TIESĪBAS

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 9.novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmums, atsakot reģistrēt pieteicēju par Latvijas Republikas pilsoni. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka apelācijas instances tiesa ir nepareizi interpretējusi Pilsonības likuma normas, tādēļ spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. PMLP atteica reģistrēt pieteicēju par Latvijas pilsoni, pamatojoties uz Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 1.punktu, jo viņa pēc 1990.gada 4.maija ir ieguvusi Krievijas pilsonību. Atteikumā arī norādīts, ka nav tiesiska pamata reģistrēt pieteicēju par Latvijas pilsoni, pamatojoties uz šā likuma 2.panta pirmās daļas 2.punktu, jo pieteicējas dzimšanas brīdī viņas vecāki nevarēja īstenot Latvijas pilsoņu tiesības okupācijas dēļ. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka tā kā pieteicējas vecāki bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, tad atbilstoši Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnai un tajā ietilpstošajam pilsonības nepārtrauktības principam, saskaņā ar kuru Latvijas okupācijas periodā Latvijas pilsonība turpināja pastāvēt un pāriet nākamajās paaudzēs atbilstoši ius...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 31.oktobrī atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – biedrības „Zemes reformas komiteja” – pieteikums par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu neizsniegt pieteicējai ziņas par vairāku bijušo un esošo Ministru kabineta locekļu dzīvesvietu. Izskatāmajā lietā pieteicēja lūdza noteikt pienākumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izsniegt pieteicējai ziņas par vairāku bijušo un esošo Ministru kabineta locekļu dzīvesvietu. Šo ziņu saņemšanas nepieciešamību pieteicēja pamatoja ar to, ka vēlas pret šīm personām vērsties tiesā ar civilprasību, proti, prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzību, jo attiecīgās personas ar savu rīcību, balsojot par konkrētu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu, esot rīkojušās prettiesiski un nodarījušas pieteicējai zaudējumus. Lietas izskatīšanas ietvaros Augstākā tiesa konstatēja, ka atbilstoši Civilprocesa likuma regulējumam pieteicējai, lai tā varētu vērsties tiesā ar civilprasību, ir jānoskaidro iespējamo atbildētāju dzīvesvieta. Augstākajai tiesai radās šaubas par to, vai likumdevējs ar šo regulējumu ir radis optimālo risinājumu, kas vienlaikus nodrošinātu personas (konkrētajā gadījumā...

Otrdien, 30. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm"". Ar grozījumiem pārskatīti zvērinātu tiesu izpildītāja amata atlīdzības takses apmēri nolūkā nodrošināt ar zvērināta tiesu izpildītāja statusu, ieguldītā darba un piedzenamā parāda apmēru samērīgu zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzību. Grozījumu rezultātā būtiski samazināsies amata atlīdzība tajās izpildu lietās, kurās piedzenamā summa ir neliela, kā arī izpildu lietās, kurās parādnieks pēc izpildu lietas ievešanas nekavējoties sedz visas savas parādsaistības. Atbilstoši statistikas datiem 75% no visām 2017. gadā zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā reģistrētajām izpildu lietām par parādu piedziņu bija izpildu lietas, kurās parāda summa nepārsniedza 500 eiro. Papildus zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības apmērs samazināts gadījumos, kad nolēmuma izpilde prasījusi salīdzinoši mazāku zvērināta tiesu izpildītāja darba ieguldījumu. Ar grozījumiem uz pusi samazināta amata atlīdzības fiksētā takse gadījumos, kad parādnieks nokārto savas saistības norādītajā termiņā, un...

Saeima 25.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likumā, kas paredz, ka iepriekšēju balsošanu vēlēšanās klātienē plānots nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī. Līdz šim vēlētājs iepriekš balsot varēja tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā bija reģistrēts. Likuma izmaiņas rosinājusi Centrālā vēlēšanu komisija, lai, pilnveidojot vēlēšanu procesu, vēlētājiem nodrošinātu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās. Vēlētāji triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas varēs balsot jebkurā citā vēlēšanu iecirknī. Tas būs iespējams, ja vēlēšanu iecirknis, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts, un vēlēšanu iecirknis, kurā vēlētājs būs izvēlējies balsot, savstarpēji spēs nodrošināt vēlētāju sarakstu elektronisku datu apmaiņu. Vēlēšanu komisijām savstarpēji būs jāpārliecinās, ka vēlētājs jau nav nobalsojis, kā arī jānodrošina iespēja vēlētāju izslēgt no saraksta, kur tas reģistrēts, un iekļaut tā iecirkņa vēlētāju sarakstā, kurā vēlētājs ieradies. Ar grozījumiem arī plānots nodrošināt plašākas iespējas piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiem vēlētājiem, kuri atrodas ārvalstīs. Šie vēlētāji varēs balsot attiecīgajā ārvalstī izvietotajā vēlēšanu iecirknī. Iepriekš,...

Saeima 25.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja Administratīvās atbildības likuma projektu, kas nomainīs līdz šim spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kurš ir spēkā kopš padomju laikiem un grozīts vairāk nekā 150 reizes. Kā norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Tieslietu ministrija Administratīvās atbildības likuma izstrādes laikā ir izveidojusi pamatus jaunai administratīvās atbildības piemērošanai, kurā priekšroka tiek dota mūsdienu tiesiskajiem standartiem – pārkāpuma pārtraukšanai un novēršanai, pretstatā sodīšanai par katru cenu. Jaunais likums stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī. Turpmāk administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā noteiks attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Nozares regulējošajos likumos varēs noteikt arī iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus administratīvi sodītajām personām, kuras izvairās no soda. Jau šobrīd ir veikta virkne grozījumu nozaru likumos, lai iestrādātu tajos normas, kas iepriekš bija iekļautas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Jaunais administratīvās atbildības regulējums paredz būtiskas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā. Turpmāk naudas sods un aizrādījums būs vienīgie pamatsodi, kā...

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija ir izveidojusi jaunu tiesu prakses apkopojumu - “Tiesu prakse administratīvā pārkāpuma lietās par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 149.15 panta piektās un sestās daļas nošķiršanu”. Pētījums apspriests un saskaņots ar Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales apgabaltiesu tiesnešiem. Tiesu prakses apkopojums atspoguļo problēmjautājumus LAPK 149.15 panta piektās un sestās daļas piemērošanā gadījumos, kad transportlīdzekļa vadītājam ir konstatēts narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu iespaids, kas radies medikamentu lietošanas rezultātā. Apkopojumā izmantoti apelācijas instances tiesas nolēmumi, kas pieņemti un stājušies spēkā no 2014. gada. Apelācijas instances nolēmumi administratīvo pārkāpumu lietās nav pārsūdzami. Apkopojums veikts ar mērķi veicināt vienveidīgu tiesu praksi LAPK piemērošanā. Apkopojumā secināts: lai personas darbības kvalificētu pēc LAPK 149.15 panta piektās daļas, jākonstatē, ka narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu lietošana notikusi ar nodomu – personai jāapzinās, ka tā lieto attiecīgās vielas un vada transportlīdzekli šo vielu ietekmē. Minēto vielu lietošana ar nodomu izpaužas arī,...

Saeima 25.oktobrī galīgajā lasījumā lems par jauno Administratīvās atbildības likuma projektu, kas, aizstājot līdzšinējo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, paredz būtiskas izmaiņas administratīvo pārkāpumu izskatīšanā. Izskatīšanai trešajā lasījumā sagatavoti arī grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas nepieciešami, lai mazinātu izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprinātu Tieslietu padomes lomu. Galīgajā lasījumā Saeima lems arī par grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Ar izmaiņām plānots noteikt, ka valsts amatpersona savu amatu varēs brīvi savienot ar amatu arodbiedrībā. Vēl izskatīšanai galīgajā lasījumā darba kārtībā ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma grozījumi, ar kuriem plānots iepriekšēju balsošanu vēlēšanās klātienē nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī. Tāpat deputāti trešajā – galīgajā – lasījumā skatīs grozījumus Iepakojuma likumā. Tie nepieciešami, lai no nākamā gada 1.janvāra tirdzniecības vietās varētu ierobežot bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanu patērētājiem. Lai Ministru kabinetam dotu uzdevumu noteikt, kādos gadījumos pārtiku varēs izplatīt arī pēc derīguma termiņa beigām, Saeima galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Pārtikas aprites...

Ministru kabinets 23. oktobrī atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Krimināllikumā, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu par cīņu pret krāpšanu, kas skar Eiropas Savienības finanšu intereses. Grozījumi izstrādāti, lai preventīvi aizsargātu indivīda un sabiedrības drošību no noziedzīgiem nodarījumiem un lai noziedzīga nodarījuma izdarītājs tiktu saukts pie kriminālatbildības atbilstoši kaitējumam. Ar grozījumiem Krimināllikumā tiek noteikta soda politika attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Eiropas Savienības finanšu intereses. Ar grozījumiem stiprinās aizsardzību pret šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem, novēršot krāpšanu un citas nelikumīgas darbības minēto finanšu interešu jomā. Papildus ar izmaiņām Krimināllikumā tiek noteikta kriminālatbildība par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu. Vienlaikus ar grozījumiem tiek plānots pastiprināt kriminālatbildību par transportlīdzekļu zādzību, ņemot vērā to, ka transportlīdzeklis ir paaugstinātas bīstamības avots, kurš tiek speciāli apdrošināts un reģistrēts Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Grozījumi likumā ietver arī kriminālatbildības iestāšanos par izvairīšanos no tiesas nolēmuma, ar kuru...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atlases komisija nolēmusi uz konkursa trešo kārtu virzīt trīs pretendentus. Konkursa otrajā kārtā pretendenti pamatoja savu motivāciju ieņemt šo amatu, prezentēja redzējumu par VID attīstību un atbildēja uz jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbību, budžeta plānošanu, VID darbības jomu un administratīviem procesiem. Konkursa pēdējā kārtā izvirzītos pretendentus sākotnēji vērtēs personālvadības speciālisti, kas pārbaudīs vadības kompetences un par gūtajiem novērojumiem sagatavos kopsavilkumu. Izvērtējot šajā un iepriekšējās konkursa kārtās gūto informāciju, komisija noteiks, kurš no konkursa finālistiem saņem visaugstāko vērtējumu kopumā. Par šo pretendentu vēl tiks apkopotas atsauksmes no vismaz septiņām personām, kā arī veikta padziļināta reputācijas risku analīze. Konkursa noslēgumā komisija izvēlēto atbilstošāko pretendentu ieteiks finanšu ministram, kurš savukārt pieņems lēmumu par šī pretendenta kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Ja VID ģenerāldirektora amata kandidāts gūs nepieciešamo valdības atbalstu, tas šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.

Satversmes tiesa 2018. gada 18. oktobrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2018-04-01 “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. pantā noteikta nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās. Šā panta trešajā daļā paredzēts, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, kā arī paredzēti izņēmumi no šā noteikuma. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. panta pirmie trīs teikumi: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Augstākās tiesas tiesvedībā atrodas lieta, kurā pieteicēja lūdz atzīt par prettiesisku pašvaldības domes lēmumu. Ar šo lēmumu pieteicējai aprēķināta...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 17.oktobrī, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu. Likuma grozījumi paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju un apgabaltiesas priekšsēdētāju amatā iecels Tieslietu padome pēc savas iniciatīvas, nevis pēc tieslietu ministra priekšlikuma, kā tas ir patlaban. Tāpat likumprojekts nosaka, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīšanas un iecelšanas kārtību turpmāk noteiks Tieslietu padome. Ar likuma grozījumiem paredzēts turpināt atteikties no izpildvaras iesaistes tiesu varas darba organizācijā un tādējādi stiprināt tiesu varas neatkarību, pēc sēdes sacīja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Vienlaikus ar likuma grozījumiem paredzēts atjaunot Latvijas Republikas Augstākās tiesas vēsturisko nosaukumu - Senāts – un līdz ar to arī augstākās tiesas tiesnešu amata nosaukumu – senatori. Latvijas Senāts bija Latvijas tiesu sistēmas kasācijas instance no 1918. līdz 1940.gadam, kad padomju vara to likvidēja. Augstākā tiesa ir Latvijas Senāta darba...

Otrdien, 16. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Tiesu izpildītāju likumā. Lai mazinātu iespēju personām pēc mantošanas procesa pabeigšanas ar fiktīvu darījumu palīdzību legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, paredzēts ieviest jaunu amata darbību – mantojamās nereģistrējamās kustamas mantas saraksta sastādīšanu. Bet attiecībā uz tiesu izpildītāju darba organizēšanu - turpmāk būs noteikts limits liela apmēra piedziņas lietu pieņemšanai izpildē, lai samazinātu to koncentrāciju atsevišķu zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā. Šobrīd mantinieki, iesniedzot zvērinātam notāram iesniegumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, pievieno mantojamās mantas sarakstu ar tās novērtējumu, bet valsts par šo ziņu patiesumu nekādi nepārliecinās. Līdz ar to, lai mazinātu iespējas personām pēc mantošanas procesa pabeigšanas ar fiktīviem darījumiem legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus (piemēram, norādot notāram neeksistējošu nereģistrējamu kustamo mantu), izstrādāti grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, kas paredz turpmāk mantošanas procesā ieviest nereģistrējamas kustamas mantas saraksta sastādīšanu. Proti, ar likumprojektu, tiek ieviesta jauna zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbība – mantojamās nereģistrējamās kustamas mantas...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2018. gada 16. oktobrī ierosināja lietu “Par Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmās daļas un 20. panta pirmās daļas 2. punkta, ciktāl tas attiecas uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētās normas Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmā daļa paredz, ka tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. Valsts sociālo pabalstu likuma 20. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka regulāri izmaksājamā valsts sociālā pabalsta izmaksu pārtrauc, ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 109. pants: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā...

Atzīmējot Eiropas kiberdrošības mēnesi, 25. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks starptautiskā konference DSS ITSEC, kuras galvenā tēma ir kibernoziegumu ietekme uz ekonomiku un uzņēmumu drošību. Pasākums sniedz iespēju izglītoties par jaunākajām nozares tendencēm un tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā arī veidot sadarbību un tikties ar augsta līmeņa starptautiskajiem ekspertiem. Konference paredzēta biznesa vadītājiem, IT drošības profesionāļiem, datu aizsardzības speciālistiem, pētniekiem, studentiem un citiem kiberdrošības entuziastiem. Apmeklētājus sagaida 57 prezentācijas 7 paralēlās sesijās, uzstājoties kiberdrošības ekspertiem no Latvijas un citām Eiropas valstīm. Konferences laikā apmeklētājiem būs iespēja tīkloties un veidot sadarbību ar tādiem uzņēmumiem kā ALSO, IBM, Arrow, Lattelecom, Fortinet, Juniper Networks, Kaspersky Labs, Palo Alto Networks un daudziem citiem, apmeklējot kiberdrošībai veltīto izstādi par aktuālajiem drošības risinājumiem. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrējoties ar korporatīvo e-pastu vietnē https://www.dssitsec.eu/ Ikviens interesents varēs vērot konferenci arī tiešraidē vietnē straume.lmt.lv. Konference notiks angļu valodā. Konference notiek Eiropas kiberdrošības mēneša ietvaros, kura viena no tēmām šogad ir kiberkrāpšanas...

Saeima 11.oktobrī gala lasījumā pieņēma Trauksmes celšanas likumu. Šis likums ir alternatīva iepriekš Saeimā skatītajam Trauksmes cēlāju aizsardzības likumam. Lai varētu likumu izstrādāt kvalitatīvu, notika dažādas sarunas, dažādas diskusijas, un pagājušā gada oktobrī Saeimā tika noorganizēta starptautiska konference par trauksmes celšanas veicināšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais likums pieņemts, lai sabiedrības vai tās daļas interesēs veicinātu trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošinātu trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Tiesības celt trauksmi ir fiziskajai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to uzskata par patiesu. Likums nosaka, ka trauksmi varēs celt par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, finanšu un kapitāla tirgus...