TIESĪBAS

Augstākajā tiesā apkopotas Administratīvo lietu departamenta nolēmumu atziņas sociālo tiesību būtiskos jautājumos. Apkopojumus pēc Administratīvo lietu departamenta ierosinājuma sagatavoja Ilze Skultāne un Lāsma Lipkina. Nolēmumi tiesību piemērotāju ērtībai sadalīti šādos tematos: apdrošināšana bezdarba gadījumam, valsts sociālie pabalsti, apdrošināšanas stāžs, valsts pensijas, tiesības prasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi, slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalsti. Apkopojumi aptver periodu no 2004.gada līdz 2017.gada nogalei (atkarībā no apkopojuma pabeigšanas laika). Atsevišķā apkopojumā izdalīti Augstākās tiesas nolēmumi, kuros lemts par Eiropas Savienības Regulu sociālo pabalstu koordinēšanas jautājumos un starpvalstu līgumu piemērošanu. Šajā apkopojumā sistematizēta tiesu prakse pēc 2010.gada. Tiesu prakses apkopojumu mērķis ir sistematizēti pēc normatīvā regulējuma tēmām dot ieskatu Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta nolēmumu atziņās. Tāpēc arī apkopojumi pārsvarā veidoti kā nolēmumos atrodamo atziņu apkopojums citātu veidā. Apkopojumi pieejami Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Administratīvās tiesības Tos var lasīt šeit: Tiesu prakses apkopojums lietās par apdrošināšanu bezdarba gadījumam. 2004.gada februāris - 2017.gada...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2018. gada 30. janvārī ierosināja lietu "Par likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam". Apstrīdētā norma Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, kā arī paredz izņēmumus no minētā pienākuma. Augstāka juridiska spēka norma Satversmes 105. pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk - Augstākā tiesa) pieteikuma. Augstākajā tiesā ar kasācijas sūdzību administratīvajā lietā vērās pieteicēja, kurai aprēķināta nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme par neapstrādātu...

Saeima ceturtdien, 1.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un saistīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Grozījumi paredz efektivizēt esošo kārtību, lai nodrošinātu ātrāku un vienkāršāku strīda izskatīšanu maksātnespējas procesā. Paredzēts, ka likumu grozījumi galvenokārt paātrinās to gadījumu atrisināšanu, kad nevienai no pusēm nav šaubu par strīda esamību, taču tā atrisināšanai ir nepieciešama tiesas iesaiste. Vienlaikus tiesai būs saglabātas tiesības konstatēt, ka pastāv strīds. Likumprojekts paredz administratoram tiesības jau sākotnēji lēmumā par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu norādīt, vai ir konstatējams iespējamais strīds par tiesībām. Papildus noteikts, kādām prasībām jāatbilst administratora lēmumam, ja tas tiek sastādīts rakstveidā. Tādējādi kreditori būs skaidrāk informēti par lēmuma būtību, un administratora lēmumā tiks ietverta visaptveroša informācija, atzīmē likumprojekta autori. Ar saistīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" paredzēts ieviest pagaidu aizsardzības piemērošanu noteiktos gadījumos juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietās. Saistītajā likumprojektā noteikts, ka prasības pieteikumu un pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu izskatīs tiesa, kurā iesniegta sūdzība...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 30.janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts valsts AS "Latvijas Dzelzceļš" pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu atzīts, ka pieteicēja kā principāls ir atbildīga par tranzīta muitas procedūras pienācīgu izpildi, un, tā kā procedūra nav pareizi pabeigta, ir radies muitas parāds, par kura samaksu tā ir atbildīga. Sakarā ar minēto pieteicējai papildus nomaksai budžetā noteikts muitas nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un nokavējuma nauda. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Pieteicēja valsts AS "Latvijas dzelzceļš", rīkojoties kā principāls, īstenoja preces - aviācijas degvielas - tranzīta muitas procedūru, taču prece saņēmēja muitas iestādē nogādāta ar iztrūkumu. Augstākā tiesa spriedumā atzinusi par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka pieteicēja kā principāls ir galvenā atbildīgā persona par tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu un par preču nogādāšanu neskartā veidā līdz galapunkta muitas iestādei. Minēto secinājumu apstiprinājusi arī Eiropas Savienības Tiesa, atzīstot, ka principāls ir atbildīgs par...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 22.janvārī atcēla Kurzemes apgabaltiesas 2015.gada 8.jūnija spriedumu, ar kuru noraidīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja prasība pret bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru par valstij nodarīto zaudējumu piedziņu saistībā ar rīkojumu izdošanu par prēmiju izmaksām (civillieta Nr. C33257014). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2014.gada 16.janvārī cēla Rīgas rajona tiesā prasību pret Gundaru Bojāru, kurā, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktu, likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 5., 30.pantu un šā likuma pārejas noteikumu 17.punktu, lūdza piedzīt valsts ienākumos zaudējumus 12 915,75 EUR (9077,24 Ls). Birojs, veicot Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra, kurš šos amata pienākumus pildīja laikā no 2001.gada 27.martam līdz 2005.gada 26.martam, rīcības atbilstību likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasībām, 2008.gada 12.jūnijā pieņemtajā lēmumā Nr.1/6116 "Par valstij nodarīto zaudējumu atlīdzību” konstatējis šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā ierobežojuma...

Saeimas sēdē 25.janvārī notiks ikgadējās ārpolitikas debates, kurās deputātiem par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos ziņos ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tiešraidē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv debates varēs vērot ikviens interesents. Trešajā galīgajā lasījumā deputāti lems par grozījumiem likumā „Par piesārņojumu”, kas paredz pilnveidot regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu. Izmaiņas paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Tāpat galīgajā lasījumā parlaments lems, vai valsts amatpersonas turpmāk drīkstēs savu amatu savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās un komisijās, ko paredz grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Šobrīd likums nosaka šo amatu savienošanas liegumu. Otrajā lasījumā deputāti skatīs grozījumus Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā. Plānotās izmaiņas paredz, ka administratīvais slogs samazināsies privātpersonai, kurai iestāde ir radījusi zaudējumu, jo lēmējiestāde pati veiks ar zaudējuma atlīdzību nepieciešamās darbības, kā arī...

Augstākās tiesas Civillietu departament veicis Tiesu prakses apkopojumu darba lietās par periodu no 2012. gada jūlija līdz 2017.gada 31.decembrim. Tiesu prakses apkopojuma mērķis ir tiesību normu vienotas izpratnes un vienveidīgas tiesu prakses veicināšanas nolūkā apkopot Augstākās tiesas Civillietu departamenta (līdz 2014.gadam – Senāta Civillietu departamenta) atziņas darba tiesībās pamatā par Darba likuma normu piemērošanu. Vienlaikus apkopojumā iekļautas arī atziņas darba tiesībās par atsevišķu Civillikuma un Komerclikuma normu piemērošanu. Tiesas nolēmumos paustās atziņas apkopojumā norādītas pie attiecīgās tiesību normas (panta, panta daļas vai punkta). Apkopojumā ietvertas Civillietu departamenta atziņas laikā no 2012.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 31.decembrim pieņemtajos nolēmumos (gan tajos nolēmumos, kas publicēti Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras nolēmumu arhīvā, gan citos Civillietu departamenta nolēmumos). Apkopojumu pēc Augstākās tiesas Civillietu departamenta ierosinājuma sagatavoja departamenta tiesneša palīgs Mg.iur. Konstantīns Vaivods. Līdz šim jau bijuši vairāki pētījumi, tostarp tiesu prakses apkopojumi, par darba tiesību piemērošanas jautājumiem. Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv ir pieejami šādi pētījumi: 2004.gada tiesu...

Lai sekmētu sabiedrības izpratni par intelektuālo īpašumu un tā aizsardzības rezultātā iegūstamajām priekšrocībām, Patentu valde ir izveidojusi skaidrojošus video par intelektuālo īpašumu un tā objektiem, tādējādi vēršot uzmanību, ka intelektuālais īpašums ir mums visapkārt, tas attiecas uz cilvēku prāta radītiem darbiem – izgudrojumiem, literatūras un mākslas darbiem, kā arī uz uzņēmējdarbībā izmantotiem vārdiem, simboliem un dizainu. Mūsdienu strauji mainīgajā un dinamiskajā ekonomikā inovāciju loma konkurētspējas nodrošināšanā ir neatsverama, arvien vairāk tiek īstenotas inovatīvas un radošas idejas. Ir svarīgi apzināties, ka visus cilvēka prāta radītos darbus ir iespējams aizsargāt ar intelektuālā īpašuma tiesībām, bet vispirms cilvēkam ir jāsaprot, kas ir intelektuālais īpašums un kā tas var strādāt viņa labā, tādēļ Patentu valde vienkāršā un saprotamā veidā skaidro, kas ir intelektuālais īpašums, t.sk. preču zīme, patents, dizainparaugi, autortiesības, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un augu šķirnes. Papildus video par intelektuālo īpašumu kopumā, ir izveidoti atsevišķi video par preču zīmēm, dizainparaugiem un izgudrojumiem. Gan uzņēmējiem, kas rada...

Ministru kabinets 23. janvārī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Zemesgrāmatu, Notariāta un Bāriņtiesu likumos, ieviešot t.s. vienas pieturas aģentūras principu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumos, kas paredz, ka nekustamā īpašuma ieguvēja vietā nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatā iesniegs zvērināts notārs vai bāriņtiesa. Plānotie grozījumi palielinās īpašuma tiesību nostiprināšanas procesa efektivitāti, ātrumu un drošumu, ievērojami mazinās riskus darījuma tiesiskuma nodrošināšanai. Tāpat paredzēta iespēja elektroniski iesniegt nostiprinājuma lūgumu par hipotēkas nostiprināšanu, hipotēkas grozījumiem, kā arī cesijas gadījumā, ja šo lūgumu pamatā ir elektroniski darījumi. Likumprojektu mērķis ir noteikt konkrētas kompetences un pienākumus zvērināta notāra un bāriņtiesas darbībā attiecībā uz nostiprinājuma lūguma iesniegšanu elektroniski. Nostiprinājuma lūgumi tiks iesniegti tiešsaistes režīmā vai caur mājas lapu www.zemesgramata.lv. Normatīvi nostiprināts zvērināta notāra un bāriņtiesas pienākums vērtēt nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu, proti, vai tā saturs nav acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu, tādejādi tiks ievērojami mazināti riski darījuma tiesiskuma nodrošināšanai. Tāpat tiks pārbaudīts, vai darījums...

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, otrreiz caurlūkoja grozījumus likumā “Par tiesu varu” saistībā ar iepriekš atcelto ierobežojumu vienai un tai pašai personai būt par rajona (pilsētas) vai apgabaltiesas priekšsēdētāju vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Saeima lēma atbalstīt Valsts prezidenta iniciatīvu un atstāt spēkā esošo ierobežojumu. Saeima 2.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likuma “Par tiesu varu” izmaiņas, cita starpā atceļot ierobežojumu, kas liedz tiesas priekšsēdētājiem ieņemt amatu vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Savukārt Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot, ka ierobežojuma atcelšana nav vērsta uz tiesu sistēmas attīstību. Valsts prezidents vēstulē Saeimai uzsvēris, ka parlamenta lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību. Tāpat prezidents atzīmē, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos. Tas ļautu pēc iespējas vairāk tiesnešiem apgūt jaunas profesionālās un vadības prasmes, kā arī...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 16.janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienesta lēmums, uzliekot pienākumu pieteicējai maksāt muitas nodokli, antidempinga maksājumu un pievienotās vērtības nodokli, atcelts. Augstākā tiesa spriedumā atzinusi par pamatotiem apgabaltiesas spriedumā izdarītos secinājumus par būtiskiem trūkumiem Valsts ieņēmumu dienesta izdotajā administratīvajā aktā. Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Augstākās tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem par preču muitas vērtības noteikšanas metodi, savā spriedumā (lieta C-46/16) secinājusi, ka muitas iestādēm savā lēmumā, ar kuru tiek noteikts maksājamā ievedmuitas nodokļa apmērs, ir pienākums norādīt iemeslus, kuru dēļ tās ir noraidījušas Muitas kodeksa 29. un 30.pantā paredzētās muitas vērtības noteikšanas metodes, pirms tās ir varējušas izdarīt secinājumu par tās 31.pantā paredzētās metodes piemērošanu. Augstākās tiesas ieskatā, Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pamatojumam bija būtiski trūkumi, ko nebija iespējams un pieļaujams labot tiesas procesa laikā. Pieteicējai nebija dota pienācīga iespēja nedz pašai pārbaudīt un iesniegt informāciju, kas dotu iespēju piemērot citas preču muitas...

Tieslietu ministrija publicējusi informāciju par tiesu reformas turpmāko gaitu un šogad plānotajām izmaiņām. Kādas tiesas tiks reorganizētas 2018. gadā? 2017. gada 12. jūnijā Tieslietu padome apstiprināja rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas plānus, kas paredz vienas tiesas apgabala ietvaros apvienot vairāku tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu. No 15.janvāra tiks reorganizēta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, pievienojot to Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. No 1. februāra reorganizēs Talsu rajona tiesu un tās sastāvā esošo zemesgrāmatu nodaļu, Kuldīgas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Saldus rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, kā arī Ventspils tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, pievienojot tās Liepājas tiesai un attiecīgi tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai, mainot tiesas nosaukumu – Kurzemes rajona tiesa un Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa. No 15. februāra reorganizēs Alūksnes rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Gulbenes rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Madonas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Cēsu rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Limbažu rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu,...

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 10.janvārī nolēma veidot darba grupu, kurā padziļināti diskutēs par iespēju paātrināt elektroniskās adreses ieviešanu kā alternatīvu deklarētajai adresei saziņai ar valsti un pašvaldību. Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve komisijas deputātus informēja par vairākām problēmām, ar kurām saskaras latviešu diasporas pārstāvji, ārvalstīs reģistrējot savu dzīvesvietu Latvijas iedzīvotāju reģistrā. Kā vienu no tām ELA pārstāve minēja pārāk īso termiņu - 30 dienas -, kurā šobrīd saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma nosacījumiem dzīvesvietas maiņas gadījumā personai ir pienākums to deklarēt dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Šis termiņš būtu jāpagarina, sacīja ELA pārstāve, atzīmējot, ka Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības uzturēties citas dalībvalsts teritorijā uz laiku līdz trim mēnešiem, neizvirzot viņiem nosacījumus vai formalitāšu ievērošanu, izņemot prasību, ka viņiem jābūt derīgai personas apliecībai vai pasei. "Ātrākais veids sasniedzamības veicināšanai būtu elektroniskās adreses ieviešana, nevis, piemēram, divu dzīvesvietu norādīšana. Turklāt tas prasītu izmaiņas tiesiskajā regulējumā. Tāpēc vēlamies paātrināt elektroniskās adreses ieviešanu," sēdē...

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti 10.janvārī, otrreiz caurlūkoja grozījumus likumā “Par tiesu varu” saistībā ar iepriekš Saeimā atbalstītā ierobežojuma, kas liedz vienai un tai pašai personai būt par rajona (pilsētas) vai apgabaltiesas priekšsēdētāju vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas, atcelšanu. Saeima 2.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likuma “Par tiesu varu” izmaiņas, cita starpā atceļot ierobežojumu, kas liedz tiesas priekšsēdētājiem ieņemt amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Savukārt Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot, ka ierobežojuma atcelšana nav vērsta uz tiesu sistēmas attīstību. Juridiskās komisijas deputāti, noslēdzot darbu pie likuma grozījumu otrreizējas caurlūkošanas, komisijas sēdē lēma atbalstīt Valsts prezidenta iniciatīvu un atstāt spēkā esošo ierobežojumu. Valsts prezidents vēstulē Saeimai uzsvēris, ka parlamenta lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas, nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību. Tāpat prezidents atzīmē, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 9.janvārī vienbalsīgi konceptuāli atbalstīja jauna Apdrošināšanas līguma likuma projektu. Jauns likuma projekts izstrādāts, lai pilnveidotu un modernizētu līdzšinējo regulējumu. Jauns likums izstrādāts, lai, pārņemot šobrīd spēkā esošā regulējuma aktuālās normas, nodrošinātu to vienkāršu un pareizu piemērošanu praksē un papildinātu ar jaunām tiesību normām, tostarp, no Eiropas apdrošināšanas līgumu tiesību principiem, kā arī direktīvām par uzņēmējdarbību apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā un par apdrošināšanas izplatīšanu. Jaunajā likumā plānots noteikt, ka apdrošinātājam pirms līguma noslēgšanas apdrošinājuma ņēmējs būs jāiepazīstina ar vispārīgu informāciju par piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu. Apkopojošu informāciju varēs nesniegt, piemēram, publiskajos iepirkumos, kad pasūtītājs pats nosaka prasības apdrošināšanas līgumam. Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam pēc apdrošinātāja pieprasījuma būs jāinformē ne tikai par apstākļiem riska varbūtējai iestāšanās novērtēšanai, bet arī par apdrošināšanas objektu, kas tad arī ļauj pakalpojuma sniedzējam izvērtēt šos apstākļus apdrošinātā riska iestāšanās iespējamībai un iespējamā zaudējumu apjoma novērtēšanai. Apdrošinātājam persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, būs jāiepazīstina...