TIESĪBAS

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 1.aprīlī kopsēdē mutvārdu procesā izskatīs lietu, kurā ir izšķirami vairāki strīdus jautājumi par pievienotās vērtības nodokļa samaksas pienākumu, ja preces tiek ievestas izlaišanai brīvā apgrozībā, nosūtot tās uz citu ES dalībvalsti. Latvijas muitas dienests konstatēja, ka pieteicējas deklarētās preces, lai arī deklarētas kā nosūtāmas uz citu dalībvalsti, netika nosūtītas preču pavaddokumentos norādītajiem saņēmējiem. Sakarā ar to pieteicējai tika aprēķināti papildu pievienotās vērtības nodokļa maksājumi kā par preču importu. Pieteicēja lūdz šo lēmumu atcelt. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidījusi. Kasācijas sūdzībā pieteicēja norāda, ka tā nav atzīstama par atbildīgo personu nodokļu samaksā, jo rīkojusies kā tiešais pārstāvis un attiecīgi nerada nodokļu saistību sev, bet personai, kuru pārstāv. Tāpat pieteicēja norāda, ka Valsts ieņēmumu dienests nepamatoti liedzis pieteicējai tiesības labot muitas deklarācijas, lai gan šāds lūgums bija iesniegts pirms nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas. Pieteicēja arī nepiekrīt, ka tā būtu atzīstama par personu, kura atbildīga par nodokļa samaksu atbilstoši likuma "Par...

Tieslietu padome neatbalsta ierosinājumu par Augstākās tiesas Disciplinārtiesas pārveidošanu par vienotu apelācijas instanci visu tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietu pārsūdzībai, bet uzskata par iespējamu efektivizēt un pilnveidot esošo disciplinārlietu pārsūdzēšanas kārtību. Šobrīd Disciplinārtiesā var pārsūdzēt tiesnešu un prokuroru disciplinārlietās pieņemtos lēmumus, savukārt zvērinātu advokātu, notāru un tiesu izpildītāju disciplinārlietas pārsūdzamas administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likuma kārtībā. Reformas projektā tiek rosināts Augstākās tiesas Disciplinārtiesu pārveidot par vienotu apelācijas instanci visu tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietu pārsūdzībai, kā galveno argumentu minot ilgos lietu izskatīšanas termiņus administratīvajā procesā. Zvērinātu advokātu padomes, Zvērinātu Notāru padomes un Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvji Tieslietu padomes sēdē akcentēja gan ilgos tiesvedības procesus administratīvajās tiesās, gan to, ka arī brīvo juridisko profesiju tiesu sistēmai piederīgās personas iekļaujas tiesu sistēmā. Izvērtējot virzītās reformas lietderību, Disciplinārtiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs pauda viedokli, ka ilgos administratīvo lietu izskatīšanas termiņus iespējams mazināt ar pārsūdzības instanču samazināšanu un piešķirot šīm lietām prioritāru statusu. Vienotu tiesu praksi...

Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs pieņēmis lēmumu, ar kuru SIA "OC finance" īstenotā prakse, izplatot video reklāmu ar saukli "Tavs otrais maks", atzīta par profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, jo veicina patērētāju bezatbildīgu aizņemšanos. PTAC konstatēja, ka SIA "OC finance", izplatot video reklāmu, tajā atainojis pāri restorānā, kuri maksāšanas brīdī saprot, ka pirkumam nav pietiekami naudas, lai apmaksātu vakariņas un reklāmā redzamais vīrietis izvelk otru maku, tādējādi simboliski tiek parādīts, ka tiek paņemts kredīts, lai veiktu apmaksu par izklaides pasākumu. Secināms, ka, šajā reklāmā izteiktais aicinājums aizņemties, lai apmaksātu izklaides pasākumu, ir uzskatāms par tādu, kas aicina patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību. PTAC ieskatā dažādi izklaides un atpūtas pasākumi, nav primārās nepieciešamības vajadzības pakalpojumi, bez kuriem patērētājs nevarētu iztikt. Līdz ar to aicinājums aizņemties, lai apmaksātu rēķinu restorānā, ir uzskatāms par tādu, kas aicina patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību. Reklāma tika pārraidīta kanālā RīgaTV 24 laika periodā no...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 11.martā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Nodrošinājuma valsts aģentūras lēmuma atcelšanu par pienākumu samaksāt valsts budžetā aģentūras noteikto summu par administratīvā pārkāpuma lietā izņemtā transportlīdzekļa pārvietošanu un glabāšanu. AT spriedumā norādīja, ka apelācijas instances tiesai, vērtējot lietu no jauna, nepieciešams apsvērt, vai Ministru kabineta 2007.gada 11.decembra noteikumu Nr.869 "Noteikumi par administratīvo pārkāpumu lietās izņemtās mantas un dokumentu nodošanas glabāšanā, glabāšanas un iznīcināšanas izdevumu segšanas kārtību un apmēru" pielikumā norādītie izdevumi atbilst faktiskajām izmaksām, un gadījumā, ja konstatējama būtiska atšķirība, vai pastāv objektīvs pamats šādai atšķirībai. AT ieskatā, lietā ir būtiski pārbaudīt visus argumentus par transportlīdzekļa glabāšanas izdevumu aprēķināšanas pamatotību, tostarp arī Valsts kontroles revīzijas materiālos konstatēto trūkumu iespējamo ietekmi uz noteikumos paredzēto izdevumu aprēķināšanas lieluma pamatotību. Lietā strīds ir par izdevumu apmēru automašīnas pārvietošanai un glabāšanai. Strīda pamatā ir jautājums par to, kādi periodi iekļaujami izdevumu aprēķinā par izņemtās mantas glabāšanu, un...

Saeima ceturtdien, 3.martā, tiesībsarga amatā atkārtoti apstiprināja Juri Jansonu. Saeimas sēdē par J.Jansona apstiprināšanu otrajā kārtā balsoja 49, bet pret bija 45 deputāti. Tiesībsarga amatam bija izvirzīta arī Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Ilze Bērziņa-Ruķere. Saeimas deputāti atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm balsoja vienlaicīgi par abiem kandidātiem. Tā kā pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem neguva nepieciešamo balsu skaitu, tiesībsargs apstiprināts otrajā kārtā. J.Jansons tiesībsarga amata pienākumus pilda kopš 2011.gada 17.marta, un viņa pirmais pilnvaru termiņš beigsies 2016.gada 16.martā. Saeima tiesībsargu ievēl uz pieciem gadiem. Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Par tiesībsargu nevar apstiprināt pilsoni ar dubultpilsonību. Tiesībsargs ir amatpersona, kas rūpējas par to, lai Latvijā tiktu ievērotas cilvēktiesības un lai valsts pārvalde un pašvaldības ievērotu labas pārvaldības principu....

Saeimas Juridiskās komisija trešdien, 2.martā, noslēdza darbu pie Krimināllikuma grozījumiem, paredzot virkni izmaiņu krimināltiesiskajā regulējumā. Tostarp likumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu, kas paredz kriminālatbildību darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē. Par šādu pārkāpumu kriminālatbildība paredzēta, ja “aplokšņu algas” izmaksu darba devējs uzņēmumā veicis ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas. Saeima jau veikusi saistītas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, par “aplokšņu algu” izmaksāšanu līdz desmit minimālo mēnešalgu apmēram paredzot administratīvu atbildību. Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīvu sodu likums paredzēs piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem. Arī patlaban likums par “aplokšņu algu” izmaksāšanu ļauj sodīt darba devēju pēc likuma panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču “aplokšņu algu” izmaksāšanas fakts ir...

Šogad rīkotajās Notāru dienās vislielākā interese bijusi par darījumiem ar nekustamo īpašumu un mantojuma lietu kārtošanu, atzīst Latvijas Zvērinātu notāru padome. Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gadā notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas ikvienam iedzīvotājam. 3300 cilvēku visā Latvijā izmantoja iespēju saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas šī gada Notāru dienās. Notāru dienu birojā Rīgā, tirdzniecības parkā Alfa, ar dažādiem juridiskiem jautājumiem vērsās aptuveni 700 iedzīvotāju. Galvenokārt - vairāk nekā 75% gadījumu - Notāru dienu apmeklētājus interesēja konsultācijas saistībā ar viņu īpašumā esošu nekustamo īpašumu - dzīvokli, zemi vai māju, kā arī testamenta sastādīšanu. "Notāru sarunās ar iedzīvotājiem gūts apstiprinājums, ka mājas kārtībā sagatavotie dokumenti, piemēram, pirkuma līgumi, dāvinājuma līgumi, kā arī privātie testamenti rada cilvēkam tik daudz problēmu, ka ir acīmredzams - privāto dokumentu ērai jāpieliek punkts, un tā nav tikai teorētiska atziņa. Cilvēki atzīst nespēju saprast paša sagatavoto dokumentu, tāpēc privātais līgums bieži vien var izrādīties...

Augstākās tiesas plēnumā, kas bija sasaukts 26.februārī, analizēts tiesas darbs aizvadītajā gadā un konstatēts, ka 2015.gadu Augstākā tiesa pabeigusi ar vairākiem pozitīviem lietu izskatīšanas rādītājiem. Samazinājies saņemto lietu skaits. Gandrīz par trešdaļu samazinājies Augstākajā tiesā saņemto lietu skaits. 2015.gadā saņemtas 3562 lietas - par 1374 mazāk nekā iepriekšējā gadā. Palielinājies izskatīto lietu skaits. Ja 2014.gadā Augstākā tiesa izskatīja 54% no tās tiesvedībā esošajām lietām, tad pērn - 60%. Samazinājies lietu atlikums. Lietu atlikums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 25%. 2015.gada sākumā Augstākajā tiesā neizskatītas bija 3943 lietas, gada beigās - 2955. Civillietu departaments izskatījis par 500 lietām vairāk nekā 2014.gadā un saņēmis par 174 lietām mazāk - līdz ar to departaments izskatījis 53% no tā tiesvedībā esošajām lietām un spējis lietu uzkrājums samazināt par 21%. Krimināllietu departaments joprojām izskatījis procentuāli visvairāk lietu - 85% no tā tiesvedībā esošajām lietām. Taču tas ir par 92 lietām mazāk nekā iepriekšējā gadā, un kaut...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 23.februārī, noslēdza darbu pie izmaiņām Operatīvās darbības likumā, kas paredz ieviest lielāku skaidrību regulējuma normās, kā arī panākt efektīvāku noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un kriminālsodu izpildes nodrošināšanu. Izmaiņas likumā saistītas ar cilvēktiesību aizsardzības pilnveidošanu, grozījumos skaidri nosakot gadījumus, kad pieļaujami operatīvās darbības pasākumi, iepriekš deputātiem skaidrojuši likumprojekta autori no Iekšlietu ministrijas. Likuma grozījumos paredzēts uzsvērt, ka operatīvā darbība nav veicama, ja tās mērķus un uzdevumus ir iespējams sasniegt ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm. Regulējumā noteikts, ka operatīvā darbība veicama, pēc iespējas mazāk iejaucoties personu pamattiesībās. Likumprojekts paredz detalizētāku kārtību, kā saņemams attiecīgās institūcijas akcepts sevišķajā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem. Līdztekus likumā paredzēta kārtība, kādā saņemams tiesneša akcepts gadījumos, kad sevišķajā veidā veicamie operatīvās darbības pasākumi ir sākti neatliekamos gadījumos. Jaunajā regulējumā cita starpā noteikts, ka turpmāk personas izsekošanai ilgāk par 30 dienām būs nepieciešama tieneša atļauja. Tāpat noteikts, ka pēc operatīvās darbības...

2016.gada 22.februārī Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-04-01 "Par 2014.gada 25.septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2.panta un 2014.gada 30.oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un 106.panta pirmajam teikumam". Apstrīdētās normas Ar 2014.gada 25.septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2.pantu Maksātnespējas likuma 9.panta pirmā daļa papildināta ar otro teikumu šādā redakcijā: "Amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām." Norma stājās spēkā 2015.gada 1.martā. Savukārt 2014.gada 30.oktobra likums "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" paredz papildināt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta pirmajā daļā noteikto valsts amatpersonu uzskaitījumu ar jaunu 26.punktu "maksātnespējas administrators". Šie grozījumi ir stājušies spēkā 2016.gada 1.janvārī. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 1.pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 106.panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai." Lietas fakti Satversmes...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 19.februārī, notika VID koordinētā “Tiesību aizsardzības iestāžu Rīcības plāna cīņā pret akcīzes preču nelikumīgu apriti Latvijā” gada rezultātu novērtēšanas un nākamā pārskata perioda plāna apstiprināšanas sanāksme. Tajā piedalījās arī citu plāna īstenošanā iesaistīto iestāžu - Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Drošības policijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas, kā arī Latvijas degvielas tirgotāju asociācijas un Latvijas alkohola nozares asociāciju pārstāvji. Sanāksmes dalībnieki atzīmēja pozitīvās tendences akcīzes preču apritē, jo legālajam patēriņam Latvijā nodoto akcīzes preču apjoms ir palielinājies visās pozīcijās. Tādējādi kopējais akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns 2015.gadā ir izpildīts par 103,5%, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par vairāk kā 27 miljoniem EUR. Tieši cigarešu aprites jomā veiktie Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās asociācijas pētījumi liecina, ka Latvijas nelikumīgā cigarešu tirgus īpatsvars 2015.gadā ir 24,8 % no kopējā cigarešu patēriņa valstī, kas ir zemākais rādītājs kopš 2008.gada. Veicot koordinētus un mērķtiecīgus akcīzes preču uzraudzības un kontroles pasākumus visā valsts teritorijā,...

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un laikus samaksā sodu, maksā mazāk – šādu principu paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko ceturtdien, 18.februārī, Saeima pieņēma trešajā galīgajā lasījumā. Likuma izmaiņas paredz – ja pārkāpējs atzīst savu vainu, amatpersona var lemt par viņa daļēju atbrīvošanu no naudas soda nomaksas. Tādā gadījumā pārkāpējam 15 dienu laikā jāsamaksā puse no uzliktā naudas soda. Jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī. Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas. Tāpat nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas nepiemēros, ja, izvērtējot apstākļus, amatpersona atzīst, ka daļēja atbrīvošana no naudas soda nav piemērota...

Līdztekus ar citiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā veiktajiem grozījumiem, ko Saeima vakar, 18. februārī, pieņēma gala lasījumā, tiek ieviesta administratīvā atbildība par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu. Kodekss papildināts ar 159.10 pantu "Darba samaksas noteikumu pārkāpšana". Par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu paredzēts naudas sods fiziskajām personām vai valdes loceklim 140–2100 eiro apmērā ar iespēju konfiscēt pārkāpuma izdarīšanas rīkus un valdes loceklim atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus. Saeima otrajā lasījumā jau atbalstījusi arī grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par “aplokšņu algas” izmaksu ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas.

Latvijas Republikas Tiesībsargs savā ziņojumā par 2015. gadu pievērsies vairākiem labas pārvaldības principa ievērošanas jautājumiem, tostarp par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanas termiņu. Tiesībsargs secināja – datu atbilstības pārbaudes gadījumā ir atšķirīga nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtība, nekā tas ir paredzēts nodokļu audita gadījumā. Tiesībsargs nerada saprātīgu skaidrojumu šādam atšķirīgam tiesiskajam regulējumam un uzskatīja – nav pieļaujams, ka, pārbaudot vienu un to pašu nodokļu aplikšanas jautājumu ar dažādām nodokļu kontroles metodēm, nodokļu maksātājam tiek radītas nevienlīdzīgas un nesamērīgas sekas attiecībā uz aprēķināto nokavējuma naudu. Pēc tiesībsarga domām, datu atbilstības pārbaudes rezultātā nokavējuma nauda būtu aprēķināma pēc analoģijas, kā tas ir noteikts nodokļu audita gadījumā, tādēļ Finanšu ministrijai sadarbībā ar VID tika rekomendēts sešu mēnešu laikā veikt grozījumus likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 5.1daļas noteikumos, paredzot analoģisku nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtību, kā tas ir noteikts likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta astotajā daļā nodokļu audita gadījumos....

Cietumiem turpmāk būs jābrīdina cietusī persona par notiesātā atbrīvošanu vai izbēgšanu no cietuma. To paredz grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, ko Saeima ceturtdien, 18.februārī, pieņēma galīgajā lasījumā. Regulējums paredz, ka brīvības atņemšanas iestāde nosūta cietušajam informāciju par notiesāto, kurš ir vai tiks atbrīvots no cietuma vai kurš ir izbēdzis, ja ir saņemts procesa virzītāja paziņojums par šādas informēšanas nepieciešamību. Likums papildināts ar jaunu pantu par informācijas nosūtīšanu cietušajam, norādot, ka informāciju nosūta ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms notiesātā atbrīvošanas no cietuma. Savukārt par ieslodzītajiem, kas izbēguši, atbrīvoti pirms termiņa vai pārcelti izciest sodu ārvalstīs, cietumi informāciju cietušajam nosūtīs nekavējoties. Grozījumu mērķis ir brīdināt cietušo par ieslodzītā neatrašanos cietumā, kā arī novērst atkārtota apdraudējuma iespējamību, teikts likumprojekta anotācijā. Līdz ar grozījumiem tiks ieviestas Eiropas Savienības prasības, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus. Tāpat likums papildināts ar normu, kas paredz uzdevumu valdībai - noteikt tehniskās prasības brīvības...