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšanu. Tieslietu padome aicina Tiesu administrāciju būtiski uzlabot Tiesu informatīvās sistēmas funkcionalitāti, gan pilnveidojot lietu sadales moduli, gan tiesu prakses pārskatāmību. Lai efektivizētu maksātnespējas procesu normatīvās bāzes pilnveidošanu, Tieslietu padome uzskata par nepieciešamu aktivizēt dialogu ar likumdevēju, tādēļ pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas aicinās uz tikšanos Juridisko komisiju. Tieslietu padome 5. februāra lēmumā aicināja Augstāko tiesu, piesaistot tieslietu jomas ekspertus, apkopot un...
Kā norit mantojuma kārtošanas process?
Kā norit mantojuma kārtošanas process?
Katru gadu zvērināti notāri Latvijā uzsāk vidēji 12 000 mantojumu lietu. Ir trīs veidi, kā mūsu valstī mantot un atstāt mantojumu - ļaut, lai manta tiek sadalīta saskaņā ar likumu, atstāt testamentu vai noslēgt mantojuma līgumu. Par to, kā jārīkojas cilvēkam, kurš kļuvis par mantinieku pēc tuvinieka nāves, stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš. Jebkurā gadījumā pēc cilvēka nāves viņa tuvākajiem ģimenes locekļiem - mantiniekiem ir ļoti būtiski izdarīt pirmo soli - aiziet uz zvērināta notāra biroju. Latvijas valsts ir izvēlējusies pieteikšanās sistēmu, un mūsu zvērinātie notāri nemeklē mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus - mantiniekiem pašiem pie zvērināta notāra ir rakstiski jāizsaka vēlme mantot. Tas nozīmē, ka mantinieks ir tas, kurš ierodas pie zvērināta notāra, un tikai pēc viņa rakstiska noteiktā kārtībā apliecināta iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs ir tiesīgs uzsākt mantojuma lietu. Mantošanas iesniegumu mantinieks iesniedz zvērinātam notāram, kurš praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta,...
Apmierināta  SIA "Lāči" prasība, liedzot izmantot preču zīmi "Lāču ģimene" ārvalstu uzņēmumam
Apmierināta SIA "Lāči" prasība, liedzot izmantot preču zīmi "Lāču ģimene" ārvalstu uzņēmumam
Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome (turpmāk - Apelācijas padome) izskatīja uzņēmuma - maizes ceptuves "Lāči" iebildumu par SIA "Pobeda Confectionary" iesniegto preču zīmes "Lāču ģimene" reģistrēšanu 2017.gadā Latvijas Patentu valdē. Apelācijas padome, uzklausot abu pušu argumentāciju, lēma par labu SIA "Lāči", noraidot otra uzņēmuma mēģinājumu darboties Latvijā līdzīgā segmentā ar iepriekšminēto preču zīmi. SIA "Lāči" uzsvēra, ka uzņēmuma darbošanās ar Lāču vārdu Latvijā ir pierādāma jau 25 gadu garumā un preču zīme izmantota gan ražotāja, gan produkcijas nosaukumos. Tirdzniecības dati lielākajos veikalu tīklos, augstā atpazīstamība un publiski pieejamie izcilas reputācijas rādītāji ir neapšaubāms sabiedrības vērtējums un vienlaikus uzņēmuma kapitāls, kas veido arī zīmola vērtību, prestižu un unikalitāti. Diemžēl tas neizslēdz arī iespēju citiem ražotājiem izmantot jau nostiprinātu tēlu, kas rada pozitīvas asociācijas, kaut vai lai izveidotu sasaisti ar savu produkciju tikai uz vārdiskas līdzības pamata vien. Normunds Skauģis, "Lāču" ceptuves saimnieks: "Esmu gandarīts par šādu Apelācijas padomes lēmumu. Nav pieļaujams, ka augstas reputācijas...
Ar jaunajiem noteikumiem nodrošina maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu caurskatāmību
Ar jaunajiem noteikumiem nodrošina maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu caurskatāmību
Ministru kabinetā 7. augustā apstiprināti Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) tīmekļvietnē www.mkd.gov.lv publicējamo ziņu noteikumi, kuri nosaka MKD publiskoto ziņu apjomu, kā arī publicēšanas kārtību. Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē publicējamo ziņu noteikumi paredz, ka ziņas par maksātnespējas procesa administratoriem un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošajām personām tiks publicētas, izmantojot Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā (EMUS) iekļauto informāciju. Līdz ar to noteiktas ziņas kļūs publiski pieejamas ikvienam. Ikviens vietnē www.mkd.gov.lv varēs pārliecināties par maksātnespējas administratoru un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošo personu kvalifikāciju, profesionālo darbību un tās rezultātiem, kā arī citu informāciju. Turklāt MKD tīmekļvietnē publiskojamās ziņas par administratoru vai uzraugošo personu būs publiski pieejamas visu administratora un uzraugošās personas darbības laiku un vēl divus gadus divus gadus no dienas, kad administrators ir atcelts vai atbrīvots no amata vai divus gadus no dienas, kad izbeigti visi uzraugošās personas lietvedībā esošie un bijušie tiesiskās aizsardzības procesi. Uzraugošajām personām būs iespēja iesniegt publicēšanai MKD tīmekļvietnē informāciju par savu kvalifikāciju,...
Tiesu izpildītāji pirmajā pusgadā atguvuši 201,6 miljonus eiro
Tiesu izpildītāji pirmajā pusgadā atguvuši 201,6 miljonus eiro
Tiesu izpildītāji nolēmuma izpildes procesā aizskartās puses interesēs 2018. gada pirmajā pusgadā palīdzējuši atgūt 201 604 693,11 eiro. Kopējais piespiedu izpildei nodoto izpildu dokumentu skaits - 57 892. Šogad turpina samazināties piespiedu izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits civillietās, savukārt pieaudzis atgūto naudas līdzekļu apjoms uzturlīdzekļu lietās, lietās par kompensāciju piedziņu cietušajiem krimināllietās, kā arī lietās par zaudējumu piedziņu juridisko personu labā, informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. 2018. gada pirmajā pusgadā atgūto naudas līdzekļu apjoms, līdzīgi kā iepriekšējā gada pirmajos sešos mēnešos, ir pārsniedzis 200 miljonus eiro. Tomēr, līdz ar piespiedu izpildei nodoto lietu samazināšanos, atbilstoši šogad par 68 117 524,66 eiro ir sarucis arī kopējais atgūto naudas līdzekļu apmērs. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore skaidro, ka pēdējos gados piespiedu izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits, pamatā civillietās, samazinās, tādēļ arī atgūto naudas līdzekļu samazinājums ir loģisks. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, šī gada sešos mēnešos piespiedu izpildei kopumā...
Zināmas partijas un to apvienības, kuru pārstāvji kandidēs uz deputātu vietām 13. Saeimā
Zināmas partijas un to apvienības, kuru pārstāvji kandidēs uz deputātu vietām 13. Saeimā
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 8.augustā 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēja pēdējos iesniegtos deputātu kandidātu sarakstus. Saeimas vēlēšanām reģistrēti partijas "Progresīvie", "Saskaņas" sociāldemokrātiskās partijas, "Latvijas Krievu savienības", Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", politiskās partijas "KPV LV", partiju apvienības "Latviešu Nacionālisti", "LSDSP/KDS/GKL", "Latvijas centriskās partijas" un partiju apvienības "Par Alternatīvu" deputātu kandidātu saraksti. Tādējādi 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēti visu 16 partiju un partiju apvienību iesniegtie deputātu kandidātu saraksti. Atgādinām, ka 13.Saeimas vēlēšanas norisināsies šā gada 6. oktobrī. Ar vēlēšanām reģistrētajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām, ziņām par kandidātiem un statistiku iespējams iepazīties 13.Saeimas vēlēšanu mājaslapā: https://sv2018.cvk.lv. Pēc reģistrēšanas kandidātu sarakstus vairs nevar atsaukt, un grozījumus tajos drīkst izdarīt tikai CVK, svītrojot kandidātus, par kuriem saņemti atzinumi vai tiesas spriedumi, ka kandidāti neatbilst Saeimas vēlēšanu likuma prasībām, vai izdarīt tehniska rakstura labojumus. Lai pārbaudītu sarakstos pieteikto kandidātu atbilstību Saeimas vēlēšanu likuma prasībām, CVK sarakstus nosūtīs pārbaudēm Iekšlietu ministrijas Informācijas centram un Totalitārisma seku dokumentēšanas centram. Atbilstoši ziņām Iedzīvotāju...
ES Tiesa anonimizēs spriedumus nolēmumos lietās, kur iesaistītas fiziskas personas
ES Tiesa anonimizēs spriedumus nolēmumos lietās, kur iesaistītas fiziskas personas
No 2018. gada 1. jūlija ir anonimizētas prejudiciālā nolēmuma lietas, kurās ir iesaistītas fiziskas personas, paziņojusi Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - ES Tiesa). Tā kā ir stājusies spēkā jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) 1, kurai drīzumā sekos arī Eiropas Savienības iestādēm piemērojamā regula 2, ES Tiesa nolēma pastiprināt fizisko personu datu aizsardzību publikācijās par prejudiciālā nolēmuma lietām. Šādi rīkodamās, tā seko dalībvalstīs novērojamajai tendencei ciešāk aizsargāt personas datus, strauji pieaugot dažnedažādu informācijas meklēšanas un izplatīšanas rīku skaitam. Šī tendence atblāzmojas arī jaunākajā ES Tiesas judikatūrā, kurā arvien pieaug šajā jomā pieņemto nolēmumu skaits, kuros iztirzāti tādi jautājumi kā, piemēram, vai ir tiesības netikt atrastam meklētājprogrammu meklēšanas rezultātos3, vai ir spēkā Eiropas Komisijas lēmums, kurā konstatēts, ka ASV nodrošina pārsūtīto personas pienācīgu aizsardzību4, vai ir spēkā Nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu par aviopasažieru datu reģistra datu pārsūtīšanu un apstrādi (Passenger Name Record data – PNR)5, kāda ir Facebook fanu lapu uzturētāju...
Ierosināta lieta par normām, kas paredz darba līguma noslēgšanu ar augstskolas akadēmiskajā amatā ievēlētu personu uz noteiktu laiku
Ierosināta lieta par normām, kas paredz darba līguma noslēgšanu ar augstskolas akadēmiskajā amatā ievēlētu personu uz noteiktu laiku
Satversmes tiesas 1. kolēģija 2018. gada 3. augustā ierosināja lietu "Par Augstskolu likuma 27. panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētās normas Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa: "Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku - sešiem gadiem." Augstskolu likuma 30. panta ceturtā daļa: "Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33. panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru." Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 106. panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijas Universitātes asociētā profesora Jāņa Kārkliņa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) pieteikuma....
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par virsstundu darba piemaksu neizmaksāšanu iekšlietu sistēmas darbiniekiem
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par virsstundu darba piemaksu neizmaksāšanu iekšlietu sistēmas darbiniekiem
Satversmes tiesas 2. kolēģija 26. jūlijā ierosināja lietu “Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 7.1 daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 7.1 daļas 1. punkts: “Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika kompensē, piešķirot atpūtas laiku saskaņā ar šā panta septīto daļu, un tas apdraud attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes spēju nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi, iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var lemt par attiecīgā dienesta pienākumu izpildes laika apmaksu. Šādā gadījumā samaksu par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, kuru nav iespējams kompensēt, piešķirot atpūtas laiku, nosaka šādi (ņemot vērā virsstundu skaitu): 1) par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika -...
Ja netiek mainīti līguma nosacījumi, par līguma laušanu var piemērot līgumsodu
Ja netiek mainīti līguma nosacījumi, par līguma laušanu var piemērot līgumsodu
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) vērš uzmanību: gadījumos, kad elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājs vēlas pārtraukt līgumu, piemēram, par elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu pirms līguma termiņa beigām, viņam ir jārēķinās, ka komersants ir tiesīgs piemērot līgumsodu. Izņēmuma gadījums ir situācijā, ja pirms līguma laušanas vismaz vienu mēnesi iepriekš lietotājs ir saņēmis no komersanta paziņojumu par grozījumiem līguma nosacījumos un lietotājs rakstiski ir paziņojis komersantam, ka jaunajiem līguma nosacījumiem nepiekrīt. Galalietotājam ir jāsaprot, ka pats būtiskākas ir līguma nosacījumi, neatkarīgi no tā, vai ir mainījies komersants piemēram, pēc komersantu apvienošanās. Ja līguma nosacījumi nav mainīti, tad pirmstermiņa līguma izbeigšana var paredzēt maksāt līgumsodu. Tas nozīmē, ka mainoties elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējam, vienlaikus, neveicot grozījumus elektronisko sakaru pakalpojumu līguma nosacījumos, Elektronisko sakaru likuma 23. panta trešā daļa nepiešķir abonentam tiesības atkāpties no līguma pirms termiņa bez līgumsoda piemērošanas.
Vērtē, ka CSDD ir dominējošā stāvoklī, vienīgais valstī veicot transportlīdzekļu tehnisko apskati
Vērtē, ka CSDD ir dominējošā stāvoklī, vienīgais valstī veicot transportlīdzekļu tehnisko apskati
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu konstatēja, ka valsts nepamatoti ierobežo privātā sektora iespējas sniegt vienu no tehniskās apskates komponentēm – transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli. KP brīdina, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas. Tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatēja, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū – pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē. Kāda ir tehniskā stāvokļa kontroles sistēma Latvijā un tās radītie riski Latvijā tehniskā stāvokļa kontroles veikšana ir uzticēta VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD), kas šo pakalpojumu nodrošināšanai ir akreditējusi arī četras citas sabiedrības, kurās CSDD pati ir arī kapitāldaļu turētāja un īsteno...