TIESĪBAS

Saeimas Juridiskās komisija trešdien, 2.martā, noslēdza darbu pie Krimināllikuma grozījumiem, paredzot virkni izmaiņu krimināltiesiskajā regulējumā. Tostarp likumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu, kas paredz kriminālatbildību darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē. Par šādu pārkāpumu kriminālatbildība paredzēta, ja “aplokšņu algas” izmaksu darba devējs uzņēmumā veicis ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas. Saeima jau veikusi saistītas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, par “aplokšņu algu” izmaksāšanu līdz desmit minimālo mēnešalgu apmēram paredzot administratīvu atbildību. Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīvu sodu likums paredzēs piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem. Arī patlaban likums par “aplokšņu algu” izmaksāšanu ļauj sodīt darba devēju pēc likuma panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču “aplokšņu algu” izmaksāšanas fakts ir...

Šogad rīkotajās Notāru dienās vislielākā interese bijusi par darījumiem ar nekustamo īpašumu un mantojuma lietu kārtošanu, atzīst Latvijas Zvērinātu notāru padome. Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gadā notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas ikvienam iedzīvotājam. 3300 cilvēku visā Latvijā izmantoja iespēju saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas šī gada Notāru dienās. Notāru dienu birojā Rīgā, tirdzniecības parkā Alfa, ar dažādiem juridiskiem jautājumiem vērsās aptuveni 700 iedzīvotāju. Galvenokārt - vairāk nekā 75% gadījumu - Notāru dienu apmeklētājus interesēja konsultācijas saistībā ar viņu īpašumā esošu nekustamo īpašumu - dzīvokli, zemi vai māju, kā arī testamenta sastādīšanu. "Notāru sarunās ar iedzīvotājiem gūts apstiprinājums, ka mājas kārtībā sagatavotie dokumenti, piemēram, pirkuma līgumi, dāvinājuma līgumi, kā arī privātie testamenti rada cilvēkam tik daudz problēmu, ka ir acīmredzams - privāto dokumentu ērai jāpieliek punkts, un tā nav tikai teorētiska atziņa. Cilvēki atzīst nespēju saprast paša sagatavoto dokumentu, tāpēc privātais līgums bieži vien var izrādīties...

Augstākās tiesas plēnumā, kas bija sasaukts 26.februārī, analizēts tiesas darbs aizvadītajā gadā un konstatēts, ka 2015.gadu Augstākā tiesa pabeigusi ar vairākiem pozitīviem lietu izskatīšanas rādītājiem. Samazinājies saņemto lietu skaits. Gandrīz par trešdaļu samazinājies Augstākajā tiesā saņemto lietu skaits. 2015.gadā saņemtas 3562 lietas - par 1374 mazāk nekā iepriekšējā gadā. Palielinājies izskatīto lietu skaits. Ja 2014.gadā Augstākā tiesa izskatīja 54% no tās tiesvedībā esošajām lietām, tad pērn - 60%. Samazinājies lietu atlikums. Lietu atlikums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 25%. 2015.gada sākumā Augstākajā tiesā neizskatītas bija 3943 lietas, gada beigās - 2955. Civillietu departaments izskatījis par 500 lietām vairāk nekā 2014.gadā un saņēmis par 174 lietām mazāk - līdz ar to departaments izskatījis 53% no tā tiesvedībā esošajām lietām un spējis lietu uzkrājums samazināt par 21%. Krimināllietu departaments joprojām izskatījis procentuāli visvairāk lietu - 85% no tā tiesvedībā esošajām lietām. Taču tas ir par 92 lietām mazāk nekā iepriekšējā gadā, un kaut...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 23.februārī, noslēdza darbu pie izmaiņām Operatīvās darbības likumā, kas paredz ieviest lielāku skaidrību regulējuma normās, kā arī panākt efektīvāku noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un kriminālsodu izpildes nodrošināšanu. Izmaiņas likumā saistītas ar cilvēktiesību aizsardzības pilnveidošanu, grozījumos skaidri nosakot gadījumus, kad pieļaujami operatīvās darbības pasākumi, iepriekš deputātiem skaidrojuši likumprojekta autori no Iekšlietu ministrijas. Likuma grozījumos paredzēts uzsvērt, ka operatīvā darbība nav veicama, ja tās mērķus un uzdevumus ir iespējams sasniegt ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm. Regulējumā noteikts, ka operatīvā darbība veicama, pēc iespējas mazāk iejaucoties personu pamattiesībās. Likumprojekts paredz detalizētāku kārtību, kā saņemams attiecīgās institūcijas akcepts sevišķajā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem. Līdztekus likumā paredzēta kārtība, kādā saņemams tiesneša akcepts gadījumos, kad sevišķajā veidā veicamie operatīvās darbības pasākumi ir sākti neatliekamos gadījumos. Jaunajā regulējumā cita starpā noteikts, ka turpmāk personas izsekošanai ilgāk par 30 dienām būs nepieciešama tieneša atļauja. Tāpat noteikts, ka pēc operatīvās darbības...

2016.gada 22.februārī Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-04-01 "Par 2014.gada 25.septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2.panta un 2014.gada 30.oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un 106.panta pirmajam teikumam". Apstrīdētās normas Ar 2014.gada 25.septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2.pantu Maksātnespējas likuma 9.panta pirmā daļa papildināta ar otro teikumu šādā redakcijā: "Amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām." Norma stājās spēkā 2015.gada 1.martā. Savukārt 2014.gada 30.oktobra likums "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" paredz papildināt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta pirmajā daļā noteikto valsts amatpersonu uzskaitījumu ar jaunu 26.punktu "maksātnespējas administrators". Šie grozījumi ir stājušies spēkā 2016.gada 1.janvārī. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 1.pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 106.panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai." Lietas fakti Satversmes...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 19.februārī, notika VID koordinētā “Tiesību aizsardzības iestāžu Rīcības plāna cīņā pret akcīzes preču nelikumīgu apriti Latvijā” gada rezultātu novērtēšanas un nākamā pārskata perioda plāna apstiprināšanas sanāksme. Tajā piedalījās arī citu plāna īstenošanā iesaistīto iestāžu - Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Drošības policijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas, kā arī Latvijas degvielas tirgotāju asociācijas un Latvijas alkohola nozares asociāciju pārstāvji. Sanāksmes dalībnieki atzīmēja pozitīvās tendences akcīzes preču apritē, jo legālajam patēriņam Latvijā nodoto akcīzes preču apjoms ir palielinājies visās pozīcijās. Tādējādi kopējais akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns 2015.gadā ir izpildīts par 103,5%, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par vairāk kā 27 miljoniem EUR. Tieši cigarešu aprites jomā veiktie Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās asociācijas pētījumi liecina, ka Latvijas nelikumīgā cigarešu tirgus īpatsvars 2015.gadā ir 24,8 % no kopējā cigarešu patēriņa valstī, kas ir zemākais rādītājs kopš 2008.gada. Veicot koordinētus un mērķtiecīgus akcīzes preču uzraudzības un kontroles pasākumus visā valsts teritorijā,...

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un laikus samaksā sodu, maksā mazāk – šādu principu paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko ceturtdien, 18.februārī, Saeima pieņēma trešajā galīgajā lasījumā. Likuma izmaiņas paredz – ja pārkāpējs atzīst savu vainu, amatpersona var lemt par viņa daļēju atbrīvošanu no naudas soda nomaksas. Tādā gadījumā pārkāpējam 15 dienu laikā jāsamaksā puse no uzliktā naudas soda. Jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī. Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas. Tāpat nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas nepiemēros, ja, izvērtējot apstākļus, amatpersona atzīst, ka daļēja atbrīvošana no naudas soda nav piemērota...

Līdztekus ar citiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā veiktajiem grozījumiem, ko Saeima vakar, 18. februārī, pieņēma gala lasījumā, tiek ieviesta administratīvā atbildība par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu. Kodekss papildināts ar 159.10 pantu "Darba samaksas noteikumu pārkāpšana". Par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu paredzēts naudas sods fiziskajām personām vai valdes loceklim 140–2100 eiro apmērā ar iespēju konfiscēt pārkāpuma izdarīšanas rīkus un valdes loceklim atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus. Saeima otrajā lasījumā jau atbalstījusi arī grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par “aplokšņu algas” izmaksu ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas.

Latvijas Republikas Tiesībsargs savā ziņojumā par 2015. gadu pievērsies vairākiem labas pārvaldības principa ievērošanas jautājumiem, tostarp par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanas termiņu. Tiesībsargs secināja – datu atbilstības pārbaudes gadījumā ir atšķirīga nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtība, nekā tas ir paredzēts nodokļu audita gadījumā. Tiesībsargs nerada saprātīgu skaidrojumu šādam atšķirīgam tiesiskajam regulējumam un uzskatīja – nav pieļaujams, ka, pārbaudot vienu un to pašu nodokļu aplikšanas jautājumu ar dažādām nodokļu kontroles metodēm, nodokļu maksātājam tiek radītas nevienlīdzīgas un nesamērīgas sekas attiecībā uz aprēķināto nokavējuma naudu. Pēc tiesībsarga domām, datu atbilstības pārbaudes rezultātā nokavējuma nauda būtu aprēķināma pēc analoģijas, kā tas ir noteikts nodokļu audita gadījumā, tādēļ Finanšu ministrijai sadarbībā ar VID tika rekomendēts sešu mēnešu laikā veikt grozījumus likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 5.1daļas noteikumos, paredzot analoģisku nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtību, kā tas ir noteikts likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta astotajā daļā nodokļu audita gadījumos....

Cietumiem turpmāk būs jābrīdina cietusī persona par notiesātā atbrīvošanu vai izbēgšanu no cietuma. To paredz grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, ko Saeima ceturtdien, 18.februārī, pieņēma galīgajā lasījumā. Regulējums paredz, ka brīvības atņemšanas iestāde nosūta cietušajam informāciju par notiesāto, kurš ir vai tiks atbrīvots no cietuma vai kurš ir izbēdzis, ja ir saņemts procesa virzītāja paziņojums par šādas informēšanas nepieciešamību. Likums papildināts ar jaunu pantu par informācijas nosūtīšanu cietušajam, norādot, ka informāciju nosūta ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms notiesātā atbrīvošanas no cietuma. Savukārt par ieslodzītajiem, kas izbēguši, atbrīvoti pirms termiņa vai pārcelti izciest sodu ārvalstīs, cietumi informāciju cietušajam nosūtīs nekavējoties. Grozījumu mērķis ir brīdināt cietušo par ieslodzītā neatrašanos cietumā, kā arī novērst atkārtota apdraudējuma iespējamību, teikts likumprojekta anotācijā. Līdz ar grozījumiem tiks ieviestas Eiropas Savienības prasības, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus. Tāpat likums papildināts ar normu, kas paredz uzdevumu valdībai - noteikt tehniskās prasības brīvības...

Augstākās tiesas departamentu pārstāvji atzinuši, ka kasācijas instances noslodze joprojām ir pārlieku liela un ir nepieciešama likumdevēja griba kopā ar tiesu meklēt iespējas problēmas risinājumam. Civillietu departamentā, kurā lietu uzkrājums ir vislielākais, 2015.gadā izdevies nepabeigto lietu skaita pieaugumu samazināt būtiski - par 21%. Kā galvenos iemeslus salīdzinoši garajiem lietu izskatīšanas termiņiem un nepabeigto lietu uzkrājumam departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša minēja ekonomiskās krīzes radīto civilstrīdu pieaugumu, kasācijas instances noslogojumu ar maza apmēra prasību lietām līdz grozījumiem Civilprocesa likumā, savukārt pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā divkāršojies blakus sūdzību skaits un gandrīz trīsarpus reizes palielinājies pieteikumu skaits par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. E.Vernuša uzsvēra, ka ir būtiski veikt pasākumus, kuru rezultātā ne vien tiktu likvidēts atlikušais lietu uzkrājums un samazināti lietu izskatīšanas termiņi, bet arī nodrošināta Civillietu departamenta kā kasācijas instances tiesas pilnvērtīga darbība. Galvenie pasākumi kasācijas instances tiesas efektivitātes celšanai ir tiesnešu skaita palielināšana un tā saukto kasācijas filtru paredzēšana....

Ņemot vērā, ka Augstākā tiesa pakāpeniski kļūst tikai kasācijas instance, kas izskatīs salīdzinoši nelielu skaitu no kopējā lietu daudzuma, pieaug zemāko instanču tiesu un arī prokuratūras loma vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšanā - uzrunājot prokurorus gada pārskata sanāksmē 17.februārī, norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. 2015.gads nesis izmaiņas Augstākās tiesas un prokuratūras sadarbībā, jo, beidzot pastāvēt Krimināllietu tiesu palātai, samazinoties lietu skaitam Civillietu tiesu palātā, bet kasācijas instancē pārejot pamatā uz rakstveida procesu, prokurori uz tiesu sēdēm Augstākajā tiesā nāk aizvien retāk. Taču, kā norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs - kvantitātei jāpāraug kvalitātē. Proti, ja kasācijas instancē tiek pārsūdzēta vien aptuveni trešā daļa lietu, bet līdz izskatīšanai nonāk vēl mazāk, tad arvien lielāka loma vienotas tiesu prakses veidošanā ir zemākās instances tiesām un prokuratūrai. Savukārt kasācijas instancē arī prokuroru darbam izvirzās citādas augstas prasības, proti, teorētisko atziņu un judikatūras izpēte un piemērošana. Kasācijas instances stiprināšanas nolūkā Augstākajā izveidota Judikatūras un...

Otrdien, 16. februārī, Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvji informēja Saeimas deputātus par lietu izskatīšanas termiņu tendencēm tiesās un būtiskākajiem paveiktajiem darbiem tiesu politikas jomā, kā arī ar Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu starptautiskos pētījumos. „Esmu gandarīts, ka vērtējot tiesu darbu šobrīd, ir vērojamas pozitīvas izmaiņas. Proti, pastāv tendence samazināties lietu izskatīšanas termiņiem rajona tiesās gan attiecībā uz civillietām, gan krimināllietām, gan administratīvajām lietām. Tāda pati tendence vērojama arī apgabaltiesās attiecībā uz civillietām un krimināllietām. Lietu izskatīšanas termiņu samazināšanās ir pamatīga darba un vairāku kompleksu tiesu sistēmas reformu rezultāts,” norāda TM parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks. Lietu izskatīšanas ilgums (mēnešos) Lietu veids Tiesa 2013 2014 2015 tendence Civillietas Rajonu (pilsētu) tiesas 9.2 8.2 8.6 Mainīgs/ samazinās Apgabaltiesas 5.1 4.0 3.7 samazinās Krimināllietas Rajonu (pilsētu) tiesas 6.4 6.2 5.5 samazinās Apgabaltiesas 3.5 3.3 3.5 stabils Administratīvās lietas Admin. rajona tiesa 13.5 10.0 7.3 samazinās Admin. apgabaltiesa 11.3 13.0 12.7 mainīgs/ samazinās Tiesu darbu atslogojuši vairāki grozījumi un...

2016.gada 12.februārī Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-13-03 „Par Rīgas domes 2013.gada 19.februāra saistošo noteikumu Nr. 211 „Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā” 24. punkta pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Normatīvie akti nepiešķir pašvaldībai tiesības neatmaksāt iemaksāto infrastruktūras nodevas daļu gadījumā, kad būvniecības iecere netiek īstenota. Apstrīdētā norma Apstrīdētā noteikumu norma noteic: „Ja būvatļauju atceļ (anulē u.tml.), samaksāto nodevas daļu neatmaksā, bet, pamatojoties uz būvniecības ieceres ierosinātāja iesniegumu, to ieskaita kā samaksāto nodevas daļu, saņemot citu būvatļauju jaunajam būvniecības procesam tajā pašā nekustamajā īpašumā.” Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 105. pants: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvajā tiesā bija vērsies komersants, kurš, saņemot būvatļauju,...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 11.februārī rakstveida procesā izskatīja prasītāja pieteikumu par AT Civillietu tiesu palātas 2013.gada 13.maija sprieduma atcelšanu daļā par piedzītā kaitējuma atlīdzības apmēru un tiesāšanās izdevumiem sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. AT atzina, ka ar tiesas spriedumu piedzītās atlīdzības par morālo kaitējumu aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neatbilst apstākļiem, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 479.pantu var tikt atzīti par jaunatklātiem, tāpēc pieteikumu noraidīja. AT lēmums nav pārsūdzams. AT lēmumā norādījusi, ka jaunatklāts apstāklis Civilprocesa likuma izpratnē ir tāds apstāklis, kas attiecas uz izskatītās prasības priekšmetu un pamatu un vienlaikus apstiprina vai apgāž lietā apstrīdētās tiesības. Tātad, lai apstākli atzītu par jaunatklātu Civilprocesa likuma 479.panta 1.punkta izpratnē, tam jāatbilst šādām pazīmēm: pirmkārt, tas var ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības par labu pieteicēja tiesībām un interesēm, otrkārt, tam bija jāpastāv lietas izskatīšanas laikā un, treškārt, tas nebija un nevarēja būt zināms pieteikuma iesniedzējam. Pie tam nolēmuma atcelšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir...