TIESĪBAS

Saeima ceturtdien, 11.februārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesu ekspertu likumu, kas paredz noteikt vienotu tiesu ekspertīžu veikšanas kārtību visās ekspertīžu iestādēs, kā arī novērst līdz šim praksē konstatētās nepilnības. Jaunais regulējums aizstāj līdzšinējo Tiesu ekspertu likumu, kas ir spēkā no 2007.gada. Jaunais likums regulēs tiesu eksperta sertifikāta piešķiršanas kārtību un tiesu ekspertu darbību, noteiks tiesu ekspertu padomes veidošanas un darbības principus, kā arī regulēs tiesu eksperta atbildības jautājumus. Likuma jaunā redakcija paredz, ka tiesības veikt tiesu medicīnisko ekspertīzi un tiesu psihiatrijas ekspertīzi eksperts iegūst pēc ārstniecības personas sertifikāta saņemšanas tiesu medicīnas pamatspecialitātē vai tiesu psihiatrijas eksperta apakšspecialitātē. Tādējādi ārstniecības personai turpmāk vairs nebūs jākārto tiesu eksperta sertifikācijas eksāmens. Tiesu ekspertīzi Latvijā ir tiesīgi veikt valsts un privātie tiesu eksperti, bet atsevišķos gadījumos - arī citas personas, kurām ir atbilstošas speciālās zināšanas. Ar pieņemto likumu precizēts tiesu ekspertu reģistra darbības tiesiskais regulējums, tostarp reģistrā iekļaujamās ziņas un to dzēšanas kārtība. Reģistru un...

Ceturtdien, 4.februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Civilprocesa likuma (CPL) grozījumus, kas samazina un samēro valsts pienākumu privāttiesiskos strīdos tiesā uz nodokļu maksātāju rēķina nodrošināt obligātu bezmaksas tulka pakalpojumus visām civilprocesā iesaistītajām fiziskajām personām. No 31.jūlija līdz šim paredzētais beznosacījuma valsts pienākums nodrošināt tulku tiks nodrošināts tikai tām fiziskajām personām, kas civillietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību vai ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas. Kā uzsvēra CPL grozījumu iesniedzējs tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, šādi CPL grozījumi paaugstinās tiesu procesa efektivitāti civillietās un samazinās tiesvedības termiņus. Atteikšanās no obligātās tulku piesaistes paātrinās tiesvedību civilprocesā un veicinās attiecīgās tiesas tulku piesaisti kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu procesā, atzīst tieslietu ministrs. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone norāda, ka sociāli maznodrošinātām personām tiek saglabāta bezmaksas tulka palīdzība, taču citiem lietas dalībniekiem būs pašiem jāuzņemas tulka izdevumi, kā arī akcentē, ka jaunais normatīvais regulējums vienlaikus paredz tiesiskās aizsardzības līdzekli, lai novērstu negodprātīgu tiesību izmantošanu, pieaicinot tulkus, proti, tiesa varēs...

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko trešdien, 3.februārī, Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja trešajā galīgajā lasījumā, paredz ieviest administratīvo atbildību par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu. Par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu paredzēts naudas sods fiziskajām personām vai valdes loceklim 140–2100 eiro apmērā ar iespēju konfiscēt pārkāpuma izdarīšanas rīkus un valdes loceklim atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus. Saeima otrajā lasījumā jau atbalstījusi Krimināllikuma izmaiņas, kas paredz kriminālatbildību par “aplokšņu algas” izmaksu ievērojamā apmērā - tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas. GRozījumi likumā arī paredz ieviest principu - tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk. Ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 15 dienu laikā, amatpersona var pieņemt lēmumu samazināt naudas sodu par 50 procentiem. Plānots, ka jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī. Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sev nelabvēlīgos tiesu lēmumus nodokļu strīdu lietās nepārsūdzot "sporta pēc", bet gan vienmēr izvērtējot konkrēto pretenziju pamatotību un atkarībā no tā lemjot, vai spriedums pārsūdzams vai ne, pagājušās nedēļas sarunā ar medijiem informēja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone. VID vadītāja atzina, ka nodokļu maksātājiem esot vērts apstrīdēt VID pieņemtos lēmumus jau pašā iestādē, taču, lai izvairītos no uzrēķiniem jau sākotnēji, nepieciešams uzreiz iesniegt visus nodokļu maksātāja rīcībā esošos dokumentus, nevis iesniegt tos tikai apstrīdēšanas vai pat jau tiesas procesa stadijā. I. Pētersone informēja arī par jaunāko tiesu statistiku nodokļu strīdu lietās un skaidroja par kritērijiem un kārtību, kādā tiek lemts par nodokļu strīdu pārsūdzēšanu. Sīkāk video sižetā: Pirmstiesas strīdu izskatīšanas procesā VID ģenerāldirektora pieņemto lēmumu nodokļu strīdu lietās rezultāti No 971 nodokļu maksātājiem pilnībā vai daļā nelabvēlīgiem VID ģenerāldirektora lēmumiem tiesā pārsūdzēti 467 lēmumi jeb 48,1%. Tiesvedībā pabeigtās lietas nodokļu strīdu lietās, administratīvo pārkāpumu lietās, piespiedu izpildes...

Pagājušajā nedēļā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas, atbildot uz žurnālistu jautājumiem preses konferencē, izteica neizpratni par arvien maigākajiem sodiem, kurus tiesas piespriež par smagiem finanšu noziegumiem (pārsvarā naudas sodi, reāls cietumsods tikai dažos gadījumos). Augstākā tiesa uz to reaģējusi, nākot klajā ar savu paziņojumu, kurā tā noraida pārmetumus tiesām par piemēroto sodu neadekvātumu, uzskatot tos par neobjektīviem un vispārīgiem. Augstākā tiesa nosūtījusi vēstuli VID ģenerāldirektorei, kurā lūdz rast iespēju iepazīties ar 27.janvāra VID preses konferencē minēto Finanšu policijas pārvaldes veikto apkopojumu, lai savas kompetences ietvaros iesaistītos problēmas izpētē. Jau 2013.gadā Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa veica pētījumu par tiesu praksi lietās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Pētījumā vērtēta arī sodu piemērošana atbilstoši kvalifikācijai. „Kā viena no būtiskākajām problēmām šo kategoriju lietu iztiesāšanā ir lietu izmeklēšanas nepietiekamā kvalitāte. Bez tam, ja tiesas piemēroto sodu valsts apsūdzības uzturētājs uzskata par mīkstu, viņa pienākums ir sniegt protestu. Salīdzinoši nelielais lietu skaits,...

Konkurences padome (KP) paziņojusi par pieņemto lēmumu par karteļa vienošanos sodīt septiņus mežistrādes uzņēmumus, kas bija maldinājuši publisko iepirkumu rīkotāju AS "Latvijas valsts meži". Uzņēmumiem kopumā piemērots naudas sods 59 425 eiro apmērā. Savus piedāvājumus diviem iepirkumiem Austrumvidzemes mežsaimniecībā uzņēmumi uzticēja sagatavot vienai un tai pašai personai, tādējādi apmainoties ar komercinformāciju un padarot neiespējamu patiesu konkurenci. Iepirkumā par meža stādīšanu un atjaunoto meža platību agrotehnisko kopšanu kartelizētus piedāvājumus iesniedza visi septiņi uzņēmumi - SIA "ADV Forestry", SIA "Andrēnkalni", SIA "CLEAN FOREST", IK "WHITE WATER HOUSE", SIA "Ramuss", SIA "LatKada" un SIA "LMV Mežsaimniecība". Savukārt iepirkumā par mežsaimnieciskajiem darbiem 2014.gadā saskaņotus piedāvājumus iesniedza SIA "ADV Forestry", SIA "CLEAN FOREST" un SIA "LMV Mežsaimniecība". Izpētes lietu KP ierosināja pēc AS "Latvijas Valsts meži" iesnieguma. Kartelī iesaistītie uzņēmumi izmeklētājiem noliedza jebkādu savstarpēju saistību, bet vēlāk, mainot sākotnēji sniegtās liecības, norādīja, ka ir viens tirgus dalībnieks, pamatojot to ar savstarpēju radniecību un trasta līgumiem, uz kā...

Saeima ceturtdien, 28.janvārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, paredzot bargākus sodus par naudas viltošanu, sporta spēļu „sarunāšanu”, kā arī nosakot atbildību par nacionālo sankciju neievērošanu. Pieņemtie likuma grozījumi paredz soda gradāciju atbilstoši viltotas naudas apmēriem. Par viltotas naudas izgatavošanu vai par šāda viltojuma izplatīšanu ievērojamā apmērā turpmāk būs paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem. Ja noziedzīgās darbības izdarītas lielā apmērā vai tās izdarījusi organizēta grupa, brīvības atņemšana paredzēta uz laiku līdz pat desmit gadiem. Savukārt par naudas viltošanai pielāgotu iekārtu, programmatūras, datu un citu līdzekļu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu un izplatīšanu iespējams sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem. Kā alternatīvais sods paredzēta īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Tāpat likums nosaka kriminālatbildību par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu finanšu tirgos, ieteikšanu citai personai vai citas personas pamudināšanu iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā finanšu tirgos, kā arī par manipulācijām finanšu tirgos, ja ar to radītas smagas sekas. Par...

Saskaņā ar 2015.gada darba analīzi un aktuālajām norisēm Latvijas un pasaules tirgos, Konkurences padome (KP) ir izvirzījusi prioritātes šī gada darbam. Starp būtiskākajām minama vēršanās pret publisku personu radītiem tirgus kropļojumiem, nesaudzīgi sodi likuma pārkāpējiem, aktīvs prevencijas darbs un padziļināta tirgus izpēte. Nododot prioritāšu sarakstu sabiedrības rīcībā, KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama aicina uzņēmējus, valsts iestādes un pašvaldības uz aktīvu sadarbību, informējot par konkurences nepilnībām, jautājot pēc padoma un arī konstruktīvi kritizējot. Tāpat S.Ābrama uzsver: "Ceram, ka šogad pret ekonomiskajām netaisnībām un pašlabuma shēmām varēsim cīnīties jau ar uzlabotu Konkurences likumu. Šobrīd likuma grozījumu pieņemšana Saeimā kārtējo reizi ir atlikta, pagarinot konsultācijas, kas kopumā rit nu jau ceturto gadu, tā neļaujot KP strādāt atbilstoši šodienas ekonomiskajai realitātei un Eiropas tiesību labajai praksei." Saskaņā ar definētajām prioritātēm 2016.gadā KP bargi vērsīsies pret pārkāpējiem, kas nodarījuši būtisku kaitējumu tirgum un patērētājiem, savukārt mazāk būtisku pārkāpumu gadījumā iestāde plāno izmantot alternatīvus risinājumus, kas savu efektivitāti pierādīja...

Pagājušā gada 3.decembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas būtiski palielināja maksimālos naudas sodu apmērus, bet reizē ar minimālās algas paaugstināšanos šajā gadā pieaudzis arī naudas soda apmērs, ko var piemērot par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, informē Tieslietu ministrija. Grozījumi Krimināllikumā palielina fiziskām personām piemērojamos maksimālos naudas sodu apmērus un attiecīgi ir palielināti naudas sodi arī par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana jeb naudas atmazgāšana, grāmatvedības pārkāpumi un kukuļdošana. Turpmāk tiesas varēs piemērot par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kas izdarīta pēc 2015.gada 3.decembra līdz pat 370 000 eiro lielu naudas sodu fiziskajai personai, bet ja šis noziedzīgais nodarījums būs izdarīts personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, tad 740 000 eiro, bet ja lielā apmērā - 3,7 miljoni. Par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu maksimālais naudas sods ir 370 000 eiro, bet, ja tie ir radījuši būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm vai tas ir...

Tieslietu ministrija sniegusi pārskatu par būtiskākajām reformām maksātnespējas jomā 2015.gadā. Tiesiskās bāzes pilnveidošana 2014.gada nogalē tika pabeigts darbs pie maksātnespējas jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanas, kā rezultātā 2015.gada 1.martā spēkā stājās apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā, kas novērš praksē konstatētās problēmās, kā arī padara maksātnespējas procesu pieejamāku un saprotamāku. Būtisks uzsvars ir likts uz to, lai novērstu maksātnespējas procesā iesaistīto pušu negodprātīgu rīcību un iespēju regulējuma ļaunprātīgai izmantošanai. Izmaiņas paredz nodrošināt, ka maksātnespējas process tiek piemērots atbilstoši tā mērķim, kā arī tiek stiprināta kreditora un parādnieka tiesību aizsardzība. Likums risina plaši izskanējušo fiktīvo kreditoru problēmu, proti, ja tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk - TAP) ietvaros kāds kreditora prasījums uzskatāms par pirmšķietami (prima facie) neīstu, administratoram par to ir jāinformē tiesa, tādejādi novēršot TAP ļaunprātīgu izmantošanu. Tādejādi tiek mazināta krāpniecisku darījumu ietekme uz tiesiskās aizsardzības procesiem. Lai novērstu sev vēlama administratora nonākšanu maksātnespējas procesā, nodrošināts, ka, pārejot no TAP uz maksātnespējas procesu, tiesa izvēlas citu maksātnespējas...

Valsts tiesu ekspertīžu birojs sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas tiesu ekspertīžu iestādēm šogad ir uzsācis Eiropas Savienības atbalstīta projekta “Atrodi tiesu ekspertu” īstenošanu. Projekta mērķis ir izstrādāt vienotu Baltijas valstu tiesu ekspertu reģistru, kurā vienkopus būs atrodama informācija par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tiesu ekspertiem, tiesu ekspertīžu iestādēm un tiesu ekspertīžu veidiem. Projekta gaitā tiks izstrādāta arī vienota tiesu ekspertīžu veidu klasifikācija, kā arī sagatavota informācija par tiesu ekspertīzes jomu, kas tiks iekļauta Eiropas e-tiesiskuma portālā ejustice.europa.eu. Projekts radīs nepieciešamos priekšnosacījumus tiesu ekspertīzes pakalpojumu netraucētai pieejamībai visu Baltijas valstu teritorijā, tādējādi stiprinot tiesiskumu, tiesu ekspertīzes objektivitāti un veicinot taisnu tiesu. Projekts “Atrodi tiesu ekspertu” (JUST/2014/JACC/AG/E-JU/6963) tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības Tiesiskuma programmas līdzekļiem. Projekta ilgums ir 2 gadi.

Darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, varēs piemērot kriminālatbildību. To paredz priekšlikums izmaiņām Krimināllikumā, kas ceturtdien, 21.janvārī, otrajā lasījumā atbalstīts Saeimas sēdē. Par šādu pārkāpumu kriminālatbildība paredzēta, ja “aplokšņu algas” izmaksu darba devējs uzņēmumā veicis ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas. Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīvu sodu likums paredzēs piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem. Arī patlaban likums par “aplokšņu algu” izmaksāšanu ļauj sodīt darba devēju pēc likuma panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču “aplokšņu algu” izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un tādējādi likuma grozījumi atvieglos darbu tiesībsargājošajām iestādēm, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Tāpat Saeima atbalstīja priekšlikumu,...

Divu plūsmu valsts amatpersonu sistēmas ieviešana, ko Tieslietu ministrija piedāvā Saeimai kā Satversmes tiesas 2015.gada 21.decembra spriedumā norādīto problēmu risinājumu, nav pieļaujama, jo tādējādi netiks sasniegti ne ienākumu deklarēšanas, ne uzraudzības mērķi, uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk - Administratoru asociācija). "Tieslietu ministrija klaji ignorē Satversmes tiesas spriedumu lietā par valsts amatpersonas statusa piemērošanu maksātnespējas procesa administratoriem, turklāt vēlas valsts amatpersonas sadalīt divās kategorijās, kas ne tikai ir absurda iniciatīva, bet arī nesasniegs iepriekš nospraustos mērķus. Ja kaut daļu no administratoriem nav iespējams pielīdzināt valsts amatpersonām, tad arī pārējie administratori nevar būt valsts amatpersonas, un likumdevējam ir jāmeklē tāds risinājums, kurā vai nu visi administratori ir amatpersonas, vai arī neviens. Pretējā gadījumā puse no administratoriem iesniegs viena veida deklarācijas, otra puse - cita veida deklarācijas, un faktiski administratori tiks sadalīti divās atšķirīgi uzraugāmās grupās," norāda Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers. Administratoru asociācija norāda, ka Tieslietu ministrijas piedāvātais sasteigtais priekšlikums...

Tieslietu ministrijai jāsagatavo un līdz nākamās nedēļas sākumam Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jāiesniedz priekšlikumi grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. To otrdien, 19.janvārī, nolēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, vērtējot Satversmes tiesas spriedumu, kurā konstitucionālā tiesa norādījusi, ka maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus praktizē arī kā advokāti, patlaban kā valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi apdraud advokātu darbības principu ievērošanu. “Tieslietu ministrijai uzdevām iesniegt komisijā interešu konflikta novēršanas likuma grozījumus konkrētos pantos attiecībā uz amatpersonas deklarācijā norādāmo informāciju. Patlaban ir izveidojusies situācija, ka maksātnespējas administratoram, kurš vienlaikus praktizē arī kā advokāts, valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda ziņas, kas var atklāt informāciju par viņa klientu, tādējādi apdraudot advokāta konfidencialitāti,” situāciju raksturoja komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina pauda, ka apstrīdēto normu atbilstība Satversmei vērtēta tikai attiecībā uz maksātnespējas administratoriem, kuri ir arī advokāti, un ka ministrija ir apņēmusies komisijai piedāvāt risinājumu, lai netiktu...

Eiropas Komisija ierosinājusi atvieglot apmaiņu ar sodāmības reģistra datiem par trešo valstu valstspiederīgajiem Eiropas Savienībā, uzlabojot Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS). Tas ir viens no galvenajiem pasākumiem Eiropas Drošības programmā, kura mērķis ir uzlabot sadarbību starp valstu iestādēm cīņā pret terorismu un citiem smagiem pārrobežu noziegumiem. Šī iniciatīva nodrošinās, ka pilnībā tiek izmantotas visas iespējas ECRIS sistēmā, ko jau tagad plaši izmanto, lai apmainītos ar sodāmības reģistru datiem par ES pilsoņiem, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. ECRIS, kas izveidota 2012. gadā, ļauj valstu tiesu iestādēm saņemt informāciju par iepriekšējiem notiesājošiem spriedumiem krimināllietās citās dalībvalstīs vai nu tiesas procesa vajadzībām vai citiem mērķiem, piemēram, kriminālizmeklēšanas vajadzībām. Tas ļauj nodrošināt ātru un efektīvu informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm, uzlabojot pārrobežu noziedzības un terorisma novēršanu un cīņu pret šīm parādībām. Dalībvalstis, izmantojot ECRIS, gadā patlaban nosūta aptuveni 288 000 pieprasījumus par iepriekšējiem notiesājošiem spriedumiem krimināllietās visā ES. Eiropas Drošības programmas ietvaros Komisija veic pasākumus,...