TIESĪBAS

Lai palielinātu valsts un pašvaldību iestāžu organizēto izsoļu popularitāti, nodrošinātu, ka visas izsoles sabiedrībai ir pieejamas vienuviet un to, ka tās notiek pēc vienotiem noteikumiem, kā arī palielinātu no izsolēm gūtos ienākumus, Tiesu administrācija aicina apsvērt iespēju paplašināt šobrīd noteikto izsoļu organizētāju loku. Patlaban katra valsts un pašvaldību iestāde, kā arī citi izsoļu rīkotāji organizē izsoles pēc atšķirīgiem noteikumiem. Sludinājumi netiek izvietoti vienuviet, bet gan parasti katras iestādes mājas lapā, kas samazina iespēju, ka sabiedrība uzzina par šādas izsoles esamību. Turklāt izsoles notiek klātienē, kas samazina potenciālo dalībnieku skaitu, jo ne visas personas konkrētajā laikā un vietā spēj ierasties. Rezultātā par izsolāmo kustamo vai nekustamo īpašumu netiek iegūta maksimālā iespējamā cena. Elektronisko izsoļu vietne ir Izpildu lietu reģistra modulis, kas ir valsts informācijas sistēma, savukārt Tiesu administrācija ir tās pārzinis un turētājs. Elektronisko izsoļu vietne darbojas kopš 2015.gada 1.jūlija un veiksmīgi nodrošina izsoles sludinājumu izvietošanu, izsoles dalībnieku reģistrāciju, informācijas uzkrāšanu par reģistrētajiem...

Ministru kabineta komiteja 11. decembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu par Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešanu profesionālā maģistra studiju programmās. Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi sekmēt juridiskās izglītības kvalitātes celšanos. Nepieciešamība pēc vienota eksāmena ieviešanas saistāma ar augstskolu atšķirīgajām vērtēšanas sistēmām, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu. Tiesību zinātņu studiju programmu konkurence savā starpā ir radījusi kvalitātes strauju kritumu. Tā kā jurista profesija ir saistīta ar juridiskās palīdzības sniegšanu citām personām, ir svarīgi, ka prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai ir pietiekami augstas. Noteikumu projekts nosaka vienotu kārtību kvalifikācijas eksāmena norisei visās augstskolās, kurās īsteno profesionālo maģistra studiju programmu jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Juristus, kas jau ieguvuši profesionālā maģistra grādu un jurista kvalifikāciju, Valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens neietekmēs. Kvalifikācijas eksāmena norise paredzēta elektroniskajā vidē, kas samazinās eksāmena ieviešanas un nodrošināšanas izmaksas, tāpat arī kvalifikācijas eksāmena norise augstskolas elektroniskajā vidē atvieglos komisijas locekļu darbu. Plānots, ka kvalifikācijas eksāmens tiks...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 6.decembrī izskatīja biedrības "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (turpmāk - AKKA/LAA) un Konkurences padomes kasācijas sūdzības strīdā par biedrībai piemēroto Ls 45 645,83 sodu. Tiesa uzklausīja procesa dalībniekus par iesniegtajām kasācijas sūdzībām un Eiropas Savienības Tiesas sniegtajām atbildēm uz Augstākās tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem lietā. Augstākā tiesa noteica, ka spriedums lietā būs pieejams 2018.gada 5.janvārī. Konkurences padome bija saskatījusi pārkāpumus AKKA/LAA darbībā, piemērojot autoratlīdzības tarifus par mūzikas publisku atskaņošanu veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās. Ar 2013.gada 2.aprīļa lēmumu Konkurences padome konstatēja pieteicējas - biedrības AKKA/LAA - darbībās Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta „a” apakšpunktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu (ļaunprātīgi izmantojusi dominējošu stāvokli) un uzlika naudas sodu Ls 45 645,83 apmērā. Aprēķinot pēdējā finanšu gada apgrozījumu naudas soda noteikšanai, Konkurences padome ieskaitīja apgrozījumā arī savākto atlīdzību, kas tiek nodota autoriem, norādot, ka biedrību neto apgrozījums konkurences tiesībās jāaprēķina pēc...

Otrdien, 5. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas un Maksātnespējas administrācijas izstrādātos grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz efektivizēt esošo kārtību maksātnespējas procesā saistībā ar kreditoru prasījumu atzīšanu. Likumprojektā ietverti grozījumi kārtībā, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Turpmāk paredzēts tiesvedību, kurā izskata strīdu par tiesībām un ir izskatāma civilprocesuālā kārtībā, integrēt juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā, tādējādi padarot jautājuma izlemšanu efektīvāku. Pašlaik strīdu izšķiršana notiek paralēlās tiesvedībās un praksē ne vienmēr tiek ņemta vērā maksātnespējas procesa lietas ietvaros. Rezultātā varēja rasties situācija, ka potenciālajam kreditoram praktiski nebija izredžu ietekmēt maksātnespējas procesa norisi un paralēlā tiesvedība varēja kļūt tikai formāla. Likumprojektā iekļautas redakcionāli precizējošas izmaiņas saistībā ar Maksātnespējas administrācijas nosaukuma maiņu (Maksātnespējas kontroles dienests), kā arī ir precizētas normas, kuru piemērošana praksē pašlaik ir nevienveidīga vai arī neatbilda procesa mērķim - turpmāk tiks noteiktas tiesības maksātnespējas procesa administratoram bez maksas saņemt informāciju no tiesas, skaidrāk noteikta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana...

Saeima 30. novembrī galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumu "Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums". Tā mērķis ir nodrošināt privātpersonai Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz atbilstošu atlīdzību par zaudējumu un nemantisko kaitējumu valsts iestāžu, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas, nepamatotas rīcības dēļ. Likumā definēts tiesiskais pamats, kaitējuma veidi un kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanas nosacījumi, kā arī procesuālā kārtība, lai nodrošinātu privātpersonas tiesības uz atlīdzības saņemšanu salīdzinoši ātri un vienkārši. Atšķirībā no pašreiz spēkā esošā normatīvā regulējuma likums paredz: privātpersonas tiesības uz nemantiskā (morālā un personiskā) kaitējuma atlīdzību ar valsts pārvaldes iestādes lēmumu, privātpersonai nevēršoties vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprasības kārtībā. Tas nozīmē, ka privātpersona varēs saņemt gan zaudējumu, gan nemantiskā kaitējuma atlīdzību ārpustiesas kārtībā, jo par to izlems iestādes; zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzību būs tiesīga saņemt arī privāto tiesību juridiska persona; tiks atlīdzināti tie zaudējumi, kuru apmērs ir pierādīts un ir konstatēts kaitējuma atlīdzības tiesiskais pamats. Vērtējot zaudējumu...

Saeima 30.novembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma likumu „Par Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu”, ar ko Latvija atzīst Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju. Līdz ar to Latvija varēs vērsties un būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā, lai risinātu starptautiskus strīdus. Likumā noteikts, ka detalizēta deklarācija ar nosacījumiem Starptautiskās tiesas jurisdikcijas ierobežošanai un īstenošanai būs jāizstrādā Ministru kabinetam, tostarp jānosaka termiņš, kādā citai valstij jāinformē Latvija par nodomu vērsties pret mūsu valsti Starptautiskajā tiesā. Tāpat likumā iekļaušanai deklarācijā uzskaitīti nosacījumi, uz kādiem Latvija atzīst Starptautiskās tiesas jurisdikciju, tostarp atsauce uz Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību un nacionālās drošības interešu aizsardzību saistībā ar bruņoto spēku uzņemšanu un nosūtīšanu uz ārvalstīm. Līdz ar Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu Latvija izpildīs saistības, kuras uzņēmusies, ratificējot ANO Statūtus. Līdz šim Starptautiskās tiesas jurisdikciju ir atzinušas 72 valstis, tostarp 23 Eiropas Savienības dalībvalstis, ieskaitot Lietuvu, Igauniju. Starptautiskā tiesa izveidota 1945.gadā un ir galvenā ANO juridiskā institūcija....

Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – Regula) piemērošana, kas paredz vienotu regulējumu visā ES teritorijā, tiks uzsākta 2018. gada 25. maijā. Ja šobrīd spēkā ir Direktīva 95/46, kas katrā valstī ir ieviesta ar nacionāliem tiesību aktiem, tad Regula ir tieši piemērojama un tai ir tāds pats spēks kā jebkuram citam Latvijas likumam. Regulas noteikumus piemēro vienlīdzīgi gan valsts, gan privātajam sektoram. Datu aizsardzības prasības eksistē Latvijas nacionālajā regulējumā jau tagad. Kopš 2000. gada darbojas Fizisko personu datu aizsardzības likums, kas nosaka pienākumus pārziņiem (kompānijas un organizācijas, kuri apstrādā, (t.i. vāc, glabā, izmanto, nodot, apmainās) personas datus (vārds, uzvārds, adrese, personas kods, tālruņa numurs, ģimenes stāvoklis, dati par veselību, īpašumu u.c.)) un tiesības datu subjektiem (cilvēkiem, kuru dati tiek apstrādāti). Regula precizē eksistējošos noteikumus un pielāgo tos jaunām tehnoloģijām, ļaujot cilvēkam daudz vairāk kontrolēt, kas notiek ar viņa datiem. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs norāda, ka pēc Regulas spēkā stāšanas 2016.gadā katrai...

Saeima 30.novembrī otrajā lasījumā izskatīja Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Jaunais regulējums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Tāpat neatkarīgi no apdrošināšanas statusa valsts apmaksās tādu slimību ārstēšanu, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai (piemēram, psihiskas saslimšanas, tuberkuloze un infekcijas slimības). Savukārt, lai vēl papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas. Veselības apdrošināšanas iemaksas personām, kuras nav sociāli apdrošinātas, kalendārajā gadā no 2020.gada būs piecu procentu apmērā no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas (2018.gadā...

Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēde, izskatot Administratīvās rajona tiesas tiesneša jautājumu par augstskolas administratīvā personāla darba tiesisko attiecību strīda pakļautību, secināja, ka šāds strīds nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā. Lietā par augstskolas rektora piemēroto rājienu katedras vadītājam disciplināri sodītais iesniedza prasības pieteikumu pilsētas tiesā. Tiesa ierosināja civillietu par rektora rīkojuma atzīšanu par spēkā neesošu un rājiena atcelšanu. Par rektora lēmumu pieteicējs vērsās arī universitātes Akadēmiskajā šķīrējtiesā, kas izbeidza lietu, jo konstatēja, ka vispārējās jurisdikcijas tiesā jau tiek izskatīts jautājums par pieteicējam piemēroto disciplinārsodu. Nepiekrītot šim lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā par Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu, un tiesa ierosināja lietu par šā lēmuma atcelšanu. Administratīvās rajona tiesas tiesnesis vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja ar iesniegumu par pakļautības jautājuma izšķiršanu. Augstskolu likuma 26.pants nosaka augstskolas personāla tiesības un pienākumus. Panta astotā daļa paredz, ka augstskolas izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt augstskolas šķīrējtiesā. Šī, līdzīgi kā procesā iesaistītās augstskolas Satversmes...

Tieslietu padome konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas plānoto reformu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu integrēšanai rajonu (pilsētu) tiesās. Plānots, ka zemesgrāmatu nodaļas kā rajonu (pilsētu) tiesu struktūrvienības beigs pastāvēt 2019.gada 1.janvārī. Tieslietu padome atbalstīja priekšlikumu, ka zemesgrāmatu tiesnešu darba specializācija pēc integrācijas nebūtu saistāma tikai ar noteiktām civillietu kategorijām, bet tā būtu pilnīga integrācija, dodot iespēju zemesgrāmatu tiesnešiem pēc reformas pilnā mērā veikt vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnešu pienākumus. Tieslietu padomes konceptuāli atbalstītā zemesgrāmatu nodaļu reforma tiks virzīta izskatīšanai Ministru kabinetā. Tieslietu ministrija prezentēja arī jaunu tiesneša amata kandidātu atlases un apmācības kārtības projektu. Tiesneša amata kandidātu atlases un jauno tiesnešu apmācības kārtība, kas tika prezentēta Tieslietu padomei, ir principiāli atšķirīga no šībrīža pirmo reizi izvirzītu tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības. Jaunā koncepcija paredz centralizēta tiesneša amata kandidātu saraksta izveidošanu un uzturēšanu, saturiski citādu tiesneša amata kandidātu atlases procesu un arī jauno tiesnešu apmācību, tādējādi nodrošinot iespēju, izveidojoties tiesneša amata vakancei,...

Saeimas Juridiskā komisija 21.novembrī izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā atbalstīja likumprojektu "Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums" par vienotu kaitējuma atlīdzināšanas kārtību gadījumos, kad kaitējums personai nodarīts ar valsts iestāžu prettiesisku rīcību administratīvo pārkāpumu lietvedībā vai kriminālprocesā. Likumprojekts Saeimas komisijā tika iesniegts jau 2016. gada maijā. Gala lasījumā to paredzēts skatīt 30. novembra Saeimas plenārsēdē. Iestāde šī likuma izpratnē ir izmeklēšanas iestāde, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, kā arī valsts vai pašvaldības institūcija, kura uzsākusi vai izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu. Likums noteiks kaitējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu, atlīdzinājuma veidus un apmēra noteikšanas nosacījumus, kā arī kārtību, kādā personām tiek nodrošinātas Satversmē garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu vai personisko kaitējumu. Pamats kaitējuma atlīdzināšanai administratīvo pārkāpumu lietvedībā, tāpat kā kriminālprocesā, turpmāk būs valsts institūciju prettiesiska un nepamatota rīcība, piemēram, nepamatoti vai prettiesiski ierobežojot personas brīvību. Turpmāk zaudējumu un personiskā kaitējuma atlīdzinājumu varēs saņemt plašāks subjektu loks, tajā skaitā privāto tiesību...

Pirmdien, 27.novembrī, Tieslietu padomes sēdē tiks uzklausīta Tieslietu ministrijas informācija par plānu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu integrācijai rajona (pilsētas) tiesā. Plānots, ka integrācija uzsākama 2019.gadā. Beidzot pastāvēt zemesgrāmatu nodaļām kā rajona (pilsētas) tiesas struktūrvienībai, tiks paplašināta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetence civillietu izskatīšanā saistībā ar liettiesiskajiem pierādījumiem. Tieslietu ministrija prezentēs arī jaunu tiesnešu amata kandidātu atlases kārtības projektu. Lai apzinātu iespējamos risinājumus pirmo reizi izvirzīta tiesneša amata kandidātu atlases procesa efektivizēšanai, ar tieslietu ministra rīkojumu izveidota darba grupa izvērtēja esošo kārtību un sagatavoja priekšlikumus principiāli atšķirīgai tiesnešu amata kandidātu atlases un jauno tiesnešu apmācības kārtībai. Tieslietu padome apspriedīs arī Valsts prezidenta iebildumus likuma “Par tiesu varu” grozījumiem, kuru dēļ prezidents pieprasa likuma otrreizēju caurlūkošanu. Saeimas Juridiskā komisija lūdz Tieslietu padomi paust viedokli par prezidenta iesniegtajiem priekšlikumiem.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk - PMLP) informē, ka no š.g. 20. novembra ceļošanai vairs nebūs derīgas Latvijas pilsoņu pases, kas izdotas laikaposmā no 2002. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 19. novembrim ar derīguma termiņu 50 gadi, un Latvijas nepilsoņu pases, kas izdotas laikposmā no 1997. gada 10. aprīļa līdz 2007. gada 19. novembrim ar derīguma termiņu 50 gadi. Līdz šim personām ar šāda veida pasēm bija iespēja ceļot uz Šengenas zonas valstīm, taču ar 20. novembri ceļojumu veikšanai turpmāk būs nepieciešams saņemt jaunu personu apliecinošu dokumentu. Pases ar 50 gadu termiņu joprojām varēs lietot personas identificēšanai Latvijas teritorijā. Visas pārējās Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pases ir derīgas gan ceļošanai, gan dzīvošanai Latvijā līdz to derīguma termiņa beigām. Atgādinām, ka pirms došanās ceļojumā, ir īpaši svarīgi savlaicīgi pārliecināties, vai Jūsu pase būs derīga visu ceļojuma laiku. Vērīgiem jābūt tiem iedzīvotājiem, kuru pases atlikušais derīguma termiņš tuvojas beigām, jo citas valstis...

Uzņēmumu reģistrs (UR) atgādina, ka arodbiedrībām, kuru struktūrvienībām ir noteikts juridiskās personas statuss, līdz 2017.gada 31.decembrim UR biedrību un nodibinājumu reģistrā jāreģistrē attiecīgās struktūrvienības kā patstāvīgās vienības, jāpārveido tās par struktūrvienībām bez juridiskās personas statusa vai jālikvidē. Iepriekš norādītā prasība izriet no Arodbiedrību likuma, kas stājās spēkā 2014.gada 1.novembrī. Papildus UR informē, ka pašreizējais normatīvo aktu regulējums paredz visām arodbiedrībām līdz 2019.gada 1.novembrim Uzņēmumu reģistrā iesniegt aktuālajam Arodbiedrību likumam un citiem normatīvajiem aktiem atbilstošus statūtus un informāciju par personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt arodbiedrību. Šai sakarā atgādinām Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) konsultanta darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspara Rācenāja un LBAS Eiropas tiesību un politikas dokumentu ekspertes Nataļjas Mickevičas rakstīto žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI ( 2014. gada aprīļa numurā, abonentiem lasāms arī e-versijā). Arodbiedrības tiek nosacīti dalītas divās kategorijās – arodbiedrības, kas izveidotas uzņēmumā, un ārpus uzņēmuma arodbiedrības. Ar uzņēmumu tiek saprasta Darba likuma 5. pantā lietotā definīcija - jebkura organizatoriska...

Augstākajā tiesā 14.novembrī kļuvis pieejams spriedums civillietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīta SIA "Newcon Hospitality Group" darbinieces kasācijas sūdzība par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 6.septembra spriedumu, ar kuru darbinieces prasība pret SIA "Newcon Hospitality Group" par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, neizmaksātās darba samaksas, neizmantotā atvaļinājuma kompensācijas, vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu apmierināta daļēji. Ar pārsūdzēto spriedumu atzīts, ka darba devēja ir pārkāpusi Darba likuma 9.pantā noteikto aizliegumu radīt darbiniekam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības. Apelācijas instances tiesa atzina par pierādītu, ka darbiniece tika atlaista no darba pārbaudes laikā, jo viņa atteicās saņemt darba samaksu aploksnē, proti, bez nodokļu maksājumiem. Apelācijas instances tiesa nosprieda, ka no darba devējas par labu darbiniecei piedzenama morālā kaitējuma atlīdzība, taču noraidīja darbinieces prasību daļā par atšķirīgas attieksmes jeb diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu, par darba devējas uzteikuma atzīšanu...