TIESĪBAS

Tieslietu padomes sēdē, kas notiks pirmdien, 27.jūnijā, atkārtoti tiks skatīts konceptuālais ziņojums "Par advokātu procesa ieviešanu atsevišķās civillietu kategorijās".Tieslietu ministrija ziņojumu ir papildinājusi atbilstoši Tieslietu padomes šī gada 16.februāra sēdē izteiktajiem priekšlikumiem, tai skaitā plašāk atspoguļojot sabiedrības viedokli par iespēju ieviest advokātu procesu.Tieslietu ministrija lūdz Tieslietu padomes atbalstu konceptuālā ziņojuma tālākai virzībai.Tieslietu ministrija sagatavojusi arī tiesnešu specializācijas principu un slodzes rādītāju noteikšanas kārtības projektu, arī šis jautājums būs Tieslietu padomes sēdes darba kārtībā.Savukārt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rosina izdarīt grozījumus kolēģijas reglamentā, precizējot tiesnešu ārpuskārtas novērtēšanas kārtību.Tieslietu padomes sēdes darba kārtībā arī tiesnešu karjeras un citi jautājumi.

Valsts sekretāru sanāksmē 16. jūnijā izskatītas un starpministriju saskaņošanai nodotas Tieslietu ministrijas sagatavoto pamatnostādņu projektu "Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020.gadam".Lai sasniegtu pamatnostādnēs definēto maksātnespējas politikas mērķi, tajās ietverti konkrēti rādītāji un uzdevumi, kas strukturēti četros savstarpēji saskaņotos un saistītos rīcības virzienos:veicināt, ka uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspēju;veicināt maksimālu kreditoru saistību apmierināšanu, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritē;veicināt, ka fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam parādniekam nodrošina otro iespēju;veicināt, ka administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus pienākumus (un rūpējas par profesijas prestižu).Attiecīgi arī formulēti veicamie pasākumi šo uzdevumu īstenošanai. Būtiskākie plānotie pasākumi:Sagatavot un publicēt (piemēram, Maksātnespējas administrācijas, Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē viegli uztveramu informāciju par likuma prasībām – tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādi, saskaņošanu, apstiprināšanu un termiņiem. Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un uzņēmēju organizācijām organizēt seminārus un izstrādāt bukletus, lai popularizētu TAP mērķi, ieguvumus, labo praksi un veiksmīgos piemērus. Organizēt seminārus un izstrādāt bukletus sabiedrības informēšanai...

Jaunā pētījumā aptaujāti teju 9000 mazo un vidējo uzņēmumu Eiropas Savienībā, lai noskaidrotu, kā uzņēmumi pielieto intelektuālā īpašuma tiesības, lai sekmētu savu uzņēmumu ekonomikas aktivitāti.9,000 ES mazo un vidējo uzņēmumu aptaujāti pirmajā šāda veida pētījumā, ko veic Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)Mazie un vidējie uzņēmumi visvairāk izmanto interneta mājaslapu domēnu nosaukumus un firmas noslēpumus kā aizsardzības līdzekļus60% uzņēmumu, kuriem pieder intelektuālais īpašums, atzina, ka uzņēmums ir ieguvējs no intelektuālā īpašuma tiesībāmAptuveni viena trešdaļa no intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem atzina, ka cietuši no pārkāpumiem, bet 12% no šiem īpašniekiem nekādi nerīkojās, kad tika pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesībasAptaujā tika atklāts, ka 60% no visās firmām, kurām pieder intelektuālā īpašuma tiesības, atzina, ka viņu izgudrojumu aizsargāšanai bijusi pozitīva ietekme uz biznesu, jo īpaši, ceļot uzņēmuma reputāciju un ticamību, kā arī nostiprinot uzņēmuma ilgtermiņa biznesa perspektīvas.Aptaujātie mazie un vidējie uzņēmumi tiecās vairāk reģistrēt interneta domēnu nosaukumus un pielietot firmas komercnoslēpumus, nekā izvēlēties kādu citu aizsardzības...

2016.gada 16.jūnijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā "Par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam".Satversmes tiesa spriedumā norādījusi, ka konkrētā norma ir labs mehānisms un nepārkāpj parādnieka tiesības, tomēr ir pilnveidojams regulējums, lai nodrošinātu, ka norma neaizskar bērnu intereses.Satversmes tiesa kopumā normu ir novērtējusi par atbilstošu, un tās efektivitāte ir pierādījusies praksē, turklāt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs norāda, ka, ņemot vērā 2015.gada 1.jūlijā uzsākto parādnieku datu publiskošanu un atgūto līdzekļu apjoma palielināšanos, ir iespējams veikt būtiskus grozījumus likumā - uzturlīdzekļu saņemšanai palielināt vecuma slieksni no 18 līdz 21 gadam, ja pēc pilngadības sasniegšanas persona turpina iegūt izglītību mācību iestādē.Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka ministrija nekavējoties uzsāks darbu pie norādīto nepilnību novēršanas, lai novērstu iespējamos riskus bērnu tiesību ierobežošanai uz privātās dzīves neaizskaramību. Tiesiskā regulējuma pilnveidošanai Satversmes tiesa ir devusi laiku līdz 2017.gada 1.februārim.Parādnieku datu publiskošana sekmējusi būtisku regresa kārtībā atgūto izmaksāto uzturlīdzekļu apjoma palielināšanos, proti, 2016.gada maijā...

Vairāk nekā 80% iedzīvotāju, kuri vēršas pie notāriem birojos visā Latvijā, lai nostiprinātu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu, ļoti vāji izprot pašu parakstīto dokumentu saturu un nereti pat to nepārzina - tā liecina notāru novērojumi nostiprinājuma lūguma sagatavošanas procesā un klientu konsultācijās.To, ka iedzīvotājiem trūkst zināšanas juridiskajos jautājumos, kā arī izpratnes, kad jāvēršas pēc juridiskas palīdzības, apstiprina arī Latvijas Zvērinātu notāru padomes un SKDS pērn veiktā aptauja, kurā 43,2% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka viņu juridiskās zināšanas ir vājas, 36,4% - ka tās ir vidējas. Tikai 17,8% savas zināšanas novērtēja kā labas."Cilvēki atzīst nespēju saprast juridiskus dokumentus, tāpēc privātā jeb mājas kārtībā sagatavots, piemēram, pirkuma līgums, dāvinājuma līgums vai testaments bieži vien var izrādīties šāviens pašam kājā," stāsta Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja. Pirmkārt, šādiem pašrocīgi rakstītiem dokumentiem ir augsts viltošanas risks. Otrkārt, tie veido arī pelēko zonu, kurā iespējama gan nezināmas izcelsmes kustamas mantas legalizācija, gan krāpniecība.Krāpniecības riskam īpaši ir pakļauti...

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas vērsti uz civillietu izskatīšanas termiņu samazināšanu kasācijas instancē.Likuma grozījumi bija nepieciešami, lai nodrošinātu, ka Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta resursi primāri tiek novirzīti principiālu un visai tiesību sistēmai un tautsaimniecībai nozīmīgu tiesību jautājumu izskatīšanai. Kasācijas tiesa atslogojama no mazākas nozīmes lietām, novirzot resursus augstākajai tiesu instancei raksturīgu uzdevumu veikšanai - vienotas tiesu prakses nodrošināšanai.Civillietu izskatīšana kasācijas instancē Latvijā prasa ļoti ilgu laiku - 2015.gada nogalē vidējais lietu izskatīšanas ilgums bija 15 mēneši, kas ievērojami pārsniedz pārējo divu AT departamentu attiecīgos rādītājus. Administratīvo lietu departamentā tie bija 3,3 mēneši, bet Krimināllietu departamentā - 1,3 mēneši. Lai arī Civillietu departamentā samazināts neizskatīto lietu uzkrājums, vienlaikus vērojama tendence, ka būtiski palielinās blakus sūdzību skaits un pieaug arī pieteikumu par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem skaits.Pieņemtie Civilprocesa likuma grozījumi nosaka, ka kasācijas tiesvedību var neierosināt, ja tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā...

Otrdien, 7.jūnijā, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce sniedza skaidrojumu par lietas dalībnieka - fiziskās personas - tiesībām noformēt pārstāvību ar mutvārdu pieteikumu tiesas sēdē. Kopsapulci, pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 49.1 panta pirmo daļu un ņemot vērā Tieslietu ministrijas ierosinājumu, sasauca Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce konstatēja, ka pirmās un otrās instances tiesu praksē pastāv atšķirīga izpratne par Civilprocesa likuma 85.panta pirmās daļas otrajā teikumā lietas dalībniekam - fiziskajai personai - noteiktajām tiesībām tiesas sēdē noformēt pārstāvja pilnvarojumu ar mutvārdu pieteikumu. Ja atbilstoši likuma normas vienam iztulkojumam fiziskā persona ir tiesīga dot pilnvarojumu pārstāvim tikai uz tiesas sēdi, kurā šāds pilnvarojums izteikts, tad saskaņā ar citu iztulkojumu šādas tiesības attiecināmas uz pilnvarojuma došanu jebkādu procesuālo darbību, tostarp Civilprocesa likuma 86.panta otrajā daļā norādīto darbību, kam nepieciešams īpašs pilnvarojums, veikšanai. Ņemot vērā būtiski atšķirīgos iztulkojumus, Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce secināja, ka šāda atšķirīga tiesu prakse var nelabvēlīgi ietekmēt...

Tiesu administrācija 6.jūnijā noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta "Justīcija attīstībai" īstenošanu. Projekta mērķis ir komercdarbības vides uzlabošana, paaugstinot tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci.Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina uzsver projekta nozīmīgumu Latvijas tieslietu sistēmā: “Šis ir unikāls projekts, kāds līdz šim Latvijā nav īstenots. Projekts paredz ne tikai apjomīgāko mācību nodrošināšanu tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, tiesībsargājošo un izmeklēšanas iestāžu pārstāvjiem, kvalifikācijas pilnveides pasākumus mediatoriem, šķīrējtiesnešiem, maksātnespējas procesa administratoriem, bet arī iespēju Latvijas tieslietu sistēmu aplūkot no malas – ar ārvalstu institūciju palīdzību izstrādāt novērtējumu, kas ir liels solis tieslietu sistēmas efektivizēšanā”.Projekts “Justīcija attīstībai” ir vērsts uz Latvijas komercdarbības vides uzlabošanu, nodrošinot vērienīgus kvalifikācijas pilnveides pasākumus ne tikai tiesu sistēmā strādājošajiem, bet arī tiesībsargājošo un izmeklēšanas iestāžu darbiniekiem. Projektā plānots apmācīt vairāk nekā 12 tūkstošus personu, kā arī izstrādāt visaptverošu Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumu – pamatu turpmākām reformām un citiem tieslietu sistēmas pilnveidošanas pasākumiem.Tiesu administrācijas...

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 8.jūnijā, vienojās atbalstīt likumdošanas iniciatīvu, kas būtiski vienkāršotu un paātrinātu uzturlīdzekļu saņemšanu. Jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums, ko deputāti lēma virzīt izskatīšanai Saeimā, paredz, ka no uzturlīdzekļu pieprasīšanas līdz naudas saņemšanai būs jāgaida ne vairāk kā trīs mēneši, un tos varēs saņemt arī par pilngadīgiem skolēniem, kuri vēl nav sasnieguši 21 gada vecumu.„Izmaiņas ievērojami vienkāršos uzturlīdzekļu saņemšanas procesu, tādējādi iestājoties par bērna interesēm un arī samazinot tiesu noslodzi. Bērni nedrīkst ciest tādēļ, ka vecāki nepilda savu pienākumu, proti, nemaksā uzturlīdzekļus. Turklāt jaunais regulējums ļaus līdzekļus saņemt arī skolēniem, kuri jau sasnieguši 18 gadu vecumu,” uzsver Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne, atzinīgi vērtējot Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma projektu.Likuma mērķis ir nodrošināt, lai tiktu īstenotas bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu un veicināta izglītības ieguve, izveidojot fondu minimālo uzturlīdzekļu izmaksai, ja bērns iegūst izglītību Latvijā un viens vai abi vecāki nenodrošina uzturlīdzekļus bērna uzturam.Piedāvātā...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 7.jūnijā atcēla Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību "EURO INVESTMENT" prasība par zaudējumu piedziņu no uzņēmuma bijušā valdes locekļa. AT lietu nodeva jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesnešu sastāvā. AT spriedumā norādījusi – ja prasība tiek celta pret kapitālsabiedrības valdes locekli par sabiedrībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, tad tiesai, izšķirot strīdu, ir jāņem vērā Komerclikuma 169.panta trešās daļas noteikums, kas paredz valdes locekļa pienākumu pierādīt, ka viņa darbības atbilst krietna saimnieka rūpībai, citiem vārdiem, valdes loceklim ir jāpierāda savas rīcības tiesiskums.Prasītāja ar prasību tiesā vērsās, jo tās ieskatā, bijušā valdes locekļa prettiesisko darbību rezultātā prasītājai tikuši nodarīti zaudējumi nodokļu administrācijas piemēroto soda sankciju apmērā, t.i. 34 218, 36 latu apmērā.AT lietu izskatīja paplašinātā - 15 tiesnešu - sastāvā un līdz ar šo spriedumu mainīta judikatūra. Civillietu departaments atkāpjas no līdzšinējā judikatūrā izteiktajām atziņām, ka nodokļu administrācijas aprēķinātās valsts budžetā iemaksājamās naudas summas...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 7.jūnijā, nolēma lūgt Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu Maksātnespējas likuma grozījumiem, aicinot iesaistītās puses nākt klajā ar visaptverošiem problēmu risinājumiem maksātnespējas procesa jomā.Komisijas deputāti vienojās lūgt Saeimu kā termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam likumprojektam "Grozījumi Maksātnespējas likumā" noteikt šī gada 1.augustu."Juridiskās komisijas darba kārtībā ir likumprojekts, ka paredz būtiski pilnveidot maksātnespējas administratoru darba uzraudzības sistēmu, tostarp ieviešot administratoru disciplināratbildību un paredzot atkārtotu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanu ik pēc trīs gadiem. Komisijas deputātu vairākums sliecās pagaidām neskatīt šos priekšlikumus, dodot iespēju likumprojektu vēl otrajā lasījumā būtiski papildināt. Pēc jauno priekšlikumu saņemšanas nepieciešamos pilnveidojumus maksātnespējas procesā varēsim skatīt plašākā kontekstā," norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.Juridiskā komisija aicina savu skatījumu uz nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā piedāvāt ne tikai deputātiem un valdības pārstāvjiem, kuriem likums paredz priekšlikumu iesniegšanas tiesības, bet arīdzan uzņēmēju, investoru un kreditoru organizācijām, ņemot vērā 3.jūnijā Saeimā notikušajā diskusijā "Tiesiskums maksātnespējā - veselīgai tautsaimniecībai" gūtos secinājumus.Savukārt Tieslietu ministrija norāda,...

Anglijas Augstākā tiesa 27.maijā pasludināja spriedumu, atzīstot Latvijas Krājbankas faktisko vairākuma akcionāru un bijušo padomes locekli Vladimiru Antonovu par vainīgu zaudējumu nodarīšanā bankai, kas radušies noteiktu bankas veikto darījumu rezultātā. Spriedumā ir teikts, ka bankai ir nodarīti zaudējumi 60 499 567 eiro un 30 762 458 ASV dolāru apmērā.Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG Baltics bankas vārdā 2014. gada jūnijā un jūlijā Anglijā iesniedza divas civilprasības pret V.Antonovu, prasot astoņu darījumu rezultātā bankai nodarīto zaudējumu kompensāciju. Latvijas Krājbanka prasības pieteikumā norādīja, ka V.Antonova darbību un ietekmes rezultātā banka noslēdza minētos darījumus, kas bija pretēji bankas interesēm. Abas prasības, kas vēlāk tika apvienotas vienā, tika celtas Anglijā, jo V.Antonovs tobrīd atradās tās jurisdikcija.Tuvāko nedēļu laikā Anglijas Augstākā tiesa arī pieņems atsevišķu nolēmumu par procentu apmēru, kas pienākas bankai papildus piespriestajai zaudējumu atlīdzībai.Kaut arī V.Antonovs 2015. gadā atstāja Lielbritāniju, maksātnespējas administrators izmantos šo spriedumu turpmākajā bankas aktīvu atgūšanas procesā saskaņā ar Kredītiestāžu likuma prasībām.

Valsts nodrošināti juristu pakalpojumi iedzīvotājiem būs pieejami arī administratīvajās lietās tiesā, paredz grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas ceturtdien, 2.jūnijā, pirmajā lasījumā pieņemti Saeimā. Likumprojekts vienlaikus paredz virkni citu papildinājumu, lai pilnveidotu valsts nodevu un drošības naudas sistēmu, administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, ieviestu pretpieteikuma institūtu, kā arī efektivizētu lietu izskatīšanu iestādē un administratīvajā tiesā. Likuma grozījumi ieviesīs valsts nodrošinātu juridisko palīdzību administratīvajās lietās tiesā. Valsts apmaksātas jurista palīdzības piešķiršana būs tiesas kompetencē, un to piešķirs, izvērtējot personas mantisko stāvokli un lietas sarežģītību. Pēc Juridiskās palīdzības administrācijas aplēsēm gadā valsts nodrošināta juridiskā palīdzība tiks sniegta ap 30 tiesvedību procesos. Likumprojekts paredz ieviest tiesības tiesai nopratināt ieradušos lieciniekus bez procesa dalībnieku klātbūtnes. Šāds regulējums jo īpaši nepieciešams nodokļu lietās, kurās nodrošināt liecinieku ierašanos uz tiesas sēdi bieži ir ļoti problemātiski. Lai uzlabotu administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, paredzēts no trim līdz pieciem gadiem pagarināt administratīvā akta noilgumu. Tas ir būtiski tādos gadījumos,...

Tiesu izpildītāji ceturtdien, 2. jūnijā, no plkst.10:00 līdz plkst.17:00 visā Latvijas teritorijā sniegs bezmaksas konsultācijas par faktu fiksēšanu, kas ir viena no tiesu izpildītāju amata darbībām."Faktu fiksēšana ir pieprasīts pakalpojums daudzās Eiropas valstīs, kurās pastāv šāda tiesu izpildītāja funkcija. Piemēram, Lietuvā kopš tiesu izpildītāja institūta reformas 2003. gadā faktu fiksēšanas gadījumu skaits pieaudzis vairāk nekā 12 reizes, kamēr Latvijā interese par faktu fiksēšanu sabiedrībā ir salīdzinoši neliela" pirmo Tiesu izpildītāju dienas temata izvēli skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore.Fakta fiksēšanu tiesu izpildītājs veic pēc personas lūguma, aprakstot aktā konkrētus faktiskos apstākļus, ko fiksējis notikuma vietā. Piemēram, tiesu izpildītājs var fiksēt informāciju interneta tīkla vietnēs, mobilajās sakaru iekārtās, kā arī lietu faktiskos stāvokļus dabā. Pēc tam ieinteresētā persona var vērsties pret citu personu ar prasību par goda, cieņas vai zaudējumu piedziņu un tiesu izpildītāja sastādīto aktu izmantot kā rakstveida pierādījumu tiesā vai citā strīdu risināšanas institūcijā. Tāpat tiesu izpildītāja veikta...

Valsts nodrošināti juristu pakalpojumi iedzīvotājiem būs pieejami arī administratīvajās lietās tiesā, paredz grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas trešdien, 25.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Juridiskās komisijas sēdē. Likumprojekts vienlaikus paredz virkni citu papildinājumu, lai pilnveidotu valsts nodevu un drošības naudas sistēmu, administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, ieviestu pretpieteikuma institūtu, kā arī efektivizētu lietu izskatīšanu iestādē un administratīvajā tiesā.Likuma grozījumi ieviesīs valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības institūtu administratīvajās lietās tiesā. Valsts apmaksātas jurista palīdzības piešķiršana būs tiesas kompetencē, un to piešķirs, izvērtējot personas mantisko stāvokli un lietas sarežģītību. Pēc Juridiskās palīdzības administrācijas aplēsēm gadā valsts nodrošināta juridiskā palīdzība tiks sniegta ap 30 tiesvedību procesos.Likumprojekts paredz ieviest tiesības tiesai nopratināt ieradušos lieciniekus bez procesa dalībnieku klātbūtnes. Šāds regulējums jo īpaši nepieciešams nodokļu lietās, kurās nodrošināt liecinieku ierašanos uz tiesas sēdi bieži ir ļoti problemātiski.Lai uzlabotu administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, paredzēts no trim līdz pieciem gadiem pagarināt administratīvā akta noilgumu. Tas ir būtiski tādos...