TIESĪBAS

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 17.maijā apturēja tiesvedību lietā, kurā ir izšķirams, vai var piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0 % likmi pārvadājuma pakalpojumam, kas saistīts ar preču tranzītu (likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 2.punkts), ja faktiskajam pārvadājuma veicējam nav bijusi licence starptautiskajiem pārvadājumiem. Augstākā tiesa nolēma uzdot Eiropas Savienības tiesai prejudiciālus jautājumus, jo tiem var būt nozīme lietas izspriešanā. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar prejudiciālo jautājumu.Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica individuālā komersanta "L.Č." pievienotās vērtības nodokļa (PVN) auditu par 2008.gada janvāri - 2010.gada decembri un papildu samaksai valsts budžetā aprēķināja PVN, soda naudu un nokavējuma naudu. VID 2011.gada 21.septembra lēmumā šis aprēķins atstāts negrozīts. Lēmums pamatots ar to, ka pieteicējam nebija tiesību piemērot PVN 0 procentu likmi atbilstoši likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 2.punktam (ar preču tranzītu saistīti pakalpojumi). Kā norādīts lēmumā, pieteicēja sniegtos pakalpojumus nevar pielīdzināt ne...

Ministru kabinets 17. maijā pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts atbalsta nodrošināšanu juridiskās palīdzības saņemšanai tiesisko problēmu risināšanai, kas saistītas ar bērnu aprūpes tiesībām Latvijas Republikas valstspiederīgo bērnu vecākiem ārvalstīs.Tieslietu ministrijas darba grupas uzdevums bija izveidot tiesiskos mehānismus, lai nodrošinātu efektīvāku Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs. Viens no šiem mehānismiem ir juridiskās palīdzības sniegšana Latvijas valstspiederīgo bērnu vecākiem, tādejādi būtiski samazinot to gadījumu skaitu, kad no vecāku aprūpes nepamatoti tiek izņemti bērni. Tieslietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka visbiežāk ar bērnu aprūpes tiesībām saistītās problēmas ir Latvijas valstspiederīgo bērnu vecākiem, kuri uzturas Īrijā, Apvienotā Karalistē, Vācijā un Norvēģijā.Informatīvajā ziņojumā Tieslietu ministrija norāda, ka ņemot vērā atšķirīgās tiesību sistēmas ārvalstīs un juridiskās palīdzības sniedzēju darbības principus, ir nepieciešams izvērtējums papildu finanšu atbalsta sniegšanas iespējām bērnu tiesību jautājumu risināšanai ārvalstīs. Risinājums paredz, ka finanšu līdzekļi visām personām tiks nodrošināti pirmreizējai konsultācijai vai otrreizējai konsultācijai, ja personai juridiskā...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18.maijā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas vērsti uz civillietu izskatīšanas termiņu samazināšanu kasācijas instancē. Likuma grozījumi sagatavoti, lai nodrošinātu, ka Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta resursi primāri tiek novirzīti principiālu un visai tiesību sistēmai un tautsaimniecībai nozīmīgu tiesību jautājumu izskatīšanai. Kasācijas tiesa atslogojama no mazākas nozīmes lietām, novirzot resursus augstākajai tiesu instancei raksturīgu uzdevumu veikšanai – vienotas tiesu prakses nodrošināšanai. Civillietu izskatīšana kasācijas instancē patlaban prasa ļoti ilgu laiku – 2015.gada nogalē vidējais lietu izskatīšanas ilgums bija 15 mēneši, kas ievērojami pārsniedz pārējo divu AT departamentu attiecīgos rādītājus. Administratīvo lietu departamentā tie bija 3,3 mēneši, bet Krimināllietu departamentā – 1,3 mēneši. Lai arī Civillietu departamentā samazināts neizskatīto lietu uzkrājums, vienlaikus vērojama tendence, ka būtiski palielinās blakus sūdzību skaits un pieaug arī pieteikumu par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem skaits. Likumā paredzēts noteikt, ka kasācijas tiesvedību var neierosināt, ja tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka...

Satversmes tiesas 2.kolēģija 12.maijā ierosināja lietu "Par Kriminālprocesa likuma 356.panta otrās daļas un 360.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, 91.panta pirmajam teikumam, 92. un 105.pantam".Apstrīdētas tiek normas, kas Kriminālprocesa likuma 360.panta pirmā daļā noteic: "Ja noziedzīgi iegūta manta atrasta pie trešās personas, tā atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam" un Kriminālprocesa likuma 356.panta otrā daļā noteic: "Pirmstiesas kriminālprocesa laikā mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt arī:ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu šā likuma 59.nodaļā noteiktajā kārtībā, ja procesa virzītājam ir pietiekami pierādījumi, kas nerada šaubas par mantas noziedzīgo izcelsmi vai mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu;ar procesa virzītāja lēmumu, ja pirmstiesas kriminālprocesa laikā pie aizdomās turētā, apsūdzētā vai trešās personas ir atrasta un izņemta manta, attiecībā uz kuru tās īpašnieks vai likumīgais valdītājs iepriekš bija pieteicis mantas zudumu un pēc tās atrašanas, novēršot saprātīgas šaubas, pierādījis savas tiesības."Augstāka juridiska spēka normas, kas saistītas ar šo lietu, ir Satversmes 1.pants: "Latvija ir...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2.maijā pieņēmis lēmumu, ar kuru SIA "MP Latvija" (pazīstams ar nosaukumu "24 K Skaistuma centrs", patlaban reklamējas ar nosaukumu "Gold Beauty") piemērojis naudu sodu 50 000 EUR apmērā, kā arī uzlicis pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi un aizliegt realizēt paredzamu negodīgu komercpraksi arī turpmāk.PTAC konstatēja, ka SIA "MP Latvija" īstenotā komercprakse, aicinot patērētājus uz bezmaksas matu un galvas ādas, kā arī sejas kopšanas kosmētikas līdzekļu prezentāciju un tās ietvaros piedāvājot patērētājiem iespēju iegādāties matu un galvas ādas vai sejas kopšanas komplektu mājas lietošanai, ir negodīga jo:patērētājiem adresētajos pirkuma līguma piedāvājumos un noteikumos tiek noklusēta informācija par atteikuma tiesībām - to izmantošanas nosacījumiem, termiņu un kārtību, kā arī netiek izsniegta atteikuma veidlapa. Šādas tiesības patērētājam tiek piešķirtas, jo patērētāja un SIA "MP Latvija" noslēgtie līgumi uzskatāmi par līgumiem, kas noslēgti ārpus patstāvīgās tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietas.patērētājiem tiek sniegta maldinoša un nepatiesa informācija par ārstiem un to noteiktajām...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11.maijā nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē grozījumus trīs likumos, kas ļaus palielināt sankcijas kredītiestādēm par pārkāpumiem, kas saistīti ar finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai. Izmaiņas regulējumā paredz arī paaugstinātas atbilstības prasības attiecīgajām atbildīgajām personām kredītiestādēs.Budžeta komisija galīgajam lasījumam virza grozījumus Kredītiestāžu likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, un tie veikti, ņemot vērā Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu par Pretkorupcijas konvencijas ieviešanu Latvijā. Izmaiņas paredz, ka turpmāk kredītiestādēm maksimālā soda nauda būs 10 procenti no kopējā gada apgrozījuma, nevis no iepriekšējā finanšu gada neto ienākuma, kā tas ir patlaban. Ja 10 procenti būs mazāk par pieciem miljoniem eiro, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) būs tiesības uzlikt soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro. Soda naudu līdz pieciem miljoniem eiro varēs uzlikt arī amatpersonai, darbiniekam vai personai, kura pārkāpuma izdarīšanās...

2. jūnijā tiesu izpildītāji visā Latvijas teritorijā sniegs bezmaksas konsultācijas par faktu fiksēšanu, kas ir viena no tiesu izpildītāju amata darbībām.“Faktu fiksēšana ir populārs un pieprasīts pakalpojums daudzās Eiropas valstīs, kurās pastāv šāda tiesu izpildītāja funkcija. Piemēram, Lietuvā kopš tiesu izpildītāja institūta reformas 2003. gadā faktu fiksēšanas gadījumu skaits pieaudzis vairāk nekā 12 reizes, kamēr Latvijā interese par faktu fiksēšanu sabiedrībā ir salīdzinoši neliela” pirmo Tiesu izpildītāju dienas temata izvēli skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore.Fakta fiksēšanu tiesu izpildītājs veic pēc personas lūguma, aprakstot aktā konkrētus faktiskos apstākļus, ko fiksējis notikuma vietā. Piemēram, tiesu izpildītājs var fiksēt informāciju interneta tīkla vietnēs, mobilajās sakaru iekārtās, kā arī lietu faktiskos stāvokļus dabā. Pēc tam ieinteresētā persona var vērsties pret citu personu ar prasību par goda, cieņas vai zaudējumu piedziņu un tiesu izpildītāja sastādīto aktu izmantot kā rakstveida pierādījumu tiesā vai citā strīdu risināšanas institūcijā. Tāpat tiesu izpildītāja veikta fakta fiksēšana var...

Šogad 30. aprīlī stājās spēkā Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 247 "Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību", kas paredz pārskatu iesniegšanu elektroniskā sistēmā, turpmāk nodrošinot efektīvāku maksātnespējas procesu uzraudzību.Jaunā kārtība paredz pienākumu maksātnespējas administratoriem elektroniski iesniegt darbības pārskatus, tādejādi nodrošinot sistēmisku kontroli maksātnespējas procesā gan no Maksātnespējas administrācijas, gan no kreditoru puses, kas kopumā pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: “Jaunā Maksātnespējas administrācijas izveidotā elektroniskā sistēma ļaus efektīvi kontrolēt un sistēmiski analizēt būtiskākos maksātnespējas procesu rezultatīvos rādītājus”.Jaunajā sistēmā tiks nodrošināta administratora darbības pārskata elektroniska sagatavošana, iesniegšana un iesniegšanas kontrole, kā arī statistikas apkopošana par maksātnespējas procesa efektivitātes būtiskākajiem rādītājiem, piemēram, maksātnespējas procesā atgūto līdzekļu apmēru, kā arī maksātnespējas procesa izmaksām. Sākot ar 30. aprīli administratora darbības pārskats būs jāaizpilda un jāiesniedz Maksātnespējas administrācijai, izmantojot tīmekļa vietnē www.mna.gov.lv pieejamo tiešsaistes formu.Darbības pārskati elektroniskā sistēmā būs jāiesniedz ne tikai jaunajos maksātnespējas procesos, bet arī...

Pārceļoties uz dzīvi Latvijā, repatrianta statusu turpmāk varēs iegūt plašāks cilvēku loks, jo Repatriācijas likumā plānots mainīt noteikto paaudžu ierobežojumu, paredz ceturtdien, 28.aprīlī, pirmajā lasījumā Saeimā atbalstītie grozījumi. Likumprojekts novērš pretrunas starp šobrīd spēkā esošo Repatriācijas likumu un Imigrācijas likumu. Likumprojektā iekļautas normas, kas precizē repatrianta un viņa ģimenes locekļu - ārzemnieku - ieceļošanu, nosakot, ka šos jautājumus regulē Imigrācijas likums. Saistībā ar šo normu papildināti arī repatrianta statusa piešķiršanas atteikuma pamati.Šobrīd par repatriantu var kļūt persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis. Daudzi tautieši Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās vai tika izsūtīti uz Sibīriju, un viņu mazmazbērni vairs nevar kļūt par repatriantiem, jo šobrīd likumā noteikts divu paaudžu ierobežojums, skaidro par likumprojekta virzību atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.Likumprojektā veikti atsevišķi precizējumi saistībā ar repatrianta ģimenes locekļu ieceļošanu. Tie repatrianta ģimenes locekļiem atvēl divus gadus, lai pārceltos uz dzīvi...

Tieslietu padome atbalstīja Saeimā virzītos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredzēti kasācijas tiesvedības efektivizēšanai.Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša un zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis, iepazīstinot Tieslietu padomi ar iecerētajiem grozījumiem, norādīja, ka likuma grozījumu mērķis ir samazināt civillietu izskatīšanas termiņus kasācijas instancē un nodrošināt Augstākās tiesas Civillietu departamenta resursu primāru novirzīšanu principiālu un visai tiesību sistēmai nozīmīgu tiesību jautājumu izskatīšanai.Likumprojekts paredz precizēt kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikumu pamatus, nosakot, ka tiesvedību var neierosināt, ja tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs, un ja lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanai vai tiesību tālākveidošanai. Paredzēts arī jauns kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikuma pamats - strīdus summas (2100 euro) kritērijs mantiska rakstura strīdos.Paredzēts paaugstināt drošības naudas lielumu no 284,57 uz 300 euro un atteikties no automātiska atbrīvojuma no drošības naudas samaksas pienākuma gadījumos, kad kādā no iepriekšējām procesa stadijām tiesa lietas dalībnieku ir atbrīvojusi no valsts nodevas...

Ikgadējais Eiropas Komisijas rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā EU Justice Scoreboard, kas tiek veikts kopš 2013.gada, šogad publiskotajā ziņojumā apstiprina progresu Latvijas tieslietu sistēmas darbā.EU Justice Scoreboard Eiropas Savienības 28 valstu tiesu sistēmas vērtētas trīs aspektos - tiesu sistēmas efektivitāte (tiesvedības ilgums), tiesu sistēmas kvalitāte (uzraudzība un novērtēšana) un tiesu sistēmas neatkarība (aptaujas, budžets, Tieslietu padomes pilnvaras). EU Justice Scoreboard kvantitatīvos datus sniedz Eiropas Tiesu sistēmu efektivitātes komisija CEPEJ, Pasaules banka, Pasaules Ekonomikas forums, Eiropas tiesiskās sadarbības tīkli, valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupa.Apspriedusi apkopojuma rezultātus, Tieslietu padome secināja, ka Latvijas tiesu sistēmas stiprie punkti ir spriedumu pieejamība, elektroniskā saziņa, kvalitātes un uzskaites sistēma un dzimumu līdztiesība.Savukārt vājie punkti ir tiesām piešķirtais budžets, ārpustiesas strīdu risināšana (mediācija), kā arī tiesnešu pašnovērtējums par neatkarību - Latvijai šis ir viszemākais rādītājs.Kā īpaši nozīmīgu rādītāju Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs atzīmēja to, ka Latvija, pretēji publiskajā telpā nereti paustajiem vērtējumiem, nav starp tām Eiropas Savienības valstīm, kuras...

Saeima ceturtdien, 21.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot noteikt soda sankcijas personām, kuras pēc lauksaimniecības zemes iegādes noteiktā termiņā neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā. Personām, kuras pēc 2014.gada 1.novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja zeme netiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām. Soda apmērs būs atkarīgs no zemes platības. Ja tā ir līdz 20 hektāriem, kā soda sankcija paredzēts brīdinājums vai naudas sods – līdz 60 eiro fiziskajai personai un līdz 150 eiro juridiskajai personai. Ja zemes platība ir no 21 līdz 50 hektāriem, naudas sods fiziskajai personai paredzēts no 60 līdz 350 eiro, bet juridiskajai personai – no 150 līdz 650 eiro. Ja zemes platība ir no 51 līdz 100 hektāriem, naudas sods paredzēts attiecīgi no 350 līdz 500 eiro un no 650 līdz 1500 eiro. Savukārt par tādu zemes īpašumu neizmantošanu...

Eiropas Komisija publiskojusi jau ceturto ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā "Eiropas rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā" (The 2016 EU Justice Scoreboard), kurā analizēta tieslietu sistēmas efektivitāte, kvalitāte un neatkarība 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apkopotie dati par Latviju uzrāda pozitīvu tendenci būtiskos tiesu efektivitātes rādītājos: tiesvedības ilgums, neizskatīto lietu uzkrājums, digitālo risinājumu ieviešana tiesu darbā. Eiropas Komisijas ziņojumā Latvija saistībā ar lietu izskatīšanas termiņu ilgumu kopumā ierindota 16. vietā ar aptuveni 180 dienām, kas vidēji nepieciešamas vienas lietas izskatīšanai. Savukārt visgarākie lietu izskatīšanas termiņi ir Itālijā, kur vienas lietas izskatīšana aizņem gandrīz 400 dienas, Maltā - gandrīz 600 dienas un Kiprā, kur vienas lietas izskatīšana aizņem vidēji 900 dienas jeb aptuveni 2,5 gadus. Savukārt maksātnespējas lietu izskatīšanas termiņu ziņā Latvija ieņem 12.vietu - vidēji ir nepieciešams 1,5 gads vienas lietas izskatīšanai, savukārt Lietuvā šo lietu izskatīšanai nepieciešami aptuveni 2,3 gadi, bet Igaunijā 3 gadi. Visilgāk - 4 gadus - šo...

Eiropas Parlaments (EP) 14. aprīlī atbalstīja jaunos Eiropas Savienības (ES) datu aizsardzības tiesību aktus, tostarp Vispārējo datu aizsardzības regulu, kas paredz visaptverošu ES datu aizsardzības noteikumu reformu, lai nostiprinātu tiesības uz privātumu tiešsaistē un stimulētu Eiropas digitālo ekonomiku un kas nodrošinās iedzīvotājiem kontroli pār viņu privātajiem datiem, radīs vienotus un digitālajam laikmetam pielāgotus noteikumus visā ES. Jaunie noteikumi arī nosaka minimālos noteikumus datu izmantošanai policijas un tiesu darba vajadzībām. Vienlaikus noteikumi sniegs arī paredzamību uzņēmumiem, izveidojot vienotus noteikumus visā ES. Kā zināms, tiesības uz personas datu aizsardzību ir nepārprotami atzītas ES Pamattiesibu hartas 8. pantā un Lisabonas līgumā. Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā paredzēts juridiskais pamats datu aizsardzības noteikumiem attiecībā uz visām darbībām ES tiesību piemērošanas jomas ietvaros. Parlamenta balsojums noslēdz četrus gadus ilgušo darbu pie ES datu aizsardzības noteikumu pārrakstīšanas. Jaunie tiesību akti aizvietos ES pašreizējos datu aizsardzības noteikumus, kas izstrādāti 1995.gadā, kad internets vēl nebija tik plaši izmantots,...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 29.martā, sāka izskatīt Krimināllikuma grozījumu otrajam galīgajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, lai precizētu un pilnveidotu sākotnējo redakciju likumprojektam, kas paredz jaunu tiesisko regulējumu saistībā ar noziegumiem pret valsti. Likumprojekts izstrādāts, lai likuma sadaļu pielāgotu mūsdienu situācijai un dotu iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai, ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģējot uz iespējamo apdraudējumu valsts pamatinteresēm. "Kliedējot sabiedrībā izskanējušās bažas un ņemot vērā Valsts prezidenta norādes par iespēju pārāk plaši interpretēt sākotnējo likumprojekta redakciju, Juridiskā komisija ir sākusi pārskatīt likuma grozījumos ietvertās normas, lūkojot, lai kriminālatbildība nepārprotami būtu paredzēta par vēršanos pret valsts iekārtu antikonstitucionālā veidā. Līdz ar to vēlos uzsvērt, ka diskusijas par valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu vai Saeimas deputātu skaita samazināšanu nevarēs interpretēt kā krimināli sodāmas darbības. Vēlamies novērst bažas par to, ka šos grozījumus varētu interpretēt kā vēršanos pret Satversmē nostiprināto vārda brīvību," uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš piebilst,...