TIESĪBAS

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas vērsti uz civillietu izskatīšanas termiņu samazināšanu kasācijas instancē.Likuma grozījumi bija nepieciešami, lai nodrošinātu, ka Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta resursi primāri tiek novirzīti principiālu un visai tiesību sistēmai un tautsaimniecībai nozīmīgu tiesību jautājumu izskatīšanai. Kasācijas tiesa atslogojama no mazākas nozīmes lietām, novirzot resursus augstākajai tiesu instancei raksturīgu uzdevumu veikšanai - vienotas tiesu prakses nodrošināšanai.Civillietu izskatīšana kasācijas instancē Latvijā prasa ļoti ilgu laiku - 2015.gada nogalē vidējais lietu izskatīšanas ilgums bija 15 mēneši, kas ievērojami pārsniedz pārējo divu AT departamentu attiecīgos rādītājus. Administratīvo lietu departamentā tie bija 3,3 mēneši, bet Krimināllietu departamentā - 1,3 mēneši. Lai arī Civillietu departamentā samazināts neizskatīto lietu uzkrājums, vienlaikus vērojama tendence, ka būtiski palielinās blakus sūdzību skaits un pieaug arī pieteikumu par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem skaits.Pieņemtie Civilprocesa likuma grozījumi nosaka, ka kasācijas tiesvedību var neierosināt, ja tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā...

Otrdien, 7.jūnijā, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce sniedza skaidrojumu par lietas dalībnieka - fiziskās personas - tiesībām noformēt pārstāvību ar mutvārdu pieteikumu tiesas sēdē. Kopsapulci, pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 49.1 panta pirmo daļu un ņemot vērā Tieslietu ministrijas ierosinājumu, sasauca Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce konstatēja, ka pirmās un otrās instances tiesu praksē pastāv atšķirīga izpratne par Civilprocesa likuma 85.panta pirmās daļas otrajā teikumā lietas dalībniekam - fiziskajai personai - noteiktajām tiesībām tiesas sēdē noformēt pārstāvja pilnvarojumu ar mutvārdu pieteikumu. Ja atbilstoši likuma normas vienam iztulkojumam fiziskā persona ir tiesīga dot pilnvarojumu pārstāvim tikai uz tiesas sēdi, kurā šāds pilnvarojums izteikts, tad saskaņā ar citu iztulkojumu šādas tiesības attiecināmas uz pilnvarojuma došanu jebkādu procesuālo darbību, tostarp Civilprocesa likuma 86.panta otrajā daļā norādīto darbību, kam nepieciešams īpašs pilnvarojums, veikšanai. Ņemot vērā būtiski atšķirīgos iztulkojumus, Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce secināja, ka šāda atšķirīga tiesu prakse var nelabvēlīgi ietekmēt...

Tiesu administrācija 6.jūnijā noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta "Justīcija attīstībai" īstenošanu. Projekta mērķis ir komercdarbības vides uzlabošana, paaugstinot tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci.Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina uzsver projekta nozīmīgumu Latvijas tieslietu sistēmā: “Šis ir unikāls projekts, kāds līdz šim Latvijā nav īstenots. Projekts paredz ne tikai apjomīgāko mācību nodrošināšanu tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, tiesībsargājošo un izmeklēšanas iestāžu pārstāvjiem, kvalifikācijas pilnveides pasākumus mediatoriem, šķīrējtiesnešiem, maksātnespējas procesa administratoriem, bet arī iespēju Latvijas tieslietu sistēmu aplūkot no malas – ar ārvalstu institūciju palīdzību izstrādāt novērtējumu, kas ir liels solis tieslietu sistēmas efektivizēšanā”.Projekts “Justīcija attīstībai” ir vērsts uz Latvijas komercdarbības vides uzlabošanu, nodrošinot vērienīgus kvalifikācijas pilnveides pasākumus ne tikai tiesu sistēmā strādājošajiem, bet arī tiesībsargājošo un izmeklēšanas iestāžu darbiniekiem. Projektā plānots apmācīt vairāk nekā 12 tūkstošus personu, kā arī izstrādāt visaptverošu Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumu – pamatu turpmākām reformām un citiem tieslietu sistēmas pilnveidošanas pasākumiem.Tiesu administrācijas...

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 8.jūnijā, vienojās atbalstīt likumdošanas iniciatīvu, kas būtiski vienkāršotu un paātrinātu uzturlīdzekļu saņemšanu. Jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums, ko deputāti lēma virzīt izskatīšanai Saeimā, paredz, ka no uzturlīdzekļu pieprasīšanas līdz naudas saņemšanai būs jāgaida ne vairāk kā trīs mēneši, un tos varēs saņemt arī par pilngadīgiem skolēniem, kuri vēl nav sasnieguši 21 gada vecumu.„Izmaiņas ievērojami vienkāršos uzturlīdzekļu saņemšanas procesu, tādējādi iestājoties par bērna interesēm un arī samazinot tiesu noslodzi. Bērni nedrīkst ciest tādēļ, ka vecāki nepilda savu pienākumu, proti, nemaksā uzturlīdzekļus. Turklāt jaunais regulējums ļaus līdzekļus saņemt arī skolēniem, kuri jau sasnieguši 18 gadu vecumu,” uzsver Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne, atzinīgi vērtējot Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma projektu.Likuma mērķis ir nodrošināt, lai tiktu īstenotas bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu un veicināta izglītības ieguve, izveidojot fondu minimālo uzturlīdzekļu izmaksai, ja bērns iegūst izglītību Latvijā un viens vai abi vecāki nenodrošina uzturlīdzekļus bērna uzturam.Piedāvātā...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 7.jūnijā atcēla Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību "EURO INVESTMENT" prasība par zaudējumu piedziņu no uzņēmuma bijušā valdes locekļa. AT lietu nodeva jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesnešu sastāvā. AT spriedumā norādījusi – ja prasība tiek celta pret kapitālsabiedrības valdes locekli par sabiedrībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, tad tiesai, izšķirot strīdu, ir jāņem vērā Komerclikuma 169.panta trešās daļas noteikums, kas paredz valdes locekļa pienākumu pierādīt, ka viņa darbības atbilst krietna saimnieka rūpībai, citiem vārdiem, valdes loceklim ir jāpierāda savas rīcības tiesiskums.Prasītāja ar prasību tiesā vērsās, jo tās ieskatā, bijušā valdes locekļa prettiesisko darbību rezultātā prasītājai tikuši nodarīti zaudējumi nodokļu administrācijas piemēroto soda sankciju apmērā, t.i. 34 218, 36 latu apmērā.AT lietu izskatīja paplašinātā - 15 tiesnešu - sastāvā un līdz ar šo spriedumu mainīta judikatūra. Civillietu departaments atkāpjas no līdzšinējā judikatūrā izteiktajām atziņām, ka nodokļu administrācijas aprēķinātās valsts budžetā iemaksājamās naudas summas...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 7.jūnijā, nolēma lūgt Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu Maksātnespējas likuma grozījumiem, aicinot iesaistītās puses nākt klajā ar visaptverošiem problēmu risinājumiem maksātnespējas procesa jomā.Komisijas deputāti vienojās lūgt Saeimu kā termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam likumprojektam "Grozījumi Maksātnespējas likumā" noteikt šī gada 1.augustu."Juridiskās komisijas darba kārtībā ir likumprojekts, ka paredz būtiski pilnveidot maksātnespējas administratoru darba uzraudzības sistēmu, tostarp ieviešot administratoru disciplināratbildību un paredzot atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanu ik pēc trīs gadiem. Komisijas deputātu vairākums sliecās pagaidām neskatīt šos priekšlikumus, dodot iespēju likumprojektu vēl otrajā lasījumā būtiski papildināt. Pēc jauno priekšlikumu saņemšanas nepieciešamos pilnveidojumus maksātnespējas procesā varēsim skatīt plašākā kontekstā," norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.Juridiskā komisija aicina savu skatījumu uz nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā piedāvāt ne tikai deputātiem un valdības pārstāvjiem, kuriem likums paredz priekšlikumu iesniegšanas tiesības, bet arīdzan uzņēmēju, investoru un kreditoru organizācijām, ņemot vērā 3.jūnijā Saeimā notikušajā diskusijā "Tiesiskums maksātnespējā - veselīgai tautsaimniecībai" gūtos secinājumus.Savukārt Tieslietu ministrija norāda,...

Anglijas Augstākā tiesa 27.maijā pasludināja spriedumu, atzīstot Latvijas Krājbankas faktisko vairākuma akcionāru un bijušo padomes locekli Vladimiru Antonovu par vainīgu zaudējumu nodarīšanā bankai, kas radušies noteiktu bankas veikto darījumu rezultātā. Spriedumā ir teikts, ka bankai ir nodarīti zaudējumi 60 499 567 eiro un 30 762 458 ASV dolāru apmērā.Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG Baltics bankas vārdā 2014. gada jūnijā un jūlijā Anglijā iesniedza divas civilprasības pret V.Antonovu, prasot astoņu darījumu rezultātā bankai nodarīto zaudējumu kompensāciju. Latvijas Krājbanka prasības pieteikumā norādīja, ka V.Antonova darbību un ietekmes rezultātā banka noslēdza minētos darījumus, kas bija pretēji bankas interesēm. Abas prasības, kas vēlāk tika apvienotas vienā, tika celtas Anglijā, jo V.Antonovs tobrīd atradās tās jurisdikcija.Tuvāko nedēļu laikā Anglijas Augstākā tiesa arī pieņems atsevišķu nolēmumu par procentu apmēru, kas pienākas bankai papildus piespriestajai zaudējumu atlīdzībai.Kaut arī V.Antonovs 2015. gadā atstāja Lielbritāniju, maksātnespējas administrators izmantos šo spriedumu turpmākajā bankas aktīvu atgūšanas procesā saskaņā ar Kredītiestāžu likuma prasībām.

Valsts nodrošināti juristu pakalpojumi iedzīvotājiem būs pieejami arī administratīvajās lietās tiesā, paredz grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas ceturtdien, 2.jūnijā, pirmajā lasījumā pieņemti Saeimā. Likumprojekts vienlaikus paredz virkni citu papildinājumu, lai pilnveidotu valsts nodevu un drošības naudas sistēmu, administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, ieviestu pretpieteikuma institūtu, kā arī efektivizētu lietu izskatīšanu iestādē un administratīvajā tiesā. Likuma grozījumi ieviesīs valsts nodrošinātu juridisko palīdzību administratīvajās lietās tiesā. Valsts apmaksātas jurista palīdzības piešķiršana būs tiesas kompetencē, un to piešķirs, izvērtējot personas mantisko stāvokli un lietas sarežģītību. Pēc Juridiskās palīdzības administrācijas aplēsēm gadā valsts nodrošināta juridiskā palīdzība tiks sniegta ap 30 tiesvedību procesos. Likumprojekts paredz ieviest tiesības tiesai nopratināt ieradušos lieciniekus bez procesa dalībnieku klātbūtnes. Šāds regulējums jo īpaši nepieciešams nodokļu lietās, kurās nodrošināt liecinieku ierašanos uz tiesas sēdi bieži ir ļoti problemātiski. Lai uzlabotu administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, paredzēts no trim līdz pieciem gadiem pagarināt administratīvā akta noilgumu. Tas ir būtiski tādos gadījumos,...

Tiesu izpildītāji ceturtdien, 2. jūnijā, no plkst.10:00 līdz plkst.17:00 visā Latvijas teritorijā sniegs bezmaksas konsultācijas par faktu fiksēšanu, kas ir viena no tiesu izpildītāju amata darbībām."Faktu fiksēšana ir pieprasīts pakalpojums daudzās Eiropas valstīs, kurās pastāv šāda tiesu izpildītāja funkcija. Piemēram, Lietuvā kopš tiesu izpildītāja institūta reformas 2003. gadā faktu fiksēšanas gadījumu skaits pieaudzis vairāk nekā 12 reizes, kamēr Latvijā interese par faktu fiksēšanu sabiedrībā ir salīdzinoši neliela" pirmo Tiesu izpildītāju dienas temata izvēli skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore.Fakta fiksēšanu tiesu izpildītājs veic pēc personas lūguma, aprakstot aktā konkrētus faktiskos apstākļus, ko fiksējis notikuma vietā. Piemēram, tiesu izpildītājs var fiksēt informāciju interneta tīkla vietnēs, mobilajās sakaru iekārtās, kā arī lietu faktiskos stāvokļus dabā. Pēc tam ieinteresētā persona var vērsties pret citu personu ar prasību par goda, cieņas vai zaudējumu piedziņu un tiesu izpildītāja sastādīto aktu izmantot kā rakstveida pierādījumu tiesā vai citā strīdu risināšanas institūcijā. Tāpat tiesu izpildītāja veikta...

Valsts nodrošināti juristu pakalpojumi iedzīvotājiem būs pieejami arī administratīvajās lietās tiesā, paredz grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas trešdien, 25.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Juridiskās komisijas sēdē. Likumprojekts vienlaikus paredz virkni citu papildinājumu, lai pilnveidotu valsts nodevu un drošības naudas sistēmu, administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, ieviestu pretpieteikuma institūtu, kā arī efektivizētu lietu izskatīšanu iestādē un administratīvajā tiesā.Likuma grozījumi ieviesīs valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības institūtu administratīvajās lietās tiesā. Valsts apmaksātas jurista palīdzības piešķiršana būs tiesas kompetencē, un to piešķirs, izvērtējot personas mantisko stāvokli un lietas sarežģītību. Pēc Juridiskās palīdzības administrācijas aplēsēm gadā valsts nodrošināta juridiskā palīdzība tiks sniegta ap 30 tiesvedību procesos.Likumprojekts paredz ieviest tiesības tiesai nopratināt ieradušos lieciniekus bez procesa dalībnieku klātbūtnes. Šāds regulējums jo īpaši nepieciešams nodokļu lietās, kurās nodrošināt liecinieku ierašanos uz tiesas sēdi bieži ir ļoti problemātiski.Lai uzlabotu administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, paredzēts no trim līdz pieciem gadiem pagarināt administratīvā akta noilgumu. Tas ir būtiski tādos...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 17.maijā apturēja tiesvedību lietā, kurā ir izšķirams, vai var piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0 % likmi pārvadājuma pakalpojumam, kas saistīts ar preču tranzītu (likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 2.punkts), ja faktiskajam pārvadājuma veicējam nav bijusi licence starptautiskajiem pārvadājumiem. Augstākā tiesa nolēma uzdot Eiropas Savienības tiesai prejudiciālus jautājumus, jo tiem var būt nozīme lietas izspriešanā. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar prejudiciālo jautājumu.Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica individuālā komersanta "L.Č." pievienotās vērtības nodokļa (PVN) auditu par 2008.gada janvāri - 2010.gada decembri un papildu samaksai valsts budžetā aprēķināja PVN, soda naudu un nokavējuma naudu. VID 2011.gada 21.septembra lēmumā šis aprēķins atstāts negrozīts. Lēmums pamatots ar to, ka pieteicējam nebija tiesību piemērot PVN 0 procentu likmi atbilstoši likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 2.punktam (ar preču tranzītu saistīti pakalpojumi). Kā norādīts lēmumā, pieteicēja sniegtos pakalpojumus nevar pielīdzināt ne...

Ministru kabinets 17. maijā pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts atbalsta nodrošināšanu juridiskās palīdzības saņemšanai tiesisko problēmu risināšanai, kas saistītas ar bērnu aprūpes tiesībām Latvijas Republikas valstspiederīgo bērnu vecākiem ārvalstīs.Tieslietu ministrijas darba grupas uzdevums bija izveidot tiesiskos mehānismus, lai nodrošinātu efektīvāku Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs. Viens no šiem mehānismiem ir juridiskās palīdzības sniegšana Latvijas valstspiederīgo bērnu vecākiem, tādejādi būtiski samazinot to gadījumu skaitu, kad no vecāku aprūpes nepamatoti tiek izņemti bērni. Tieslietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka visbiežāk ar bērnu aprūpes tiesībām saistītās problēmas ir Latvijas valstspiederīgo bērnu vecākiem, kuri uzturas Īrijā, Apvienotā Karalistē, Vācijā un Norvēģijā.Informatīvajā ziņojumā Tieslietu ministrija norāda, ka ņemot vērā atšķirīgās tiesību sistēmas ārvalstīs un juridiskās palīdzības sniedzēju darbības principus, ir nepieciešams izvērtējums papildu finanšu atbalsta sniegšanas iespējām bērnu tiesību jautājumu risināšanai ārvalstīs. Risinājums paredz, ka finanšu līdzekļi visām personām tiks nodrošināti pirmreizējai konsultācijai vai otrreizējai konsultācijai, ja personai juridiskā...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18.maijā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas vērsti uz civillietu izskatīšanas termiņu samazināšanu kasācijas instancē. Likuma grozījumi sagatavoti, lai nodrošinātu, ka Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta resursi primāri tiek novirzīti principiālu un visai tiesību sistēmai un tautsaimniecībai nozīmīgu tiesību jautājumu izskatīšanai. Kasācijas tiesa atslogojama no mazākas nozīmes lietām, novirzot resursus augstākajai tiesu instancei raksturīgu uzdevumu veikšanai – vienotas tiesu prakses nodrošināšanai. Civillietu izskatīšana kasācijas instancē patlaban prasa ļoti ilgu laiku – 2015.gada nogalē vidējais lietu izskatīšanas ilgums bija 15 mēneši, kas ievērojami pārsniedz pārējo divu AT departamentu attiecīgos rādītājus. Administratīvo lietu departamentā tie bija 3,3 mēneši, bet Krimināllietu departamentā – 1,3 mēneši. Lai arī Civillietu departamentā samazināts neizskatīto lietu uzkrājums, vienlaikus vērojama tendence, ka būtiski palielinās blakus sūdzību skaits un pieaug arī pieteikumu par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem skaits. Likumā paredzēts noteikt, ka kasācijas tiesvedību var neierosināt, ja tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka...

Satversmes tiesas 2.kolēģija 12.maijā ierosināja lietu "Par Kriminālprocesa likuma 356.panta otrās daļas un 360.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, 91.panta pirmajam teikumam, 92. un 105.pantam".Apstrīdētas tiek normas, kas Kriminālprocesa likuma 360.panta pirmā daļā noteic: "Ja noziedzīgi iegūta manta atrasta pie trešās personas, tā atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam" un Kriminālprocesa likuma 356.panta otrā daļā noteic: "Pirmstiesas kriminālprocesa laikā mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt arī:ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu šā likuma 59.nodaļā noteiktajā kārtībā, ja procesa virzītājam ir pietiekami pierādījumi, kas nerada šaubas par mantas noziedzīgo izcelsmi vai mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu;ar procesa virzītāja lēmumu, ja pirmstiesas kriminālprocesa laikā pie aizdomās turētā, apsūdzētā vai trešās personas ir atrasta un izņemta manta, attiecībā uz kuru tās īpašnieks vai likumīgais valdītājs iepriekš bija pieteicis mantas zudumu un pēc tās atrašanas, novēršot saprātīgas šaubas, pierādījis savas tiesības."Augstāka juridiska spēka normas, kas saistītas ar šo lietu, ir Satversmes 1.pants: "Latvija ir...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2.maijā pieņēmis lēmumu, ar kuru SIA "MP Latvija" (pazīstams ar nosaukumu "24 K Skaistuma centrs", patlaban reklamējas ar nosaukumu "Gold Beauty") piemērojis naudu sodu 50 000 EUR apmērā, kā arī uzlicis pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi un aizliegt realizēt paredzamu negodīgu komercpraksi arī turpmāk.PTAC konstatēja, ka SIA "MP Latvija" īstenotā komercprakse, aicinot patērētājus uz bezmaksas matu un galvas ādas, kā arī sejas kopšanas kosmētikas līdzekļu prezentāciju un tās ietvaros piedāvājot patērētājiem iespēju iegādāties matu un galvas ādas vai sejas kopšanas komplektu mājas lietošanai, ir negodīga jo:patērētājiem adresētajos pirkuma līguma piedāvājumos un noteikumos tiek noklusēta informācija par atteikuma tiesībām - to izmantošanas nosacījumiem, termiņu un kārtību, kā arī netiek izsniegta atteikuma veidlapa. Šādas tiesības patērētājam tiek piešķirtas, jo patērētāja un SIA "MP Latvija" noslēgtie līgumi uzskatāmi par līgumiem, kas noslēgti ārpus patstāvīgās tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietas.patērētājiem tiek sniegta maldinoša un nepatiesa informācija par ārstiem un to noteiktajām...