TIESĪBAS

Lielbritānijas valdība piedāvājusi jaunas garantijas Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, nākot klajā ar sīkāku informāciju par to, kā darbosies jaunā pastāvīgā statusa piešķiršanas process, informē Apvienotās Karalistes vēstniecība. Cilvēki, kuri pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības vēlēsies palikt Apvienotajā Karalistē, varēs to brīvi darīt, nebaidoties, ka viņu pieteikumi tiks noraidīti nenozīmīgu tehnisku iemeslu dēļ. Mēs domājam, ka vairumā gadījumu atļauja tiks piešķirta. Gadījumos, kad pieteikums tomēr tiks noraidīts, ES pilsoņiem būs likumīgas pārsūdzības tiesības, kas ir saskaņā ar viņu pašreizējām tiesībām, ko paredz brīvas pārvietošanās direktīva. Speciālā dokumentā, kas sarunu gaitā ir nosūtīts Eiropas Komisijai, Lielbritānijas valdība vēlreiz izskaidro, ka jaunā sistēma darbosies raiti, nebūs dārga un sarežģīta, turklāt tās izveidē ir ņemts vērā ES pilsoņu viedoklis. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meija paudusi skaidru nostāju, ka Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES pilsoņu un ES dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesību aizsardzība ir sarunu galvenā prioritāte. Viņa norādīja, ka atlikuši vien daži soļi,...

Augstākā tiesa 2017.gada 13.novembrī apturēja tiesvedību civillietā Eiropas komercsabiedrības "Balcia Insurance" SE (agrākais nosaukums - Eiropas komercsabiedrība "BTA Insurance Company" SE) prasībā pret apdrošināšanas AS "Baltijas Apdrošināšanas Nams" par zaudējumu atlīdzības piedziņu regresa kārtībā un nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai (EST) jautājumus par direktīvas 72/166/EEK (par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību) 3.panta 1.punkta iztulkošanu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kas stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Lietā ir izšķirams jautājums, vai zaudējumi trešās personas mantai, kas radušies, pasažierim atverot stāvoša transportlīdzekļa durvis, ietilpst obligātās transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās apdrošināšanas regulējumā lietotā jēdziena "apdrošināšanas gadījums" tvērumā. Savukārt, lai pareizi iztulkotu minēto jēdzienu, jānoskaidro, vai stāvoša transportlīdzekļa pasažiera durvju atvēršana ir "transportlīdzekļa lietošana" direktīvas 72/166/EK izpratnē. Atsaucoties uz EST iepriekš sniegtajiem skaidrojumiem par jēdziena "transportlīdzekļa lietošana" plašo tvērumu, Augstākā tiesa lēmumā secina, ka...

Izvēloties ceļot ar aviotransportu, vienmēr pastāv iespēja, ka kādu iemeslu dēļ, ir iespējama aizķeršanās, visbiežāk, ja aizkavējies vai atcelts lidojums. Kā liecina Eurokonotrol dati, aptuveni puse no visiem lidojumiem savu galamērķi sasniedz ar kavēšanos. Šādas situācijas var radīt papildu izmaksas ne tikai pasažieriem, bet arī lidsabiedrībām. Eksperti uzsver, ka nepatīkamo situāciju rezultātā visbiežāk nākas maksāt pasažieriem, jo iegūt kompensāciju no lidsabiedrībām ir pārāk laikietilpīgi, sarežģīti un bieži vien pat neiespējami. "Tikai aptuveni 5% no visiem pasažieriem, kam nācies mainīt savus plānus lidsabiedrību dēļ, saņem atbilstošu, likumā paredzēto kompensāciju. Eiropas lidsabiedrībām, saskaņā ar likumdošanu, būtu jāizmaksā saviem pasažieriem vismaz 3,2 miljardus eiro - par atceltiem, aizkavētiem lidojumiem vai bagāžas nozaudēšanu, tomēr, vadoties pēc šobrīd aktuālās prakses, no šīs summas tiks izmaksāta, visticamāk, tikai maza daļa," skaidro "Skycop" vadītājs Marius Stonkus. Situācijas, par kurām klientam pienākas kompensācija ir šādas: ja lidojums ticis aizkavēts ilgāk par 3 stundām; ja lidojums atcelts mazāk nekā 14...

Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 10.novembrī, nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus likumā "Par tiesu varu". Valsts prezidents norāda, ka Saeimas pieņemtais lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību. "Stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, nevis labu vadītāju nemainīga palikšana savos amatos. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus," uzsver Raimonds Vējonis. Valsts prezidents uzskata, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos. Tas ļautu pēc iespējas vairāk tiesnešiem apgūt jaunas profesionālās un vadības prasmes, kā arī mudinātu tiesnešus aktīvāk iesaistīties, risinot visai sabiedrībai būtiskus jautājumus par tiesiskuma nostiprināšanu. "Pienākums pēc samērīga laika izraudzīties citu personu noteiktam amatam, lai arī iepriekšējais vadītājs ir labi un godprātīgi pildījis savus pienākumus, sekmē jebkuras institūcijas attīstību," uzskata Valsts prezidents....

Satversmes tiesas 3.kolēģija 2017.gada 8.novembrī ierosināja lietu "Par Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" 3.1 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. panta pirmajai daļai un 21. panta pirmajai daļai". Apstrīdētā norma Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 148) 3.1 punkts: "Ja nekustamā īpašuma objektā deklarēta citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa vai personas, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, dzīvesvieta, saistošo noteikumu 3.punkta ievaddaļā noteiktās nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanai iepriekšminētās personas dzīvesvietai jābūt bijušai deklarētai Latvijā uz tā gada, kas ir bijis 7 gadus pirms attiecīgā taksācijas gada, 1.janvāri. Ja personai vienreiz konstatēta atbilstība šim kritērijam, nākamajos taksācijas gados to atkārtoti neizvērtē un uzskata par izpildītu." Augstāka juridiska spēka normas Satversmes 91.pants: "Visi cilvēki Latvijā...

Nolūkā panākt vienotu izpratni par pamatprasībām iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai, radīts vienots ārējais normatīvais akts publiskas personas institūcijām (t.sk. pašvaldības, publiskas personas kapitālsabiedrības). 2017. gada 27. oktobrī stājās spēkā “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" (Ministru kabineta noteikumi Nr.630). Pieņemtie noteikumi ir secīgs solis iepriekšējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbam pretkorupcijas jomā, kad jau izstrādājot Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam, kā viena no korupcijas un krāpšanas novēršanas un apkarošanas politikas prioritātēm tika noteikta pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas politikas pārorientācija no ārējās kontroles uz resora un institūcijas iekšējo kontroli. Iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana pretkorupcijas jomā ir viens no efektīgākajiem veidiem, kā mazināt korupcijas un interešu konflikta riskus publiskas personas institūcijās. Tomēr nereti ir sastopami gadījumi, kad institūciju pārstāvji norāda uz iekšējās kontroles sistēmas esamību, bet nākas secināt, ka ir ieviesti tikai atsevišķi tās pamatelementi. Lai...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2017.gada 8.novembrī apturēja tiesvedību lietā SIA "Ķipars AI" prasībā pret likvidējamo AS "Latvijas Krājbanka" par maksājuma rīkojuma izpildi un nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normu iztulkošanu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Eiropas Savienības Tiesas praksē līdz šim nav sniegta interpretācija par Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 19.maija Direktīvas 98/26/EK normām attiecībā uz pārveduma rīkojuma ievadīšanas sistēmā brīdi un maksātnespējas procedūras ietekmi uz pārveduma rīkojumu. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Augstākā tiesa lietu izskata sakarā ar likvidējamās AS "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas procesa administratora "KPMG Baltics" SIA pārstāvju kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 22.aprīļa spriedumu SIA "Ķipars AI" prasībā pret likvidējamo AS "Latvijas Krājbanka" par maksājuma rīkojuma izpildi. Lietā ir izšķirams jautājums, vai privātpersonas kredītiestādei dots maksājuma rīkojums, kāds ir izskatāmajā lietā, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 19.maija Direktīvas 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un...

Ceturtā daļa Latvijas kredītņēmēju jeb 149,2 tūkstoši iedzīvotāju vairāk nekā 60 dienas kavējuši bankās izsniegto kredītu maksājumus. Vēl ir apmēram 100 tūkstoši iedzīvotāju, kas vairāk nekā divus mēnešus kavējuši maksājumus nebanku sektora kreditētājiem - visbiežāk tā saucamo ātro kredītu izsniedzējiem. Oktobrī Latvijas kredītņēmēju asociācija ar situāciju valstī iepazīstināja Starptautiskā Valūtas Fonda pārstāvjus, kas pēc dzirdētā izskatījušies šokēti. Oktobrī Tiesu administrācijas projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros Latvijā risinājās Starptautiskā Valūtas Fonda (SVF) novērtēšanas vizīte. Tiekoties ar Latvijas Tieslietu ministrijas, tiesu, advokātu, komercbanku, darba devēju un kredītņēmēju pārstāvjiem, SVF mērķis bija izzināt esošo situāciju Latvijas maksātnespējas jomā, uzklausīt ekspertu priekšlikumus par nepieciešamiem uzlabojumiem maksātnespējas tiesiskajā regulējumā un noskaidrotu viedokli, kā SVF var palīdzēt atbalstīt Latvijas finanšu stabilitāti un ekonomisko izaugsmi. Pēc tikšanās Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudi neslēpj - sarunas laikā radies iespaids, ka SVF pārstāvji tikai tagad apjautuši Latvijas iedzīvotāju patiesās finanšu situācijas dramatiskumu. "Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, šobrīd 721, 3...

Ministru kabinets 31. oktobra sēdē izskatīja Tieslietu ministrijas iesniegtos kārtējos grozījumus Civilprocesa likumā, kas saistīti ar maksātnespējas procesa uzlabojumiem. Tajos, cita starpā, rosināts Maksātnespējas administrāciju pārdēvēt par Maksātnespējas kontroles dienestu, jo Maksātnespējas administrācijas galvenais darbības mērķis ir nodrošināt administratoru rīcības un maksātnespējas procesa norises likumības kontroli un uzraudzību. Likumprojekts paredz arī būtiskas izmaiņas attiecībā uz kārtību, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Svarīgākās izmaiņas saistītas ar strīdu par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīšanu paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā un pagaidu aizsardzības līdzekļu ieviešanu, ko tiesa varēs noteikt, ja konstatēs pamatu ieinteresētās personas iespējamam tiesību aizskārumam. Likumu rosināts papildināt ar jaunu 30.6 nodaļu "Lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās un pagaidu aizsardzība prasībām maksātnespējas procesa lietās". Tajā būs noteikts - ja tiesa lietu lems skatīt rakstveida procesā, tad skatīšana jāuzsāk 30 dienu laikā no paskaidrojumu saņemšanas brīža, savukārt tiesas sēde lietas iztiesāšanai nozīmējama ne vēlāk 30 dienas...

Saeima 2.novembrī pieņēma 1.lasījumā Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas paredz būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā īstenojams piespiedu izpildes līdzeklis - piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, piedziņas vēršana uz apbūves tiesību, kā arī grozījumus saistībā ar zvērinātu tiesu izpildītāju veikto dokumentu piegādi. Likumprojekta grozījumi veikti ar mērķi attīstīt izpildu procesu, veidojot to mūsdienīgu, efektīvu un atbilstošu esošajai sociālekonomiskajai situācijai. Izmaiņas paredzētas attiecībā uz parādniekam piederošas kustamas mantas izsoļu organizēšanu elektroniskajā vidē. Elektroniskas formas izsoļu plašāka ieviešana spriedumu izpildē, tās attiecinot arī uz kustamas mantas izsolēm, veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Kustamas mantas izsoles notiks elektronisko izsoļu vietnē: https://izsoles.ta.gov.lv. Ar likumprojektu vienlaikus iecerēts atteikties no kustamas mantas pārdošanas otrajā izsolē ar lejupejošu soli, aizstājot to ar otro izsoli ar augšupejošu soli, bet sākot solīšanu no 75% no pirmās izsoles sākumcenas. Tādējādi samazinot iespēju personām apzināti veicināt mantas pārdošanu...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 1.novembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums, nosakot pienākumu samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no kapitāla pieauguma un nokavējuma naudu. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Pieteicējs atsavināja zemi ar ēku, kura bija patvaļīgi būvēta un nevarēja būt ierakstīta zemesgrāmatā. Tā kā pieteicējs bija šajā ēkā deklarējis dzīvesvietu, viņš uzskatīja, ka atbilst likumā noteiktajām prasībām atbrīvošanai no nodokļa. Valsts ieņēmumu dienests tomēr aprēķināja iedzīvotāju ienākuma nodokli. Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 33.punktam nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta. Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu, atzina, ka atbrīvojums pieteicējam nepienākas, jo no juridiskā viedokļa tika atsavināta neapbūvēta zeme. Augstākā tiesa par pareizu atzinusi Administratīvās apgabaltiesas secināto, ka no tiesiskā viedokļa, piemērojot nodokļus...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Civillietu departamenta praksi patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Apkopojums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/Tiesu prakses apkopojumi/ Civiltiesības. Apkopojumā sistematizētas Civillietu departamenta atziņas saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem, kas bijuši nozīmīgi tiesā izskatītajās lietās: procesuālo normu piemērošana strīdos, kur viena puse ir patērētājs; tiesas pienākums vērtēt ar patērētāju noslēgtā līguma noteikumus; tiesas pilnvaras, konstatējot netaisnīgu līguma noteikumu; līguma noteikumu novērtējums; netaisnīgu līguma noteikumu piemēri; piemēri līguma noteikumiem, kas nav atzīstami par netaisnīgiem; neapspriesti līguma noteikumi un līguma noteikuma saprotamība; līgumslēdzēju pušu tiesiskā līdzsvarotība; patērētāju tiesību aizsardzības normu piemērošana dažādiem strīdiem; patērētāja pienākumi; patērētāja atbildība par nodarītajiem zaudējumiem. Civillietu departamenta secinājumi papildināti ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru attiecīgajos jautājumos. Tiesu prakses apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Reinis Markvarts. Savukārt citā Augstākās tiesas prakses apkopojumā strukturēti aktualizētas Augstākās tiesas atziņas un prakses piemēri publisko iepirkumu lietās. Tas dod iespēju vienuviet iepazīties ar...

Saeimas Juridiskā komisija 31.oktobrī trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas civillietu izskatīšanā, lai tiesvedības process būtu kvalitatīvāks, ātrāks un efektīvāks. Likuma grozījumi paredz plašākam personu lokam nodrošināt piekļuvi valsts nodrošinātai juridiskajai palīdzībai, paaugstināt prasības summas slieksni lietās, kuras tiek skatītas vienkāršotā procedūrā, kā arī ieviest izmaiņas spriedumu pasludināšanas kārtībā. Ar likuma izmaiņām plānots paplašināt to personu loku, kuras var saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību. Saskaņā ar likumprojektu valsts nodrošināta advokāta palīdzība pienāksies arī personām, kuru ienākumi nepārsniedz minimālās algas apmēru. Šai personu grupai juridiskā palīdzība būs pieejama, piedaloties ar 25 % līdzmaksājumu. Tāpat valsts juridisko palīdzību varēs saņemt personas, kuru ienākumi ir lielāki par minimālo algu, bet nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu valstī. Viņi advokāta palīdzību varēs saņemt, maksājot ne vairāk par normatīvajos aktos noteikto atlīdzības apmēru. Patlaban valsts nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību maznodrošinātām un trūcīgām personām. Daļējam advokātu procesam būs pakļautas lietas, kas skar nepilngadīgas...

Latvijas Apdrošinātāju asociācija aicina pievērst uzmanību gaidāmajām izmaiņām nodokļu regulējumā, jo nodokļu reforma paredz, ka no 2018.gada 1.janvāra minimālais uzkrājošās apdrošināšanas līguma periods iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksas saņemšanai tiek pagarināts no 5 uz 10 gadiem. Tas nozīmē, ka nodokļu atvieglojumus varēs iegūt tad, ja uzkrātie līdzekļi tiks izņemti ne ātrāk kā pēc 10 gadiem no līguma noslēgšanas brīža. Mainīsies arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, samazinoties uz 20%. "Būtiski, ka šobrīd spēkā esošajiem un līdz gada beigām noslēgtajiem līgumiem 2018.gadā tiks piemērots 2017.gada regulējums ar IIN atmaksu 23% apmērā no veiktajām iemaksām," uzsver Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. No nākamā gada 1.janvāra mainīsies arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas iemaksu apmēra ierobežojums IIN atvieglojumu piemērošanai. Iemaksas nevarēs būt lielākas par 10% no gada bruto algas, nepārsniedzot 4000 EUR uzkrājošajā apdrošināšanā un pensiju fondos kopā. "Šobrīd spēkā ir 10% limits no gada bruto algas bez faktiskā iemaksu apjoma ierobežojuma. Tas ļāvis izmantot lielus...

Ministru kabinets 31. oktobrī skatīs likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas paredz veikt būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā turpmāk tiesa izskatīs strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Paredzams, ka likuma grozījumi nodrošinās efektīvāku kreditoru tiesību aizsardzību maksātnespējas procesā, konstatējot strīdu par tiesībām, vienlaikus samērojot maksātnespējas procesa ietekmi uz tautsaimniecību ar tiesībām uz taisnīgu tiesu. Plānotie grozījumi ļautu ne vien ātrākā un efektīvākā procesā izskatīt strīdus par kreditoru tiesībām, tādējādi veicinot visa maksātnespējas procesa efektivitāti, bet arī stiprinātu tiesisko paļāvību uz efektīvu tiesas aizsardzību kreditora tiesību aizskāruma gadījumā, ko nodrošinātu jaunais normatīvais regulējums komerciālo strīdu risināšanā maksātnespējas procesā, vienlaikus līdzsvarojot visu kreditoru intereses. Likumprojekts nosaka likumu papildināt ar jaunu nodaļu, tādējādi paredzot strīdiem par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā atsevišķu regulējumu. Plānots, ka turpmāk tiesa lietas izskatīs prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot jaunajā nodaļā paredzētos izņēmumus, kas balstīti uz vienkāršotu, ātru procesu, kas samērots ar tiesībām uz taisnu tiesu. Likumprojekts paredz ieviest pagaidu...