TIESĪBAS

Pēc Tiesībsarga iniciatīvas Satversmes tiesā ierosināta lieta par tiesiskās vienlīdzības principa un tiesību uz īpašumu pārkāpumu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā personām, kurām pieder domājamās daļas no ēkām, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Tiesībsargs pārbaudes lietas ietvaros konstatējis trūkumus Rīgas domes Saistošo noteikumu Nr. 148 normā, kas nosaka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina kārtību fiziskām personām par divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Šāda norma nepamatoti paredz atšķirīgu attieksmi pret nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuriem pieder divu vai vairāku dzīvokļu mājas, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos un kurās ir deklarēta viena persona uz katru īpašnieku, tādējādi radot arī šo personu tiesību uz īpašumu pārkāpumu Noteikumi paredz, ka, piemēram, 300m2 lielā viena dzīvokļa privātmājā, kurā ir deklarēta vismaz viena persona, nekustamā īpašuma nodoklis tiek rēķināts 0,2 – 0,6% no kadastrālās vērtības par visu platību, savukārt, ja mājas (divu dzīvokļu) platība ir 300m2 un tajā ir deklarētas divas personas, bet šī māja ir...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2017. gada 29. decembrī ierosināja lietu "Par Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" 3.2.1. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam teikumam". Satversmes 91. panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Satversmes 105. panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu." Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 148) 3.2.1. apakšpunkts nosaka: "Fiziskām personām par mājas platības daļu, kurā taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta ir deklarēta personām, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai persona, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, šo saistošo noteikumu 3.1 punktā noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka vienai dzīvesvietu deklarējušajai personai piekrīt 30 m2 no...

Satversmes tiesas 22. decembrī pieņemtais spriedums apliecina, ka tikai Konkurences padome ir tiesīga lemt par naudas soda apmēriem konkurences tiesību pārkāpumu lietās. Tas nozīmē, ka arī turpmāk tiesas varēs lemt tikai par pieteikuma noraidīšanu un iestādes lēmuma atcelšanu vai atcelšanu daļā un nevarēs mainīt Konkurences padomes noteiktā soda apmēru pēc saviem ieskatiem. Lieta Satversmes tiesā tika ierosināta pēc Administratīvās apgabaltiesas pieteikuma. Apgabaltiesas ieskatā tiesību norma, kas paredz, ka tiesa var grozīt un noteikt konkrētu administratīvā akta saturu iestādes vietā tikai tad, ja tiesību normās tas tieši ir paredzēts, ierobežo administratīvās tiesas kompetenci, un liedz nodrošināt Satversmē noteiktās personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Satversmes tiesa, vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmei, atsaucās uz varas dalīšanas principu, norādot, ka administratīvās lietas ierosināšana un administratīvā akta jeb lēmuma izdošana ir Konkurences padomes kompetencē, savukārt tiesas kompetencē ir lemšana par šī akta tiesiskumu. Tāpat tiesa uzsvēra, ka administratīvais process iestādē ir vairāk piemērots lietderības apsvērumu izdarīšanai nekā...

Saeima 14.decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas civillietu izskatīšanā, lai tiesvedības process būtu kvalitatīvāks, ātrāks un efektīvāks. Likuma grozījumi paredz paaugstināt prasības summas slieksni lietās, kuras tiek skatītas vienkāršotā procedūrā, kā arī ieviest izmaiņas spriedumu pasludināšanas kārtībā. Likuma izmaiņas paredz jaunu “saīsinātā sprieduma” formu un saturu. Saīsināta satura tiesas spriedumi, taupot tiesas resursus, tiks taisīti atsevišķos likumā paredzētos gadījumos: piemēram, aizmuguriskiem spriedumiem, ja prasība apmierināta pilnībā; spriedumiem lietās, kurās atbildētājs prasību atzinis un tiesa to apmierina; kā arī lietās, kas tiek izskatītas vienkāršotā procedūrā. Likuma izmaiņas paredz visu Civilprocesa likumā paredzēto valsts un kancelejas nodevu noapaļošanu, lai tādējādi palielinātu tiesas procesu efektivitāti un atvieglotu tiesu darbu, un lietas dalībniekiem valsts nodevas maksāšanas kārtību. Valsts nodevas tiks noapaļotas līdz veseliem eiro vai veseliem desmitiem eiro. Civillietu izskatīšanas ilgums Latvijas tiesās patlaban ir visgarākais, salīdzinot ar krimināllietām un administratīvajām lietām, liecina Tiesu informatīvās sistēmas dati. Plānots, ka likums...

Saeima 14.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, kas precizē kārtību, kādā apdrošinātājs iesniedz regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kurš ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai un likumā noteiktajā laikā nav iesniedzis saskaņoto paziņojumu. Saskaņā ar grozījumiem apdrošinātājam satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītājs būs jābrīdina par trešajām personām radīto zaudējumu piedziņu regresa kārtībā, ja vadītājs savlaicīgi nebūs iesniedzis savu saskaņotā paziņojuma eksemplāru, lai apdrošinātajam no abām negadījumā iesaistītajām pusēm ļautu gūt apstiprinātu informāciju par negadījuma apstākļiem. Negadījuma izraisītājam saskaņotais paziņojums pēc atgādinājuma būs jāiesniedz piecu dienu laikā. Apdrošinātājs regresa prasību tiesā varēs arī iesniegt, ja negadījumu izraisījušais šoferis pēc apdrošinātāja pieprasījuma nebūs sniedzis nepieciešamo precizējošo informāciju, kā dēļ apdrošinātājs nav varējis pilnībā pārliecināties par negadījuma apstākļiem. Pilnveidotais regulējums attieksies arī uz ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai līzinga ņēmēju, ja zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama. Iepriekš apdrošinātājs regresa prasību tiesā...

Lai palielinātu valsts un pašvaldību iestāžu organizēto izsoļu popularitāti, nodrošinātu, ka visas izsoles sabiedrībai ir pieejamas vienuviet un to, ka tās notiek pēc vienotiem noteikumiem, kā arī palielinātu no izsolēm gūtos ienākumus, Tiesu administrācija aicina apsvērt iespēju paplašināt šobrīd noteikto izsoļu organizētāju loku. Patlaban katra valsts un pašvaldību iestāde, kā arī citi izsoļu rīkotāji organizē izsoles pēc atšķirīgiem noteikumiem. Sludinājumi netiek izvietoti vienuviet, bet gan parasti katras iestādes mājas lapā, kas samazina iespēju, ka sabiedrība uzzina par šādas izsoles esamību. Turklāt izsoles notiek klātienē, kas samazina potenciālo dalībnieku skaitu, jo ne visas personas konkrētajā laikā un vietā spēj ierasties. Rezultātā par izsolāmo kustamo vai nekustamo īpašumu netiek iegūta maksimālā iespējamā cena. Elektronisko izsoļu vietne ir Izpildu lietu reģistra modulis, kas ir valsts informācijas sistēma, savukārt Tiesu administrācija ir tās pārzinis un turētājs. Elektronisko izsoļu vietne darbojas kopš 2015.gada 1.jūlija un veiksmīgi nodrošina izsoles sludinājumu izvietošanu, izsoles dalībnieku reģistrāciju, informācijas uzkrāšanu par reģistrētajiem...

Ministru kabineta komiteja 11. decembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu par Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešanu profesionālā maģistra studiju programmās. Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi sekmēt juridiskās izglītības kvalitātes celšanos. Nepieciešamība pēc vienota eksāmena ieviešanas saistāma ar augstskolu atšķirīgajām vērtēšanas sistēmām, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu. Tiesību zinātņu studiju programmu konkurence savā starpā ir radījusi kvalitātes strauju kritumu. Tā kā jurista profesija ir saistīta ar juridiskās palīdzības sniegšanu citām personām, ir svarīgi, ka prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai ir pietiekami augstas. Noteikumu projekts nosaka vienotu kārtību kvalifikācijas eksāmena norisei visās augstskolās, kurās īsteno profesionālo maģistra studiju programmu jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Juristus, kas jau ieguvuši profesionālā maģistra grādu un jurista kvalifikāciju, Valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens neietekmēs. Kvalifikācijas eksāmena norise paredzēta elektroniskajā vidē, kas samazinās eksāmena ieviešanas un nodrošināšanas izmaksas, tāpat arī kvalifikācijas eksāmena norise augstskolas elektroniskajā vidē atvieglos komisijas locekļu darbu. Plānots, ka kvalifikācijas eksāmens tiks...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 6.decembrī izskatīja biedrības "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (turpmāk - AKKA/LAA) un Konkurences padomes kasācijas sūdzības strīdā par biedrībai piemēroto Ls 45 645,83 sodu. Tiesa uzklausīja procesa dalībniekus par iesniegtajām kasācijas sūdzībām un Eiropas Savienības Tiesas sniegtajām atbildēm uz Augstākās tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem lietā. Augstākā tiesa noteica, ka spriedums lietā būs pieejams 2018.gada 5.janvārī. Konkurences padome bija saskatījusi pārkāpumus AKKA/LAA darbībā, piemērojot autoratlīdzības tarifus par mūzikas publisku atskaņošanu veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās. Ar 2013.gada 2.aprīļa lēmumu Konkurences padome konstatēja pieteicējas - biedrības AKKA/LAA - darbībās Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 102.panta „a” apakšpunktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu (ļaunprātīgi izmantojusi dominējošu stāvokli) un uzlika naudas sodu Ls 45 645,83 apmērā. Aprēķinot pēdējā finanšu gada apgrozījumu naudas soda noteikšanai, Konkurences padome ieskaitīja apgrozījumā arī savākto atlīdzību, kas tiek nodota autoriem, norādot, ka biedrību neto apgrozījums konkurences tiesībās jāaprēķina pēc...

Otrdien, 5. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas un Maksātnespējas administrācijas izstrādātos grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz efektivizēt esošo kārtību maksātnespējas procesā saistībā ar kreditoru prasījumu atzīšanu. Likumprojektā ietverti grozījumi kārtībā, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Turpmāk paredzēts tiesvedību, kurā izskata strīdu par tiesībām un ir izskatāma civilprocesuālā kārtībā, integrēt juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā, tādējādi padarot jautājuma izlemšanu efektīvāku. Pašlaik strīdu izšķiršana notiek paralēlās tiesvedībās un praksē ne vienmēr tiek ņemta vērā maksātnespējas procesa lietas ietvaros. Rezultātā varēja rasties situācija, ka potenciālajam kreditoram praktiski nebija izredžu ietekmēt maksātnespējas procesa norisi un paralēlā tiesvedība varēja kļūt tikai formāla. Likumprojektā iekļautas redakcionāli precizējošas izmaiņas saistībā ar Maksātnespējas administrācijas nosaukuma maiņu (Maksātnespējas kontroles dienests), kā arī ir precizētas normas, kuru piemērošana praksē pašlaik ir nevienveidīga vai arī neatbilda procesa mērķim - turpmāk tiks noteiktas tiesības maksātnespējas procesa administratoram bez maksas saņemt informāciju no tiesas, skaidrāk noteikta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana...

Saeima 30. novembrī galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumu "Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums". Tā mērķis ir nodrošināt privātpersonai Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz atbilstošu atlīdzību par zaudējumu un nemantisko kaitējumu valsts iestāžu, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas, nepamatotas rīcības dēļ. Likumā definēts tiesiskais pamats, kaitējuma veidi un kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanas nosacījumi, kā arī procesuālā kārtība, lai nodrošinātu privātpersonas tiesības uz atlīdzības saņemšanu salīdzinoši ātri un vienkārši. Atšķirībā no pašreiz spēkā esošā normatīvā regulējuma likums paredz: privātpersonas tiesības uz nemantiskā (morālā un personiskā) kaitējuma atlīdzību ar valsts pārvaldes iestādes lēmumu, privātpersonai nevēršoties vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprasības kārtībā. Tas nozīmē, ka privātpersona varēs saņemt gan zaudējumu, gan nemantiskā kaitējuma atlīdzību ārpustiesas kārtībā, jo par to izlems iestādes; zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzību būs tiesīga saņemt arī privāto tiesību juridiska persona; tiks atlīdzināti tie zaudējumi, kuru apmērs ir pierādīts un ir konstatēts kaitējuma atlīdzības tiesiskais pamats. Vērtējot zaudējumu...

Saeima 30.novembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma likumu „Par Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu”, ar ko Latvija atzīst Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju. Līdz ar to Latvija varēs vērsties un būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā, lai risinātu starptautiskus strīdus. Likumā noteikts, ka detalizēta deklarācija ar nosacījumiem Starptautiskās tiesas jurisdikcijas ierobežošanai un īstenošanai būs jāizstrādā Ministru kabinetam, tostarp jānosaka termiņš, kādā citai valstij jāinformē Latvija par nodomu vērsties pret mūsu valsti Starptautiskajā tiesā. Tāpat likumā iekļaušanai deklarācijā uzskaitīti nosacījumi, uz kādiem Latvija atzīst Starptautiskās tiesas jurisdikciju, tostarp atsauce uz Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību un nacionālās drošības interešu aizsardzību saistībā ar bruņoto spēku uzņemšanu un nosūtīšanu uz ārvalstīm. Līdz ar Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu Latvija izpildīs saistības, kuras uzņēmusies, ratificējot ANO Statūtus. Līdz šim Starptautiskās tiesas jurisdikciju ir atzinušas 72 valstis, tostarp 23 Eiropas Savienības dalībvalstis, ieskaitot Lietuvu, Igauniju. Starptautiskā tiesa izveidota 1945.gadā un ir galvenā ANO juridiskā institūcija....

Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – Regula) piemērošana, kas paredz vienotu regulējumu visā ES teritorijā, tiks uzsākta 2018. gada 25. maijā. Ja šobrīd spēkā ir Direktīva 95/46, kas katrā valstī ir ieviesta ar nacionāliem tiesību aktiem, tad Regula ir tieši piemērojama un tai ir tāds pats spēks kā jebkuram citam Latvijas likumam. Regulas noteikumus piemēro vienlīdzīgi gan valsts, gan privātajam sektoram. Datu aizsardzības prasības eksistē Latvijas nacionālajā regulējumā jau tagad. Kopš 2000. gada darbojas Fizisko personu datu aizsardzības likums, kas nosaka pienākumus pārziņiem (kompānijas un organizācijas, kuri apstrādā, (t.i. vāc, glabā, izmanto, nodot, apmainās) personas datus (vārds, uzvārds, adrese, personas kods, tālruņa numurs, ģimenes stāvoklis, dati par veselību, īpašumu u.c.)) un tiesības datu subjektiem (cilvēkiem, kuru dati tiek apstrādāti). Regula precizē eksistējošos noteikumus un pielāgo tos jaunām tehnoloģijām, ļaujot cilvēkam daudz vairāk kontrolēt, kas notiek ar viņa datiem. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs norāda, ka pēc Regulas spēkā stāšanas 2016.gadā katrai...

Saeima 30.novembrī otrajā lasījumā izskatīja Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Jaunais regulējums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Tāpat neatkarīgi no apdrošināšanas statusa valsts apmaksās tādu slimību ārstēšanu, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai (piemēram, psihiskas saslimšanas, tuberkuloze un infekcijas slimības). Savukārt, lai vēl papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas. Veselības apdrošināšanas iemaksas personām, kuras nav sociāli apdrošinātas, kalendārajā gadā no 2020.gada būs piecu procentu apmērā no divpadsmitkārtīgas minimālās mēneša darba algas (2018.gadā...

Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēde, izskatot Administratīvās rajona tiesas tiesneša jautājumu par augstskolas administratīvā personāla darba tiesisko attiecību strīda pakļautību, secināja, ka šāds strīds nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā. Lietā par augstskolas rektora piemēroto rājienu katedras vadītājam disciplināri sodītais iesniedza prasības pieteikumu pilsētas tiesā. Tiesa ierosināja civillietu par rektora rīkojuma atzīšanu par spēkā neesošu un rājiena atcelšanu. Par rektora lēmumu pieteicējs vērsās arī universitātes Akadēmiskajā šķīrējtiesā, kas izbeidza lietu, jo konstatēja, ka vispārējās jurisdikcijas tiesā jau tiek izskatīts jautājums par pieteicējam piemēroto disciplinārsodu. Nepiekrītot šim lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā par Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu, un tiesa ierosināja lietu par šā lēmuma atcelšanu. Administratīvās rajona tiesas tiesnesis vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja ar iesniegumu par pakļautības jautājuma izšķiršanu. Augstskolu likuma 26.pants nosaka augstskolas personāla tiesības un pienākumus. Panta astotā daļa paredz, ka augstskolas izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt augstskolas šķīrējtiesā. Šī, līdzīgi kā procesā iesaistītās augstskolas Satversmes...

Tieslietu padome konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas plānoto reformu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu integrēšanai rajonu (pilsētu) tiesās. Plānots, ka zemesgrāmatu nodaļas kā rajonu (pilsētu) tiesu struktūrvienības beigs pastāvēt 2019.gada 1.janvārī. Tieslietu padome atbalstīja priekšlikumu, ka zemesgrāmatu tiesnešu darba specializācija pēc integrācijas nebūtu saistāma tikai ar noteiktām civillietu kategorijām, bet tā būtu pilnīga integrācija, dodot iespēju zemesgrāmatu tiesnešiem pēc reformas pilnā mērā veikt vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnešu pienākumus. Tieslietu padomes konceptuāli atbalstītā zemesgrāmatu nodaļu reforma tiks virzīta izskatīšanai Ministru kabinetā. Tieslietu ministrija prezentēja arī jaunu tiesneša amata kandidātu atlases un apmācības kārtības projektu. Tiesneša amata kandidātu atlases un jauno tiesnešu apmācības kārtība, kas tika prezentēta Tieslietu padomei, ir principiāli atšķirīga no šībrīža pirmo reizi izvirzītu tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības. Jaunā koncepcija paredz centralizēta tiesneša amata kandidātu saraksta izveidošanu un uzturēšanu, saturiski citādu tiesneša amata kandidātu atlases procesu un arī jauno tiesnešu apmācību, tādējādi nodrošinot iespēju, izveidojoties tiesneša amata vakancei,...